Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 15. februārī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2006.gada 15.februārī pulksten 17.00:

1. Deputāta A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.94)
“Par ienākumiem no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm 2005.gadā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.nr.5376)

2. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.95)
“Par nodibinājuma “Sorosa fonds– Latvija” projektu ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzībām, kuras izmaksātas 2005.gadā ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju– sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds– Latvija””
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.nr.5364)

3. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.96)
“Par nodokļu likumdošanas iespējamo dažu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.nr.5377)

4. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, I.Solovjova un S.Fjodorova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.97)
“Par Valsts kases iespējām apkalpot pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju kontus”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.nr.5365)

5. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums labklājības ministrei D.Staķei (jautājumu reģistra nr.98)
“Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām personām– tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

6. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums Ministru prezidentam A.Kalvītim (jautājumu reģistra nr.99)
“Par neatliekamiem pasākumiem inflācijas apturēšanai”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

7. Deputātu I.Sokolovska, V.Buzajeva, A.Tolmačova, A.Aleksejeva, N.Kabanova un J.Plinera jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.100)
“Par jumtu konstrukciju drošību”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājas vietā

Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume

Rīgā 2006.gada 13.februārī

Pielikums

Par ienākumiem no hipotekārajām ķīlu zīmēm,
kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm 2005.gadā

Godājamais Spurdziņa kungs!

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti uzskata, ka Finanšu ministrija veic nepietiekamus pasākumus, lai iekasētu papildu ieņēmumus valsts budžetā.

Sakarā ar to lūdzam Jūs sniegt atbildi, ar kādām papildu likumdošanas iniciatīvām budžeta ieņēmumu daļas palielināšanā plāno uzstāties Finanšu ministrija un kāds nodokļu apjoms un kādi nodokļi tiek plānoti tuvākajā laikā. Lūdzam arī paziņot, kāds apjoms budžeta ieņēmumu daļā ir iegūts 2005.gadā no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm.

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
 M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.februārī

Par nodibinājuma “Sorosa fonds– Latvija” projektu ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzībām, kuras izmaksātas 2005.gadā ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju– sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds– Latvija”

Godājamais Spurdziņa kungs!

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti uzskata, ka nodokļu likumdošana, kas pašlaik darbojas, un vienlaikus Finanšu ministrija, kas ir atbildīga par nodokļu likumu izpildi, netaisnīgi, tendenciozi uzliek nepanesamu nodokļu slogu sociāli neapgādātajai iedzīvotāju daļai: invalīdiem, pensionāriem, valsts skolu skolotājiem. Nepamatoti zema ir minimālā darba alga un nepamatoti mazs ir šīs algas ar nodokli neapliekamais minimums. Vienlaikus ar to virkne iedzīvotāju ienākumu netiek aplikti ar nodokli un tiem ir nepamatoti atvieglojumi.

Godājamais ministra kungs!

Lūdzam Jūs sniegt atbildi par nodibinājuma “Sorosa fonds– Latvija” projekta ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzībām, kuras izmaksātas 2005.gadā ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds– Latvija”.

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.februārī

Par nodokļu likumdošanas iespējamo dažu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu

Godājamais Spurdziņa kungs!

Valstī pastāvošā sistēma aplikšanai ar nodokļiem ilgu laiku nežēlīgi aplaupa sabiedrības mazturīgos iedzīvotāju slāņus un sīkos uzņēmējus.

Godājamais ministra kungs, sakiet, lūdzu, kā mainīsies budžeta ieņēmumu daļa, ja:

1) atbrīvot no ienākuma nodokļa maksāšanas visus pensionārus;

2) palielināt ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu līdz iztikas minimuma līmenim, t.i., līdz 105 latiem;

3) atbrīvot no ienākuma nodokļa maksāšanas valsts skolu skolotājus;

4) ņemot vērā iepriekš minētos noteikumus, noteikt šādas progresīvās likmes iedzīvotāju ienākumu nodokļiem:

līdz 105 LVL– 0%;

no 105 LVL līdz 200 LVL– 5%;

no 200 LVL līdz 400 LVL– 10%;

no 400 LVL līdz 600 LVL– 15%;

no 600 LVL līdz 800 LVL– 20%;

no 800 LVL līdz 1000 LVL– 25%;

no 1000 LVL un vairāk– 30%;

5) noteikt progresīvo ienākuma nodokli uzņēmumiem pēc šādiem kritērijiem, ja: komersanti un komercsabiedrības, kuru apgrozījumi gadā:

nepārsniedz 45 000 LVL, gadā maksā nodokli– 0% likmi;

ja apgrozījumi gadā ir:

no 45 000 LVL līdz 250 000 LVL– 2,5% likmi;

no 250 000 LVL līdz 1 000 000 LVL– 7% likmi.

Ja apgrozījums gadā ir vairāk nekā 1 000 000 LVL, bet šie uzņēmumi nav iekļauti Finanšu ministrijas Lielo nodokļu maksātāju reģistrā, tad tie maksā nodokli– 15% likmi.

Finanšu ministrijas Lielo nodokļu maksātāju reģistra dalībnieki maksā nodokli– 20% likmi.

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.februārī

Par Valsts kases iespējām apkalpot pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju kontus

Daudzām pakalpojumu sfēras organizācijām: namu pārvaldēm, “Lattelekom” u.c. ir konti komercbankās. Tas neapmierina pilsoņus, tie sūdzas par nepieciešamību apmaksāt komunālos pakalpojumus, kā arī rēķinus par “Lattelekom” pakalpojumiem komercbankās, kur par to no pilsoņiem papildus iekasē komisijas naudu viņus apkalpojošās bankas labā. Tas pilsoņiem liekas netaisnīgi, tā kā komercbankas bez tā, ka tās acīmredzot ne jau bez maksas to apkalpotajām struktūrām savāc naudu par pakalpojumiem (namu pārvaldēm, “Lattelekom” u.c.), iegūst lietošanā ievērojamas naudas summas, kas palielina šo banku aktīvus.

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti vēlētos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Kādi normatīvie akti dod iespēju apkalpojošās sfēras uzņēmumiem un organizācijām izvēlēties apkalpošanai komercbankas?

2) Kādas komercbankas nodarbojas ar pašvaldības uzņēmumu apkalpošanu?

3) Kādas ir līgumattiecības starp pašvaldības uzņēmumiem un komercbankām iedzīvotāju apkalpošanā, cik šāda apkalpošana maksā pašvaldības uzņēmumiem?

4) Kā varētu organizēt darbu iedzīvotāju apkalpošanai Valsts kases struktūrās maksājumu iekasēšanai pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju labā, tajā skaitā namu pārvaldēm un pašvaldības uzņēmumiem bez komisijas naudas iekasēšanas no iedzīvotājiem?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, I.Solovjovs, S.Fjodorovs

Rīgā 2006.gada 1.februārī

Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām personām – tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā

Cienījamā Staķes kundze!

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.909 no 29.11.2005.g. “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām” ir noteikuši (6.punkts), ka pie šīm personām pieder tie, “kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par normatīvajos aktos noteikto garantēto minimālā ienākuma līmeni (24 lati atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.881 no 2005.gada 22.novembra). Tādu personu Latvijā ir apmēram 8% no visiem iedzīvotājiem– 170 000– 180 000 (minētie noteikumi Nr.909 no 2005.g. 29.11., punkts 15). Viņu mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli, kā jau tika atzīmēts, nepārsniedz 24 latus mēnesī, t.i., Ls 0,80 dienā. To skaitā ir personas bez noteiktas dzīvesvietas, tā saucamie bomži. Cienījamā ministre, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kā tiek noteikta Eiropas palīdzības programmas nabadzīgajiem ietvaros pārtikas produktu norma minētajām personu kategorijām Latvijā? Kāds ir šo pārtikas produktu sastāvs un daudzums, aprēķināts uz vienu nelaimīgo iedzīvotāju, kuru pavisam mūsu valstī ir 170 000– 180 000 cilvēku?

2. Kāds ir šo personu precīzāks (ar precizitāti līdz 1000) skaits Latvijā?

Cik viņu dzīvo katrā rajonā un pilsētā?

Cik tai skaitā ir bērnu vecumā līdz 7 gadiem?

Cik bērnu ir vecumā no 7 līdz 15 gadiem?

Cik jauniešu no 18 līdz 21 gadam?

Cik– no 21 līdz 30 gadiem?

Cik iedzīvotāju ir no 40 līdz 50 gadiem?

Cik šajā kategorijā ir cilvēku no 50 līdz 60 gadu vecumam?

Cik iedzīvotāju ir no 60 līdz 65 gadiem?

Cik personu ir vecākas par 65 gadiem?

Cik Latvijā ir personu, kam ienākumi uz katru ģimenes locekli ir:

– no 24 līdz 30 latiem mēnesī?

– no 30 līdz 40 latiem mēnesī?

– no 40 līdz 50 latiem mēnesī?

– no 50 līdz 60 latiem mēnesī?

– no 60 līdz 70 latiem mēnesī?

– no 70 līdz 80 latiem mēnesī?

– no 80 līdz 90 latiem mēnesī?

– no 90 līdz 100 latiem mēnesī?

– no 100 līdz 105 latiem mēnesī?

Kur minētās personas dzīvo Latvijas teritorijā: kuros rajonos un pilsētās un cik?

3. Ņemot vērā, ka Latvija patiesi ir pati nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts, vai nevajadzētu radīt kaut kādu jaunu valsts institūciju, kas nodarbotos ar maznodrošināto ļaužu problēmām, vai tomēr viņu problēmas ir pa spēkam risināt Labklājības ministrijai un pašvaldībām?

4. Kādi finanšu un citi resursi nepieciešami, lai atrisinātu problēmas tām personām, kam ienākumi ir mazāki par iztikas minimumu– 105 latiem? Vai ir vajadzīgas dotācijas vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, kā arī tām organizācijām, kas tirgojas ar pārtikas precēm, lai aizkavētu pārtikas produktu cenu kāpumu?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 8.februārī

Par neatliekamiem pasākumiem inflācijas apturēšanai

Godājamais Kalvīša kungs!

Analizējot atbildi uz mūsu jautājumiem, ko sniedza zemkopības ministrs Roze par inflācijas samazināšanu, rodas šaubas, vai šī problēma ir pienācīgā mērā izstudēta un vai to kontrolē valdība. Kaut vai tāpēc, ka gan Finanšu ministrija, gan Ministru kabinets izvairās pat no atbildes sniegšanas uz Saeimas deputātu jautājumiem.

Savukārt Latvijas Banka (prezidents I.Rimšēvičs un valdes priekšsēdētāja vietnieks H.Ancāns), izskatot šo jautājumu, paziņo, ka “Latvijas Banka vairākkārt ir paudusi bažas par to, ka inflācijas kāpums Latvijā, kas aizsākās jau 2003.gada beigās, ir vērtējams kā nopietna problēma, un ir atkārtoti vērsusi uzmanību uz nepieciešamību šīs problēmas risināšanā iesaistīties arī citām valsts institūcijām, kuru rīcībā ir instrumenti, kas var tikt izmantoti cenu kāpuma mazināšanā”. Kā arī: “Latvijas Banka joprojām uzskata, ka inflācija Latvijā ir būtiska problēma, ka centrālās bankas rīcībā esošo instrumentu izmantošana vien var izrādīties nepietiekama, lai dotu pozitīvu efektu cenu pieauguma mazināšanā. Tādēļ mēs uzskatām, ka problēmas risināšanā būtu jāiesaistās arī citām valsts institūcijām un tikai kopīgiem spēkiem, veicot plašu pasākumu kompleksu, inflācijas problēma Latvijā būtu atrisināma.”

Ņemot vērā, ka jautājums par inflācijas samazināšanu ir dzīvības jautājums ne tikai valsts vienkāršajiem iedzīvotājiem, bet arī valdībai, mēs vēlētos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai valdība, ņemot vērā Latvijas Bankas gatavību iesaistīties, izstrādās kaut kādus ārkārtas pasākumus Ministru kabineta līmenī un pieņems attiecīgus lēmumus? Ja pieņems, tad– kad šie lēmumi tiks pieņemti?

2. Ja tam ir vajadzīgi speciāli likumprojekti, kad tie var tikt iesniegti noteiktajā kārtībā Saeimā?

Ar cieņu, LSP frakcijas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 8.februārī

Par jumtu konstrukciju drošību

Pēdējā laikā Eiropā notikušas vairākas traģēdijas, iebrūkot lielu būvju jumtiem. Šajā sakarā lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Kādā veidā Latvijā tiek kontrolēta lielu būvju jumtu drošība?

2. Kādā veidā Latvijā tiek kontrolēta būvprojektu atbilstība Latvijas klimatiskajiem apstākļiem?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti: I.Sokolovskis, V.Buzajevs,
 A.Tolmačovs, A.Aleksejevs, N.Kabanovs, J.Pliners

Rīgā 2006.gada 9.februārī