2006. gada 16. februāra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas8.Sa­eimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 16.februāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 16.februāra sēdes darba kārtībā. Komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 15.punktu– likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kārļa Šadurska, Arta Kampara, Madara Lasmaņa, Ausmas Ziedones-Kantānes un Ingrīdas Circenes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Madars Lasmanis ir pieteicies runāt “par”.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, godātie kolēģi!

Pēdējos gados no Eiropas Savienības mēs lauksaimniecības atbalstam esam saņēmuši krietnas naudas summas, kuras šobrīd ieguldītas lauku attīstībā, taču to saņēmēju vārdi vēl līdz šim brīdim mums nav pieejami, sabiedrībai nav pieejami.

Laika posmā no 2007.gada līdz 2013.gadam, tas ir, tuvākajā laikā, Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības atbalstam no Eiropas saņemsim ievērojamus naudas līdzekļus, kas būtiski mainīs lauku vidi un lauksaimniecisko ražošanu– radīs jaunas darba vietas, veicinās mazo un vidējo zemnieku saimniecību uzplaukumu, kā arī attīstīs ar lauku dzīvi saistītās reģionālās nozares.

Sabiedrībai ir jābūt pārliecinātai, ka šo līdzekļu administrēšana notiek godprātīgi un saskaņā ar vienlīdzības principu. Latvijai ir jāpievienojas to desmit Eiropas Savienības dalībvalstu skaitam, kuras šos datus par saņēmējiem uzskata par atklātiem un publisko. Sabiedrībai būtu skaidri jāapzinās, par kādiem līdzekļiem kas šajā valstī notiek. Savukārt “politzemniekus”, kas uztraucas par dažnedažādām niansēm un veicina slepenības statusu šai informācijai, aicinām tomēr ļaut sabiedrībai uzzināt par šiem līdzekļiem un uzzināt, par kādiem līdzekļiem veidojas šo “politzemnieku” labklājība.

Atbalstām priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 43, pret– 25, atturas– 8. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Silvas Bendrātes, Arta Kampara, Alberta Krūmiņa, Kārļa Šadurska un Gunta Bērziņa iesniegto likumprojektu “Terminoloģijas likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt “par”.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Jaunu terminu veidošanās process ikvienā valodā noris nepārtraukti, jo dzīvē ienāk jaunas reālijas, jauni jēdzieni, kuru apzīmēšanai līdz šim valodā nav bijis vārdu. Turklāt lielākā daļa terminu ienāk ar tulkojumu starpniecību, līdz tie kļūst par latviešu valodas vārdiem šādā vai tādā nozīmē. Lai svešvalodā sastaptam jēdzienam sameklētu ekvivalentu latviešu valodā, ir jāveic ļoti nopietns darbs.

Kopš 1990.gada sabiedrības vajadzības pēc jauniem un precīziem citvalodu terminu ekvivalentiem ir lielākas nekā jebkad latviešu tautas vēsturē. Turklāt valodas veidošanās noris asas valodu konkurences apstākļos. Latvija nu kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti un NATO dalībvalsti, nu mēs šā procesa aktualitāti redzam– šodien jo īpaši.

Jaunu terminu veidošanās var noritēt stihiski, risinot katru gadījumu atsevišķi un veicot ļoti plašas un asas diskusijas, kā arī var notikt valstī organizētā veidā. Tāpēc ir izstrādāts projekts īpašam likumam– Terminoloģijas likumam. Lai šo procesu nodrošinātu un lai tas noritētu kārtīgi, organizēti un pilsoņiem saprotamā veidā, un lai nenonāktu pretrunās ar Valsts valodas likumu, šāds likums ir īpaši nepieciešams.

Likums nosaka par terminoloģijas izstrādi atbildīgo valsts pārvades iestādi un tās pienākumus terminoloģijas jomā, terminoloģijas izstrādē iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu pilnvaras un sadarbības principus, terminoloģijas izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas, grozīšanas un publiskošanas kārtību, terminoloģijas lietošanas kārtību un terminoloģisko resursu publisko pieejamību.

Godātie kolēģi! Šāda likuma parādīšanās Latvijas likumdošanā šobrīd ir ļoti aktuāla. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ivana Ribakova, Jāņa Urbanoviča, Borisa Cileviča, Valērija Agešina un Aleksandra Bartaševiča iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Latvijas pagastos ir ļoti daudz nelielu baznīcu, kas celtas pagājušā gadsimta sākumā un ir atzītas par valsts kultūras pieminekļiem. Šo baznīcu draudzes nav lielas, un bieži vien tajās nemaz nenotiek dievkalpojumi. Ar saviem spēkiem reliģiskās draudzes nevar noorganizēt baznīcu apsardzi, tāpēc tās tiek apzagtas, nereti pat vairākas reizes gadā.

Ļoti bieži uzdarbojas arī vandaļi; piemēram, pagājušajā gadā no Kampišķu vecticībnieku draudzes dievnama tika iznesta ikona, kuras izmērs ir 1x2 metri. Acīmredzot pārdot šādu ikonu bija grūti, tāpēc zagļi to izmeta pļavā. Ziemā ikona bija zem sniega, un tai pāri pārbrauca traktors. Tagad ikona tiek restaurēta Daugavpilī. Gada laikā divas reizes tika apzagti dievnami Rēzeknes rajona Čornajas pagastā un Tiskādos. Līdzīga situācija ir Preiļu rajonā, piemēram, Moskvinā. Reliģiskās draudzes nespēj saviem spēkiem apsargāt kultūras pieminekļus, savukārt valstij un pašvaldībām pašlaik nav tiesību tām palīdzēt.

Tieši tāpēc politisko organizāciju (partiju) apvienība “Saskaņas Centrs” piedāvā grozīt likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un ļaut valstij un pašvaldībām sniegt palīdzību fiziskajām un juridiskajām personām kultūras pieminekļu saglabāšanā, palīdzot veikt restaurācijas darbus un ierīkot apsardzi. Steidzami nepieciešams pieslēgt visus dievnamus un baznīcas signalizācijas sistēmai. Tas mazinātu zagļu un vandaļu iespējas postīt valsts kultūras mantojumu.

Es gribu uzsvērt, ka šie grozījumi attiecas ne tikai uz baznīcām, bet arī uz visiem citiem objektiem, kam piešķirts valsts kultūras pieminekļa statuss.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu– grozījumus šajā likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 19, atturas– 33. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva, Nikolaja Kabanova un Jakova Plinera iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot Juridiskajai komisijai un visām citām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “par”.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs negribam grozīt svētās Satversmes 1.pantu un uzreiz pasludināt Latviju par sociālu valsti, jo līdz šim mērķim ceļš ir garāks nekā līdz Marsam. PCTVL frakcijas priekšlikums ir krietni pieticīgāks– tikai drusciņ citādāk izteikt Satversmes 109.pantu, kas bez tam ikvienam garantētu zināmas sociālās tiesības: uz sociālo nodrošinājumu vecumā, darba nespējas, bezdarba un citos likumā noteiktos gadījumos.

PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir papildināt jau minēto ļoti īso sarakstu ar vēl vienu garantiju: “Ikvienam ir tiesības uz mājokli.”

Draugi mīļie! Nu negribam mēs atjaunot Padomju Savienību vai pievienot Latviju Pleskavas apgabalam, kā par mums raksta, teiksim, “Latvijas Avīze”, kaut gan padomju laikos šī garantija attiecībā uz mājokli bija ietverta Konstitūcijā! It īpaši Padomju Savienības pēdējos eksistēšanas gados katram latvietim bija reālas tiesības uz mājokli, un, ja būtu pagarināta tā saucamā okupācija vēl uz desmit gadiem un tikai pēc tam būtu uzsākta dziesmotā revolūcija, tad mājokļu problēma nestāvētu mūsu priekšā tādā traģiskā un neatrisināmā veidā.

Protokola un jūsu sirdsapziņas dēļ citēšu kādus tiesu statistikas datus par ģimeņu izlikšanu no dzīvokļa ar tiesas spriedumu laikaposmā no 1995. līdz 2004.gadam– 34782 ģimenes jeb gandrīz 10 ģimenes katru dienu. Bargā gada vietā– bargie desmit gadi. Zaudējumu skaits kopā ar ģimenes locekļiem– 120000 cilvēku. Saskaņā ar Valsts prezidentes pazīstamās grāmatas “Latvijas vēsture” datiem padomju laikā represēto skaits svārstās robežās no 140000 līdz 190000 cilvēku. Demokrātijas laikā ap desmit ģimenēm dienā ir izliekamas no dzīvokļa pārsvarā bez citas dzīvojamās platības piešķiršanas. Interesanti, ka tā saucamās okupācijas laika beigās katru dienu tika uzbūvēts ap 50 dzīvokļu. Tātad skaits 5:1 nav mūsu pseidodemokrātijas labā.

Draugi mīļie! Mēs negribam atjaunot Padomju Savienību. Mēs aicinām domāt nevis par pagātni, bet par nākotni. Kopā ar sociāldemokrātiem mēs ar lielām grūtībām atjaunojām municipālo dzīvokļu celtniecību Rīgā. Šodien tur pie varas ir gaišie spēki. Attiecīgi dzīvokļu celtniecības tempi atkal tuvojas nullei– mazāk nekā viens dzīvoklis dienā.

Varbūt visas šīs brīnišķīgās partijas, kuras ir pie varas, arī pirms vēlēšanām bija pret dzīvokļu celtniecību? Tieši pretēji! Citēju priekšvēlēšanu programmas Rīgai.

“Jaunais laiks”: “Dzīvojamā fonda palielināšana vienā gadā ar jaunām mājām nodrošinās ne mazāk kā 1000 ģimeņu.”

Latvijas Pirmā partija: “Katrai maznodrošinātai un sociāli aizsargājamai ģimenei, visiem denacionalizēto namu īrniekiem jābūt garantētām tiesībām uz savu mājokli.”

Tautas partija: “Mēs nevaram atļauties vēl četrus gadus dzīvot kreiso partiju vadītā pilsētā, ja Rīgā dzīvokļus gaida tūkstošiem cilvēku.”

TB/LNNK: “Katram rīdziniekam vajag mājokli. Veicināsim sociālo, pašvaldības un privāto dzīvokļu būvi!”

Ja ticētu visām šīm profesionālajām blēņām, tad PCTVL priekšlikumam– garantēt ikvienam tiesības uz mājokli– nekavējoties tiks nodrošināts vienbalsīgs atbalsts. To tūlīt pārbaudīsim balsošanas rezultātos.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 58, atturas– 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Pirms turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu virzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā šodienas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nē!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva, Nikolaja Kabanova un Jakova Plinera iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies runāt “pret”. Lūdzu!

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ir ārkārtīgi interesanti, ka šis projekts, kas paredz novirzīt 15 miljonus it kā dzīvokļu jautājuma risināšanai, šajā brīdī nav piešķirts repatriācijas jautājumu risināšanai un ir parādījies laikā, kad Krievijas prezidents ir paziņojis, ka viņš cer vismaz 25 miljonus tautiešu savākt atpakaļ uz savu etnisko dzimteni.

Dzīvokļu problēma Latvijā radās tajā brīdī, kad okupācijas varas iestādes Maskavā izlēma simtiem tūkstošu cilvēku pārvietot uz Latviju, izsūtīt Latvijas pilsoņus un viņu dzīvokļos nometināt šos pārvietotos imigrantus. Lielie dzīvokļi tika sadalīti ar dažādām šķērssienām, tika realizēts marksisma-ļeņinisma galvenais princips: komūnas izveidošana katrā dzīvoklī. Rīgā bija dzīvokļi, kur lielajos dzīvokļos tika izvietotas 12 ģimenes.

Tagad, izliekoties, ka šī problēma ir kaut kādā saistībā ar Latvijas valsti, mūsu kreisie ir izdomājuši ļoti labu ideju– par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem risināt jautājumus, kam nav nekāda sakara ar reālo dzīvokļu problēmu.

Godājamie kolēģi! Krievija ir mainījusi savu Pilsonības likumu pagājušajā gadā un ir pagarinājusi pieteikšanās termiņus, kā arī ir izveidojusi darba grupu, ko vada Krievijas prezidenta palīgs Ivanovs, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kuri nav spējīgi iemācīties mūsu valsts valodu, kuriem nav pieņemama ne Latvijas atrašanās NATO, ne Eiropas Savienībā,– lai tiem cilvēkiem palīdzētu, uzbūvētu viņiem dzīvokļus, radītu viņiem ideālus apstākļus, taču pie mums pēkšņi šajā brīdī parādās priekšlikums novirzīt no valsts budžeta 15 miljonus nevis šai repatriācijas programmai, bet dzīvokļu jautājumu risināšanai, nez kāpēc sākt nodarboties ar kaut kādu dzīvokļu jautājumu risināšanu!

Vai jūs esat padomājuši, kas notiks, ja tie 17000 virsnieku ar savām ģimenēm tomēr beidzot pārcelsies tur, kur viņi agrāk ilgojās pārcelties,– atpakaļ uz savu dzimteni? Vai jūs esat izdomājuši, kas tad notiks ar Latvijas nekustamo īpašumu tirgu? Ja tikai 17000 dzīvokļu atbrīvosies sakarā ar virsnieku atgriešanos savā etniskajā dzimtenē (mēs domājam, ka minimums ir 100-150 tūkstošu, kas varētu atbalstīt Krievijas prezidenta aicinājumu), Latvijā var rasties nekustamā īpašuma tirgus krīze. Atbrīvojoties 30-50 tūkstošiem dzīvokļu, notiks strauja cenu krišanās, visi tie dzīvokļi vienlaicīgi parādīsies brīvajā tirgū, un valstij būs jādomā faktiski nevis par to, kā būvēt jaunus dzīvokļus, bet par to, kā atrisināt šos jautājumus.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mums vajadzētu sākt no pareizā gala– atrisināt to jautājumu, kas ir saistīts ar okupāciju, ar okupācijas seku novēršanu. Neatrisinājuši šo pirmo jautājumu– jautājumu par repatriāciju– un nenoslēguši tā, kā paredz Saeimas likumdošana, līgumu ar Krievijas valdību par to, kādā veidā šiem cilvēkiem dzīvokļi tiek garantēti Krievijā, mēs neko šeit neatrisināsim. Nevajag ķerties klāt no otra gala!

Es aicinu mūsu kolēģus no opozīcijas, no kreisās frakcijas, pārrakstīt savu priekšlikumu, novirzīt 15 miljonus repatriācijas programmai. Es domāju, mēs ar lielu sajūsmu to atbalstīsim. Taču tie dzīvokļi ir jāceļ nevis Latvijā, bet Krievijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “par”.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Jā, Kiršteina kungs, varbūt nākamais priekšlikums no jūsu puses būs tātad visus Latvijas iedzīvotājus pārcelt uz Krieviju, lai Krievija risinātu mūsu iedzīvotāju problēmas. (No zāles dep. A.Kiršteins: “Visus ne, visus ne! Daļu!”) Taču es ignorēšu jūsu replikas, jo neuzskatu tās par pamatotām.

Godātie kolēģi! Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina piešķirt papildu līdzekļus 15 miljonu latu apmērā, lai finansētu pašvaldību pasākumus dzīvokļu jautājumu risināšanai.

8.februārī Satversmes tiesā notika denacionalizēto namu īpašnieku pieteikuma izskatīšana. Viņi pieprasa, lai Satversmes tiesa atceltu īres griestus denacionalizētajos namos. Galvenais arguments no īpašnieku puses bija tas, ka valsts un pašvaldība vairāk nekā desmit gadus neko nedarīja, lai kaut kādā veidā atrisinātu sasāpējušo problēmu. Kāds varētu būt tiesas galīgais lēmums, pagaidām nav skaidrs, bet jebkurā gadījumā valstij ir jārīkojas jau tagad, jo pretējā gadījumā vienaldzība novedīs pie ļoti smagām sekām.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse rāda, ka valsts var ierobežot īres maksu, it īpaši pārejas periodā, bet ar nosacījumu, ka būs realizēta palīdzības programma, un īres griestu ierobežošana dod laiku šīs programmas īstenošanai.

Paanalizēsim un atcerēsimies, ko Saeima izdarīja, lai atrisinātu šo problēmu.

Nezinu kāpēc, bet mūsu valstī ir dziļi iesakņojusies ļoti slikta prakse– nerisināt problēmas, bet atlikt uz kādu laiku– labāk pēc vēlēšanām. Tas man atgādina Hodžu Nasredinu, kurš apsolīja padišaham, ka desmit gadu laikā iemācīs ēzeli runāt. Kad viņam jautāja, kāpēc viņš to dara, jo ir skaidrs, ka tas nav iespējams, Nasredins teica: “Es tikai apsolu. Desmit gadu laikā vai nu es nomiršu, vai ēzelis, vai padišahs.”

To pašu principu izmanto mūsu valdības: “Labāk atliksim! Vai nu šīs valdības vairs nebūs, vai īpašnieki pārdos savus īpašumus ārzemniekiem un tie ar dažādiem paņēmieniem atbrīvosies no īrniekiem, vai īrnieki drīz vairs nevarēs samaksāt īres maksu un pārcelsies uz citām vietām.”

Kolēģi! Mēs nesen Saeimā pieņēmām koncepciju “Cilvēks– pirmajā vietā”, kurā ir pateikts, ka cilvēks ir vislielākā valsts vērtība, un par to pašu nemitīgi runā mūsu premjerministrs. Skatoties uz to, kā valdošā koalīcija un dažādas valdības risina šo denacionalizēto namu īrnieku problēmu, es nevaru saprast, kā var deklarēt vienu, bet darīt pilnīgi pretējo. Varbūt Latvijas iedzīvotājus neuzskata par cilvēkiem un līdz ar to šīs koncepcijas un runas uz viņiem neattiecas?

Godātie kolēģi! Šajos namos dzīvo vairāk nekā sešdesmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un vairāk nekā puse no tiem ir latvieši, Kiršteina kungs! Šo cilvēku “vaina” ir tikai tā, ka viņiem nelaimējās– nācās dzīvot mājās, kuras likumdevējs atdeva īpašniekiem. Viņi nevarēja privatizēt savu dzīvokli, kā to varēja izdarīt kaimiņi no blakusmājas. Viņiem katru gadu ievērojami cēlās īres maksa. Viņiem atslēdza apkuri un ūdeni, lai piespiestu viņus pamest savu dzīvokli. Viņi ir ķīlnieki, viņi dzīvo nenoteiktībā un bailēs par savu nākotni.

Vai kāds no jums var dot racionālu paskaidrojumu šiem cilvēkiem, kāpēc visus šos gadus, kopš pieņemts likums par denacionalizāciju, valsts budžetā nebija iedalīts neviens santīms šīs problēmas risināšanai? Ja no paša sākuma būtu realizēta palīdzības un kompensācijas programma, tad mēs par šo problēmu šodien nerunātu un gan īpašnieki, gan īrnieki būtu apmierināti.

Kāpēc Igaunija to varēja izdarīt, īstenojot programmu “Pieci tūkstoši dzīvokļu”, bet mēs nevaram? Kas ir pie tā vainīgs? Citplanētieši, slikti laika apstākļi, viltīgi ienaidnieki?

Mūsu frakcija, PCTVL frakcija, daudzus gadus pēc kārtas aicināja paredzēt valsts budžetā summas, kas ļautu atrisināt šo problēmu pēc būtības, bet valdošās koalīcijas deputāti mūsu priekšlikumus noraidīja. “Jā,” pateiksiet jūs ar lepnumu, “mēs esam ļoti principiāli un noraidām visus opozīcijas priekšlikumus.” Labi, tad piedāvājiet risinājumu paši, un mēs atbalstīsim! Bet diemžēl nekas nenotiek.

Beidzot šā gada budžetā tiks iedalīti pieci miljoni, to skaitā pārcelšanās pabalstiem– divi miljoni. Rīgas pašvaldība arī iedalīja divus miljonus. Taču ar to summu pietiks, lai izmaksātu pārcelšanās pabalstus tikai apmēram četriem simtiem ģimeņu. Jau pirmajā dienā uz šiem pabalstiem pieteicās divreiz vairāk pretendentu, nekā budžets paredz visam gadam.

Godātie kolēģi, vai tad mūžīgi vilksim garumā šīs problēmas risināšanu? Kas notiks, ja 8.martā Satversmes tiesa pieņems lēmumu par īres griestu atcelšanu? Vai jums ir plāns “B”? Mēs aicinām neatlikt problēmas risināšanu, bet risināt to. Pretējā gadījumā jūs uzņemsieties visu atbildību par sekām un neviens no šiem cilvēkiem vairs neticēs jūsu pasakām par to, ka cilvēks jums ir pirmajā vietā, jo noteikti zinās, ka jūs runājat ne jau par viņiem.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 54, atturas– 6. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Imanta Kalniņa, Dzintara Rasnača, Aleksandra Kiršteina, Annas Seiles, Pētera Tabūna, Jura Dobeļa un Jāņa Straumes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Anna Seile ir pieteikusies runāt “par”.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Iedomāsimies,– ja Latvijā atrastu dinozauru, tad visi teiktu: “Tas ir relikts no iepriekšējiem citiem Zemes attīstības posmiem.” Tā teiktu speciālisti, kas nodarbojas ar dabas zinātnēm. Savukārt mums ir jādomā par valsts labumu, jādomā par mūsu nodokļu likumiem, un es gribu teikt, ka šāds “dinozaurs” mums ir saglabājies mūsu ieņēmumu nodokļu likumos.

Nedaudz ieskatīsimies vēsturē! Uzņēmumu ienākuma nodoklis bija 25% apmērā, un vienāds– 25% apmērā– bija arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jāteic, ka jautājums par uzņēmumu ienākuma nodokli tika atrisināts ļoti veiksmīgi– 8.Saeimas laikā deputātu vairākums un valdība piekrita uzņēmumu ienākuma nodokli samazināt uz 15%. Mūsu frakcija pagājušā gada 10.oktobrī ierosināja arī iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt uz 15%. Var būt, ka šis ierosinājums tiešām bija pārsteidzīgs. Ļoti pozitīvi ir tas, ka valdība šajā nedēļā jau ir sākusi runāt par to, ka ļoti rūpīgi ir jāizvērtē arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana, ka tā varētu būt pakāpeniska, ka ir nepieciešama likumu precizēšana un izstrāde. Protams, arī prognozes ir nepieciešamas.

Šīs diskusijas ir uzsākušās ļoti veiksmīgi.

Tas “dinozaurs”, kas ir palicis iedzīvotāju ienākuma nodoklī, attiecas uz individuālajiem uzņēmumiem un zemnieku un zvejnieku saimniecībām, ja šīs saimniecības nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji. Tātad– uz mazajiem uzņēmumiem, kuri pārsvarā atrodas dažādos Latvijas reģionos tālu no Rīgas un kuru darbība ir jau tā ļoti grūti veicama. Viņiem ir saglabājies 25 procentus liels nodoklis. Vai tas ir taisnīgi?

Lai šo netaisnību dzēstu, mūsu frakcija ir ierosinājusi, ka arī šīm saimniecībām, kas nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas (tātad to apgrozījums ir ārkārtīgi mazs salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem), pienākas 15% ienākuma nodokļa maksājums.

Vai šis iesniegtais labojums sagrozīs mums budžetu? Vai tas mums atņems naudiņu? Domāju, ka ne, jo ir paredzams, ka budžets pildīsies labi (arī tagad pildās labi). Un budžeta grozījumi gada otrajā pusē acīmredzot būs. Un, ja nu kāds iztrūkums tomēr būtu, tad, manuprāt, to varētu segt no tiem ieņēmumiem, kas budžetu būs, tā teikt, pārpildījuši.

Tādējādi mēs būsim atbalstījuši mazās uzņēmējsabiedrības. Kas gan cits, ja ne valsts, ja ne Saeima tās atbalstīs? Šī netaisnība būtu dzēšama.

Lai izvairītos no 25 procentus lielā nodokļa, zemnieku saimniecības un dažādas zemnieku organizācijas ir ierosinājušas, ka visas zemnieku saimniecības būtu jāpārdēvē par juridiskām personām. Pašlaik šī sistēma ir divējāda: pēc izvēles zemnieku saimniecība var būt gan individuālā saimniecība, individuālais uzņēmums, gan arī juridiskā persona. Kāpēc šīs saimniecības pieprasa šīs juridiskās personas statusu, kas, protams, ir saistīts ar lieliem izdevumiem, ar pārreģistrāciju, ar dažnedažādām birokrātiskām klapatām? Tikai viena iemesla dēļ: visām zemnieku saimniecībām būs jāmaksā 25% liels nodoklis, jo viens no trijiem variantiem, kādi ir paredzēti un izstrādāti Tieslietu ministrijā, paredz, ka visas zemnieku saimniecības būs fiziskās personas. Taču tā jau nebūs nekāda īstenībai atbilstoša situācija, jo zemnieku saimniecības, mazās zemnieku saimniecības, pa lielākajai daļai ir ģimenes uzņēmumi.

Nu tad glābsim šos ģimenes uzņēmumus! Nobalsosim “par” un pēc tam šo priekšlikumu rūpīgi izvērtēsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā! Manuprāt, tā mēs būsim izdarījuši vienu kārtīgu un labu darbu.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 53, pret– nav, atturas– 33. Likumprojekts komisijai ir nodots. (No zāles dep. J.Dobelis: “Zemnieki, kā jūs uzvedaties!”) (No zāles: “Liekulis!”)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sarmītes Ķikustes, Gunta Bērziņa, Anitas Kalniņas, Arta Kampara un Viestura Šiliņa iesniegto likumprojektu “Jaunatnes likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Ingrīda Circene ir pieteikusies runāt “par”. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Zagļu banda!”) (No zāles: “Laupītāji!”)

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi, lūdzu drusku uzmanības!

Jaunatnes likuma mērķis ir veidot vienotu valsts jaunatnes politiku, sniedzot atbalstu jaunatnes organizācijām. “Jaunais laiks” uzskata, ka šāds morāls un finansiāls valsts atbalsts radīs labvēlīgu vidi jauniešu līdzdalībai lēmumu pieņemšanā. Šāds likums veicinās jauniešu iniciatīvu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā visos pašvaldību un valsts pārvaldes līmeņos, kā arī integrāciju sabiedrībā, jauniešu izglītības līmeņa celšanu gan formālajā, gan neformālajā līmenī. Tas uzlabos arī nodarbinātību, un mūsu jaunieši vairs nebrauks uz Īriju tā, kā viņi brauc šodien sava specifiskā stāvokļa dēļ, nepietiekamas izglītības un nepietiekamas nodarbinātības dēļ. Ja jaunieši brīvo laiku pavadīs lietderīgi, viņi nelietos alkoholu un narkotikas.

Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju un jauniešu sliktos veselības rādītājus, nopietns akcents ir jāliek uz jauniešiem draudzīgām veselības pakalpojumu iestādēm. Tādi varētu būt jauniešu veselības centri. Tad mēs nebūsim pirmajā vietā Eiropā ar nevēlamām pusaudžu grūtniecībām, seksuāli transmisīvām slimībām, kā arī HIV un AIDS infekcijām.

Līdz ar to mēs aicinām arī pārējos koalīcijas partnerus Saeimā atbalstīt Latvijas Jaunatnes padomes izstrādāto Jaunatnes likuma variantu un izrādīt savu politisko gribu šā sasaukuma laikā, pieņemot līdz šim bez ievērības atstāto likumu. Tiks definēta katras iesaistītās puses vai institūcijas atbildība šajā darbā, un vienlaikus tiks sakārtoti konsultāciju sistēmas jautājumi. Tiks noteikts, kā veicamas pastāvīgās konsultācijas ar jauniešiem, lai jaunatnes politika veidotos atbilstoši jaunatnes vēlmēm un interesēm. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Plaģiāts!”)

Likums apskata arī jaunatnes līdzdalības jautājumus, nosakot, kur un kā ir jāņem vērā jaunatnes viedokļi. Piemēram, tas nosaka, ka pašvaldībām, izstrādājot attīstības plānu, ir jākonsultējas arī ar vietējo jaunatni un ar to pārstāvošajām organizācijām. Likums paredz arī finansiālu atbalstu jaunatnes organizācijām, to veidotajiem projektiem, kā arī projektiem jauniešiem.

Lūdzam atbalstīt likumprojektu un lūdzam to nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Simsons ir pieteicies runāt “pret”.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kam gan varētu būt iebildumi pret likumu, kas ir domāts vienai pietiekami lielai mūsu sabiedrības daļai– jauniešiem? Tas nav nekas jauns, ka mums ir likums pensionāriem– Pensiju likums. Mums ir likums bērniem– Bērnu tiesību aizsardzības likums. Mums ir arī likums politiski represētajiem. Un man, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājam, vismazāk būtu jāsatraucas par to, ka mēs tagad gribam arī tiem, kam bērna vecums beidzies, tas ir, jauniešiem, dot likumu, kas varētu viņus virzīt uz pareizā ceļa, it sevišķi, ja mūsu mērķis ir veicināt veselīgas, izglītotas, kulturālas, patriotiskas, pilsoniski atbildīgas un politiski aktīvas jaunatnes izaugsmi Latvijā.

Tas mums dotu cerību, ka jaunieši turpmāk nevazāsies pa krogiem, neapķēzīs savas pilsētas sienas un žogus ar dažādiem zīmējumiem un uzrakstiem, neapgānīs kapus, nelauzīs krustus un pieminekļus, nedeformēs savu veidolu ar citām kultūrām, reliģijām un rasēm piederīgiem atribūtiem, uzvedību un manierēm. Ka mūsu valsti tālāk veidos un tajā dzīvos spilgtas personības, apzinīgas tautas jaunā paaudze, nevis raibs dezorientēts un dezorganizēts pūlis bez nacionālās un valstiskās identitātes un tikumiem.

Jautājums ir– kā to panākt ar šo likumu, ko Bērnu un ģimenes lietu ministrija gatavojas nākamnedēļ celt priekšā valdībai?

Un tāpēc rodas arī jautājums: kāpēc pirms apspriešanas valdībā mēs diskutējam par šo likumu jau šodien? Acīmredzot atbilde ir viena. Tāpat kā Olimpiādē slidotāji: kad nonāk jau finiša taisnē, tad katrs uzņem papildu enerģiju, spurtu, lai nonāktu pie finiša pirmais... Mēs saprotam, ka krēslu skaits pie “viesību galda” Saeimā ir konstants un labāk, lai tur sēdētu savi cilvēki, nevis partneri, kaut arī koalīcijas partneri. Un tāpēc mēs neesam izbrīnīti par to, ka mūsu godājamie kolēģi... šī jau nav pirmā reize (No zāles dep. J.Dobelis: “Nav pēdējā!”) un, jādomā, nav arī pēdējā, kad mūsu cienījamie kolēģi no “Jaunā laika” piesavinās, ja tā varētu teikt, citas partijas darbu, uzdodami to par savu nopelnu. Jo jums ir labvēlīga prese, jūsu labā strādā televīzija. Neatkarīgi no tā, kurā jautājumā Latvijas Pirmā partija būs ko padarījusi, tas tik un tā būs jūsu nopelns!

Mēs neuzskatām to par labu stilu, bet tāda ir politika. Katra partija var izvēlēties politiskās cīņas metodes pēc savas pārliecības, pēc saviem uzskatiem. Apelēšana un solījumu došana pat baznīcā– tas nevar būt nekāds šķērslis, lai gan stāv rakstīts, ko tev nebūs darīt ar to, kas pieder citam... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nebūs zagt!”) Paldies par atgādinājumu... Šis faktiski ir galvenais arguments, kas man liek izteikt šaubas, vai ar tādu darba stilu, ar tādām metodēm mēs varam panākt to pozitīvo rezultātu, ko mēs gribētu savas jaunatnes, savas tautas daļas, labā tiešām izdarīt.

Mana pārliecība ir, ka ir lietas, kurām ir jāiet savs normālais ceļš. Valdība, kā jau izpildvara, ir atbildīga par to, kas notiek valstī, kas notiek ar mūsu pilsoņiem, kā aug mūsu jaunatne. Pareizais ceļš būtu bijis, ja valdība lielā vienprātībā būtu šo likumprojektu virzījusi uz priekšu. Taču mēs esam piedzīvojuši, ka katra gandrīz laba ideja, ko izvirza Latvijas Pirmo partiju pārstāvošais ministrs, bieži vien tiek vai nu bremzēta, vai noraidīta tikai tā iemesla dēļ, ka tas nav jūsu izvirzīts ministrs.

Lūk, šis ir mans arguments. Lūk, kāpēc es izsaku šīs bažas un neuzskatu par iespējamu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām. (No zāles: “Nost ar zagļiem! Kauns!”)

Mēs, protams, varētu runāt par autortiesībām un tad mums būtu jāsalīdzina šie atsevišķie varianti. Taču pirmais darbs: mums vajadzēja pajautāt jauniešiem pašiem, ko viņi domā par šāda likuma nepieciešamību.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”, bet, pirms balsojam, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.

(Starpsaucieni no zāles: “Kauns! Kauns! Zagļi!”)

(Runā bez mikrofona.)

Tātad ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija... Kāda? Par atbildīgo noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju? Vai deputātiem ir iebildumi, ka šo likumprojektu nodod arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Nav.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka tiek mainīta atbildīgā komisija? (No zāles: “Nav! Ir! Nav! Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, ka tiek mainīta atbildīgā komisija, lūdzu balsot par Ingrīdas Circenes priekšlikumu– noteikt, ka atbildīgā komisija ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. (No zāles: “Par sievieti jābalso! Viņa ir blondīne!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 33, pret– 4, atturas– 40. Tātad atbildīgā komisija joprojām paliek Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 31, pret– 1, atturas– 41. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aigara Pētersona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 2.martā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– 2. Deputātam Aigaram Pētersonam bezalgas atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko. (No zāles dep. J.Dobelis: “Latvija! Latvija!”)

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1255,– “Grozījumi Krimināllikumā”. Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Tātad Juridiskās komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja un godājamie kolēģi! Kopumā uz atkārtoto caurlūkošanu esam saņēmuši desmit priekšlikumus.

1.– deputātu Seiles, Zaķa un Lasmaņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2.– Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš savukārt ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

3.– deputātu Seiles, Zaķa un Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! 3., 4. un 5.priekšlikums zināmā mērā ir līdzīgi, un tomēr 3.priekšlikumā ir paredzēts, ka “Latvijas valsts meži” var pirkt un arī atsavināt meža zemi, pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta lēmumu. Juridiskais birojs ierosina, ka pie atsavināšanas vajag nodrošināt tikai šo publiskumu– vajag Ministru kabineta rīkojumu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija zināmā mērā vairāk ir atbalstījusi 4.priekšlikumu, precizējot, ka vajag nevis rīkojumu, bet lēmumu.

Es gribu paskaidrot, kāpēc es sagatavoju un ierosināju šādu priekšlikumu, ka gan pirkšanai, gan pārdošanai būtu nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta rīkojums. Gluži vienkārši tāpēc, lai būtu viena un tā pati sistēma attiecībā uz visām akciju sabiedrībām.

“Latvijas Dzelzceļš” šā gada sākumā, arī būdams akciju sabiedrība, iepērk zemi, un šī zeme tiek iepirkta ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Tāpat arī akciju sabiedrība “Latvenergo”, kura pērk, bet savus zemes īpašumus ieraksta nevis uz akciju sabiedrības vārda, bet gan uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā. Un arī tā iepērk ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Tas viss notika šā gada pirmajos mēnešos.

Kāpēc ir nepieciešama šāda procedūra? Manuprāt, tā tikai nodrošinās iepirkumu publiskumu un arī liks rūpīgāk izvērtēt šo iepirkumu lietderību.

Aicinu atbalstīt 3.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 3.– deputātu Annas Seiles, Dzintara Zaķa un Madara Lasmaņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 43, pret– 31, atturas– 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis.

Ja šis priekšlikums ir atbalstīts, tad 4. un 5.priekšlikums pēc būtības nav balsojami. (No zāles: “Super!”)

Sēdes vadītāja.

Jā.

Dz.Zaķis.

Skatīsim tālāk!

6.– deputātu Seiles, Zaķa un Lasmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 7.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” īpašumā esošo zemi ir jāattiecina visi šā likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi. Tātad lai darbotos vienādi nosacījumi uz akciju sabiedrības zemi un uz to zemi, kas reģistrēta uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija faktiski bija daļēji atbalstījusi šo manu priekšlikumu, attiecinot to tikai uz mežu apmeklēšanas tiesībām. Tās izmaiņas, kas paredzētas šā likuma 5.pantā, nosaka, ka valsts mežos brīvi drīkst uzturēties jebkura persona– drīkst sēņot, drīkst ogot. To savā 7.priekšlikumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi.

Taču šajā likumā ir arī citas ļoti būtiskas normas, un šīs normas, piemēram, ir tādas, ka šo iepirkto zemi, kas tātad iegādāta ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu, ir tiesības nodot arī kā kompensējamo zemi tiem zemes īpašniekiem, kuriem ir ierobežojumi sakarā ar viņu zemes gabalu atrašanos aizsargājamā teritorijā. Un Ministru kabinets, protams, ļoti rūpīgi izpēta šos gadījumus, lai varētu sastādīt sarakstus, tieši kuri zemes gabali varētu būt izmantojami kā kompensējamās zemes.

Tāpēc es tomēr aicinu pilnā apjomā atbalstīt 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

Dz.Zaķis.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja.

Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 6.– deputātu Annas Seiles, Dzintara Zaķa un Madara Lasmaņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 48, pret– 35, atturas– 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis.

Ja 6.priekšlikums ir atbalstīts, tad 7.priekšlikums vairs nav balsojams pēc būtības.

8. ir deputāta Lasmaņa priekšlikums, kurš savukārt nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Madars Lasmanis.

Es atvainojos! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Madaram Lasmanim!

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Es atsaucu savu 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Dz.Zaķis.

9.– deputātu Annas Seiles, Dzintara Zaķa un Madara Lasmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Un visbeidzot 10.– gan Zemkopības ministrijas, gan deputātu un Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pēc atkārtotas caurlūkošanas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 50, pret– 25, atturas– 4. Likums “Grozījumi Meža likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”. Ir saņemti 18 priekšlikumi.

1.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

2.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

4.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

5.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis.

6.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

7.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

8.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

9.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis.

10.– iekšlietu ministra Dz.Jaundžeikara un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 10. un 11.priekšlikumu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Vai par 10.priekšlikumu ir jābalso? Tātad pret 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Deputāti lūdz balsojumu par 11.– atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 8, pret– 8, atturas– 17. Nav kvoruma...

Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Mums ir jābalso par 11.– atbildīgās komisijas priekšlikumu.

M.Lasmanis.

11.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Tad, lūdzu, balsosim par 11.– atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 6, atturas– 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Lasmanis.

12.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 12. un 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis.

14.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

15.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

16.– deputāta Emša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. un 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

17.– vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis.

18.– iekšlietu ministra Dz.Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 18.– iekšlietu ministra priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 7, atturas– 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Lasmanis.

Tie ir visi priekšlikumi, kas bija iesniegti trešajam, galīgajam, lasījumam. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Tūrisma likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minēto likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja 8.februāra sēdē, un es komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Kalniņš.

27.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 27.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu Nr.5301. Šīs izmaiņas Piesārņojuma likumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un iesaka likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Emsis.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam es ierosinu noteikt 27.februāri.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 27.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Biodegvielas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja 8.februāra sēdē un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Kalniņš.

23.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 23.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi 22 priekšlikumus likumprojektam, kura reģistrācijas numurs 1261.

1.priekšlikums– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

2.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

3.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

4.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Ir atbalstīts... Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas iesniegtajā 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 4. un 5.priekšlikumu.

S.Šķesters.

6.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

7.– reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Kučinska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

8.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

9.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

10.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

11.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

12.– deputāta Radzeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters.

13.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst... Deputātiem nav iebildumu arī pret komisijas viedokli par 14.priekšlikumu.

S.Šķesters.

15.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters.

16.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

17.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Satversmes tiesa 2005.gada decembrī ierosināja lietu par Dzīvojamo māju privatizācijas likuma atbilstību Satversmei. Sūdzības iesniedzējs, Valsts cilvēktiesību birojs, uzskata, ka likums pārkāpj vienlīdzības principu, jo daļai pašvaldību dzīvokļu īrnieku būs iespēja tos privatizēt, bet daļai– nebūs. Valsts cilvēktiesību birojs tāpēc apstrīdēja 2004.gada 7.aprīlī pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 13.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Apstrīdētā norma ļauj pašvaldībai nenodot privatizācijai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un atsevišķus dzīvokļus, kuri ir nepieciešami likumos paredzēto pašvaldības funkciju veikšanai un par kuriem ir pieņemts lēmums saglabāt tos pašvaldības īpašumā. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tad šāda māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.

Politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” uzskata, ka apstrīdētā norma nenodrošina vienlīdzīgas tiesības privatizēt dzīvojamo telpu personām, kuras īrē pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas. Proti, daļai šo personu tiek atļauts privatizēt dzīvojamo telpu, bet daļai tas tiek liegts. Tādējādi tiek pārkāpts Satversmes 91.pantā ietvertais vienlīdzības princips. Turklāt pašvaldībām esot paredzētas jau citas iespējas saglabāt savā īpašumā daļu dzīvojamo telpu, kuras nepieciešamas pašvaldību funkciju īstenošanai.

Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju un saņemtajām sūdzībām tagad vairāki lēmumi par konkrētu dzīvojamo māju nenodošanu īpašumā ir pieņemti Ventspils un Liepājas pašvaldībās.

Desmit gados, kopš valstī sākusies privatizācija, tūkstošiem ventspilnieku un liepājnieku tā arī netika dota iespēja dzīvoklī justies kā savā īpašumā. No 2002.gada līdz 2004.gadam vairākas tiesu instances konstatēja, ka Ventspils dome rīkojusies pretlikumīgi, atsakot privatizāciju. Satversmes tiesā pavisam drīz vērtēs pašvaldību tiesības nenodot privatizācijai izīrētos dzīvokļus.

Sakarā ar to lūdzu atbalstīt manis iesniegto 17.priekšlikumu, kura būtība ir šāda: pašvaldības dome vai padome var pieņemt lēmumu par to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un atsevišķu dzīvokļu neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kuri pēc 1995.gada 1.janvāra uzbūvēti vai kapitāli atjaunoti par attiecīgās pašvaldības līdzekļiem.

Es uzskatu, ka taisnīgumam jāuzvar. Ir nepieciešams dod iespēju ventspilniekiem un liepājniekiem privatizēt savus dzīvokļus, un tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

S.Šķesters.

Jā, cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu par šo priekšlikumu pateikt sekojošo. Komisijā mēs skatījām šo priekšlikumu, un pamatbūtība jau nav tajā... Priekšlikums paredz, ka pēc 1995.gada 1.janvāra uzbūvētās vai kapitāli izremontētās mājas ir jānodod privatizācijai. Bet faktiski likums pats par sevi pasaka, ka visas mājas, kuras tika izbūvētas līdz 1995.gadam, ir jānodod. Bet pēc šā termiņa... Ko tad mēs iesāksim ar šo privatizāciju, ja tagad ir arī jaunās, tagad būvētās mājas obligāti jānodod privatizācijai? Tad mēs šo procesu nekad nepabeigsim. Likumā ir pateikts, ka visas mājas, kas uzbūvētas līdz tam termiņam, ir jānodod un tiek nodotas... Bet mēs nevaram vēl turpināt šo procesu bezgalīgi, paredzot, ka jebkura māja, kuru šodien būvē pašvaldība, īres dzīvokļi, sociālās mājas un pārējās mājas, ir jānodod privatizācijai. Nu kaut kādi termiņi mums taču ir jāievēro, mēs nevaram šo likumu sabojāt vienkārši tāpēc, ka ir šāds priekšlikums... ka pēc šā termiņa, kurš jau sen akceptēts un pieņemts, mēs vēl dosim iespējas, teiksim, jebkuru dzīvokli privatizēt.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi deputāti, lūdzu balsot par 17.– deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 43, pret– 24, atturas– 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šķesters.

Labi, labi! Sociālismā turpināsim. (No zāles dep. V.Agešins: “Tas ir komisijas viedoklis!”) Paldies.

18.– deputāta Radzeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

19.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

20.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

21.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

22.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

Visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Šķesters.

24.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 24.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.5363. Likumprojekta otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi kopumā četrus priekšlikumus, kas izskatīti komisijas sēdē 8.februārī.

1.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

2.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas priekšlikums– atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

4.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas priekšlikums– atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

G.Bērziņš.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu jūs pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 22.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 22.februāris. Paldies.

G.Bērziņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Koncernu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5367. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Koncernu likumā” pirms otrā lasījuma. Priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 21.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 21.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi piedāvāto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” un atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 21.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 21.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Izskatāmā dokumenta numurs ir 5369. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” pirms otrā lasījuma. Kopumā ir saņemti 18 priekšlikumi.

1.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 48, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

2.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 51, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

6.– Juiridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

7.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

12.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

13.– finanšu ministra vietā veselības ministra G.Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

14.– finanšu ministra vietā veselības ministra G.Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

15.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

16.– finanšu ministra vietā veselības ministra G.Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

17.– finanšu ministra vietā veselības ministra G.Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

18.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 3.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 3.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par biržām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 5378,– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par biržām”” otrajā lasījumā. Kopumā ir saņemti 13 priekšlikumi.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2. un 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Ribakovs.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 4. un 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Ribakovs.

Līdzīga situācija ir ar 5.– Juridiskās biroja priekšlikumu. Tas ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 6. un 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Ribakovs.

7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs.

8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Ribakovs.

9.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs.

10.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs.

11.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs.

12.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Ribakovs.

13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Ribakovs.

Termiņš– līdz 23.februārim.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 23.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādāsim ar sēdē izskatāmo dokumentu Nr.5308– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””.

Būtiskākais, kas tiek piedāvāts šajos grozījumos, ir saistīts ar to, ka pašlaik individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmējiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru gada apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem pārsniedz 45000 latu, grāmatvedība ir jākārto divkāršajā ierakstu sistēmā. Šī norma tika pieņemta jau diezgan sen, būtiski ir mainījusies ekonomiskā situācija, un tāpēc tiek piedāvāts tāds risinājums, ka šī obligātā norma stājas spēkā no 200000 latu liela apgrozījuma.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja grozījumus pirmajā lasījumā. Aicinu arī deputātus tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Slakteris.

23.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 23.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija pirms nodošanas Saeimas deputātiem ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā! Komisija arī lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 20.februāris.

Sēdes vadītāja.

Un izskatīšana?

R.Jurķis.

Izskatīšana– 23.februārī.

Sēdes vadītāja.

Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 20.februāris, izskatīšana– 23.februāra sēdē. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arvīda Ulmes iesniegumu, kurā sacīts, ka, balsojot par likumprojektu ar dokumenta numuru 5381, viņš ir kļūdījies un ka viņa balsojums bijis “atturas”. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Kauns!” Dep. J.Dobelis: “Fui!”)

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu veselības ministram Gundaram Bērziņam “Par iespējām samazināt cenu zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem”. Šis jautājums tiek nodots veselības ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu satiksmes ministram Ainaram Šleseram “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” tarifiem”. Šo jautājumu mēs nododam satiksmes ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kabanova, Plinera, Aleksejeva, Sokolovska un Buzajeva jautājumu vides ministram Raimondam Vējonim “Par radioaktīvo atkritumu glabātavas celtniecību”. Arī šo jautājumu mēs nododam ministram.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Straumem.

J.Straume (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Uzreiz pēc Saeimas sēdes beigām Dzeltenajā zālē notiks Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbības grupas dibināšanas sēde. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Lūdzu, ļoti uzmanīgi paklausieties! Mūsu izbraukums uz jauno sporta arēnu “Rīga” ir pārcelts no nākamās pirmdienas uz aiznākamo pirmdienu– uz 27.datumu. 27.februārī pulksten 11.10 būs autobuss. Nākamnedēļ sēde notiks paredzētajā laikā– otrdien pulksten 9.00, bet nākamajā pirmdienā mēs nekur nebrauksim.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pēc piecpadsmit minūtēm komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 10.30. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis... ir gan, Aleksandrs Bartaševičs, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Valērijs Karpuškins, Andrejs Klementjevs, Vineta Muižniece, Krišjānis Peters un Mareks Segliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 16.februāra sēde ir slēgta. Paldies.