Ekonomikas ministrs par izstrādāto Nacionālo attīstības plānu

Ekonomikas ministrija uzskata, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātais Nacionālā attīstības plāna (NAP) projekts ir pretrunīgs, nepilnīgs un tam nav skaidri definēta mērķa, tāpēc ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš nosūtījis vēstuli reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim, kurā sniegti priekšlikumi NAP projekta pilnveidošanai. Vienlaikus Ekonomikas ministrija pauž gatavību arī turpmāk iesaistīties NAP gatavošanā.

NAP projekts pēc satura atgādina pamatnostādnes (stratēģiju). Tāpēc Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanas kontekstā šis dokuments ir alternatīva MK apstiprinātajai Tautsaimniecības vienotai stratēģijai (TVS).

NAP projekta ievadā ir norādīts, ka “šis ir vidēja termiņa plānošanas dokuments laika periodam no 2007. līdz 2013.gadam”. Vidēja plānošanas termiņa dokumentā ir jābūt definētiem mērķiem, rīcības virzieniem, rezultatīviem rādītājiem, uzdevumiem un iezīmētam finansējumam. Diemžēl NAP projektā ir definēti tikai mērķi un risināmie uzdevumi.

NAP projektā noteiktie mērķi ir ļoti vispārīgi un nav pateikts, ko īsti plānots sasniegt 2013.gadā. Lai arī dzīves kvalitātes paaugstināšana ir NAP projekta pamatā, nav noteikti konkrēti mērķi, ko plānots sasniegt 2013.gadā. Pievienotajā rezultatīvo rādītāju tabulā ir aptverti tikai 16 mērķa rādītāji laika periodam līdz 2010.gadam (kaut arī NAP projekts ir izstrādāts 2007.–2013.gadam). Salīdzinājumam: TVS ir noteikti vairāk nekā 60 mērķa rādītāju 2010. un 2030.gadam. Ekonomikas ministrija norāda, ka NAP projektā ir jābūt noteiktai valsts struktūrpolitikai atbilstoši TVS izvirzītajiem mērķiem. Šobrīd izstrādātais NAP projekts pēc būtības ir tikai NAP stratēģiskais ietvars – tajā iezīmēti tikai nekonkretizēti mērķi un risināmie uzdevumi bez to realizācijas mehānismiem. Tāpēc nevar uzskatīt, ka tas ir dokuments, kura “... uzdevums ir visu darbību koordinācija un sabalansētība finanšu līdzekļu mērķtiecīgai un efektīvai novirzīšanai valsts attīstības vidēja termiņa mērķu sasniegšanai un tam nepieciešamo priekšnosacījumu radīšanai”, kā norādīts NAP projektā.

Tādējādi RAPLM izstrādātais NAP projekts ir uzskatāms tikai par starpposmu starp ilgtermiņa stratēģiju un valsts ekonomiskās politikas veidotājiem tik ļoti nepieciešamo un sabiedrībā gaidīto vidējā termiņa plānošanas dokumentu, kurā būtu noteikta valsts struktūrpolitika konkrētu reformu līmenī, nevis, kā tagad, vispārīgu, turklāt vēlamā izteiksmē izteiktu, darbības virzienu veidā.

Tas nozīmē, ka būs jāizstrādā vēl viens dokuments, kurā tiktu realizēts NAP projekta ievadā noteiktais NAP uzdevums.