Valsts prezidente, uzturoties valstsvizītē Izraēlas Valstī 2006.gada 19.–22.februārī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas un Izraēlas biznesa forumā “Dan Panorama Hotel” Telavivā 2006.gada 22.februārī

Broša kungs! [Šraga Brošs – Izraēlas Ekonomisko organizāciju federācijas priekšsēdētājs un Izraēlas Ražotāju asociācijas prezidents] Godātais Boima kungs! [Zēvs Boims – Izraēlas lauksaimniecības ministrs]
Godātais Kariņa kungs! [Arturs Krišjānis Kariņš – Latvijas ekonomikas ministrs] Ekselences!
Uzņēmēji, dāmas un kungi!
Es ļoti priecājos, ka varu vadīt šo Latvijas valstsvizīti Izraēlā un baudīt Izraēlas tautas viesmīlību un draudzību. Esmu gandarīta, ka ir pieaugusi gan Latvijas, gan Izraēlas uzņēmēju interese vairāk uzzināt par iespējām nodarboties ar biznesu vienam otra valstī.
Es sirsnīgi pateicos Izraēlas Eksporta un starptautiskās sadarbības institūtam, Izraēlas ražotāju asociācijai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, šīs aģentūras pārstāvjiem Izraēlā un citām institūcijām, kuras palīdzēja šodien sarīkot šo pasākumu, kas sapulcinājis tik ievērojamus biznesa aprindu cilvēkus.
Ģeogrāfiskais attālums, kas šķir mūsu valstis, nav bijis šķērslis labu diplomātisko attiecību izveidošanai un konstruktīvam, savstarpējam dialogam. Latvijas un Izraēlas attiecības ir kļuvušas pat vēl aktīvākas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO aliansē gandrīz pirms diviem gadiem. Sadarbības palielināšanos starp Latviju un Izraēlu lielā mērā ir sekmējusi Latvijas aktīvā ebreju kopiena [Latvijas Ebreju kopiena ir vislielākā Baltijas valstīs – tajā ir 10 125 ebreji jeb 0,4 procenti no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita (2003.g.)], kā arī lielais skaits iedzīvotāju, kas emigrējuši no Latvijas uz Izraēlu. Es vēlos piebilst, ka mani šajā vizītē pavada vairāki ievērojami Latvijas ebreji.
Nav noslēpums, ka abu valstu ekonomiskās sadarbības iespējas vēl nav pilnībā izmantotas. Izraēlas prezidenta Mošes Kacava valstsvizītes laikā Latvijā pagājušajā gadā tika izteikts vienprātīgs viedoklis, ka visdaudzsološākās Latvijas un Izraēlas sadarbības iespējas ir informācijas tehnoloģiju (IT) un elektronikas sektorā.
Mēs esam ieinteresēti vairāk uzzināt par Izraēlas pozitīvo pieredzi, jo Izraēla ir kļuvusi par vienu no pasaules ievērojamākajiem IT un telekomunikāciju centriem. Mēs vēlamies, lai izveidotos ciešākas attiecības starp Latvijas un Izraēlas uzņēmumiem, sadarbojoties pētniecībā, kopīgu projektu izstrādāšanā un īstenošanā, tehnoloģiju izmantošanā. Mēs ceram, ka pagājušajā gadā Rīgā parakstītais memorands par sadarbību starp Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociāciju un Izraēlas Elektronikas un programmatūru industrijas asociāciju sekmēs turpmāku attiecību attīstību starp abām valstīm.
Citas daudzsološas tālākas sadarbības jomas ir finanšu pakalpojumi, farmācija un kosmētika, lauksaimniecības tehnoloģija un pārtikas rūpniecība, tekstilrūpniecība, izglītība, nekustamais īpašums un celtniecība, tirdzniecība, tūrisms un citi sektori, ko šeit, Izraēlā, pārstāv Latvijas uzņēmēju delegācijas locekļi.
Es ar īpašu gandarījumu varu atzīmēt, ka šīs valstsvizītes laikā Latvijas delegācijas pārstāvji no lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības sektoriem piedalījās divu dienu garā plašā programmā Izraēlā, sadarbojoties ar Izraēlas lauksaimniecības ministriju. Latvijas pārstāvji apmainījās pieredzē ar saviem Izraēlas kolēģiem, veidoja jaunus kontaktus un uzzināja par moderno tehnoloģiju un pētījumu rezultātu izmantošanu lauksaimniecībā.
Es vēlos piebilst, ka šīs vizītes laikā Latvija un Izraēla parakstīja konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Es nešaubos, ka šis līgums sekmēs tālāku ekonomisko attiecību attīstību starp abām valstīm. Mēs arī varam būt gandarīti, ka šā biznesa foruma laikā tiks parakstīti vairāki citi līgumi, kas sekmēs sadarbību ekonomikā un biznesā. Tas ir vēl viens nepārprotams un pozitīvs solis, kas veicinās ciešāku ekonomisko sakaru attīstību starp Izraēlu un Latviju, un es nešaubos, ka tas palīdzēs izveidot jaunas partnerattiecības.
Dāmas un kungi!
Tikai pirms piecpadsmit gadiem Latvija bija okupēta valsts ar centralizēti plānotu padomju tipa ekonomiku. Daudzus gadu desmitus mūsu tirdzniecības partneri bija gandrīz vienīgi Krievijā un citās bijušās PSRS republikās. Taču pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā Latvijā ir sekmīgi notikusi pāreja uz brīva tirgus ekonomiku un demokrātisku iekārtu. Mēs esam arī pārorientējuši lielāko daļu savas tirdzniecības uz mūsu rietumu kaimiņvalstīm Eiropas Savienībā.
Latvija jau pirms integrēšanās Eiropas Savienībā īstenoja tālejošas reformas, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz ekonomisko attīstību un palīdzēja Latvijai sasniegt vienus no visaugstākajiem ekonomiskās izaugsmes tempiem Eiropas Savienībā. Pēdējos desmit gadus reālais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā ir bijis augstāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs. 2005.gadā Latvijas IKP pieauguma rādītājs sasniedza rekordlielu skaitli, kas bija lielāks par 10 procentiem. Manas valsts augstos izaugsmes tempus daļēji nodrošina stabilais pieprasījums iekšējā tirgū un nepārtraukts eksporta pieaugums.
Diemžēl tirdzniecība starp Latviju un Izraēlu vēl nav sasniegusi ievērojamu apjomu, tomēr, kaut arī Latvijas tirdzniecības bilance ar Izraēlu ir negatīva, pēdējo divu gadu laikā Latvijas eksports uz Izraēlu ir visu laiku palielinājies. Gandrīz puse no mūsu eksporta precēm uz Izraēlu, kā arī aptuveni 40 procenti importa no Izraēlas ir pārtikas produkti.
Vairāki Latvijā ražoti produkti ir atraduši stabilu nišu Izraēlas tirgū un ir labi zināmi to kvalitātes un specifisko īpašību dēļ. To starpā es varētu minēt Latvijas tradicionālo alkoholisko dzērienu “Rīgas melnais balzams”, ko ražo “Latvijas balzams”, un iecienītos zivju konservus “Rīgas šprotes”. Arī citi Latvijā visiem zināmi uzņēmumi, tādi kā saldumu ražotāji “Laima” un “Uzvara”, un kokrūpniecības uzņēmums “Latvijas finieris” ir iekarojuši nozīmīgu vietu jūsu valsts tirgū. Es gribu piebilst, ka Latvijā šobrīd ir reģistrēti aptuveni 200 Izraēlas un Latvijas kopuzņēmumu. Taču kopīgais investīciju apjoms šajos uzņēmumos vēl ir nenozīmīgs. Izraēlas investīcijas Latvijā ir galvenokārt izdarītas nekustamā īpašuma sektorā. Šobrīd tiek īstenoti daži jauni industriālo investīciju projekti, un vēl pastāv lielas iespējas Izraēlas uzņēmumiem nodarboties ar biznesu un investēt Latvijā.
Latvijai ir vairākas izteiktas salīdzinošas priekšrocības. Kā jūs jau, iespējams, zināt, Latvija atrodas stratēģiski izdevīgā vietā Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā, tas ir svarīgs tranzīta centrs, kas savieno Rietumeiropu, Krieviju un NVS valstis. Latvija arī cer palielināt savu lomu, kļūstot par savienojošo posmu Eirāzijas tirdzniecībā, kas rietumos savieno Japānu, Ķīnu, Vidusāziju ar Eiropu un Ziemeļameriku. Latvijas neaizsalstošajās ostās, kur ir ļoti rentabla un labi attīstīta infrastruktūra, ar katru gadu palielinās tranzīta preču plūsma austrumu–rietumu virzienā, un vēl ir daudz iespēju palielināt tirdzniecības un tranzīta plūsmu caur manu valsti.
Rīgai, kas ir Latvijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta trīs Baltijas valstīs, ir visas iespējas kļūt par nozīmīgu tirdzniecības, finanšu un transporta centru Ziemeļeiropā. Rīgas modernā, rekonstruētā lidosta ir lielākā Baltijas valstīs un atrodas pavisam īsa lidojuma attālumā no Eiropas galvenajiem ekonomiskajiem centriem. Es ceru, ka šī Latvijas valstsvizīte Izraēlā rosinās sākt jaunus tiešus avioreisus starp Rīgu un Telavivu, kas savukārt varētu palīdzēt attīstīt tūrismu un biznesa sakarus starp Latviju un Izraēlu. Rīga ir arī Ziemeļeiropas jūgendstila galvaspilsēta un viena no “viszaļākajām” pilsētām šajā reģionā. 2006.gadā Rīgā notiks divi nozīmīgi starptautiski pasākumi – pasaules hokeja čempionāts maijā un NATO samits novembrī.
Es aicinu Izraēlas uzņēmējus un investorus nopietni apsvērt iespējas investēt Latvijā. Latvijas iestāšanās ES un NATO aliansē, izdevīgais stratēģiskais novietojums krustpunktā starp Austrumiem un Rietumiem, pievilcīga vide uzņēmējdarbībai un investīcijām, ieskaitot zemus nodokļus un augsti kvalificētu darbaspēku, ir tikai daži no faktoriem, kas tagad padara Latviju par vispievilcīgāko investēšanas vietu pasaulē.
Dāmas un kungi!
Es vēlreiz gribu pateikties par sirsnīgo uzņemšanu un viesmīlību. Vissvarīgākais aspekts mūsu turpmākajā sadarbībā ir cilvēku savstarpējo kontaktu veidošana. Es ceru, ka Latvijas un Izraēlas biznesa aprindu pārstāvju šodienas tikšanās palīdzēs izveidot jaunas un savstarpēji izdevīgas partnerattiecības un ka to atcerēsies kā ievērojamu sasniegumu.
Mani vislabākie novēlējumi jums visiem!

“LV” (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Address by H. E. Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, President of the Republic of Latvia, at the Latvia-Israel Business Forum, Dan Panorama Hotel, Tel-Aviv, 22nd February 2006:

Mr. Brosh[Mr. Shraga Brosh, Chairman, Federation of Israeli Economic Organizations and President, Manufacturers’ Association of Israel], Honourable Mr. Boim [Mr. Ze’ev Boim, Minister of Agriculture of Israel], Honourable Mr.Kariņš [Mr. Arturs Krišjānis Kariņš – Minister of Economy of Latvia], excellencies, entrepreneurs, ladies and gentlemen,
It has been an immense pleasure for me to lead this Latvian state visit to Israel, and to enjoy the hospitality and friendship of the Israeli people. I am pleased that there has been a growing interest among entrepreneurs from both Latvia and Israel to learn more about the prospects of doing business in each other’s countries.
I express my sincere thanks and appreciation to the Israel Export and International Cooperation Institute, to the Manufacturers’ Association of Israel, to the Latvian Investment and Development Agency, to the Agency’s representatives in Israel and to the other institutions that helped to organise today’s event, which has brought together such an impressive business audience.
The geographical distance that separates our two countries has not been a barrier for establishing good diplomatic relations and constructive mutual dialogue. Latvian and Israeli relations have become even more active since Latvia became a full member of the European Union and the NATO Alliance almost two years ago. Closer co-operation between Latvia and Israel has been greatly facilitated by Latvia’s active Jewish community (The Jewish community of Latvia is the largest in the Baltic States – 10,125 Jews or 0.4% of Latvia’s total population (2003)), as well as a considerable number of Latvian expatriates in Israel. I will add that a number of prominent Latvian Jews are also accompanying me on this visit.
It is no secret that the economic co-operation potential between our two countries has not yet been fully exploited. During the state visit of the President of Israel, Mr. Moshe Katsav, to Latvia last September, it was agreed that one of the most promising areas for Latvian-Israeli co-operation lies within the IT and electronics sector.
We are eager to learn more about the positive experience of Israel, which has become one of the world’s strongest IT and telecommunications centres. We are eager to see the establishment of closer links between Latvian and Israeli companies in research and development, in the establishment of joint projects and in the transfer of technology. We hope that the Memorandum on Cooperation between the Latvian Information and Communications Technologies Association and the Israel Association of Electronics and Software Industries, which was signed last year in Riga will facilitate further exchanges between our countries.
Other promising areas for further cooperation include financial services, pharmaceuticals and cosmetics, technologically advanced agriculture and food processing, textiles, education, real estate and construction, trade, tourism, and other sectors represented here in Israel by the Latvian business delegation.
I am particularly pleased to note that during this state visit, a group of Latvians representing the agriculture and food processing sectors had a two day extensive program in Israel, in cooperation with the Israeli Ministry of Agriculture. They came here to exchange their experience with their Israeli colleagues, to establish new contacts and to learn more about the Israeli application of modern technologies and R&D in agriculture.
I will add that within the framework of this visit, Latvia and Israel signed a convention for the avoidance of double taxation and the prevention of fiscal evasion. I have no doubt that this agreement will facilitate further economic exchanges between our two countries. We can also be pleased that during this business forum, several other agreements facilitating economic and business cooperation between our countries will be signed4. This is another clear and positive step towards the development of closer economic links between Israel and Latvia, and I have no doubt that it will promote the creation of new joint partnerships.
Ladies and gentlemen,
Only fifteen years ago, Latvia was an occupied country with a centrally planned, Soviet type economy. For decades, our trading partners were almost exclusively in Russia and the other republics of the former USSR. However, since regaining its independence in 1991, Latvia has made a successful transition to a free market economy and to democratic rule. We have also reoriented the bulk of our trade with our Western neighbours in the European Union.
Already in the years that preceded Latvia’s integration into the European Union, Latvia accomplished far-reaching reforms that have left a positive impact on the country’s economic development, and that have helped Latvia to attain one of the highest economic growth rates in the EU. For the past ten years, real GDP growth in Latvia has exceeded the average GDP growth rate in the EU countries. Latvia’s GDP growth is expected to have reached a record high that exceeded 10% for the year 2005. My country’s high growth rates have been sustained, in part, by stable domestic demand and a steady rise in exports.
Regrettably, the volume of trade between Latvia and Israel is not yet significant, and although Latvia’s trade balance with Israel is negative, Latvian exports to Israel have been increasing steadily during the last two years. Almost half of our exports to Israel, as well as around 40% of our imports from Israel, consist of food products.
A number of Latvian products have found a stable niche in the Israeli market and are well-known for their quality and special features. Among them I could mention Latvia’s national alcoholic beverage Rīgas melnais balzams, which is produced by Latvijas balzams, and the famous Rīgas šprotes canned fish products. Other established Latvian enterprises, such as the Laima and Uzvaraconfectionaries and the wood-product company Latvijas finieris, have also made important inroads in this country.
I would like to note that currently there are almost 200 Israeli-Latvian joint ventures registered in Latvia. However, the cumulative value of the investments in these companies is not yet significant. Israeli investments in Latvia have been made primarily in the real estate sector. Some new industrial investment projects are currently under way, and there are great opportunities for many more Israeli companies to do business and to invest in Latvia.
Latvia has a number of distinct comparative advantages. As you may already know, Latvia is located at a strategic position in Northern Europe, on the east coast of the Baltic Sea. It is an important transit hub that links Western Europe, Russia and the CIS countries. Latvia also hopes to increase its role as a link for the Eurasian trade that connects Japan, China, Central Asia to Europe and North America in the west. Latvia’s ice-free ports, which are endowed with very cost-efficient and well-developed infrastructures, are handling an increasing volume of east-west transit goods with every passing year, and there is still room for greater flows of trade and transit through my country.
Riga, the capital of Latvia and the largest city in the three Baltic states, is showing all the potential of becoming a significant commercial, financial and transportation centre in Northern Europe. Riga’s modern, refurbished airport is the largest in the Baltic countries and is a short flight from Europe’s major economic centres. I hope that this Latvian state visit to Israel will help to initiate new direct flights between Riga and Tel Aviv, which in turn could help to advance tourism and business exchanges between Latvia and Israel. Riga is also Northern Europe’s Art Nouveau capital and one of the ‘greenest’ cities in the region. Two major international events will take place in Riga in 2006 – the world ice hockey championship in May and the NATO summit meeting in November.
I invite Israel’s entrepreneurs and investors to seriously consider the possibilities of investing in Latvia. Latvia’s membership in the EU and the NATO Alliance, its strategic location at the crossroads between East and West, its attractive environment for conducting business and investment, including low taxes and highly qualified labour, are just some of the factors that now make Latvia one of the most attractive locations for investment in the world.
Ladies and gentlemen,
I would like to thank our Israeli hosts once again for their warm hospitality. The most important aspect for promoting our further co-operation lies in the development of people-to-people contacts. I hope that today’s meeting between the business communities of Latvia and Israel will serve to generate new and beneficial partnerships, and that it will be remembered as a notable success.
My best wishes to you all.

Uzstājoties Izraēlas Ārējo attiecību padomē 21.februārī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Izraēlas Ārējo attiecību padomē informēja klātesošo akadēmisko un politiķu auditoriju par svarīgākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm, kā arī par Latvijas ieguldījumu vēstures apzināšanā un cīņā pret antisemītisma, rasisma un citām neiecietības izpausmēm.

Prezidente atzīmēja, ka vairāku gadu garumā aktīvi darbojas Latvijas Vēsturnieku komisija, kas vispārējo 20.gadsimta traģisko notikumu izpētes kontekstā detalizēti ir pievērsusies arī holokausta izpētei, izvērtējot notikumus, kas nacisma okupācijas laikā norisinājās Latvijā 40.gados. Viņa atzīmēja, ka arī turpmāk Vēsturnieku komisija sadarbosies ar “Yad Vashem” izpētes centru vēsturisko notikumu apzināšanā.

Prezidente atzīmēja, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstij ir būtiski turpināt dot savu ieguldījumu starptautiskā miera un attīstības garantēšanā, tāpēc Latvija lielu nozīmi savā ārpolitikā piešķir ES kaimiņu iniciatīvas programmām, lai palīdzētu jaunajām demokrātijām, piemēram, Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Latvija ir arī viena no trim ES dalībvalstīm, kas robežojas ar Baltkrieviju, un mūsu valsts cer nākotnē redzēt Baltkrieviju kā brīvu un demokrātisku valsti, tieši tādu pašu kā citas Austrumeiropas valstis.

V.Vīķe-Freiberga pievērsa uzmanību Eiropas enerģētikas jautājumiem, vēlreiz uzsverot, ka ir jādomā gan par jaunu enerģētikas resursu izmantošanu, gan arī par esošo enerģētikas veidu diversificēšanu, lai neradītu pārlieku atkarību no kāda viena enerģijas piegādātāja.

Runājot par attiecībām ar Krieviju, Valsts prezidente atzīmēja, ka Latvija vienmēr ir bijusi par konstruktīvu attiecību veidošanu ar Krieviju un būtu lietderīgi, ja šogad tiktos abu valstu premjerministri, kā arī tiktu noslēgti vairāki jau sagatavotie starpvaldību līgumi, tajā skaitā panākts progress robežlīguma noslēgšanā.

Valsts prezidente savā runā ar gandarījumu atzīmēja, ka Latvija šā gada novembrī Rīgā sagaida NATO sanāksmi, kam būs liela simboliska nozīme un kas savā veidā atzīmēs to veiksmīgo pārveides procesu, ko Latvija un tās kaimiņvalstis ir veikušas, no bijušajām okupētajām valstīm kļūstot par aktīvām Eiropas demokrātijām. Viņa uzsvēra, ka Latvija atbalsta tā dēvēto atvērto durvju politiku pret tām valstīm, kas ir gatavas izpildīt ES un NATO dalības kritērijus.

Lielu uzmanību savā runā prezidente pievērsa Tuvo Austrumu miera procesam, aicinot “Hamas” atzīt Izraēlas Valsti, kā arī atteikties no jebkādām terorisma izpausmēm, no terorisma kā līdzekļa savu interešu realizācijas panākšanai. Prezidente uzsvēra, ka Latvija atbalsta jebkurus konstruktīvus centienus, lai panāktu mieru Tuvajos Austrumos.

Runājot par tā dēvēto karikatūru skandālu, kas iezīmējis asas pretrunas starp sekularizēto Eiropu un musulmaņu pasauli, prezidente uzsvēra, ka preses brīvībai ir jāiet roku rokā ar cieņu pret citām kultūrām un apzināta citu kultūru svētumu zaimošana tolerantā sabiedrībā nav pieņemama un lietderīga.

Prezidente arī pievērsās ANO reformu tematam, uzsverot ANO Cilvēktiesību padomes izveidošanu kā būtisku soli, lai panāktu efektīvāku situācijas uzlabošanos šajā jomā pasaulē.

Atklājot Latvijas bērnu zīmējumu izstādi Ebreju mantojuma centrā 21.februārī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien, 21.februārī, Ebreju mantojuma centrā Jeruzalemē atklāja Latvijas bērnu zīmējumu izstādi par sinagogām Latvijā. Kā atklāšanā sacīja prezidente, ir ļoti aizkustinoši, ka Latvijas bērni iedziļinājušies ebreju tautas kultūrā un vēsturē, zīmējuši sinagogas un līdz ar to arī daļu no Latvijas. Prezidente atzīmēja, ka ir svarīgi, lai mūsdienu pasaulē skolās bērniem tiktu mācīta dažādu tautu kultūras vēsture un arī sniegta izpratne par dažādām pasaules reliģijām, lai vairotu iecietību un savstarpējo izpratni. Viņa atzīmēja: “Bērniem ir jāmāca, ka cilvēki visur pasaulē ir vienādi neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo, pie kādas tautības, reliģijas vai rases pieder, visus vieno cilvēka pamatvērtība, un ir jāmāca cieņa pret dzīvību un cieņa pret citādo.”

Atklāšanā klāt bija arī Izraēlas prezidents Moše Kacavs, kurš pauda savu gandarījumu par iespēju Izraēlā aplūkot Latvijas bērnu skatījumu uz ebreju tautas kultūru un reliģijas vēsturi.

Apmeklējot seno, biblisko pilsētu Nācareti 22.februārī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien, noslēdzot valstsvizīti Izraēlā, apmeklēja Nācareti. Nācaretes pilsētas mērs Ramezs Jaraizi savā pilsētā uzņēma vizītē Latvijas prezidenti un delegāciju un tikšanās laikā pauda cerību, ka šī vizīte būs spēcīgs impulss, lai dibinātu ciešākas saites starp Nācaretes pilsētu un Latviju. Prezidente, uzrunājot pilsētas vadību, sacīja, ka ir aizkustināta par iespēju viesoties vienā no pilsētām, kas pasaules kultūras vēsturē un īpaši kristiešu apziņā ir tik nozīmīga un vēsturiska vieta. Viņa atzīmēja, ka būtu gandarīta redzēt, ka nākotnē starp Latviju un Nācareti veidotos aktīvas attiecības, tajā skaitā uzņēmējdarbībā un tūrismā, un aicināja arī Nācaretes iedzīvotājus apmeklēt Latviju un iepazīt Eiropas ziemeļu daļu, kurā atrodas mūsu valsts.

Nācarete arābu iedzīvotāju skaita ziņā ir viena no lielākajām pilsētām Izraēlā un tur harmoniski sadzīvo kristiešu un musulmaņu reliģijas un kultūras.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar bijušo Izraēlas Valsts premjerministru 21.februārī