Ministru kabineta 2006.gada 21.februāra sēdē

Par NATO civilās militārās sadarbības kursiem Baltijas valstīm

Otrdien, 21.februārī, Ministru kabinets pieņēma noteikumus “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku, Igaunijas aizsardzības spēku un Lietuvas Bruņoto spēku tehnisko vienošanos par NATO CIMIC kursu, kas paredzēts Baltijas valstīm, un uzņēmējvalsts atbalstu kursa laikā”.

Vienošanās nosaka vispārīgus principus Baltijas valstīm paredzētā NATO civilās militārās sadarbības (CIMIC) kursa organizēšanā un uzņemšanā, veicot mācību kursu Latvijas teritorijā laikā no 2006.gada 26.februāra līdz 3.martam, kā arī paredz stiprināt bruņoto spēku spējas civilajā militārajā sadarbībā, piedaloties NATO vadītajās operācijās. Dokumentā noteikti dalībvalstu pienākumi un sadarbības principi.

Ar apmācību saistītie pasākumi notiks Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmijā, bet praktiskās nodarbības ārpus regulāro mācību vietām tiks organizētas tikai saskaņā ar kursa plānu. Projekta īstenošana ir ieplānota AM budžeta ietvaros, un papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Par Latvijas pozīcijām Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei

Ministru kabinets otrdien, 21.februārī, apstiprināja Ārlietu ministrijas iesniegtās Latvijas nacionālās pozīcijas 27. un 28.februārī Briselē paredzētai Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei (VLĀAP), kurā piedalīsies ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Nacionālās pozīcijas ir sagatavotas par padomes darba kārtības jautājumiem: finanšu ietvars – starpinstitucionālā vienošanās, attiecības ar Rietumbalkāniem un islāma pasaules reakcija uz publikācijām Eiropas medijos.

Jautājumā attiecībā uz starpinstitucionālo vienošanos par finanšu perspektīvu 2007. līdz 2013. gadam Latvija vēlas panākt iespējami drīzāku vienošanos un uzsver, ka tās saskaņošanas gaitā jābalstās uz Eiropadomes izteiktajiem secinājumiem.

Tā kā VLĀAP sanāksmē tiks pārrunāta gatavošanās neatkarības referendumam Melnkalnē un situācija Kosovā, Latvija pauž atbalstu Eiropas Savienības (ES) pārstāvja iesaistei Melnkalnes referenduma sagatavošanas gaitā, kas sekmētu politisko spēku dialogu, un atgādina, ka saistošie lēmumi jāpieņem Melnkalnei. Kosovas statusa sarunās galvenais mērķis ir rast visām iesaistītajām pusēm pieņemamu un ilgtspējīgu risinājumu.

Saistībā ar plānoto diskusiju par ES solidaritāti, atbildot uz islāma pasaules reakciju uz publikācijām Eiropas medijos, Latvijas pozīcijā pausts nosodījums ekstrēmistu organizētajiem uzbrukumiem atsevišķu ES dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Tuvo Austrumu valstīs. Latvija, ievērojot preses brīvību, aicina neaizmirst arī iecietību un atbildību, kā arī uzsver, ka nepieciešama vienota ES valstu nostāja un rīcība, atbildot uz vardarbības un protestu uzliesmojumu pēc karikatūru publicēšanas.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Par strādājošo vecāku tiesībām saņemt bērna kopšanas pabalstu

No šā gada 1.marta arī strādājošie vecāki būs tiesīgi saņemt bērna kopšanas pabalstu, tādējādi viņiem līdz bērna viena gada vecumam tiks nodrošināta iespēja izvēlēties starp ģimenei labvēlīgāko un materiāli izdevīgāko risinājumu bērna kopšanas atvaļinājuma un pabalsta izmantošanā.

To paredz otrdien, 21.februārī, valdībā apstiprinātie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Par šiem grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

Kā uzsver LM, ja arī grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā Saeimā tiks izskatīti vēlāk, strādājošie vecāki saņems bērna kopšanas pabalstu noteiktajā apmērā par periodu no šā gada marta. Tādā situācijā pabalsts strādājošiem vecākiem tiks izmaksāts vienlaikus par vairākiem mēnešiem.

Atbilstoši akceptētajiem grozījumiem viens no vecākiem, kuram ir piešķirts bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz gada vecumam un kurš izvēlas šajā laikā arī strādāt, būs tiesības saņemt 50% no piešķirtā pabalsta apmēra, bet ne mazāk kā 56 latus.

LM prognozē, ka 2006.gadā bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam saņems aptuveni 4000 nodarbināto vecāku. Lai šogad nodrošinātu minēto pabalstu izmaksu arī strādājošiem vecākiem, no valsts budžeta nepieciešami 3,12 miljoni latu.

Apstiprinātie likuma grozījumi, pēc LM domām, nodrošinās iespēju vienam no vecākiem, kurš kopj bērnu (lielākoties tās ir sievietes) nezaudēt savu profesionālo kvalifikāciju un konkurētspēju darba tirgū. Tāpat izmaiņas veicinās Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un Latvijā īstenoto dzimumu līdztiesības politiku, kurā viens no mērķiem ir sieviešu nodarbinātības līmeņa paaugstināšana darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespēju radīšanai.

Lai arī vecāki turpmāk vienlaikus ar mazuļa kopšanu varēs strādāt pilnu darba laiku vai pat virsstundas un bērna kopšanu pilnībā uzticēt citam cilvēkam, LM cer, ka vecāki tomēr pieņems lēmumu par labu bērna interesēm un izmantos piedāvāto valsts atbalstu bērna kopšanas laikā, kas vecākiem nodrošina tādus pašus ienākumus kā līdz bērna piedzimšanai.

Atgādinām – ja viens no vecākiem (vai bērna aizbildnis), kurš kopj bērnu līdz viena gada vecumam, ir nodarbināts un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā,  bērna kopšanas pabalsta apmērs ir līdzvērtīgs viņa iepriekšējiem ienākumiem (pēc nodokļu nomaksas), bet ne mazāk kā 56 lati mēnesī un ne vairāk kā 392 lati mēnesī. Savukārt, ja viens no vecākiem (vai bērna aizbildnis), kurš kopj bērnu līdz viena gada vecumam, nav nodarbināts, bērna kopšanas pabalsts ir 50 latu mēnesī.

Par darba aizsardzības prasībām derīgo izrakteņu ieguvei pazemē

Pārņemot Eiropas Savienības direktīvu darba aizsardzībā, Labklājības ministrija (LM) ir noteikusi darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ieguvei pazemē tiem uzņēmumiem, kuri plāno uzsākt šo darbības veidu Latvijā.

To paredz otrdien, 21.februārī, valdībā apstiprinātie LM izstrādātie noteikumi “Darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ieguvē”, kas aizstāj līdz šim spēkā esošos noteikumus par darba aizsardzības prasībām derīgo izrakteņu ieguvē un izpētē.

Atbilstoši noteikumiem ir noteiktas darba aizsardzības prasības darbos, kas saistīti ar derīgo izrakteņu ģeoloģisko meklēšanu, izpēti, ieguvi un sagatavošanu pārdošanai. Tie attiecas gan uz derīgo izrakteņu ieguvi virszemē, zem zemes, pazemē, gan uz izrakteņu ieguvi ar urbuma metodi. Noteikumi neattiecas uz derīgo izrakteņu turpmāko apstrādi.

Dokumentā paredzēti arī noteikti darba devēja pienākumi, tostarp – nodrošināt drošu darba vidi strādājošajiem, lai viņi varētu veikt savus pienākumus, neapdraudot savu vai citu darbinieku veselību un drošību. Turklāt noteikts, ka visi darbi jāveic darba devēja norīkota atbildīga cilvēka uzraudzībā, kuram ir nepieciešamās zināšanas un prasmes darba aizsardzībā.

Precizētas arī prasības, kas saistītas ar darba aprīkojuma lietošanu, nosakot, ka mehāniskām ierīcēm un elektroierīcēm jābūt pietiekami izturīgām un jāatbilst to lietošanas mērķim. Noteikumos konkretizētas prasības, kas nosaka gājēju un transportlīdzekļu drošību satiksmes ceļos, paredzot vieglu un drošu piekļūšanu satiksmes ceļiem, neradot risku šo ceļu tuvumā strādājošajiem cilvēkiem.

Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs, bet to izpildi kontrolē Valsts darba inspekcija.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

Par kompensāciju saņemšanas kārtību par zaudētajiem lopiem

Valdība vakar, 21.februārī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā”.

Grozījumi noteikumos vienkāršo administratīvās procedūras, lai dzīvnieku īpašnieki ātrāk varētu saņemt kompensāciju par iznīcinātajiem slimajiem dzīvniekiem.

Grozījumi normatīvajā aktā paredz ieviest vienotu iesnieguma veidlapu, kuru dzīvnieku īpašnieks aizpilda, lai saņemtu kompensāciju. Grozījumi noteikumos arī paredz ieviest vienotu akta veidlapu, kuru aizpilda Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors un izsniedz dzīvnieku īpašniekam kompensācijas saņemšanai.

Noteikumu projektā precizēti Lauku atbalsta dienesta pienākumi saistībā ar kompensāciju izmaksu dzīvnieku īpašniekiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa