Vispārējā līguma par Eiropas Padomes imunitātēm Trešais protokols

Šo dokumentu parakstījušo valstu valdības kā Eiropas Padomes dalībvalstis, kas parakstījušas Vispārējo līgumu par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm vai minētā Līguma puses un vienlaicīgi Eiropas Padomes Nacionālo bēgļu fonda1 dalībvalstis,

ņemot vērā minētā fonda Līguma I panta un IX (g) panta nosacījumus;

ņemot vērā Eiropas Padomes Statūtu 40. pantu;

vēloties noteikt Nacionālo bēgļu fonda īpašuma, aktīvu un darbību juridisko režīmu un tā institūciju un amatpersonu juridisko statusu;

ievērojot to, ka ir nepieciešams sekmēt Fonda statūtos noteikto mērķu īstenošanu, samazinot Fonda darbības aplikšanu ar tiešiem vai netiešiem nodokļiem, kas skar Fonda piešķirto aizdevumu saņēmējus;

vēloties attiecībā uz Nacionālo bēgļu fondu papildināt Vispārējo Līgumu par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm,

vienojās par tālāk minēto:

I daļa

LĪGUMS, PERSONA, PILNVARAS

1.pants

Eiropas Padomes Nacionālo bēgļu fonda Līgums, kurš ir apstiprināts ar Ministru Komitejas (56.) 9. rezolūciju vai papildināts ar minētās Komitejas veiktajiem grozījumiem vai ar grozījumiem, kurus izdarījusi Valde, kas darbojas minētā Līguma IX panta (h) daļā noteikto normu ietvaros, ir šī Protokola neatņemama sastāvdaļa.

Eiropas Padomes Nacionālo bēgļu fondam ir juridiskās personas tiesības un pilnvaras:

i. slēgt līgumus;

ii. iegūt īpašumā un atsavināt nekustamu un kustamu īpašumu;

iii. celt prasības tiesā;

iv. veikt jebkādus darījumus, kas saistīti ar tā statūtos noteiktajiem mērķiem.

Nacionālo bēgļu fonda darbības, dokumenti un līgumi tiek regulēti ar šo Protokolu, Fonda Līgumu un noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar minēto Līgumu. Konkrētā situācijā var tikt izmantoti nacionālie likumi, ja Fonds piekrīt minētajiem nosacījumiem un šo likumu piemērošana nemazina ne šī Protokola, ne minētā Līguma noteikumu spēku.

II daļa

TIESAS, ĪPAŠUMS, AKTĪVI, DARBĪBAS

2.pants

Jebkura Fonda dalībvalsts vai tās valsts tiesa, kuras teritorijā Fonds noslēdzis līgumu vai garantējis aizdevumu, ir kompetenta izskatīt lietas, kurās Fonds ir atbildētājs.

Taču:

i. ne dalībvalsts, nedz personas, kas darbojas vai izvirza prasību dalībvalsts vārdā, nesniedz prasību tiesā pret Fondu, nedz arī Fonds pret dalībvalsti vai iepriekš minētajām personām;

ii. domstarpības, kas izriet no jebkāda aizdevuma vai garantijas līguma, ko Fonds noslēdzis ar dalībvalsti vai ar kādu citu aizdevuma ņēmēju, un ko apstiprinājusi šī dalībvalsts, tiek risinātas arbitrāžā saskaņā ar minētajā līgumā noteikto kārtību. Domstarpības, kas izriet no jebkura Fonda noslēgtā aizdevuma vai garantijas līguma, tiek risinātas arbitrāžā saskaņā ar kārtību, kas iekļauta Fonda Līguma X panta I(d) daļas paredzētajos noteikumos par aizdevumiem.

3.pants

Fonda īpašums un aktīvi, neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja, tiek atbrīvoti no jebkāda veida mantas aprakstīšanas, aresta uzlikšanas mantai vai sprieduma izpildes, pirms pret Fondu nav stājies spēkā tāds spriedums, kuru turpmāk nav iespējams apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā.

Arbitrāžas lēmuma piespiedu izpilde, ja šāds lēmums ir pieņemts saskaņā ar 2.panta 3.daļu, notiek ar Fonda dalībvalstu tiesību aizsardzības struktūru starpniecību pēc tam, kad šis lēmums ir apstiprināts dalībvalstī, kurā lēmums ir izpildāms. Lai veiktu attiecīgo apstiprināšanu, nav nepieciešama nekāda cita pārbaude, izņemot pārbaudi, ka arbitrāžas lēmums ir īsts un atbilst nosacījumiem par kompetenci un kārtību, kas noteikti Fonda noteikumos par aizdevumiem, un ka tas nav pretrunā ar konkrētajā valstī pieņemto galīgo spriedumu. Katra dalībvalsts, iesniedzot šī Protokola ratifikācijas dokumentus, informē citas dalībvalstis ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāra starpniecību par institūciju, kura ir tiesīga izpildīt attiecīgo apstiprināšanas procedūru saskaņā ar konkrētās valsts likumdošanas aktiem.

4.pants

Fonda īpašums un aktīvi, neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja, tiek atbrīvoti no kratīšanas, rekvizīcijas, konfiskācijas, ekspropriācijas vai jebkādas citas apķīlāšanas administratīvas vai tiesas varas darbības rezultātā.

Ēkas un telpas, kas tiek izmantotas Fonda darbībām, kā arī tā arhīvi ir neaizskarami.

5.pants

Tādā apjomā, kas nepieciešams, lai Fonds sasniegtu tā statūtos noteiktos mērķus, tas drīkst:

a. turēt īpašumā jebkuru valūtu un atvērt bankas rēķinus jebkurā valūtā;

b. brīvi pārvest savus līdzekļus ar banku starpniecību jebkuras valsts iekšienē vai no vienas valsts uz otru valsti un mainīt jebkuru tam piederošu valūtu pret citu.

Piemērojot savas tiesības saskaņā ar šo pantu, Fonds ņem vērā visus iebildumus, ko tam izteikusi jebkuras dalībvalsts valdība.

6.pants

Fonda īpašums un aktīvi netiek pakļauti nekāda veida ierobežojumiem, regulācijām, kontrolēm un moratorijiem.

7.pants

Nacionālo bēgļu fonds un tā aktīvi, ienākumi un citi īpašumi tiek atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

Fonda darījumi un operācijas, kas saistīti ar aizdevumu izsniegšanu bēgļu izvietošanai un pārapdzīvoto rajonu vajadzībām vai ar Fonda izsniegtiem vai garantētiem aizdevumiem saskaņā ar tā statūtos noteiktajām normām, tiek atbrīvoti no visiem nodokļiem Fonda dalībvalstu teritorijā.

Fonds netiek atbrīvots no jebkādām likmēm, nodokļiem vai nodevām, kas paredzēti kā maksa par sabiedrisko pakalpojumu izmantošanu.

Dalībvalstu valdības, kad vien tas ir iespējams, veic atbilstošus pasākumus, lai:

a. atbrīvotu ienākumus, kurus veido procenti par Fonda emitētām obligācijām vai tā izsniegtajiem aizdevumiem, no aplikšanas ar ienākuma nodokļiem;

b. atbrīvotu no akcīzes nodokļa maksājumiem vai nodrošinātu to atmaksāšanu attiecībā uz kustamā vai nekustamā īpašuma iegādēm, pirkumiem vai saņemtiem pakalpojumiem, kurus Fonds veic tā darbības mērķu nodrošināšanai.

Fonda emitētie vai galvotie vērtspapīri vai obligācijas (un arī jebkādas ar tiem saistītās dividendes vai procenti) nedrīkst tikt aplikti ar nodokļiem neatkarīgi no tā, kas būtu to turētājs:

a. ja nodoklis diskriminē šādu vērtspapīru vai obligāciju vienīgi tāpēc, ka to ir emitējis vai garantējis Fonds; vai

b. ja vienīgais likumīgais pamatojums šādam nodoklim ir izsniegšanas vieta vai valūta, kādā vērtspapīrs vai obligācija ir emitēti, garantēti, apmaksāti, vai arī Fonda galvenās mītnes vai jebkura tā biroja atrašanās vai darbības vieta.

8.pants

Fonds tiek atbrīvots no visām muitas nodevām, aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz to preču importu un eksportu, kas ir paredzētas Fonda oficiālai lietošanai, ja vien šādi aizliegumi vai ierobežojumi nav noteikti sabiedriskās kārtības, drošības vai veselības apsvērumu dēļ. Preces, kas ievestas bez muitas nodokļa, netiek realizētas tajā valstī, kur tās ir ievestas, izņemot nosacījumus, kurus apstiprinājusi šīs valsts valdība.

III daļa

INSTITŪCIJAS

9.pants

Fonda struktūrām, kas minētas Fonda Līguma VIII pantā, attiecībā uz to oficiālajiem paziņojumiem katras dalībvalsts teritorijā tiek nodrošināti tik pat labvēlīgi nosacījumi kā jebkuras citas valsts diplomātiskai pārstāvniecībai šajā dalībvalstī. Fonda institūciju oficiālā korespondence un citi oficiālie paziņojumi netiek pakļauti cenzūrai.

10.pants

Valdes, Administratīvās padomes un Audita padomes locekļiem tiek piešķirta imunitāte pret tiesas procesu attiecībā uz izteiktiem vai rakstītiem vārdiem un uz visām veiktajām darbībām, pildot oficiālos pienākumus savu pilnvaru ietvaros. Viņi turpina saglabāt šādu imunitāti arī pēc ieņemamā amata atstāšanas. Viņiem tiek piešķirta tāda pati imunitāte attiecībā uz imigrācijas ierobežojumiem un ar ārvalstnieku reģistrāciju saistītajām prasībām, kā arī tādas pašas pārvietošanās un ceļošanas priekšrocības, kādas dalībvalstis piešķir citu Fondā pārstāvēto valdību līdzīga ranga pārstāvjiem. Summas, kas viņiem tiek piešķirtas izdevumu segšanai sakarā ar pienākumu pildīšanu, tiek atbrīvotas no aplikšanas ar nodokļiem.

11.pants

Privilēģijas un imunitātes tiek piešķirtas 10.pantā minētajām personām nevis viņu pašu personīgai labklājībai, bet lai nodrošinātu viņu pienākumu neatkarīgu izpildi. Tādējādi dalībvalstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums atcelt sava pārstāvja imunitāti tad, kad pēc dalībvalsts ieskata šāda imunitāte varētu traucēt tiesas procesu, ja tas nekavē tā mērķa, kā dēļ imunitāte tika piešķirta, sasniegšanu.

12.pants

a. Dalībvalsts pārstāvis nevar izmantot 10. un 11.panta noteikumus pret tās valsts varas institūcijām, kuru viņš pats pārstāv vai ir pārstāvējis;

b. 10., 11.pants un 12.panta (a) daļa tiek piemērota arī attiecībā uz dalībvalstu pārstāvju vietniekiem, konsultantiem, tehniskajiem ekspertiem un delegāciju sekretāriem.

IV daļa

DARBINIEKI

13.pants

Fonda pilnvarniekam un darbiniekiem tiek piešķirtas privilēģijas un imunitātes, kuras ir atrunātas Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm 18.pantā.

Pilnvarnieks nosaka to darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas iepriekšminētā panta noteikumi.

Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm 17.pantā noteikto informāciju par pilnvarnieku un šajā pantā minētajiem darbiniekiem sniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretārs.

Ģenerālsekretāram pēc konsultēšanās ar pilnvarnieku ir tiesības un pienākums atcelt jebkura darbinieka imunitāti tad, ja šī imunitāte varētu traucēt tiesas procesu un ja tās atcelšana nekaitē Fonda sekmīgai darbībai. Fonda pilnvarnieka imunitāti ir tiesīga atcelt Fonda Valde.

V daļa

LĪGUMA PIEMĒROŠANA

14.pants

Fonda dalībvalstu valdības apņemas atrast tādu konstitucionālu pilnvaru, kāda nepieciešama, lai izpildītu Fonda statūtos noteiktās saistības, kuras šīs valstis apņēmušās pildīt attiecībā pret Nacionālo bēgļu fondu. Tās apņemas savlaicīgi veikt iepriekš minēto, lai tādējādi varētu izpildīt jebkādas saistības, kā aizdevuma ņēmējas vai garantētājas, saskaņā ar Nacionālo bēgļu fonda Līguma VI panta 3.nodaļu.

15.pants

Fonds ar jebkuru dalībvalsti drīkst slēgt speciālus līgumus par šī Protokola noteikumu piemērošanu, papildinot minētos noteikumus vai grozot 13.panta noteikumus. Fonds līdzīgi var slēgt līgumus ar jebkuru valsti, kas nav Fonda dalībvalsts, piemērojot šī Protokola noteikumus atbilstoši konkrētās valsts specifikai.

VI daļa

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

16.pants

Šis Protokols ratificējams un ratifikācijas dokumenti iesniedzami Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Protokols stāsies spēkā tiklīdz trīs dalībvalstis, kas pārstāv vismaz vienu trešdaļu Fonda kapitāla, iesniedz savus ratifikācijas dokumentus. Citām Fonda dalībvalstīm šis Protokols stājas spēkā atbilstošo ratifikācijas dokumentu iesniegšanas dienā.

Kamēr šis Protokols saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem vēl nav stājies spēkā, lai nekavētu Fonda sekmīgu darbību, dalībvalstis vienojas piemērot šo Protokolu provizoriski no 1958.gada 1.septembra vai pats vēlākais no tā parakstīšanas datuma atbilstoši to konstitucionālajām normām.

17.pants

Jebkura valdība, kura kļūst par Fonda dalībvalsti pēc šī Protokola parakstīšanas, var pievienoties šim Protokolam, iesniedzot pievienošanās dokumentu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Šāda pievienošanās stājas spēkā dokumenta iesniegšanas dienā, ja tā iesniegšana notiek pēc šī Protokola stāšanās spēkā, un Protokola spēkā stāšanās dienā, ja pievienošanās ir notikusi pirms šī datuma.

Jebkura valdība, kura ir iesniegusi pievienošanās dokumentu pirms Protokola stāšanās spēkā, nekavējoties piemēro Protokola nosacījumus provizoriski, atbilstoši valsts konstitucionālajām normām.

To apliecinot, dalībvalstu pilnvarotie pārstāvji parakstīja šo Protokolu.

Sastādīts Strasbūrā 1959.gada 6.martā angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs nosūta Protokola apstiprinātas kopijas katrai valstij, kas parakstījusi šo Protokolu vai Protokolam pievienojusies.

Beļģijas Karalistes valdības vārdā:

Jean Salmon

Francijas Republikas valdības vārdā:

Parakstīts Parīzē 1959.gada 17.martā

Lecompte Boinet

Vācijas Federatīvās Republikas valdības vārdā:

Vācijas Federatīvā Republika nespēj Nacionālo bēgļu fonda aizdevumiem noteikt izdevīgākus nodokļu atbrīvošanas nosacījumus par tiem, kas tiek noteikti attiecībā uz Vācijas Federatīvās Republikas vai citu starptautisko organizāciju aizdevumiem. Tādējādi 7.panta 4.paragrāfs nevar būt saistošs Vācijas Federatīvās Republikas valdībai attiecībā uz iepriekš minētās vienošanās izpildīšanu.

Parakstīts Parīzē 1959.gada 18.martā

Dr. Adolph Reifferscheidt

Grieķijas Karalistes valdības vārdā:

Parakstīts 1959.gada 18.martā

N. Cambalouris

Islandes Republikas valdības vārdā:

Parakstīts Strasbūrā 1959.gada 20.aprīlī

Pētur Eggerz

Itālijas Republikas valdības vārdā:

Attiecībā uz 3.pantu Itālija patur sev tiesības, ņemot vērā tās juridiskās sistēmas vispārējos principus, neveikt piespiedu piedziņu, ko paredz 2.panta 3.paragrāfā noteiktā arbitrāžas kārtība tad, ja arbitrāžas lēmumi ir pretēji nacionālajai sabiedriskai kārtībai.

Bombassei de Vettor

Luksemburgas Lielhercogistes valdības vārdā:

Parakstīts Parīzē 1959.gada 17.martā

Pierre Wurth

Turcijas Republikas valdības vārdā:

Parakstīts Strasbūrā 1959.gada 31.martā

M. Borovali

1 1955.gada 13.decembrī tika izveidots Nacionālo bēgļu fonds. Tā Dibināšanas līgums tika pieņemts 1956.gada 16.aprīlī.

1989.gada Eiropas Padomes Valdes 109. sanāksmē tika nolemts mainīt institūcijas nosaukumu un aizstāt nosaukumu "Nacionālo bēgļu fonds" ar nosaukumu "Sociālās attīstības fonds".

Sakarā ar 1999.gada 28.jūnija Eiropas Padomes Valdes lēmumu par institūcijas nosaukuma maiņu un šī lēmuma spēkā stāšanos 1999.gada 1.novembrī, atsauce uz "Eiropas Padomes Nacionālo bēgļu fondu" ir jālasa kā atsauce uz "Eiropas Padomes Attīstības banku".