Par jaunākajiem rādītājiem ES iekšējā tirgus jomā

Pēc Eiropas Komisijas iekšējā tirgus jaunākajiem rādītājiem dalībvalstis ir darījušas visu, lai gūtu labākos panākumus, īstenojot pieņemtos iekšējā tirgus noteikumus valsts tiesību aktos. Vidēji tikai 1,6% no iekšējā tirgus direktīvām, kuru īstenošanas termiņš ir beidzies, vēl nav ieviestas minētajos tiesību aktos. Šis rādītājs ir samazinājies, salīdzinot ar 1,9% 2005.gada jūlijā, un tas ir ļoti tuvs 1,5% pagaidu mērķim, par ko vienojās valstu vai valdību vadītāji. “Veco” un “jauno” dalībvalstu individuālie panākumi ir līdzīgi, bet kopumā “jaunās” dalībvalstis ar 1,2% vidējo deficītu ir sasniegušas būtiski labākus rezultātus nekā “vecās”. Tomēr pārāk bieži tās piemēro iekšējā tirgus noteikumus nepareizi: tikai piecas dalībvalstis spēja samazināt pret tām uzsākto pārkāpumu procedūru skaitu.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Čārlijs Makkrīvijs atzīst : “Rezultāts ir lielisks. Tas norāda, ka dalībvalstis aizvien noteiktāk apņēmušās izveidot vienoto tirgu, kas ir svarīgs elements izaugsmes un darba vietu programmā. Es aicinu dalībvalstis attīstīt šos sasniegumus un mudinu valstis, kuras joprojām atpaliek, divkāršot savus centienus. Ceru, ka pēc nākamo rādītāju apkopošanas ikviena valsts būs sasniegusi 1,5% robežu.”

Iekšējā tirgus direktīvu transponēšana

• 2005.gada beigās ES-25 dalībvalstu transponēšanas deficīts – iekšējā tirgus direktīvu procents, kas nav iestrādātas valsts tiesību aktos, – bija 1,6%. Šis ir labākais rezultāts, kāds jebkad sasniegts kopš uzraudzības sākuma 1997.gadā.

• Tomēr vēl nav sasniegts 1,5% pagaidu mērķis, par ko vienojās valstu un valdību vadītāji.

• 17 dalībvalstis ir sasniegušas 1,5% mērķi. Lietuvas deficīts ir viszemākais, tai seko Dānija, Ungārija, Somija, Polija un Zviedrija.

• Trīs dalībvalstis – Francija, Beļģija un Īrija – tuvojas 1,5% mērķim.

• Čehija un Itālija aizvien vēl netuvojas mērķim, bet daudz svarīgāk ir tas, kas šīs dalībvalstis kopš pēdējās rādītāju apkopošanas ir guvušas vērā ņemamus panākumus.

• Portugālei vēl daudz jāstrādā, jo tās veikums pēdējos sešos mēnešos bijis pieticīgs.

• Luksemburgas un Grieķijas deficīts ir pieaudzis salīdzinājumā ar laikposmu pirms sešiem mēnešiem.

• Lai gan individuālie sasniegumi ir vienmērīgi gan “vecajās”, gan “jaunajās” dalībvalstīs, lieliskie rezultāti gūti, galvenokārt pateicoties “jauno” dalībvalstu centieniem. “Jauno” dalībvalstu transponēšanas deficīts ir 1,2%, salīdzinot ar “veco” dalībvalstu deficītu 1,9% apmērā. Septiņas no tām astoņām valstīm, kuras nav sasniegušas 1,5% mērķi, ir “vecās” dalībvalstis.

Kopsavilkums par finanšu pakalpojumu rīcības plāna direktīvu transponēšanu

• Šīs piecas dalībvalstis patlaban ir iestrādājušas valsts tiesību aktos visas finanšu pakalpojumu direktīvas, kuru transponēšanas termiņš ir beidzies: Dānija, Igaunija, Latvija, Austrija un Polija.

• Vācijai, Īrijai, Lietuvai, Ungārijai, Slovākijas Republikai un Somijai vēl jātransponē viena finanšu pakalpojumu direktīva.

• Kopumā Luksemburga un Grieķija ir saraksta beigās. Pieticīgie Portugāles panākumi pēdējos sešos mēnešos neattiecas uz finanšu pakalpojumu jomu: Portugālei ir lielākais netransponēto finanšu pakalpojumu direktīvu skaits.

Pārkāpumi

• Iekšējā tirgus stratēģijā 2003.–2006. gadam dalībvalstis ir aicinātas līdz 2006.gadam uz pusi samazināt pārkāpumu skaitu, bet tikai piecas dalībvalstis – Francija, Beļģija, Austrija, Īrija un Nīderlande – pēdējos trijos gados ir samazinājušas pret tām vērsto pārkāpumu procedūru skaitu. Pārkāpumu lietu skaits pret visām dalībvalstīm ir palielinājies.

• Turklāt, salīdzinot ar 2003.gadu, neviena dalībvalsts līdz 2006.gadam nesasniegs mērķi – par 50% samazināt pārkāpumu procedūru skaitu.

• Ņemot vērā to, ka problēmas, kas saistītas ar iekšējā tirgus noteikumu nepareizu piemērošanu “jaunajās“ dalībvalstīs, Komisija pirmoreiz izskatīja 2004.gada maijā, rādītājus nevar salīdzināt ar “veco“ dalībvalstu rādītājiem. Tomēr lielais pārkāpumu gadījumu skaits Polijā, Maltā un Čehijā liecina par to, ka šajās valstīs ir problēmas saistībā ar iekšējā tirgus tiesību aktu nepareizu piemērošanu, kurām nepieciešams risinājums.

Iekšējā tirgus guvumi un [noteikumu] īstenošanas nozīme

Iekšējam tirgum ir būtiska nozīme ES mērķa sasniegšanā saistībā ar izaugsmi un darba vietu radīšanu. Iekšējais tirgus ir nodrošinājis miljoniem darba vietu un miljardiem eiro papildu ienākumu. Tādējādi iedzīvotājiem ir plašāka kvalitatīvu preču un pakalpojumu izvēle un lielāka brīvība ceļot, strādāt, mācīties un dzīvot citās ES valstīs, vienlaikus nodrošinot līdzekļu efektīvu piešķiršanu un piedāvājot plašākas tirdzniecības iespējas uzņēmumiem. Tomēr iekšējais tirgus pilnībā darbosies vienīgi tad, ja Eiropas līmenī pieņemtie tiesību akti tiks efektīvi īstenoti un piemēroti visās dalībvalstīs.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa