Par 2006.gada prioritātēm ES vides politikā

Eiropas Komisijai publicējot savu 2005.gada pārskatu par vides politiku, vides komisārs Stavross Dimss ceturtdien, 16.februārī, pamatvilcienos izklāstīja savas darbības prioritātes 2006.gadam. Pārskatā uzsvērts, ka pagājušajā gadā panākts ievērojams progress ES un pasaules mēroga politikā klimata pārmaiņu jomā un ar pirmajām četrām tematiskajām stratēģijām ir likts pamats turpmākajai ES vides politikai. Jaunā politika liecina, ka ir iespējams savienot vides aizsardzību un ekonomikas izaugsmes veicināšanu. 2006.gadā S.Dimss ir iecerējis turpināt iesākto, tālāk izstrādājot iniciatīvas klimata pārmaiņu jomā un turpinot darbu, lai vienlaikus aizsargātu vidi un veicinātu videi draudzīgu ekonomikas izaugsmi, kas balstītos uz tehnoloģijas jauninājumiem un labāku tiesisko regulējumu. Šogad liela vērība tiks veltīta arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un veltīts daudz pūļu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ES tiesību aktus vides jomā īsteno atbilstīgi un laikus.

Komisārs S.Dimss sacīja: “Esmu apņēmies noturēt 2005.gadā sasniegto kāpinājuma tempu, kas iezīmēja pagrieziena punktu klimata pārmaiņu jomā, jo tieši pirms gada stājās spēkā Kioto protokols, sāka darboties ES emisiju tirdzniecības sistēma un tika uzsāktas pasaules mēroga sarunas par turpmāko rīcību. Šo gadu iezīmēja arī jauns vides politikas vilnis, kas nesīs ieguvumus gan vides, gan ekonomikas jomā. Turpinot šajās jomās iesākto, šogad arī jākāpina centieni cīņā pret ekosistēmu pasliktināšanos, jo par to liecina pastāvīgā bioloģiskās daudzveidības sarukšana, kas draud sagraut mūsu ekonomikas pamatu. Es priecājos, ka mūsu rīcībā ir tāds instruments kā pārskats par vides politiku, kas ļauj novērtēt sasniegto un attiecīgi pielāgot prioritātes.”

2006.gada prioritātes

Klimata pārmaiņas. Eiropas Savienība, kas aktīvi iestājusies par iespējami drīzāku starptautisko sarunu sākšanu par turpmāko globālo rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām, par kuru vienošanās tika panākta pasaules klimata konferencē Monreālā pagājušā gada decembrī, arī turpmāk aktīvi un konstruktīvi piedalīsies šo sarunu norisē. Pirmā sanāksme notiks maijā. Eiropas Savienības ietvaros Eiropas Komisija nāks klajā ar rīcības plānu energoefektivitātes uzlabošanai. Tā pārskatīs esošo ES siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tirdzniecības sistēmu, kas ir galvenais instruments, lai sasniegtu Kioto protokolā izvirzītos mērķus emisiju jomā, un ierosinās izmaiņas, ko uzskatīs par nepieciešamām. Turklāt tā nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai sistēmā iekļautu lidaparātu emisijas. Viens no galvenajiem Eiropas Komisijas uzdevumiem otrajā pusgadā būs pārbaudīt un apstiprināt dalībvalstu gāzu emisijas kvotu sadales plānus uzņēmumiem sistēmas tirdzniecības periodā no 2008. līdz 2012.gadam.

Eiropas klimata pārmaiņu programmas otrais posms, kas tika sākts pagājušajā rudenī, lai noteiktu vēl citus veidus, kā bez lielām izmaksām samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, šogad sāks dot rezultātus, kas droši vien kļūs par pamatu pasākumiem visas ES mērogā. Eiropas Komisija arī nāks klajā ar Zaļo grāmatu par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kurā ietvers ieteikumus, kā izstrādāt pielāgošanās politiku bez lielām izmaksām.

Bioloģiskā daudzveidība. Līdztekus klimata pārmaiņām liels globāls izaicinājums ir arī saglabāt bioloģisko daudzveidību – gēnu, sugu un ekosistēmu dažādību, kas kopā veido dzīvības sistēmu. Eiropas Komisija nāks klajā ar tālejošu plānu, lai sasniegtu ES mērķi – līdz 2010.gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu Eiropā. Aktīvi risinājumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai būs galvenā tēma Eiropas Komisijas ikgadējā vides konferencē Zaļajā nedēļā, kas notiks maija beigās un jūnija sākumā. Tiks pabeigta “Natura 2000” teritoriju tīkla izveide ES-25 mērogā, un “Natura 2000” sistēmu attiecinās arī uz jūras vidi.

Ekojauninājumi un labāks tiesiskais regulējums

2004.gadā uzsāktā Vides tehnoloģiju rīcības plāna (ETAP) mērķis veicināt vides tehnoloģiju un ekojauninājumu attīstību dod tiešu ieguldījumu ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas (Lisabonas stratēģijas) mērķu sasniegšanā. Vides tehnoloģiju rīcības plāns šogad tiks īstenots tālāk, veicot virkni pasākumu. Neformālajā Vides padomē, kas notiks maijā, Eiropas Komisija ziņos par dalībvalstu plāniem vides tehnoloģiju rīcības plāna īstenošanai. Tiks izveidota īpaša Eiropas apspriežu padome vides tehnoloģiju jomā, lai līdzētu mobilizēt galvenos dalībniekus, vairotu sabiedrisko atpazīstamību un noteiktu turpmākos pasākumus vides tehnoloģiju rīcības plāna ietvaros. Šogad turpināsies jaunās Konkurētspējas un rīcības programmas 2007.–2013.gadam izstrāde. Vides politikai arvien būs svarīga loma centienos uzlabot tiesisko regulējumu, jo īpaši pateicoties divām tematiskajām stratēģijām vides jomā, ar kurām paredzēts nākt klajā turpmākajos mēnešos, – augsnes aizsardzības stratēģijai un pesticīdu ilgtspējīga izmantojuma stratēģijai. Plašākos politikas pārskatos liela uzmanība joprojām tiks veltīta tiesiskā regulējuma vienkāršošanai, tur, kur tas iespējams, piemēram, rūpniecisko gāzu emisiju jomā.

Īstenošana

ES tiesību aktu vides jomā savlaicīga transponēšana un pienācīga īstenošana var dalībvalstīm radīt grūtības, kā rezultātā vides aizsardzības līmenis var kļūt zemāks par optimālo. Cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, Eiropas Komisija iecerējusi sniegt tām lielāku palīdzību, lai laikus pievērstos šādām problēmām, vienlaikus saglabājot tiesības arī turpmāk vajadzības gadījumā izmantot savas ierobežošanas pilnvaras. Tā arī nāks klajā ar mazo un vidējo uzņēmumu atbilstības nodrošināšanas atbalsta programmu, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pārvarēt ar tiesību aktu īstenošanu saistītās grūtības.

2005.gads – “pagrieziena punkts”

Pārskatā par vides politiku uzsvērtas svarīgākās politikas, kas uzsāktas pagājušajā gadā, piemēram, emisiju tirdzniecības sistēma un četras tematiskās stratēģijas vides jomā, ar tām pievēršoties tik sarežģītiem jautājumiem kā gaisa piesārņojums un atkritumu apsaimniekošana.

Pārskatā iekļauti jauni zinātniskie dati par pieaugošo ietekmi uz vidi, jo īpaši klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma jomās.

Tas ietver arī nākotnes skatījumu. Pārskata jauninājums ir apskats par dalībvalstu plāniem ekonomikas izaugsmes paātrināšanai, izmantojot vides politiku.

Pārskatā 2005.gads nodēvēts par “pagrieziena punktu” ES vides politikas attīstībā.

• Liels solis uz priekšu tika sperts klimata pārmaiņu politikā. ES bija svarīga loma, panākot vairāk nekā 180 valstu vienošanos Monreālas konferencē par diskusiju uzsākšanu par turpmāko rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām. 157 Kioto protokola dalībvalstis, kas piedalījās konferencē, nolēma stiprināt Kioto protokola mehānismus, ņemot vērā protokola stāšanos spēkā 2005.gada 16.februārī, un nekavējoties sākt diskusijas par jauniem mērķiem. Darbību uzsāka ES emisiju tirdzniecības sistēma, 2005.gadā tika pārdoti vairāk nekā 260 miljoni kvotu aptuveni 5 miljardu eiro vērtībā, pierādot tirgus instrumentu lietderīgumu un izmaksu efektivitāti. Eiropas Komisija uzsāka arī jaunu Eiropas Klimata pārmaiņu programmas posmu.

• Jauna pieeja politikas veidošanai nobrieda līdz ar četru “tematisko” stratēģiju uzsākšanu, lai risinātu gaisa piesārņojuma, jūras vides, atkritumu apsaimniekošanas un dabas resursu problēmas. Šie labāka tiesiskā regulējuma paraugi ir izstrādāti vairāku gadu gaitā, balstīti uz labākajām zināšanām un zinātnes attīstību, un tajos noteikti īstermiņa un vidējā termiņa politikas mērķi, kas jāsasniedz, sadarbojoties vairākās politikas jomās un vienkāršojot esošo tiesisko regulējumu. Janvārī tika izklāstīta piektā stratēģija – attiecībā uz pilsētvidi, bet vēl divas – attiecībā uz augsni un pesticīdiem – tiks izstrādātas nākamgad.

• Lisabonas stratēģijas atjaunošanā kļuva skaidri redzama vides loma ekonomikas attīstībā. Īpaši ekojauninājumiem piemīt potenciāls paaugstināt konkurētspēju un radīt jaunas darba vietas, vienlaikus aizsargājot vidi. ES ekorūpniecība veido aptuveni vienu trešdaļu pasaules tirgus, tajā nodarbināti vairāk nekā 2 miljoni cilvēku, un tās īpatsvars ik gadus pieaug par 5%. Gan dalībvalstis savās valsts reformu programmās, gan Eiropas Komisija atzīst, ka ekojauninājumi neapšaubāmi ir veids, kā veicināt starptautiskās tirdzniecības, efektivitātes un vides standartu strauju attīstību. Eiropas Komisijas priekšlikumā par 2001.gada ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanu skaidri noteikts, ka izaugsmei, kādu vēlas panākt ES, jānotiek ciešā saistībā ar sociālo integrāciju un vides aizsardzību.

Jauni zinātniskie dati

2005.gadā bija vērojama arvien lielāka ietekme uz vidi. Pārskatā par vides politiku konstatētas dažas galvenās tendences:

• Eiropa piedzīvoja virkni ar klimatu saistītu katastrofu – no plūdiem līdz sausuma periodiem un mežu ugunsgrēkiem Eiropā. NASA dati liecina, ka 2005.gads bijis karstākais gads, kāds jebkad reģistrēts;

• ANO Tūkstošgades ekosistēmu novērtējums rāda, ka daudzas ekosistēmas, kas ir būtiskas mūsu ekonomikas labklājībai, tiek noplicinātas vai izmantotas bezatbildīgi;

• gaisa piesārņojums eiropiešu vidējo paredzamo dzīves ilgumu patlaban samazina vidēji par 9 mēnešiem, bet apvidos, kur gaisa kvalitāte ir vissliktākā, pat par diviem gadiem;

• Eiropas Vides aģentūras ziņojumā par vides stāvokli konstatēts, ka joprojām ir apdraudētas daudzas Eiropas sugas, piemēram, 42% savvaļas zīdītāju, 15% putnu, 45% tauriņu, 30% abinieku, 45% rāpuļu un 52% saldūdens zivju;

• Eiropā teritorija, kas nepieciešama, lai saražotu pārtiku un materiālus, ko mēs patērējam, absorbētu mūsu emitēto CO₂ un dotu vietu mūsu infrastruktūrai, ir 4,9 tā dēvētie globālie hektāri uz cilvēku, bet Zemes resursu ierobežojums nozīmē, ka uz vienu cilvēku pieejami vien 1,8 hektāri.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa