Ekonomikas ministrs, prezentējot ziņojumu par tautsaimniecības attīstību

Prezentējot Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš ar gandarījumu atzīmēja, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi pēdējos gados ir bijuši ļoti strauji. Kopš 2000. gada vidēji ik gadu iekšzemes kopprodukts ir palielinājies par 7,7 % – šādi attīstības rādītāji ir augstākie Eiropas Savienībā.

Lai ekonomiskā izaugsme turpinātos tikpat strauji, ir jāturpina tautsaimniecības pārorientācija uz zināšanās balstītu ekonomiku, uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu un jo īpaši uzņēmējdarbības sekmēšanu Latvijas reģionos.

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš uzsver: “Viens no galvenajiem instrumentiem, ko valdība var izmantot reģionu attīstības veicināšanā, ir valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts. Sākot ar šā gada 20.martu, Latvijas uzņēmēji atkal varēs iesniegt projektu pieteikumus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) programmā “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai”, kurā pirmo reizi ir paredzēts diferencēts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai ārpus Rīgas.”

Pirmajā posmā projekti tiks pieņemti par kopējo summu 23,5 miljoni latu. Plānots, ka maijā projektu pieņemšana varētu atsākties un arī tad pieejamā summa būs 23,5 miljoni latu.

Ekonomikas ministrs atgādina, ka iepriekšējā šā atbalsta programmas atvērumā aptuveni 40% no finansējuma tikuši Rīgai, bet ES struktūrfondiem ir jāveicina Latvijas reģionu vienmērīga attīstība, tādēļ šāda mehānisma izstrāde struktūrfondu apguvē izvirzīta par vienu no galvenajām prioritātēm. K.Kariņš pauž gandarījumu, ka jaunā programma būtiski uzlabos reģionu iespējas finansējuma saņemšanā, t.i., projektiem, kurus realizēs ārpus Rīgas, tiks piemērota augstāka atbalsta intensitāte.

Jaunajā programmā ir noteikta diferencēta atbalsta intensitāte, ņemot vērā projekta īstenošanas vietu: Rīgas pilsētā mazām un vidējām komercsabiedrībām tā turpmāk būs 45%, bet lielajām komercsabiedrībām – 30%, pārējā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales plānošanas reģionu un īpaši atbalstāmās teritorijas, mazām un vidējām komercsabiedrībām atbalsta intensitāte būs 55%, bet lielām komercsabiedrībām – 40%. Savukārt, lai veicinātu Latgales kā ekonomiski vismazāk attīstītā reģiona izaugsmi – Daugavpils rajona vietējās pašvaldībās, Krāslavas rajona vietējās pašvaldībās, Ludzas rajona vietējās pašvaldībās, Rēzeknes rajona vietējās pašvaldībās, Preiļu rajona vietējās pašvaldībās, Balvu rajona vietējās pašvaldībās, Daugavpils un Rēzeknes pilsētās, kā arī īpaši atbalstāmajās teritorijās citur Latvijā, atbalsta intensitāte mazām un vidējām komercsabiedrībām būs 65%, lielām komercsabiedrībām – 50%.

2006.gadā Ekonomikas ministrijas darbības prioritāte paliks nemainīga – zināšanās balstītas uzņēmējdarbības un konkurētspējas veicināšana. Lai celtu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, jāveicina uzņēmumu konkurētspēja ne tikai vietējā tirgū, bet arī jāsekmē to iekļūšana un nostiprināšanās ārvalstu tirgos. Tiks īstenoti eksporta veicināšanas pasākumi. Šobrīd tiek ieviesta uzņēmuma ienākumu nodokļa 15% likme visiem uzņēmējiem, e-pārvaldes veidošana, likumdošanas un procedūru vienkāršošana, stiprināts valdības un NVO dialogs. Lai veicinātu inovatīvu uzņēmumu veidošanos un attīstību, ir pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, tiek veidots riska kapitāla fonds.

Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību Ekonomikas ministrijas eksperti vērtējuši valsts ekonomisko stāvokli un reformu gaitu, kā arī prognozējuši tautsaimniecības attīstības perspektīvas.

2005.gads Latvijas tautsaimniecības attīstībā bijis veiksmīgs un dinamisks – iekšzemes kopprodukta apjoms pieaudzis par 10,1% (gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu); eksporta apjomi pieauguši par 34% (gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 11 mēnešiem); to ārvalstu ceļotāju skaits, kuri apmeklējuši Latviju, pieaudzis par 31% (2005.gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā).

Ekonomiskā aktivitāte pieaug visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. Būtisks ir apstrādes rūpniecības ieguldījums izaugsmē. Laikā no 2001.līdz 2004.gadam ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā ik gadu pieauga vidēji par 9%, kas krietni pārsniedza tautsaimniecības vidējos pieauguma tempus. Šajos gados vislielākais ieguldījums rūpniecības pieaugumā bija kokrūpniecībai, mašīnbūvei un metālizstrādājumu ražošanai. Ražošanas modernizācija un rekonstrukcija, arī ES fondu līdzekļu izmantošana vairos nozares produktivitāti un konkurētspēju, tāpēc sagaidāms, ka rūpniecība turpinās dinamiski attīstīties.

Ekonomiskās izaugsmes potenci vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Laikā no 2000.līdz 2004.gadam kopējā pamatkapitāla veidošana ir pieaugusi 1,7 reizes. Investīciju pieauguma temps un tā īpatsvars IKP Latvijā ir viens no augstākajiem ES. Investīcijas sekmē vairāki faktori: stabilā makroekonomiskā vide, ārvalstu investīciju ieplūdums, kredīta procentu likmju pazemināšanās un banku sektora nostiprināšanās, kopējo ekonomisko aktivitāšu pieaugums un pozitīvo nākotnes paredzējumu veidošanās u.c.

2005.gadā saglabājās augsts investīciju līmenis tautsaimniecībā. Investīcijas pamatlīdzekļos 2005.gada deviņos mēnešos palielinājās par 21,5%. Investīciju procesu labvēlīgi ietekmēja finanšu līdzekļu pieejamības iespēju uzlabošanās un augstie izaugsmes tempi. 2004.gada beigās Latvijā uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas bija 2360,8 miljoni latu jeb apmēram 31,8% no IKP gada apjoma.

Par uzņēmējdarbības vides stabilitāti un prognozējamību liecina arī jaundibināto uzņēmumu un komercsabiedrību skaits, kas 2004.gada novembrī sasniedza pēdējo desmit gadu rekordskaitli – 1046. Kopumā gada 11 mēnešos reģistrēts 9970 jaundibinātu uzņēmumu – par 8,6% vairāk nekā tādā pašā periodā pērn.

Atskatoties uz Ekonomikas ministrijas 2005.gada laikā paveikto, kā būtiskākais jāatzīst ieguldījums Latvijas tautsaimniecības pārejai no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanās un inovācijās balstītu ekonomiku, kas veicinās mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmi nākotnē. Izstrādātā Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.–2008.gadam skaidri nosaka, kā notiks šī ekonomikas pārorientācija, kas nozīmē arvien augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanu un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu. Izstrādātas Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādnes, kurās norādīti valdības enerģētiskās politikas mērķi un rīcības virzieni.

Ziņojumā ir informācija gan par galveno ekonomisko un sociālo rādītāju un tautsaimniecības nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, gan arī par valdības ilgtermiņa ekonomisko politiku, ārējās tirdzniecības politiku, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanu, inovāciju un uzņēmējdarbības politiku un citām ekonomiskajām reformām. Nobeigumā ziņojuma autori sniedz rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.

Šis ir jau divdesmit trešais ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Pirmais ziņojums tika izdots 1994.gada septembrī, nākamie kopš 1995.gada – tradicionāli divreiz gadā jūnijā un decembrī.

Ar ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājaslapā internetā (www.em.gov.lv), sadaļā “Publikācijas”.

Savukārt ar valsts atbalsta programmas “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai” projektu iesniegumu noformēšanas jauno kārtību, rūpīgi izpētot visu nepieciešamo informāciju projektu sagatavošanai, uzņēmēji tiek aicināti iepazīties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā www.liaa.gov.lv. Tuvākajā laikā LIAA telpās notiks arī vairāki uzņēmējiem un konsultantiem veltīti semināri, kuros LIAA speciālisti informēs par jauno projektu iesniegumu noformēšanas kārtību un projekta sagatavošanas gaitu, kā arī klātienē atbildēs uz visiem neskaidrajiem jautājumiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa