Vakar, 15. februārī, Zinātņu akadēmijas namā atklāja mākslinieka Georga Krutoja darbu izstādi

Savu mākslinieku sveic izdevniecības "Zinātne" direktore Ieva Jansone

Autors skatītāju vērtējumam nodevis 26 akvareļus, kas tapuši pēdējo trīs gadu laikā. Kaut arī visas izstādītās ainavas un ziedu kompozīcijas tapušas pēc skicēm Latvijas dabā un pilsētās, tomēr darbus vieno Daugavas un Gaujas krastiem neparasts plašums, apvārsnis šķiet it kā atvirzīts krietni tālāk un pacelts augstāk. Iespējams, tāpēc, ka Latvijas pilsoņa Georga Krutoja šūpulis kārts stepju zemē Ukrainā.

Izstādi atklāja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš:

— Šodien mums atkal ir maza svētku diena. Georgu Krutoju mēs pazīstam jau ļoti ilgi. Viņš strādā šajā ēkā izdevniecībā "Zinātne" 33 gadus, ir iekārtojis vairāk nekā tūkstoti grāmatu. To vidū ir zinātnes grāmatas — J. K. Broces "Monumente", sērijas "Apvārsnis", "Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi" un daudzas citas.

Bet, kad nāca Atmoda, iepazinām Georgu Krutoju arī no citas puses. Izrādījās, ka viņš ir ukraiņu patriots un nacionālās kultūras biedrības "Dņipro" organizētājs un vadītājs. Līdz tam par ukraiņu kultūru Latvijā mēs varbūt zinājām mazāk. Tad parādījās arī vairāki ļoti īpatni poētiski, melodiski ukraiņu dziedātāji. Arī šī augstceltnes ēka zināmā mērā ir saistīta ar ukraiņu kultūru, ar ukraiņu kultūras biedrības aktivitātēm, par ko mēs ļoti priecājamies.

Bet šodien mums prieks, ka parādās poētiskas rezerves, Latvijas rezerves, cilvēkā, ar ko mēs ik dienas saskaramies. Ir interesanti vērot, kā viņš redz mūsu dabu. Georgs Krutojs ir dzimis Zaporožjē, mācījies Ļvovā. Acīmredzot viņam ir dienvidu skatījums — daudz saules. Un mēs redzam Latviju varbūt mazliet ukrainiskā tvērumā. Jo nav jau mums tik lielu kviešu lauku, nav stepes plašuma...

Tomēr tā Latvijas mākslā ienāk cita mentalitāte. Un mēs par to varam tikai priecāties. Es neņemos kā mākslas zinātnieks vērtēt šo darbu kvalitāti. Bet vienkārši ir prieks par kolēģi, ir prieks par šo redzējumu, ir prieks par šo izstādi. Un ir prieks par šo februāra dienu, kad sāk parādīties pavasaris, ir prieks par Arkādijas parka ainavu, kas arī rada šādu noskaņu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā es gribu apsveikt mūsu kolēģi Georgu Krutoju un novēlēt viņam vēl izveidot daudz grāmatu, varbūt arī kādu enciklopēdiju. Bet nepamest arī šo savu skaisto mīlestību — turpināt rādīt mākslā Latvijas dabu un kopt ukraiņu tradīcijas Latvijā.

Pēc tam izstādes autoru viņa svētku dienā sveica izdevniecības "Zinātne" redaktore Ieva Jansone, citi kolēģi un mākslinieka talanta cienītāji. Georgs Krutojs, atbildot apsveicējiem, pastāstīja, ka akvareļglezniecībai pievērsies tikai pēdējos trijos četros gados, līdz tam allaž pietrūcis vaļas, un solīja kādā citā izstādē nākotnē parādīt arī savu veikumu grāmatu grafikā un citās tēlotājmākslas nozarēs.

Kamēr mākslinieka talanta cienītāji iepazinās ar izstādītajiem darbiem, autors piekrita atbildēt uz dažiem "Latvijas Vēstneša" jautājumiem:

— Kā jums pašam šķiet, cik jūsu gleznojumos šajā izstādē ir latviskā un cik ukrainiskā?

— Visi darbi ir tapuši Latvijā. Bet esmu dzimis Ukrainā, un ukraiņa mentalitāte droši vien manā mākslā laužas cauri. Ir pat viens akvarelis ar saulespuķēm, kur redzama Ukrainai raksturīga ainava. Lai uzgleznotu vienu akvareli, vajadzīgas kādas piecas stundas nepārtraukta darba. Tie ir brīži, kad sieva un meita zina — mani nedrīkst traucēt, jo visu uzmanību atdodu mākslai.

— Jūs taču esat savā jaunradē kalpojis ne tikai izdevniecībai "Zinātne" vien?

— Esmu zīmējis arī atklātnes, plakātus, piedalījies izstādēs, ir bijušas arī personālizstādes. Bet grāmatu "Latvijas valsts un tās vīri" iekārtoju pēc apgāda "Latvijas Vēstnesis" pasūtījuma. Ceru, ka mans darbs un pieredze grāmatu ietērpa veidošanā noderēs arī turpmāk.

"LV" informācija

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Izstādi atklājot Zinātņu akadēmijas namā: viens no darbiem, un LZA prezidents Jānis Stradiņš sarunā ar mākslinieku Georgu Krutoju