Par ārvalstu amatpersonu uzpirkšanas apkarošanu starptautiskos darījumos

Eiropas Parlamenta (EP) Attīstības komiteja ziņojumā par korupcijas mazināšanu palīdzības programmās nabadzīgajām valstīm mudinājusi Latviju darīt visu iespējamo, lai ratificētu konvenciju par ārvalstu amatpersonu uzpirkšanas apkarošanu starptautiskās uzņēmējdarbības darījumos. Tā kā ziņojums tiks izskatīts arī Eiropas Parlamenta plenārsēdē, Latvija var sagaidīt, ka tai kārtējo reizi starptautiskā līmenī tiks pievērsta negatīva uzmanība saistībā ar korupcijas jautājumiem, prognozē EP Attīstības komitejas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Latvija kopā ar Maltu un Lietuvu ir viena no trijām ES dalībvalstīm, kura joprojām nav uzaicināta kļūt par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vai tās darba grupas (par kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos) dalībvalsti un kura šā iemesla dēļ nav varējusi pievienoties 1997.gada konvencijai “Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos”. Lai noskaidrotu, kāpēc nav progresa, deputāts Ģ.V. Kristovskis prasīja Ārlietu ministrijas un Korupcijas Novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) skaidrojumu. Lai arī Latvijas atbildīgās institūcijas uzskaita, cik aktīvi Latvija piedalās dažādās OECD iniciatīvās, tomēr to atbildes vēstules nesniedz skaidrību par iemesliem uzticības trūkumam pret Latviju.  

“Izskatās, ka atbildīgo institūciju pasivitāte ir cēlonis tam, ka Latvijas vārds negatīvā kontekstā iekļūst pat dokumentos, kas skar trešo valstu problemātiku. Neizprotamu apstākļu dēļ Ārlietu ministrijai nav izdevies pārliecināt Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, ka Latvijā notiekošais, tajā skaitā korupcijas jomā, ir pietiekami pozitīvs, lai to novērtētu ar uzaicinājumu pievienoties konvencijai. Tam sekas – nevajadzīga Latvijas vārda iekļaušana “melnajā aizdomīgo valstu sarakstā” dokumentā, kuram ar Latviju tieši ir maz sakara,” uzsver Ģirts Valdis Kristovskis.

Lai situāciju mainītu, Ģ.V. Kristovskis ir gatavs saviem kolēģiem EP pirms ziņojuma izskatīšanas plenārsēdē skaidrot Latvijas situāciju, taču vienlaikus viņš atkārtoti aicinās Ārlietu ministriju un KNAB precizēt šo institūciju ieteikumus un argumentāciju mūsu valsts vārda izslēgšanai no teksta. 

“Korupcija ir viena no sērgām, kas ne vien pasaules nabadzīgākajām, bet arī ES jaunajām dalībvalstīm neļauj efektīvi un strauji panākt ekonomisko izaugsmi, un tas mūsu sabiedrībai un sociālajai labklājībai ir izšķiroši. Tāpēc nav attaisnojama valsts institūciju bezdarbība, neveicot visu iespējamo, lai novērstu korupcijas aizdomu ēnu pār Latviju. Valsts reputācija nav mazsvarīgs jēdziens, un nevar izslēgt, ka pat sīkākās korupcijas aizdomas atbaida potenciālos partnerus no sadarbības ar mūsu zemi.”

EP Attīstības komitejas ziņojumā iekļauti ieteikumi ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, kā mazināt korupciju saistībā ar palīdzības naudu pasaules nabadzīgajām valstīm. Pasaules bankas ekspertu vērtējumā, ik gadus visā pasaulē dažādos darījumos ar palīdzības naudu kukuļos tiek samaksāts vairāk nekā viens miljards ASV dolāru. Viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kā cīnīties ar problēmu, ir publiska un tiesiska vēršanās pret kukuļdošanā iesaistītajām amatpersonām un uzņēmumiem. 1997.gada OECD konvencija “Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos” paredz saukt pie atbildības dalībvalstu juridiskās un fiziskās personas par kukuļošanu ārvalstīs.

Kaimiņvalsts Igaunija, piemēram, ir uzaicināta un konvenciju ratificējusi 2004.gada novembrī, Slovēnija – 2001.gada septembrī.

Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore