Valsts prezidente, uzturoties valstsvizītē Izraēlas Valstī 2006.gada 19.–22.februārī

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga valstsvizītes ietvaros Izraēlā otrdien, 21.februārī, Jeruzalemē tikās ar Izraēlas Kneseta priekšsēdētāju Rovenu Rivlinu (Reuven Rivlin). Tikšanās laikā apspriesta abu parlamentu sadarbība, kā arī ieceres, kā sadarboties turpmāk, lai veicinātu iecietību un drošību pasaulē.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar tikās arī ar Izraēlas premjerministra pienākumu izpildītāju Ehudu Olmertu (Ehud Olmert), pārrunājot aktuālo tematiku divu valstu attiecībās, kā arī starptautisko drošības situāciju. Apriežoties par valstu divpusējām attiecībām, E.Olmerts atzīmēja, ka ekonomikā ir liels potenciāls, lai attīstītu uzņēmējdarbības sakarus, un būtu jārīko turpmāki uzņēmēju semināri un konferences, kas paplašinātu ekonomiskos sakarus starp abām valstīm. Sarunā arī pausts atbalsts ciešākai sadarbībai zinātnes, īpaši augsto tehnoloģiju jomā, kā arī izglītībā, uzsvērta abu valstu turpmākās sadarbības nepieciešamība starptautiskajās organizācijās. E.Olmerts pateicās Latvijai par atbalstu, ko Latvija jau ir sniegusi, atbalstot Izraēlu starptautiskās organizācijās. Abas puses pārrunāja arī Tuvo Austrumu miera procesu.

Prezidente ielūdza Izraēlas premjerministra pienākumu izpildītāju apmeklēt Latviju, un viņš atzīmēja, ka būtu ieinteresēts apmeklēt Latviju un veidot tālāko dialogu starp abām valstīm.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Izraēlā, apmeklējot holokausta piemiņas muzeju un izpētes centru “Yad Vashem”, atzīmēja, ka Vēsturnieku komisija, kas nodibināta Valsts prezidenta paspārnē, ir ieinteresēta turpināt pētniecisko sadarbību ar “Yad Vashem” pētniecības centru. Sarunās piedalījās arī Vēsturnieku komisijas pārstāvji Aivars Stranga un Marģers Vestermanis, kuri informēja par to, ka Vēsturnieku komisija un ebreju kopiena turpina to vietu apzināšanu, kurās holokausta laikā tika nogalināti ebreji, kā arī ebreju upuru skaita apzināšanu. Tika arī atzīmēts, ka šogad Vēsturnieku komisija publicēs pilnu pētījumu par tā dēvētajiem ebreju glābējiem, kuri holokausta laikā, riskējot ar savu dzīvību, glāba ebrejus no iznīcināšanas. Pēc “Yad Vashem” vadītāju sacītā, Latvijas zinātnieki un skolotāji tiek aicināti apmeklēt centru, lai turpinātu savus pētījumus, kā arī lai semināru laikā apgūtu metodes, kā vislabāk pasniegt ar holokaustu saistītos jautājumus vēstures stundās skolās.

“Yad Vashem” piemiņas vietā Valsts prezidente nolika vainagu, godinot ebreju upurus, kas gāja bojā holokaustā, un pēc piemiņas vietas apmeklēšanas sacīja žurnālistiem, ka šis memoriāls ir liecība tam, cik nehumāns var būt cilvēks, ko totalitāra ideoloģija var panākt, rosinot cilvēkā dzīvnieciskus instinktus un iznīcinot daudz nevainīgu cilvēku dzīvību. Viņa arī atzīmēja: “Šodienas pasaulē joprojām ir jābūt modriem, un ir ideoloģijas, kas vēl šodien tiecas cilvēkus iedalīt atsevišķās sabiedrības grupās, vienus paceļot augstāk par citiem, un tā ir ļoti neveselīga tendence.” Viņa aicināja apzināties, ka “ir jādara viss iespējamais, lai pasaule tiktu iepazīstināta ar pagātnes šausmām un lai nekad šī pagātne neatkārtotos.”

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts Izraēlas Valsts prezidenta Mošes Kacava rīkotajās oficiālajās vakariņās Jeruzalemē 2006.gada 20.februārī:

Jūsu ekselence prezidenta kungs! Kacavas kundze! Godātie viesi! Dāmas un kungi!
Es esmu dziļi aizkustināta un ļoti pagodināta, ka varu būt šeit, Izraēlā, valstsvizītē jūsu valstī. Es izsaku visdziļāko pateicību jums, prezident Kacava kungs, jūsu valdībai un Izraēlas tautai par ļoti sirsnīgo uzņemšanu, kas izrādīta man personīgi, kā arī manam dzīvesbiedram profesoram Imantam Freibergam un visai Latvijas delegācijai jūsu apbrīnojamajā un ļoti skaistajā valstī. Šī svarīgā vizīte Svētajā zemē mums visiem un katram no mums nozīmē ļoti daudz.
Sākumā es vēlos vēlreiz apstiprināt to dziļo tuvības sajūtu, kāda ir Latvijas tautai pret Izraēlas Valsti. Lielais ebreju filozofs Isaja Berlins, kas ir dzimis Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kādreiz ar nožēlu teica, ka “ebrejiem ir bijis pārāk daudz vēstures un pārāk maz ģeogrāfijas”. Šodien ebreji var lepoties ar savu demokrātisko, moderno un bagāto valsti. Es apsveicu Izraēlas tautas sasniegumus un lepojos ar to, ka ļoti daudz ebreju no Latvijas ir piedalījušies gan Izraēlas Valsts nodibināšanā, gan nostiprināšanā. Es lepojos arī ar to, ka 1918.gadā, kad bija apdraudēta Latvijas neatkarība, daudzi ebreji pievienojās tikko izveidotajai Latvijas armijai un palīdzēja Latvijai gūt uzvaru tās atbrīvošanas karā pret Vācijas un Krievijas okupācijas spēkiem. Ebrejiem un latviešiem ir bijuši līdzīgi likteņi un paralēles to vēsturē, un ir bijis smagi jācīnās, lai iegūtu brīvību un neatkarību.
Prezidenta kungs!
Jūsu vēsturiskā vizīte Latvijā pagājušā gada septembrī bija nozīmīgs notikums mūsu abu valstu attiecībās, kas apliecināja Latvijas un Izraēlas kopīgo vēlmi nostiprināt un paplašināt draudzības saites. Šī Latvijas valstsvizīte Izraēlā ir loģisks turpinājums darbam, ko kopā paveikušas abas mūsu valstis, lai kļūtu par vēl tuvākām partnerēm. Kuplā delegācija, kura ieradusies kopā ar mani un kurā ir pārstāvji no dažādām prominentām Latvijas valsts institūcijām un aptuveni 60 dažādiem uzņēmumiem, es domāju, ir fakts, kas runā pats par sevi.
Prezidenta kungs!
Pagājušajā gadā, kad jūs bijāt Rīgā, mēs abi apmeklējām Rumbulas memoriālu, kas bija emocionāls piemiņas brīdis. Tā ir vieta, kur nežēlīgi tika noslepkavoti aptuveni 25 000 ebreju no Latvijas un citām vietām Eiropā laikā, kad manu valsti bija okupējusi nacistiskā Vācija. Mums par mūžīgu kaunu un nožēlu, šis uz visiem laikiem paliks vēsturē kā viens no vistraģiskākajiem Latvijas un Eiropas vēstures posmiem. Ir nožēlojami, ka Latvijā bija cilvēki, kas piedalījās nacistu kampaņā, kuras mērķis bija iznīcināt ebreju tautības iedzīvotājus Eiropā. Bet bija arī drosminieki, ir oficiāli dati par aptuveni 500 cilvēkiem Latvijā, kas riskēja ar savu un savu tuvinieku dzīvībām, lai paslēptu un aizsargātu savus ebreju draugus, kaimiņus un paziņas, kā arī pavisam svešus cilvēkus.
Es vēlos izmantot šo izdevību, lai svinīgi pieminētu nevainīgos ebrejus, kas tika nogalināti manā valstī un citur Eiropā laikā, kas noteikti bija viens no vistraģiskākajiem 20.gadsimta notikumiem. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst lielās ciešanas un upurus, mums ir jānosoda tie, kas izdarīja šos noziegumus, un mums ir jāizrāda cieņa tiem, kam bija drosme kļūt par glābējiem.
Latvija ir apņēmusies turpināt izmeklēt un atcerēties šai laikā izdarītos un citus pret cilvēci vērstos noziegumus, kas notikuši uz Latvijas zemes. Vairākas Latvijas valsts un nevalstiskās organizācijas sadarbojas ar Latvijas ebreju kopienu, lai nodrošinātu to, ka šie notikumi Latvijā tiktu pilnīgi izpētīti un netiktu aizmirsti upuri. Tās sadarbojas ar dažādām starptautiskajām organizācijām, kā arī ar Izraēlu, ASV un vairākām Eiropas valstīm.
Latvijas Vēsturnieku komisija ir izveidojusi sekmīgas partnerattiecības ar “Yad Vashem” memoriālu, un Latvijas Ģenerālprokuratūra turpina izmeklēt tā laika noziegumus. Holokausta notikumi ir iekļauti Latvijas skolu vēstures un ētikas kursu mācību programmās. Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolēni, piemēram, pēc savas brīvprātīgas izvēles jau vairākus gadus pēta Rīgas geto vēsturi un kopj ebreju kapus.
Šogad Latvijā notiks vairāki nozīmīgi notikumi. Viens no tiem ir starptautiska konference, kas veltīta holokausta izpētei un izglītībai, kā arī cīņai pret antisemītismu. Šī konference sāksies 4.jūlijā, kas manā valstī ir Holokausta atceres diena, un vēl viena konference, kuras nosaukums ir “Ebreji mainīgajā pasaulē”, notiks septembrī. Mēs priecātos, ja uz šiem abiem pasākumiem ierastos pārstāvji no Izraēlas.
Prezidenta kungs!
Latvija nepārprotami nosoda ikvienu un visas antisemītisma un citas neiecietības izpausmes formas. Mana valsts skaidri definēja savu nostāju jau tajā pašā brīdī, kad Latvija atguva savu neatkarību 1991.gadā, kas izteikta deklarācijā “Par genocīda un antisemītisma nepieļaujamību Latvijā”. Es gribu piebilst, ka naidīgajai politikai, ko sludina valstu vadītāji, kas aicina iznīcināt citas valstis, nav vietas normālās starptautiskās attiecībās un tā ir jānosoda visstingrākajā veidā.
Nesen notika neiecietības un emociju izvirdums, kas saistīts ar pravieša Muhameda karikatūru publicēšanu Eiropā, ko daudzi uztvēra kā aizvainojumu islāma ticībai. Kaut arī vārda brīvība ir viena no Rietumu civilizācijas pamatvērtībām, pie tām pieder arī cieņa pret citiem cilvēkiem un to, kas viņiem ir svēts. Vārda brīvības privilēģija nozīmē arī uzņemties atbildību. Tas ietver arī jūtīgu attieksmi pret citu pārliecību un vērtībām, kā arī atbildību par savas rīcības sekām. Ir jānožēlo, ka šo karikatūru dēļ miljoniem musulmaņu ir sajutuši dziļu aizvainojumu. Smiešanās par to, kas citiem ir svēts, ir sava pārākuma izrādīšanas veids, kas saistīts ar aizspriedumiem, kā arī slikta gaume.
Taču reakcionārā pārliecināšanas politika, kas aicina uz nekritisku vardarbības izmantošanu un naida izpausmēm pret veselām valstīm un kontinentiem, ir uzbrukums civilizācijas pašam pamatam – jebkuras civilizācijas kā mežonības pretstatam. Diemžēl bezdibenis, kas šķir musulmaņu un Rietumu pasauli, kļūst arvien dziļāks un plašāks, kas izraisa satraukumu. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir jāpieliek jaunas pūles un jāizrāda iniciatīva, lai salauztu apburto loku, ko radījis naids un neuzticēšanās, un sāktu celt tiltus, lai starp civilizācijām būtu savstarpēja sapratne, iecietība un patiess dialogs. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams, lai visu politisko un reliģisko pārliecību vadītāji nosodītu ekstrēmismu un vardarbību un atbalstītu mērenību, pacietību un konstruktīvu rīcību.
Situācija Tuvajos Austrumos, kas nepārtraukti, jau gadu desmitiem ilgi bijusi saspīlēta, ir vēl vairāk saasinājusies pēc “Hamas” uzvaras nesenajās vēlēšanās Palestīnas teritorijās. Pēc palestīniešu apstiprinājuma saņemšanas uzņemties valdības vadību “Hamas” tagad ir jāakceptē un jāatzīst, ka demokrātija nav savienojama ar terorismu un ka politiskā vara uzliek lielu atbildību. “Hamas” tagad ir vēsturiskas izvēles priekšā. Tai ir jānosoda vardarbība, jāatzīst Izraēlas pastāvēšanas tiesības un jāizpilda tās saistības, ko bija uzņēmusies Palestīnas pašpārvalde – ieskaitot ceļa karti mieram – vai arī tā tiks izstumta no starptautiskās sabiedrības. Izdarot izvēli “Hamas” pirmām kārtām ir jāņem vērā palestīniešu intereses ilgākā nākotnē. Atteikšanās saglabāt mieru un atzīt Izraēlas līdzāspastāvēšanu tikai pasliktinās daudzu palestīniešu dzīves apstākļus un turpinās nebeidzamu vardarbību atkārtošanos, kā rezultātā jau ir izdzēstas tik daudzas palestīniešu un izraēliešu dzīvības. Turpretim drosmīgs lēmums turpināt ceļa karti mieram liktu pamatu tālākam progresam un dotu jaunu cerību panākt mieru un stabilitāti visā reģionā.
Izraēlas iedzīvotāji arī piedalīsies vēlēšanās šā gada martā. Viņiem arī būs jāizdara politiska izvēle, kam būs tālejošas sekas. Latvija cer, ka Izraēlas nākamajam parlamentam un valdībai būs tikpat liela apņēmība turpināt miera procesu kā tagadējai administrācijai, tādējādi ejot tālāk pa ceļu, kas – lai arī cik sāpīgs tas reizēm var būt – dod ticību labākai un drošākai nākotnei.
Prezidenta kungs!
Jūs varat būt pārliecināts, ka Latvija atbalstīs visus konstruktīvos centienus nostiprināt mieru Tuvajos Austrumos, kā arī citās pasaules vietās, kur ir uzliesmojuši konflikti. Latvijas un Izraēlas institūcijas jau ir izveidojušas ciešu sadarbību drošības jautājumos un cīņā pret terorismu. Es ceru, ka tuvākajos gados šī sadarbība kļūs arvien ciešāka.
Latvija un Izraēla cieši sadarbojas kā draugi un partneres Apvienoto Nāciju un citu starptautisku organizāciju ietvaros. Pagājušajā gadā Latvija un citas Eiropas Savienības dalībvalstis pilnībā atbalstīja Izraēlas ANO Ģenerālajai asamblejai iesniegto rezolūcijas projektu par holokausta atceri.
Es vēlos piebilst, ka Latvija lepojas ar savu stipro un aktīvo ebreju kopienu, kas devusi neizmērojami lielu ieguldījumu Latvijas politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē. Latvijas Ebreju kopienu un draudžu padome, kam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, apvieno vairāk nekā 20 ebreju grupas no visas Latvijas. Es vēlos arī izteikt pateicību Latvijas un Igaunijas Ebreju asociācijai Izraēlā par tās paveikto darbu draudzības saišu stiprināšanā starp abām mūsu valstīm. Jūs varat būt pārliecināti, ka Latvijas vēstniecība vienmēr būs gatava palīdzēt saviem agrākajiem dēliem un meitām Izraēlā, ja vien tas būs nepieciešams.
Latvijas ebreju kopienas dinamisms un vitalitāte ir izpaudusies daudzos veidos. Tiek plānots uzcelt jaunu ebreju skolu Rīgā, kas būs viena no modernākajām Eiropā un tiks nosaukta ievērojamā ebreju vēsturnieka Simona Dubnova vārdā, kas dzīvoja Latvijā līdz 1941.gadam, kad to nogalināja nacisti. Pagājušajā gadā Rīgas sinagoga atzīmēja savu 100.gadadienu. Tagad tā tiek atjaunota, un, kad rekonstrukcijas darbi būs pabeigti, tai blakus esošā ēka, kas pieder Latvijas Kultūras ministrijai, arī tiks izremontēta, un tur atradīsies Latvijas Ebreju un holokausta muzejs. Marģers Vestermaņa kungs, kas ir pārdzīvojis holokaustu, ir šī muzeja direktors un ir šovakar šeit kopā ar mums.
Ir sekmīgi pabeigta Daugavpils sinagogas atjaunošana, pateicoties atbalstam, ko sniedza šajā pilsētā dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko ģimene. Šīs sinagogas atkārtota iesvētīšana paredzēta šogad.
Es vēlos arī pieminēt lielo darbu, ko paveica mūžībā aizgājušais Nātans Barkans, kas kļuva par Rīgas un Latvijas galveno rabīnu jau 1990.gadā, kad Latvija vēl nebija atguvusi neatkarību. Rabīns Barkans vadīja nozīmīgu pētniecības projektu, kura nosaukums bija “Latvija. Sinagogas un rabīni. 1918–1940.g.” Latvijas bērnu zīmēto Latvijas veco sinagogu zīmējumu izstādi, kas ir daļa no šā projekta, es kopā ar jums, prezidenta kungs, atklāšu rīt. Šī izstāde būs brīnišķīga izdevība gūt ieskatu par Latviju un tās vēsturi no bērnu redzējuma.
Attiecībā uz mūsu valstu ekonomiskajām attiecībām ir skaidrs, ka sadarbības iespējas starp Latviju un Izraēlu vēl nav pilnībā izmantotas. Tomēr tirdzniecības apjoms starp Latviju un Izraēlu ir strauji palielinājies pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO aliansē gandrīz pirms diviem gadiem. Viena no daudzsološākajām Latvijas un Izraēlas sadarbības iespējām ir IT un elektronikas sektoros. Citas daudzsološas sadarbības jomas ir finanšu pakalpojumi, farmācija, lauksaimniecība, pārtikas rūpniecība un tūrisms. Es ceru, ka drīz tiks atklāti jauni tieši avioreisi starp Rīgu un Telavivu, kas noteikti palīdzēs attīstīt tūrismu un sadarbību biznesā starp abām mūsu valstīm.
Šobrīd Latvijā ir reģistrēti aptuveni 200 Izraēlas un Latvijas kopuzņēmumi, un vēl daudziem Izraēlas uzņēmumiem ir lielas iespējas nodarboties ar biznesu un veikt investīcijas manā valstī.
Es vēlos piebilst, ka šīs vizītes laikā Latvija un Izraēla parakstīja konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Es nešaubos, ka šis līgums sekmēs tālāko ekonomisko sadarbību starp abām valstīm.
Prezidenta kungs!
Šobrīd daži no Izraēlas un Latvijas labākajiem sportistiem piedalās olimpiskajās spēlēs Turīnā. Mums jācenšas kultivēt tādu brālību, kāda valda tādos starptautiskos notikumos kā olimpiskās spēles. Es uzsaucu tostu par tuvākām partnerattiecībām starp Latviju un Izraēlu. Uz jūsu veselību, prezidenta kungs, un uz jūsu veselību, Kacavas kundze! Uz Izraēlas tautas laimi un labklājību! Par vispārēju mieru un labu gribu! Par mūsu visu panākumiem!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Apmeklējot holokausta mocekļu un varoņu atceres muzeju “Yad Vashem” un iepazīstoties ar muzeja ekspozīciju Jeruzalemē 21. februārī
Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un Imantu Freibergu ar muzeja ekspozīciju iepazīstina holokausta pētnieks profesors Davids Banciers; Vaira Vīķe–Freiberga, godinot holokausta upurus, noliek vainagu “Yad Vashem” Atceres zālē Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Address by H.E. Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, President of the Republic of Latvia, at the state dinner held in her honour by H.E. Mr. Moshe Katsav, President of the State of Israel, Jerusalem, 20 February 2006:

Your Excellency Mr. President, Madame Katsav, Distinguished guests, Ladies and gentlemen,
I am deeply moved and greatly honoured to be here in Israel on this state visit to your country. I extend my most sincere thanks to you, President Katsav, and to the government and people of Israel for the very warm reception that I, personally, as well as my husband, Professor Imants Freibergs, and the entire Latvian delegation have received here in your impressive and outstandingly beautiful country. This important visit to the Holy Land means a great deal to each and every one of us.
I would like to begin by reaffirming the deep sense of kinship felt by the people of Latvia towards the State of Israel. The great Jewish philosopher Isaiah Berlin, who was born in Latvia’s capital city of Riga, once lamented that the Jews “have enjoyed rather too much history and too little geography.” Today the Jews can be proud of their democratic, modern and affluent nation-state. I congratulate the people of Israel for their many accomplishments, and I am proud that a large number of Jews from Latvia have taken part both in the establishment and in the strengthening of the State of Israel. I also am proud that when Latvia’s independence was at stake in 1918, many Jews joined the ranks of Latvia’s newly formed army and helped Latvia to win its War of Liberation against German and Russian occupying forces. The Jews and the Latvians have shared similar fates and parallels in their history, and have had to fight hard to obtain their freedom and independence.
Mr. President,
Your historic visit to Latvia in September of last year was a significant event in the relations between our two countries, and was a testimony of the mutual desire by Latvia and Israel to strengthen their growing ties of friendship. This Latvian state visit to Israel is a logical continuation of the work that our two countries have undertaken together to become even closer partners. The considerable size of my delegation, with representatives from various prominent Latvian state institutions and nearly 60 different enterprises, I think, speaks for itself.
Mr. President,
Last year when you were in Riga, we both paid an emotional, commemorative visit to the Rumbula memorial, at the site where approximately 25 000 Jews from Latvia and elsewhere in Europe were brutally murdered during the Nazi German occupation of my country. To our eternal shame and sorrow, the Shoah will forever remain one of the most tragic chapters in Latvia’s and in Europe’s history. Regrettably, there were people in Latvia who took part in the Nazi campaign to annihilate the Jewish population in Europe. But there were also a number of brave souls, of whom about 500 have been officially documented in Latvia, who risked their own lives and the lives of their loved ones to hide and protect their Jewish friends, neighbours, and acquaintances, as well as complete strangers.
I take this opportunity to solemnly commemorate the innocent Jews who were killed in my country and elsewhere in Europe during the Shoah, which without a doubt was one of the most tragic events to have taken place in the 20^th century. We must never forget the immense suffering and loss of the victims, we must condemn those who perpetuated these crimes, and we must pay tribute to those who had the courage to act as saviours.
Latvia is committed to the continued research and remembrance of the Shoah and other crimes against humanity that have been committed on Latvian soil. A number of Latvian government and non-governmental organizations are working together with Latvia’s Jewish community to ensure that the events of the Shoah in Latvia are thoroughly researched and that the victims are not forgotten. They are working in cooperation with various international organizations, as well as with the State of Israel, the United States and several European countries.
The Historian’s Commission of Latvia has established a successful partnership with the Yad Vashem memorial, and the Latvian Prosecutor-General’s Office is continuing its investigations into the crimes of that period. The events of the Shoah are part of the school curriculum in Latvian history and ethics courses. Students at Riga’s Nordic Countries’ High School, for example, have been voluntarily researching the history of the Riga ghetto and tending Jewish gravesites for the past several years.
This year Latvia will host a number of significant events. One of them is an international conference devoted to Holocaust research and education, as well as to the fight against anti-Semitism. This conference will begin on July the 4^th, which has been designated in my country as Holocaust Memorial Day, and will be followed in September by another conference entitled Jews in a Changing World. We would be pleased to welcome representatives from Israel at both of these events.
Mr. President,
Latvia unequivocally condemns any and all manifestations of anti-Semitism and other forms of intolerance. My country made its position clear from the very moment that Latvia regained its independence in 1991, with a declaration On the Impermissibility of Genocide and Anti-Semitism in Latvia. I will add that hateful exhortations by heads of state calling for the elimination of other nations have no place in normal international relations and must be condemned in the strongest terms.
Recently we have had a flare-up of intolerance and emotions concerning the publication in Europe of caricatures of the Prophet Mohammed, which are perceived by many as offensive to the Muslim faith. While free speech is one of the fundamental values of Western civilization, so is the respect for other persons and what they hold sacred. The privilege of free speech, therefore, carries with it an obligation of responsibility. This includes sensitivity to the beliefs and values of others, as well as responsibility for the consequences of one’s actions. It is regrettable that millions of Muslims have felt deeply insulted as a result of these caricatures. Mockery of what others hold sacred is a form of condescension that is an expression of prejudice as well as bad taste.
But reactionary exhortations to indiscriminate violence and hatred against entire nations and continents attack the very basis of civilisation – any civilisation, as the opposite of savagery. The chasm between the Muslim and the Western world, alas, has kept deepening and widening in an alarming way. Now more than ever, new efforts and initiatives are badly needed to break the vicious circles of hatred and mistrust and start building bridges of mutual understanding, tolerance, and a genuine dialogue of civilizations. Now, more than ever, there is a need for the political and religious leaders of all persuasions to denounce extremism and violence, and to promote moderation, patience and constructive action.
The situation in the Middle East, which has been chronically tense for decades, has now encountered a new challenge following the recent election of Hamas in the Palestinian territories. Having received the endorsement of the Palestinian people to assume the reins of government, Hamas must now accept and recognize that democracy and terror do not go together, and that political power entails serious responsibilities. Hamas is now faced with a choice of historical importance. It must renounce violence, recognize the right of Israel to exist, and abide by previous commitments undertaken by the Palestinian Authority – including the Road Map for peace – or face the ostracism of the international community. The choice they make should be first and foremost based on the long-term interests of the Palestinian people. A renunciation of the path of peace and coexistence with Israel will only result in the worsening of living conditions for many Palestinians, and in a continuation of the endless cycle of violence that has already destroyed and devastated so many Palestinian and Israeli lives. A courageous decision to continue the Road Map for peace, on the other hand, would lay the basis for further progress and renew hope for peace and stability in the whole region.
The people of Israel will also be going to the ballot boxes in March of this year. They too face political choices that will have far-reaching consequences. Latvia hopes that Israel’s next parliament and government will remain just as committed to the peace process as the current administration, thus continuing on a path that – painful as it can be at times – promises hope for a better and more stable future.
Mr. President,
You can be assured that Latvia will support all constructive endeavours to establish a lasting peace in the Middle East, as well as in other parts of the world where conflicts have arisen. Latvian and Israeli institutions and experts have already established close, cooperative links in the field of security and in the fight against terrorism. I express the hope that this cooperation will grow closer in the years to come.
Latvia and Israel are also cooperating closely as friends and as partners within the framework of the United Nations and other international organizations. Last year Latvia and the other member states of the European Union placed their full support behind an Israeli draft resolution to the UN General Assembly on Holocaust remembrance.
I will add that Latvia is proud of its strong and vibrant Jewish community, which has provided an immeasurable contribution to Latvia’s political, economic and cultural life. The Council of Latvian Jewish Communities and Congregations, which enjoys special societal benefit status, unites over 20 Jewish groups from all over Latvia. I also wish to thank the Association of Latvian and Estonian Jews in Israel for its work in strengthening the ties of friendship between our two countries. You can be sure that Latvia’s Embassy in Israel will always be ready to assist its former sons and daughters in Israel should the need arise.
The dynamism and vitality of Latvia’s Jewish community has been evident in many ways. Plans are in progress for the construction of a new Jewish School in Riga, which promises to be one of the most modern in Europe, and which will bear the name of the great Jewish historian Simon Dubnow, who lived in Latvia until his death at the hands of the Nazis in 1941. Last year the Riga Synagogue celebrated its 100^th anniversary. It is now undergoing renovations, and once these are completed, the building next to it, which belongs to the Latvian Ministry of Culture, will be refurbished to house the new quarters of the Jewish and Holocaust Museum of Latvia. Mr. Marģers Vestermanis, a Holocaust survivor, is the museum’s director and he is also here together with us this evening.
The restoration of a synagogue in Daugavpils has been successfully completed, thanks to the support of the family of world famous artist Mark Rothko, who was born in that city. This synagogue’s re-consecration is scheduled to take place later this year.
I would also like to mention the monumental work of the late Natan Barkans, who became the Chief Rabbi of Riga and Latvia already in 1990, before Latvia had regained its independence. Rabbi Barkans oversaw a significant research project entitled Latvia. Synagogues and Rabbis. 1918-1940. As part of this project, I will be unveiling tomorrow – together with you, Mr. President – an exhibition of drawings of Latvia’s old synagogues that have been portrayed by Latvia’s children. This will present a wonderful opportunity to gather an insight of Latvia and its history through the eyes of its children.
Regarding the field of economic relations between our two countries, it is clear that the co-operation potential between Latvia and Israel has not yet been fully exploited. Nevertheless, the volume of trade between Latvia and Israel has grown rapidly since Latvia joined the European Union and the NATO Alliance almost two years ago. One of the most promising areas for Latvian-Israeli co-operation lies within the IT and electronics sector. Other promising areas include financial services, pharmaceuticals, agriculture, food processing and tourism. I hope that we will soon see the establishment of new, direct flights between Riga and Tel Aviv, which would certainly help to advance tourism and business exchanges between our two countries.
At present there are almost 200 Israeli-Latvian joint ventures registered in Latvia and there are great opportunities for many more Israeli companies to do business and to invest in my country.
I will add that within the framework of this visit, Latvia and Israel signed a convention for the avoidance of double taxation and the prevention of fiscal evasion. I have no doubt that this agreement will facilitate further economic exchanges between our two countries.
Mr. President,
Currently some of the best athletes from Israel and from Latvia are competing at the Turin winter Olympic games. It is the spirit of brotherhood that one sees at such international events as the Olympics that we must all strive to cultivate. I therefore raise this toast to an increasingly close partnership between Latvia and Israel. To your health, Mr. President, and to the health of Madame Katsav. To the happiness and prosperity of the people of Israel. To universal peace and good will. To the success of us all.