Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 16. februāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šajā Saeimā nav bieži, ka komisijām nodod un atbalsta opozīcijas iesniegtos priekšlikumus. Šodien bija patīkams izņēmums.

Tēvzemiešu ierosinājums bija likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” kārtējo reizi noteikt 15 procentu nodokļu likmi šoreiz samērā ierobežotai, bet ekonomiskās konkurences spēju vai nespēju ziņā ļoti jutīgai grupai – individuālajiem uzņēmējiem, tajā skaitā zvejnieku un zemnieku saimniecībām un individuālajiem komersantiem, kuri neiesniedz gada pārskatu un kuri nav pakļauti uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam. Viņi joprojām maksā 25 procentus. Lielie, vidējie uzņēmēji un vairāk veiksmīgie mazie uzņēmēji maksā tikai 15 procentus. Uzskatām, ka šāda situācija nav pamatojama ne ar ko, un, kā teica Anna Seile no tribīnes, tas ir dinozaurs, kas saglabājies Latvijas nodokļu sistēmā.

Protams, nodošana negarantē ātru un tūlītēju pieņemšanu. Tomēr cerēsim, ka saprātīgie spēki valdošajā koalīcijā gūs virsroku un šis nelielais grozījums, kas ir ļoti svarīgs mazajiem uzņēmējiem, tieši lauku un mazpilsētu ražotājiem, tajā skaitā lielākā daļa no tiem noteikti ir latvieši, kas mums arī ir ļoti svarīgi, tiks pieņemts.

Mūs neapmierina tas, ka valdība 2009.gadā sola 15 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokli visiem, protams, pēc diskusijām. Neapšaubāmi, tas ir drusciņ par ilgu. Šo tempu varētu paātrināt, kompleksi izvērtējot iespējas mainīt arī akcentus nekustamā īpašuma nodoklī un iedzīvotāju ienākuma nodoklī kopumā, skatoties, kā aplikt ar šo 15 procentu nodokli arī ieņēmumus no kapitāla, kur Latvijā pagaidām ir ļoti liberāla kārtība. Šeit neko ne valsts, ne sabiedrība neiegūst; arī tiem, kuri pērk ēkas un dzīvokļus tikai tālākai pārdošanai. Būtībā viņi veicina ļoti strauju zemes un ēku cenu pieaugumu, bet paši tajās ēkās un dzīvokļos nedzīvo. Šeit ir pietiekami lielas rezerves, lai Latvijas Pašvaldību savienības taisnīgās prasības par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu netraucētu pašvaldību budžetiem sekmīgi pildīties un varētu tikt reāli īstenotas. Mūsu frakcija pie šiem priekšlikumiem jau strādā. Tuvāko mēnešu laikā mēs ceram nākt klajā ar plašākiem grozījumiem gan vienā, gan otrā, varbūt vēl kādā nodokļa likumā.

Šīsdienas sēde arī parādīja to, ka, tuvojoties vēlēšanām, sāk atšķirties valdošās koalīcijas partiju viedokļi, piemēram, jautājumā par lauksaimniecībā saņemamo līdzekļu tērētāju – fizisko un juridisko personu – publiskošanu, kur vieni bija par, bet lielākā daļa bija pret šo atklātību. Pateicoties opozīcijas balsīm, arī šo likumprojektu komisijām nodeva. Cerams, ka tas sekmīgi virzīsies uz priekšu.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien es vēlos sirsnīgi apsveikt tos ventspilniekus un liepājniekus, kuriem līdz šim ir bijusi liegta iespēja privatizēt savus dzīvokļus, jo desmit gadus, kopš valstī ir sākusies privatizācija, tūkstošiem ventspilnieku un liepājnieku tā arī netika dota iespēja dzīvoklī justies kā savā īpašumā. No 2002.gada līdz 2004.gadam vairākas tiesu instances konstatēja, ka, piemēram, Ventspils dome rīkojās pretlikumīgi, atsakot privatizāciju.

Šodien otrajā lasījumā tika atbalstīts “Saskaņas Centra” priekšlikums likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Tas ir ļoti loģiski, un jāsaka paldies visiem tiem deputātiem, kuri atbalstīja šo taisnīgo priekšlikumu. Un tie ir Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti, “Jaunā laika” frakcijas deputāti, “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti un, protams, “Saskaņas Centra” deputāti.

Ja situācija trešajā lasījumā nemainīsies, es ceru, ka ventspilniekiem un liepājniekiem beidzot būs tiesības privatizēt savu mājokli, jo saskaņā ar piedāvāto jauno redakciju pašvaldības dome var pieņemt lēmumu tikai par to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un atsevišķu dzīvokļu neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldību īpašumā, ja tie pēc 1995.gada uzbūvēti vai kapitāli atjaunoti par attiecīgās pašvaldības līdzekļiem.

Un līdz ar to es vēl vienu reizi gribu apsveikt ventspilniekus un liepājniekus, kā arī pateikt paldies par veiksmīgu sadarbību tiem Saeimas deputātiem, kuri atbalstīja manu priekšlikumu.

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodien es gribētu komentēt trīs, mūsuprāt, vērā ņemamus jautājumus – gan tos, kas ir lemti Saeimā, gan arī Rīgas domē.

Pirmkārt, komentārs par likumprojektu “Jaunatnes likums”. Likuma nepieciešamība ir valdībā diskutējams jautājums. Nenoliedzami, ka likuma mērķis ir panākt, lai mums izaugtu veselīga, gudra, izglītota, kulturāla, atbildīga un patriotiska jaunatne. Un šis jautājums tika sagatavots Bērnu un ģimenes lietu ministrijā iesniegšanai valdībai nākamajā nedēļā. Diemžēl prese un televīzija veicina, ka Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas un veikums bieži tiek pasniegts kā citas partijas nopelns, kā tas ir bijis gan bērnu piedzimšanas pabalsta, gan azartspēļu un citos jautājumos. Arī šis gadījums pierāda, ka mēs kā slidotāji esam nonākuši jau finiša taisnē un cenšamies viens otru apsteigt. Latvijas Pirmās partijas balsojums nebija pret likumu, bet pret metodi, kā šis likums būtu skatāms un kā tas tiek pasniegts, pārtverot pirms valdības caurskatīšanas.

Otrs komentārs par likumu “Grozījumi Meža likumā”, ko jūs atceraties, ka Valsts prezidente nodeva otrreizējai caurlūkošanai. Šodien vairs ne tik klaji, bet tomēr privāto uzpircēju un pelēkā biznesa lobēšana notika. Grūti saprast, kāpēc tiek apšaubīta nepieciešamība palielināt valsts īpašumu, ka katrs šis gadījums būtu jā­skata Ministru kabinetam. Mēs vērojam, ka arvien biežāk vienādi balso kā labējie, tā kreisie, īpaši biznesa jautājumos.

Trešais ir Pēterbaznīcas jautājums, par ko Rīgas dome spriež, vai to nodot Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai vai paturēt domes īpašumā. Un mēs redzam, ka baznīca vēl arvien tiek pasniegta kā bubulis ar ļauniem nodomiem pret neticīgajiem, ka, lūk, tur nevarēs rīkot vairs izstādes, nevarēs kāpt tornī vērot Rīgas panorāmu un tamlīdzīgi. Protams, tas ir izveidojies stereotips, ka viss, kas ir saistīts ar kristietību vai ar kristīgo morāli, kristīgiem uzskatiem, ir apšaubāms un diskutējams, un nebauda uzticību.

Godājamie mūsu vēlētāji! Lasiet presē, vērojiet televīzijā, kā tiks atspoguļoti un pasniegti šie notikumi, vai jūs tur redzēsiet abu pušu viedokļus vai tikai vienu taisnību, vienas partijas intereses. Izdariet paši secinājumus, skatieties un klausieties arī Saeimas sēžu translāciju tiešraides, jo tā ir informācija no pirmavota.

K.Šadurskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Jāsaka, šodien Saeimas sēde notika jau izteiktā priekšvēlēšanu greizsirdības atmosfērā. Es arī, līdzīgi kā kolēģis, pieminēšu likumprojektu “Jaunatnes likums”. Ļoti ceru, ka šīsdienas notikumi tiešām liks Bērnu un ģimenes lietu ministrijai jau divus gadus valdības gaiteņos klejojušam likumprojektam nokļūt nākamās nedēļas valdības sēdē. Ceru, ka tas būs zināms katalizators. Likums ir labs un vajadzīgs, likums uz priekšu nekādi nevirzījās. Latvijas Jaunatnes padome vērsās pie visām Saeimas frakcijām ar lūgumu pasteidzināt likuma gaitu. Izskatās, ka mēs bijām vienīgie, kas tam tā nopietni atsaucās. Lai Latvijas Pirmā partija piedod, ja esam kaut kā iekāpuši viņu dārziņā, bet varbūt tiešām likums virzīsies uz priekšu.

Vēl par dažiem likumprojektiem. Šodien komisijām tika nodots likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Ļoti ceru, ka šie grozījumi virzīsies uz priekšu normālā gaitā. Kuluāros ir dzirdēti ļoti daudzi iebildumi. Mūsu viedoklis ir tāds, ka tautai jāzina savi varoņi, jebkuras darbības ar Eiropas naudu, kas ir mūsu nauda, jo mēs esam Eiropas daļa.
Ar valsts naudu ir jābūt publiski zināmiem labuma guvējiem. Tas, cik daudz iebildumu no atsevišķām partijām un politiķiem ir dzirdams, liecina, ka laikam no šīs informācijas baidās. Šodien ar balsu vairākumu izdevās likumprojektu nodot. Ceru, ka turpmāk arī veiksies.

Šodien tika komisijām arī nodots ļoti svarīgs likumprojekts “Terminoloģijas likums”, kas sakārtos daudzas lietas. Bet domāju, ka šīs dienas galvenais notikums bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Šeit ar opozīcijas un “Jaunā laika” balsīm izdevās atvērt likumu. Valdība konceptuāli piekritusi jau sen, bet darbu nav. Un laika mums nav ļoti daudz. Ja gribam, lai no 2007.gada 1.janvāra šī likmju harmonizēšana sākas, tad ir jādara tūlīt. Es domāju, ka likumprojekta nodošana komisijām ir ļoti labs instruments, lai valdības izstrādāto koncepciju, kurai “Jaunais laiks” visumā arī piekrīt, beidzot sāktu iedzīvināt. Tagad mums vismaz ir konkrēti termiņi, kad ir jāsāk darboties. Šeit gan ir izskanējuši dažādi iebildumi – gan, ka “Jaunais laiks” ir pārkāpis koalīcijas līgumu, gan vēl viena otra nenopietna lieta.

Gribu atgādināt, ka pēc tam, kad premjers Aigars Kalvītis ir pārkāpis koalīcijas līgumu azartspēļu likuma sakarā, pēc tam, kad premjers ir otrreiz pārkāpis koalīcijas līgumu, atteikdams tikšanos “Jaunajam laikam” kultūras iestāžu reorganizācijas sakarā, juridiski koalīcijas līgums vairs mūs nesaista. Protams, ka likuma garu mēs ievērojam, strādājot šajā koalīcijā.

A.Golubovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Atskatoties uz šīs nedēļas notikumiem, es gribu atzīmēt, ka vispirms Ministru kabinets pieņēma lēmumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu līdz 15 procentiem, bet šodien tika nodots komisijām likumprojekts par to pašu – par 15 procentiem. Šajā laikā ļoti labi vajadzētu padomāt, kādā veidā nesamazināt kopējos ieņēmumus budžetā, kā arī par to, ka samazinājums var skart tieši pašvaldības, jo tas ir tiešais nodoklis. Mūsu frakcija gatavojas uz nākamajiem lasījumiem iesniegt priekšlikumus par progresīvo ienākuma nodokli, lai tie, kas saņem nelielas algas, maksātu mazāk, bet tie, kas saņem ļoti lielas algas, maksātu daudz vairāk. Tas nesamazinās kopējos ieņēmumus, kā arī nesamazinās pašvaldības daļu budžetā.

Kā otro gribu atzīmēt: šodien netika nodots komisijām likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, kuru dažas reizes iepriekš piedāvāja arī mūsu frakcija, lai Satversmē tiktu ielikta normu par to, ka ikvienam ir tiesības uz mājokli. Valdošā koalīcija to neatbalstīja. Diemžēl! Un ar to viņi paziņoja, ka turpināsies izlikšanas.

Mūsu frakcija pēdējās nedēļās jau uzdevusi septiņus jautājumus ministriem. Šodien tika uzdoti vēl trīs jautājumi. Diemžēl pēdējo divu nedēļu laikā ministri, kaut gan atbildēja rakstiski, bet tā ir atrakstīšanās, tā arī neatrada laiku atnākt uz Saeimu un sniegt atbildes uz mūsu uzdotajiem jautājumiem. Mēs gaidīsim, varbūt nākamajā nedēļā ministri atnāks uz šejieni, lai mēs varētu kontrolēt, kā strādā mūsu ministrijas.

N.Kabanovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” virzīja grozījumus Satversmē par to, lai katram Latvijas iedzīvotājam būtu tiesības uz mājokli. Diemžēl mūsu piedāvājumu labējās frakcijas neatbalstīja, kā arī neatbalstīja mūsu priekšlikumu grozīt šā gada budžetu un piešķirt 15 miljonus latu denacionalizēto namu īrnieku vajadzībām.

Manuprāt, tas ir ļoti cinisks gājiens no labējiem deputātiem tāpēc, ka viņi nebalso pret, bet viņi atturas. Viņi, protams, negrib sevi rādīt kā tautas ienaidniekus, bet viņi principā negrib atbalstīt veselīgu opozīcijas priekšlikumu. Tieši otrādi. Mūsu frakcija nobalsoja par visiem priekšlikumiem, kas ir no mūsu it kā ideoloģiskajiem pretiniekiem, proti, no TB/LNNK, – priekšlikumu par grozījumiem Meža likumā, arī priekšlikumu likumprojektā “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Mēs vienmēr balsojam tā, kā ir vajadzīgs Latvijas tautai ekonomiskajos jautājumos. Manuprāt, šie jautājumi nevar atšķirt dažādas lingvistiskas kopienas Latvijā, un tas ir tikai laukums sadarbībai starp dažādām frakcijām.

Manuprāt, ļoti interesants arī ir jautājums, kuru mēs šodien uzdevām vides ministram Raimondam Vējonim par to, kāda ir Latvijas pozīcija sakarā ar radioaktīvo glabātavu Lietuvā. Kā zināms, Lietuvas valdība grasās izveidot šādu glabātavu, lai tur uzglabātu, piemēram, radioaktīvus elementus no Ignalinas spēkstacijas. Un mēs gribam uzzināt no Vējoņa kunga, kā Latvija sadarbojas ar Lietuvu šajā jautājumā, vai ir iespējams kaitējums Latvijas dabai un videi, vai Latvija var saņemt kaut kādu materiālu atlīdzību no Lietuvas Republikas.

Man šķiet, ka ekonomiskie un ekoloģiskie jautājumi ir tie, kurus partijām vajag vairāk virzīt uz priekšu, nevis kaut kādi populistiski izteikumi, par kuriem šodien, piemēram, runāja Kiršteina kungs, kurš kā vienmēr grib repatriēt no Latvijas bijušos virsniekus. Man šķiet, ka tas vairs nav aktuāls jautājums.

Ē.Zunda
(Tautas partijas frakcija):

Valdība šonedēļ nolēmusi kompleksi risināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa jautājumu, proti, to samazinot, jo uzskata, ka fizisko personu nodokļu slogs ir salīdzinoši liels, it īpaši personām ar zemiem ienākumiem. Turklāt mums ir atšķirīgas fizisko personu ienākuma nodokļa likmes un uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, kā arī fizisko personu ienākums, kas gūts no saimnieciskās darbības. Tam tiek piemērota 25 procentu likme, bet pārējos gadījumos – 15 procentu.

Valdības likumprojekts paredz iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt līdz 15 procentiem, nosakot šādus trīs pārejas periodus: no 2007.gada 1.janvāra – 22 procenti; no 2008.gada 1.janvāra – 19 procenti un visbeidzot no 2009.gada 1.janvāra – 15 procenti. Mēs ceram uz šo izmaiņu pozitīvajām sekām ekonomiskajā attīstībā, jo pieaugs personu ekonomiskā aktivitāte, pieaugs uzņēmēju konkurētspēja, komersanti vairāk līdzekļu varēs ieguldīt uzņēmējdarbības attīstībā, un sociāli pieaugs iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Līdz ar to būs vairāk cilvēku, kas spēs paši risināt savas problēmas bez sociālās palīdzības.

Ja lineāri vērtē iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas ietekmi uz budžetu, tad varētu sagaidīt, ka 2007.gadā šie ieņēmumi samazināsies par 73 miljoniem, 2008.gadā – par 84 miljoniem, 2009.gadā – par 139 miljoniem un tā tālāk. Bet reāli, cerams, tā nebūs, jo pie zemākas nodokļu likmes pieaugs saimnieciskā aktivitāte, aktivitātes kļūs lielākas, līdz ar to pieaugs kopējā nodokļu masa.

Jūs atceraties, ka mēs samazinājām uzņēmumu ienākuma nodokli no 25 procentiem uz 15, tad arī bija līdzīgas bažas, bet rezultātā nodokļa ieņēmumi nevis samazinājās, bet pieauga. Cerams, ka tāpat būs arī šajā gadījumā.

Tā kā 75 procenti no šī nodokļa, tas ir, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nonāk pašvaldību budžetos, tad ir nepieciešamas sarunas ar pašvaldībām un nepieciešams vienoties par kompensāciju mehānismiem. Iespējams, ka pašvaldībām būs jādod visi simt procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļiem.

Neskatoties uz priekšvēlēšanu periodam raksturīgo drudžainību, Tautas partija ir pārliecināta par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas nepieciešamību. Un mēs šo pasākumu vērtējam ļoti atbildīgi. No Tautas partijas ir gan finanšu ministrs, gan valdības vadītājs. Tāpēc, pirms galīgais likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli tiks pieņemts, būs gan rūpīga vērtēšana, gan arī plašas diskusijas.

P.Kalniņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Es vēlētos pieskarties šodien trim skatītajiem likumprojektiem.

Pirmkārt, es gribētu atzīmēt likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kur balsoju pret tā nodošanu komisijai. Un es gribu pateikt iemeslu. Lai gan nebiju iepriekšējā Saeimā, atceros, ar kādām mokām šis likumprojekts tapa, cik grūti bija to aizstāvēt un pieņemt. Tādēļ šodien “Jaunā laika” deputātu it kā atklātuma princips, man liekas, ir apšaubāms, jo šodien tas būtu jāskata Informācijas pieejamības likumā, un otrs, kas šo jautājumu skartu, ir Fizisko personu datu aizsardzības likums.

Neskatoties uz šiem diviem likumprojektiem, Zemkopības ministrija izstrādāja un ir iesniegusi Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumus Nr.707, kuros ir atrunāts, kādā veidā iedzīvotāji varēs saņemt informāciju par jebkuru naudu, kas nāk no valsts budžeta vai no Eiropas Savienības. Līdz ar to informācija būs, un mēs esam satraukti, vai šā likuma atvēršana nav saistīta ar kaut ko citu. Es domāju, ka visi zemnieki atceras, ka šie likumā noteiktie 2,5 procenti zemniekiem ir jāsaņem kā atbalsts. Es baidos, vai šis nav īstais iemesls, kādēļ tiek atvērts likums.

Tāpat šodien dīvaina likās priekšlikumu neatbalstīšana likumā “Grozījumi Meža likumā”, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumu un, es domāju, atrada visvienkāršāko un labāko risinājumu, kādā veidā to vajadzēja pieņemt. Bet diemžēl Saeimas vairākums nedeva atbalstu.

Kā pozitīvu šodienas likumprojektu gribētu minēt likumprojektu “Grozījumi Biodegvielas likumā”. Biodegviela Latvijā arī ir jautājums, kurš vienmēr tiek skatīts ļoti smagi, ilgi un grūti. Neskatoties uz to, ka daudzās mūsu kaimiņvalstīs biodegviela tiek atbalstīta vislielākajā nozīmē, lauki tiek apstrādāti, tad pie mums diemžēl tas tā nenotiek. Ja arī kolēģi šodien no “Jaunā laika” iestājās it kā par Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma atklātību, tad tieši viņi bija tie, kas apšaubīja vajadzību atvērt Biodegvielas likumu, tāpat kā Meža likumu.

Saeimas preses dienests