Augstākās kvalifikācijas informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanas, īstenojot zinātniskās pētniecības projektus, koncepcija

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.52 izraksts

Rīgā 2000.gada 31.oktobrī

32.§

Par Augstākās kvalifikācijas informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanu, īstenojot zinātniskās pētniecības projektus

Apspriešanā piedalījās: K.Greiškalns, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Akceptēt koncepcijas "Augstākās kvalifikācijas informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošana, īstenojot zinātniskās pētniecības projektus" otro variantu.

2. Izglītības un zinātnes ministrijai attiecīgi precizēt koncepcijas projektu un iesniegt to Valsts kancelejā.

3. Izglītības un zinātnes ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju:

3.1. nodrošināt valsts pētījumu programmas "Augstākās kvalifikācijas informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošana, īstenojot zinātniskās pētniecības projektus" izstrādi un īstenošanu;

3.2. prioritāri atbalstīt tos projektus, kuru īstenošanu veic gados jauni (līdz 35 gadiem) zinātniskie darbinieki.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktora vietā –

Valsts kancelejas

direktora vietniece

tiesību aktu lietās A.Kveska

I. Problēmas izklāsts

Informātikas industrija ir viena no visstraujāk augošajām industrijas nozarēm Latvijā un arī visā pasaulē. Patreiz Latvijas vadošajām programmatūras izstrādes firmām, kurās ir koncentrēti augsti kvalificēti speciālisti, nav lielu grūtību saņemt Rietumu (kā arī vietējos) pasūtījumus programmatūras izstrādes jomā par 4 līdz 7 tūkstošiem ASV dolāru uz cilvēku mēnesī.

Taču augstākās kvalifikācijas speciālistu rezerves, no kurām reāli ir atkarīga mūsdienīgu programmatūras izstrādes projektu izcīnīšana un sekmīga izpildīšana, ir izsmeltas. Par to liecina kaut vai tas, ka Latvijā vadošajā programmatūras izstrādes firmā DATI projektu vadītāju vidējais vecums jau pārsniedz 50 gadus. Arī Latvijas augstskolām neizdodas piesaistīt jaunu augstākās kvalifikācijas speciālistu paaudzi, profesoru vidējais vecums informācijas tehnoloģijas jomā tuvojas vai pat pārsniedz 60 gadus.

Nepietiekamā valsts atbalsta dēļ faktiski ir izkritusi vesela augstākās kvalifikācijas speciālistu paaudze informācijas tehnoloģiju jomā, kā rezultātā informātikas industrijas izaugsme Latvijā ir apdraudēta. Programmatūras izstrādes firmās nodarbinātajiem speciālistiem (programmētājiem) nav laika apgūt jaunākās informācijas tehnoloģijas, veikt attiecīgās zinātniskās iestrādes jauniem projektiem, celt savu kvalifikāciju. Informātika ir nozare, kur tehnoloģijas mainās neparasti strauji (ik pa 5-10 gadiem) un bez regulāras augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošanas jaunākajās informācijas tehnoloģijās nav iedomājama informātikas industrijas attīstība Latvijā.

Doktorantūra informācijas tehnoloģijas jomā pie Latvijas augstskolām nenodrošina augstākās kvalifikācijas speciālistu gatavošanu Latvijas reālajam darba tirgum, jo, pirmkārt, doktorantūra ir skaitliski neliela, otrkārt, spējīgākie augstskolu absolventi, kā likums, uzreiz aiziet uz ražojošām firmām, jo tur apmaksa ir aptuveni 10 reizes lielāka nekā doktoranta stipendija, un, treškārt, doktorantūras kritēriji (vismaz 5 publikāciju prasība) nav orientēti uz jauno tehnoloģiju apguvi. Tas nozīmē, ka bez doktorantūras ir jārada vēl arī cita augstākās kvalifikācijas speciālistu gatavošanas sistēma, kas ir orientēta ne tik daudz uz oriģinālām zinātniskām izstrādēm, cik uz jaunāko informācijas tehnoloģiju apguvi, izpēti un ieviešanu ražošanā, lai reāli palielinātu Latvijas informātikas industrijas konkurētspēju pasaules tirgū.

II. Prognozējamās sekas, ja minētā problēma netiks risināta

Informācijas tehnoloģiju un programmatūras industrijas attīstība, kas patreiz Latvijā tik cerīgi ir iezīmējusies, apsīks. Rezultātā Latvija no valsts, kas attīsta informācijas tehnoloģijas un ražo programmatūru kā iekšējam, tā ārējam tirgum, pārvērtīsies par valsti, kas būs spiesta iepirkt minētās tehnoloģijas un programmatūru, maksājot par to dārgu naudu. Latvijai perspektīvākais tautsaimniecības virziens būs neatgriezeniski sagrauts.

III. Problēmas risinājums

1.Virzieni, kuros jāgatavo

augstākās kvalifikācijas speciālisti

1.1. Sistēmu un programmatūras inženierijas jaunās tehnoloģijas, tai skaitā:

1.1.1. Sistēmu modelēšanas un būves jaunās tehnoloģijas un rīki;

1.1.2.Programmatūras jaunās arhitektūras (sadalītās sistēmas, komponentbāzētās sistēmas, klienta-servera sistēmas, Web bāzētās sistēmas u.c.);

1.1.3. Datu bāzu jaunās tehnoloģijas (t.sk. "data warehousing", "data mining" u.c.);

1.1.4. Datorizētu sistēmu drošība, datu aizsardzība.

1.2. Jauni datoru lieto™anas apgabali, tai skaitā:

1.2.1. E-tirdzniecība.

1.2.2. Multimediji un virtuālā realitāte.

1.2.3. Distributīvās sistēmas un uzņēmumi.

1.3. Telekomunikāciju jaunās tehnoloģijas un datoru tīkli, tai skaitā:

1.3.1. Internets, jaunās Interneta tehnoloģijas.

1.3.2. Datu pārraides sistēmas, t.sk. mobilās.

1.3.3. Sakaru sistēmu arhitektūra un programmatūra.

1.4. Valsts informatizācijas zinātniskās problēmas, tai skaitā:

1.4.1. Valsts nozīmes informatīvo sistēmu zinātnisko pamatu izstrāde.

1.4.2. Informātikas industrijas perspektīvo virzienu izpēte.

1.4.3. Informācijas sabiedrības stratēģisko koncepciju izstrāde.

2. Speciālistu gatavošanas

pamatprincipi

Kā pamatforma augstākās kvalifikācijas speciālistu gatavošanai tiek izvirzīti lietišķo pētījumu un tehnoloģiju attīstības projekti, kurus augstskolu pasniedzēju vadībā izstrādā pēcmaģistrantūras pētnieki un tādā veidā, pētot un attīstot attiecīgās tehnoloģijas, kļūst par augstākās kvalifikācijas speciālistiem attiecīgajos tehnoloģiju virzienos. Projektus var pieteikt augstskolas (tai skaitā arī augstskolu zinātniskie institūti, ja tie veic maģistrantu un/vai doktorantu apmācību) kopīgi ar industrijas (ražojošo firmu) pārstāvjiem (jābūt vismaz vienam industrijas pārstāvim). Projekta koordinatoram, kā likums, ir jābūt augstskolas pasniedzējam (profesoram, asociētam profesoram, docentam) vai augstskolas institūta vadošajam pētniekam. Projekta izpildītajiem pamatā (ne mazāk kā 50%) ir jābūt pētniekam vecumā līdz 35 gadiem, kuri pēc projekta izpildes, apbruņoti ar attiecīgām zināšanām, atgriežas ražošanā vai turpina studijas doktorantūrā.

Pieteikto projektu vērtēšanas pamatkritērijiem ir jābūt sekojošiem:

a) kā dotais projekts sekmē vismodernāko tehnoloģiju izpēti, attīstīšanu un jaunu augstākās kvalifikācijas speciālistu gatavošanu

b) kā iegūtās zināšanas, tehnoloģijas un zinātniskās iestrādes tiks izmantotas Latvijas informātikas industrijas attīstībā.

3. Problēmas risinājuma variants

Koncepcijas īstenošana notiek izstrādājot un īstenojot valsts pētījumu programmu "Augstākās kvalifikācijas informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošana, īstenojot zinātniskās pētniecības projektus" (turpmāk – Programma).

Programmas izstrāde, pieteikšana un finansēšana notiek saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 8.jūnija noteikumiem nr.206 "Kārtība, kādā piesakāmas, ekspertējamas un finansējamas valsts pētījumu programmas".

Programmas īstenošana sākas 2002.gadā un turpinās 2–3 gadus. Pēc šī termiņa Programma atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem var tikt pabeigta vai arī turpināta.

Ja rezultāti ir neapmierinoši, Programmas finansējums saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem var tikt pārtraukts arī pirms Programmas beigu termiņa.

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre