Rīga uz savas jubilejas un gadsimtu sliekšņa

No Centrālās statistikas pārvaldes pārskata "Rīga skaitļos. 2000"

"Latvijas Vēstnesī"

Saturā

1. Klimats	09.11.2000.
2. Tautsaimniecības vispārējs raksturojums	09.11.2000.
3. Iedzīvotāji	09.11.2000.
4. Nodarbinātība	16.11.2000.
5. Sociālā drošība	17.11.2000.
6. Iedzīvotāju ieņēmumi	17.11.2000.
7. Cenas un patēriņš
8. Dzīvokļu saimniecība
9. Izglītība un kultūra
10. Veselības aizsardzība
11. Sabiedriskā kārtība
12. Dabas resursu un vides aizsardzība
13. Rūpniecība
14. Investīcijas un būvniecība
15. Transports, sakari un tūrisms
16. Tirdzniecība un sabiedriska ēdināšana
17. Statistiskais uzņēmumu reģistrs
18. Sociālekonomiskie rādītāji Rīgas pilsētas rajonos
19. Starptautiskie salīdzinājumi

Turpinājums. Sākums - "LV" nr. 399/400, 9.11.2000., "LV" nr. 409/412, 16.11.2000.

4. Nodarbinātība

4.-3. IEDZĪVOTĀJU EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES LĪMENIS, NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS UN DARBA MEKLĒTĀJU ĪPATSVARS

1999. gada novembrī

(pēc darbaspēka izlasveida apsekojuma datiem; procentos)

	Ekonomiski aktīvo			Nodarbināto			Darba meklētāju īpatsvars
	iedzīvotāju īpatsvars			iedzīvotāju īpatsvars			ekonomiski aktīvo
	iedzīvotāju kopskaitā			iedzīvotāju kopskaitā			iedzīvotāju kopskaitā
	pavisam	vīrieši	sievietes	pavisam	vīrieši	sievietes	pavisam	vīrieši	sievietes
Pavisam
Tai skaitā
vecumā
(gadi):	60.1	71.5	51.2	52.2	61.8	44.6	8.0	9.8	6.6
15 - 19	15.6	17.8	13.7	9.0	11.1	6.8	6.6	6.6	6.5
20 - 24	71.8	83.2	61.1	58.5	69.1	48.6	13.5	14.1	12.9
25 - 29	86.2	93.9	77.0	75.7	80.3	70.4	10.5	13.7	6.6
30 - 34	89.5	98.3	80.4	78.5	89.7	66.8	11.0	8.6	13.9
35 - 39	90.9	95.4	86.8	76.9	75.5	78.1	14.0	19.9	8.7
40 - 44	88.6	94.1	83.8	80.8	85.0	77.0	7.8	9.1	6.8
45 - 49	87.8	92.3	83.9	76.8	76.9	76.5	11.1	15.4	7.4
50 - 54	83.9	90.5	78.9	72.5	79.4	67.3	11.4	10.6	11.7
55 - 59	54.0	77.4	38.0	50.3	72.6	35.0	3.5	4.3	3.0
60 - 64	29.3	43.6	19.8	25.9	40.4	16.6	3.2	3.2	3.2
65 - 69	22.8	31.6	17.2	19.6	29.2	13.5	3.2	2.3	3.7
70 un
vairāk	2.8	3.8	2.6	2.8	3.8	2.6	0.0	0.0	0.0

 

4.- 4. DARBA MEKLĒTĀJU* SADALĪJUMS PĒC DARBA MEKLĒŠANAS GALVENĀ VEIDA 1999. gada novembrī

(pēc darbaspēka izlasveida apsekojuma datiem; procentos no kopskaita)

	Pavisam	Vīrieši	Sievietes
Pavisam	100	100	100
Tai skaitā:
meklēja darbu vai mēģināja noorganizēt
paši savu uzņēmumu	98.7	98.3	99.2
No tiem:
bija reģistrējušies Nodarbinātības valsts dienestā	19.6	17.9	21.5
griezās pēc palīdzības privātajos dienestos	7.8	9.7	5.7
regulāri sekoja darba piedāvājumiem sludinājumos	28.2	24.1	33.3
paši ievietoja sludinājumus presē u.c.	4.5	4.1	4.9
iztaujāja radiniekus, draugus, paziņas	29.9	31.4	28.0
personīgi vērsās tieši pie darba devējiem	7.8	9.7	5.7
mēģināja noorganizēt paši savu uzņēmumu	0.7	1.4	0.0
nemeklēja darbu	1.3	1.7	0.8
No tiem:
bija dabūjuši darbu un gatavojās
uzsākt to tuvākā mēneša laikā	0.7	0.7	0.8
ar Nodarbinātības valsts dienesta
norīkojumu bija apmācībā	0.6	1.0	0.0

Pēc apsekojuma rezultātiem darba meklētāji bija 13% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem Rīgā.

* Darba meklētāju skaitā ietilpst arī tās personas, kuras nemeklēja darbu, jo jau bija dabūjušas darbu, kuru uzsāks tuvākā mēneša laikā, kā arī personas, kas ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu bija apmācībā.

4.-5. BEZDARBNIEKU SKAITS

(gada beigās)

	1994	1995	1996	1997	1998	1999
Nodarbinātības valsts dienestā
reģistrētie nestrādājošie	14643	15663	18776	15051	23304	23086
Tai skaitā bezdarbnieki	12455	14415	17411	14494	22825	22585
No bezdarbnieku kopskaita
ilgstošie bezdarbnieki
(vairāk par 1 gadu)	959	763	1954	3276	2957	3717
Procentos no ekonomiski
aktīvo iedzīvotāju kopskaita:
reģistrēti nestrādājošie	2.6	3.2	3.8	3.2	5.0	5.0
No tiem bezdarbnieki	2.2	2.9	3.6	3.1	4.8	4.8
Reģistrēto bezdarbnieku skaits,
kuri saņēma pabalstu*)	7118	3958	4346	4832	6031	11242
Vidējais bezdarbnieka
pabalsts, Ls	…	23.53	28.38	34.14	50.82	59.71

*) Dati par 1994. gadu - perioda beigās, sākot ar 1995. gadu - vidēji gadā

 

4.-6. BEZDARBNIEKU SADALĪJUMS PĒC DZIMUMA UN VECUMA

(gada beigās)

	1995	1996	1997	1998	1999
Bezdarbnieku kopskaits	14415	17411	14494	22825	22585
Tai skaitā:
vīrieši	5810	6671	4980	8175	8592
No tiem 55 - 59 gadu vecumā	641	776	720	1070	1030
sievietes	8605	10740	9514	14650	13993
No tām 50 - 54 gadu vecumā	999	1278	1279	2068	2322
No bezdarbnieku kopskaita -
personas vecumā:
15 līdz 19 gadiem	1386	1676	780	927	661
20 līdz 24 gadiem	1437	1787	1459	2306	2160
25 līdz 29 gadiem	1365	1614	1512	2464	2590
30 līdz 49 gadiem	7902	9483	7946	12735	12525
50 līdz 54 gadiem	1684	2060	1960	3071	3475
55 līdz 59 gadiem	641	791	833	1321	1174

4.-7. BEZDARBNIEKU NACIONĀLAIS SASTĀVS

(gada beigās)

	Tūkst. cilvēku					Procentos no kopskaita
	1995	1996	1997	1998	1999	1995	1996	1997	1998	1999
Bezdarbnieku
kopskaits	14.4	17.4	14.5	22.8	22.6	100	100	100	100	100
Tai skaitā:
latvieši	4.6	5.9	5.5	7.6	7,5	31.9	34.0	38.0	33.1	32.8
krievi	7.8	9.0	7.0	11.8	11.8	53.9	51.7	47.8	51.7	52.2
baltkrievi	0.7	0.9	0.7	1.2	1.1	5.2	5.1	5.0	5.3	5.1
ukraiņi	0.6	0.7	0.6	1.0	1.0	4.0	4.1	4.1	4.6	4.5
poļi	0.3	0.4	0.3	0.5	0.5	1.9	2.0	2.2	2.1	2.1
lietuvieši	0.1	0.1	0.1	0.2	0.2	0.7	0.8	0.9	0.9	0.9
ebreji	0.1	0.1	0.1	0.1	0.1	0.7	0.7	0.5	0.6	0.6
citas tautības	0.2	0.3	0.2	0.4	0.4	1.7	1.6	1.5	1.7	1.8

4.- 8. BEZDARBNIEKU SADALĪJUMS PĒC IZGLĪTĪBAS LĪMEŅA

(gada beigās)

	Tūkst. cilvēku					Procentos no kopskait a
	1995	1996	1997	1998	1999	1995	1996	1997	1998	1999
Bezdarbnieku	14.4	17.4	14.5	22.8	22.6	100	100	100	100	100
kopskaits
Tai skaitā ar
izglītību:
augstāko	2.0	2.5	2.2	3.5	3.7	13.7	14.3	15.4	15.2	16.2
vidējo	3.1	3.8	3.4	5.3	5.2	21.8	21.7	23.3	23.4	23.1
arodizglītību	1.3	2.1	1.9	3.1	2.9	8.7	12.2	13.1	13.4	12.9
vispārējo
vidējo	5.7	6.4	4.7	7.7	7.9	39.5	36.9	32.7	33.7	35.0
pamata un
nepabeigtu
pamata	2.3	2.6	2.3	3.2	2.9	16.3	14.9	15.5	14.3	12.8

 

4.-9. BEZDARBNIEKU SASTĀVS PA PROFESIJU GRUPĀM 1999.gada beigās

	Pavisam	Procentos no kopskaita
Bezdarbnieku kopskaits	22585	100
Tai skaitā:
likumdevēji, amatpersonas un vadītāji	1067	4.7
vecākie speciālisti	1715	7.6
speciālisti	2267	10.0
kalpotāji	1981	8.8
pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki	3820	16.9
kvalificēti lauksaimniecības un
zivsaimniecības darbinieki	186	0.8
kvalificēti strādnieki un amatnieki	4131	18.3
iekārtu un mašīnu operatori, montieri	2032	9.0
vienkāršās profesijas	4490	20.0
armijas profesijas	5	0.0
bez profesijas	891	3.9

Bezdarbnieku skaits (gada beigās; tūkst.)

5. Sociālā drošība

Šajā iedaļā izmantota Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, sociālās palīdzības fonda, Rīgas Domes Labklājības departamenta dati.

Sociālā drošība - politikas pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālo risku novēršanu vai to radīto seku mazināšanu.

Vispāratzītie sociālie riski ir: veselības aprūpe, slimība, bezdarbs, vecums, darba trauma vai arodslimība, ģimenes uzturēšana, maternitāte, invaliditāte, nāve.

Latvijā sociālās drošības sistēmu veido:

1. sociālā apdrošināšana,

2. sociālā palīdzība,

3. demogranti jeb valsts sociālie pabalsti.

Sociālā apdrošināšana - pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošās personas risku zaudēt darba ienākumus sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimībām, kā arī papildus izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas nāvi.

Latvijā noteikti šādi sociālās apdrošināšanas veidi:

1. valsts pensiju apdrošināšana,

2. sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam,

3. sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām,

4. invaliditātes apdrošināšana,

5. maternitātes un slimības apdrošināšana.

Sociālā palīdzība - sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuras uzdevums ir garantēt sociālo aizsardzību tiem iedzīvotājiem, kuri saviem spēkiem nespēj sevi nodrošināt vai pārvarēt īpašas dzīves grūtības un kuri nesaņem ne no viena cita pietiekamu palīdzību.

Latvijā galvenie sociālās palīdzības veidi ir:

1. sociālā aprūpe,

2. sociālā rehabilitācija,

3. materiālā palīdzība.

Sociālā aprūpe - institucionāli un ārpusinstitūciju aprūpes pasākumu sniegšana personām, kurām ir objektīvas grūtības sevis aprūpēšanā. Tā ir sociālo pakalpojumu sistēma, kas nodrošina atkarīgas un sociāli nespējīgas personas pamatvajadzību apmierināšanu.

Institucionālā aprūpe - sociālās aprūpes veids, indivīdu sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti).

Alternatīvā aprūpe - sociālās aprūpes pasākumi, kas tiek veikti ārpus tradicionālajām aprūpes institūcijām un kuru efektivitāte ir salīdzināma ar institucionālās aprūpes lietderību. Alternatīvās aprūpes formas ir aprūpe mājās, dienas centri, aizbildnība, audžuģimenes u.c.

Sociālā rehabilitācija - pasākumu komplekss, kas vērsts uz personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu un uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu, integrāciju sabiedrībā un ietver fizisko, intelektuālo, psiholoģisko un profesionālo spēju atjaunošanu. Tas ir integratīvs sociālās palīdzības veids, ko veic profesionāļu komanda, t.sk. sociālais darbinieks.

Materiālā palīdzība ir vienreizējas vai regulāras naudas izmaksas un mantiska palīdzība. Pašvaldības sociālos pabalstus izmaksā no pašvaldības budžeta un tie tiek piešķirti personas (ģimenes) ienākumu stabilizācijai līdz noteiktam līmenim vai noteiktu vajadzību apmierināšanai (arī personu aprūpei un rehabilitācijai), ja persona objektīvu iemeslu dēļ negūst pietiekamus ienākumus. Tiesības saņemt galvenos pabalstu veidus tiek noteiktas, veicot ienākumu testēšanu.

Demogranti - valsts palīdzība noteiktām sociālām grupām, tiesības uz kuru tiek noteiktas balstoties uz rezidences principu, neatkarīgi no līdzdalības nodokļu samaksā un bez materiālā stāvokļa izvērtēšanas. Tie ir valsts sociālie pabalsti un valsts apmaksāti pakalpojumi, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu minimums.

Sakarā ar jaunā likuma "Par valsts pensijām" stāšanos spēkā 1996. g. 1. Janvārī, sākot ar 1996. g. sociālās pensijas vietā tiek maksāts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Minētā pabalsta saņēmēju skaits tiek nošķirts no pensiju saņēmēju skaita, jo pabalsts tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Sākot ar 1996. g., saskaņā ar jauno likumu "Par valstsa pensijām" invalīdiem, kuri sasnieguši likumā noteikto vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija. Ar to arī izskaidrojama invaliditātes pensiju saņēmēju skaita samazināšanās 1996. g. - 1999.g.

 

5.-1. RĪGAS PILSĒTAS BUDŽETA LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS

SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS SISTĒMAI 1999. gadā

	Kopā, Ls	Tai skaitā dotācija
		no vispārējiem ieņēmumiem, Ls
Pavisam	8622386	8071980
Tai skaitā:
Institucionālā aprūpe	2223278	1694491
bērnu aprūpes iestādes	843159	842913
veco ļaužu aprūpes iestādes	1380119	851578
Alternatīvā aprūpe	303535	303078
aprūpe mājās	278260	278260
dienas centrs pensijas
vecuma personām	25275	24818
Rehabilitācija	410306	399268
bāreņu un bez vecāku
gādības palikušo bērnu
sociālās rehabilitācijas centrs	126925	126422
no fiziskās vardarbības cietušo
bērnu rehabilitācijas centrs	23000	23000
dienas centri personām
ar garīgās un fiziskās attīstības
traucējumiem	137959	128649
ģimenes atbalsta centrs personām
ar garīga rakstura traucējumiem	43022	41797
nakts patversmes	48500	48500
krīzes centrs "Skalbes"	12993	12993
"Portidžas" apmācība
bērniem invalīdiem
un viņu vecākiem	17907	17907
Materiālā palīdzība	4728333	4728235
Sociālās palīdzības dienesti	707423	697397
Sociālās mājas	57453	57453
Audžuģimeņu apmācība	794	794
Rīgas domes Labklājības
departaments	191264	191264

 

Sociālās palīdzības sistēmas izdevumi Rīgas pilsētas budžetā 1995.-2000. gadā

Rīgas iedzīvotāju, kas 1999. gadā saņēmuši pašvaldības sociālos pabalstus, īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā atsevišķos rajonos / priekšpilsētās, %

 

5.-2. SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS INSTITŪCIJAS RĪGĀ 1999. gadā

	Pašvaldības	Institūciju	Kopējais	Pakalpojumus	1 personas
	institūciju	skaits, no kurām	vietu	izmantojošo	uzturēšanas
	skaits	tiek pirkts	skaits	personu/ iemītnieku	izmaksas,
		pakalpojums		skaits 1999.g.	Ls/mēnesī
Pavisam	29	17	-	-	-
Tai skaitā:
Institucionālā
aprūpe	10	8	1292	1745	-
bērnu aprūpes
iestādes	5	4	411	481	170.9
veco ļaužu aprūpes
iestādes	5	4	881	1264	126.4*)
Alternatīvā aprūpe	7	-	-	6099	-
aprūpe mājās
(kā SPD**) daļas)	6	-	-	1201	19.30***)
dienas centrs pensijas
vecuma personām	1	-	-	4898	-
Rehabilitācija	2	8	299	2596	-
bāreņu un bez vecāku
gādības palikušo
bērnu sociālās
rehabilitācijas
centrs	1	-	60	167	219
no fiziskās vardarbības
cietušo bērnu reha-
bilitācijas centrs	-	1	15	76	138.9
dienas centri
personām ar
garīgās un fiziskās
attīstības
traucējumiem	-	4	113	145	110.0****)
ģimenes atbalsta
centrs personām
ar garīga rakstura
traucējumiem	-	1	-	805	-
nakts patversmes	1		70	336	57.7
krīzes centrs	-	1	-	1012	-
"Portidžas" apmācība
bērniem invalīdiem
un viņu vecākiem	-	1	55	55	27.1
Materiālā palīdzība	6	-	-	97897	52.13
Sociālās mājas	4	1	431	508	11.11

*) Kopā ar citiem ieņēmumiem

**) SPD - sociālās palīdzības dienesti

***) Kopā ar uzturēšanas izdevumiem

****) Kopā ar valsts finansējumu un maksas pakalpojumiem

 

5.-3. RĪGAS PAŠVALDĪBAS SOCIĀLO PABALSTU SAŅĒMĒJU

ĢIMEŅU SKAITS SADALĪJUMĀ PĒC IENĀKUMIEM

VIENAM ĢIMENES LOCEKLIM MĒNESĪ

UN SAŅEMTO PABALSTU SUMMA 1999. gadā

Ģimenes	Ģimeņu	Personu	Ienākumi	1999. gadā faktiski
tips	skaits	skaits	1 personai pirms	izmaksāti līdzekļi*)
		ģimenē	pabalsta	uz 1 ģimenes
			saņemšanas,	locekli/ vieninieku,
			Ls/ mēnesī Ls/ mēnesī	Ls
Pavisam	46842	97618	38.73	48.24
Tai skaitā:
Nepilnās ģimenes,
kurās viens no
vecākiem/aizbildnis
audzina 1-2 bērnus	4777	13057	29.38	64.03
Nepilnās ģimenes,
kurās viens no
vecākiem/ aizbildnis
audzina 3 un
vairāk bērnus	698	3396	25.08	66.50
Pilnās ģimenes ar
3 un vairāk bērniem	1373	7873	26.59	55.48
Pilnās ģimenes
ar 1-2 bērniem	7964	26047	29.75	45.45
Pensionāri/ invalīdi -
vieninieki	17312	17312	56.31	60.08
Ģimenes bez bērniem,
kurās ir tikai
pensionāri/invalīdi	7240	14952	55.02	28.20
Ģimenes bez bērniem,
kurās ir darbspējīgs
ģimenes loceklis	7478	14981	33.77	37.72

*) Tikai testētie pabalsti, kurus piešķir pārbaudot ienākumus.

 

5.-4. ĢIMEŅU, KAS 1999. gadā SAŅĒMUŠAS RĪGAS PAŠVALDĪBAS

SOCIĀLOS PABALSTUS, SADALĪJUMS PĒC VIDĒJĀ IENĀKUMA

VIENAM ĢIMENES LOCEKLIM MĒNESĪ

(procentos)

Ģimenes	Pavisam	Tai skaitā ar vidējo mēneša ienākumu
tips	ģimenes	1 ģimenes loceklim
		līdz	Ls 28.68 -	Ls 38.24 -	Ls 50
		Ls 28,67	Ls 38.23	Ls 49.99	un vairāk
Izmaksāts pabalsts -
pavisam	100	27.1	12.6	13.6	46.7
Tai skaitā:
Nepilnās ģimenes, kurās
viens no vecākiem/aizbildnis
audzina 1-2 bērnus	100	59.5	23.6	12.3	4.6
Nepilnās ģimenes, kurās
viens no vecākiem/aizbildnis
audzina 3 un
vairāk bērnus	100	69.5	20.6	7.6	2.3
Pilnās ģimenes ar 3
un vairāk bērniem	100	65.1	22.7	10.8	1.4
Pilnās ģimenes
ar 1-2 bērniem	100	54.7	26.1	13.8	5.3
Pensionāri/invalīdi -
vieninieki	100	1.4	3.4	13.3	81.9
Ģimenes bez bērniem,
kurās ir tikai
pensionāri/invalīdi	100	4.1	6.4	17.2	72.3
Ģimenes bez bērniem,
kurās ir darbaspējīgs
ģimenes loceklis	100	47.9	15.8	12.2	24.1

5.-5. RĪGAS PILSĒTAS BUDŽETA LĪDZEKĻU FAKTISKAIS IZLIETOJUMS PAŠVALDĪBAS SOCIĀLAJIEM PABALSTIEM 1999. gadā

Pabalstu	Ģimeņu	Pabalstus	Izmaksāts	Izmaksāts	Izmaksāts
veidi	skaits	saņēmušo	pabalstos, Ls	pabalstos	pabalstos uz
		personu skaits		uz ģimeni, Ls	personu, Ls
Pavisam	49067	95498	4977897	101.45	52.13
Tai skaitā:
Pabalsts pārtikai	25231	50310	1169208	46.34	23.24
tai skaitā pabalsts
bērnu ēdināšanai
skolās un
bērnudārzos	7773	12788	570246	73,36	44.59
Pabalsts mājoklim	30766	60859	2478631	80.56	40.73
Tai skaitā
dzīvokļa pabalsts
pēc deklarācijas
aprēķina	19143	34805	1850285	96,66	53,16
pabalsts kurināmā
iegādei	4545	7465	190138	41.83	25.47
Pabalsts apģērba
un apavu iegādei	2146	2424	43391	20.22	17.90
Pabalsts bērna izglītībai,
audzināšanai	6041	9887	165742	27.44	16.76
Pabalsts medicīnas
pakalpojumu
apmaksai	15692	19933	344182	21.93	17.27
Tai skaitā
līdzdalības
maksājumam
veselības
apdrošināšanas
polišu iegādei	10646	13713	196024	18.41	14.29
Pabalsts sabiedriskā
transporta
pakalpojumu
apmaksai	7988	10157	154599	19.35	15.22
Pabalsts speciālā
auto transporta
apmaksai	951	966	72493	76,23	75.04
Pabalsts aprūpei	193	205	8677	44.96	42.33
Apbedīšanas
pabalsts	438	441	32821	74.93	74.42
Pārējie pabalsti	16128	x	508153	31.51	x
Tai skaitā
vienreizējs pabalsts
aizbildnim	582	690	27600	47.42	40.00
pabalsts ūdens
skaitītāju
uzstādīšanai	3503	6616	159373	45.50	24.09
pabalsts sakarā
ar politiski
represētā statusu	6215	6448	168360	27.09	26.11

5.-6. RĪGAS PAŠVALDĪBAS SOCIĀLO PABALSTU VIDĒJAIS LIELUMS ATSEVIŠĶIEM ĢIMEŅU TIPIEM ATKARĪBĀ NO VIDĒJĀ IENĀKUMA 1999. gadā

(Ls/ mēnesī uz ģimenes locekli )

	Vidējais ienākums uz 1 ģimenes locekli
Ģimeņu	pirms pabalsta piešķiršanas
tips	visas	līdz	Ls 28.68 -	Ls 38.24 -	Ls 50 un
	ģimenes	Ls 28.67	Ls 38.23	Ls 49.99	vairāk
Izmaksāts pabalsts
pavisam	4.02	4.69	4.29	3.75	3.14
Tai skaitā:
Nepilnās ģimenes,
kurās viens no
vecākiem /aizbildnis
audzina 1-2 bērnus	5.34	5.78	5.14	4.16	3.71
Nepilnās ģimenes, kurās
viens no vecākiem/aizbildnis
audzina 3 un vairāk bērnus	5.54	5.79	4.6	6.09	4.31
Pilnās ģimenes ar 3
un vairāk bērniem	4.62	4.83	4.76	3.34	2.66
Pilnās ģimenes
ar 1-2 bērniem	3.79	4.19	3.79	2.81	2.04
Pensionāri/invalīdi -
vieninieki	5.01	8.63	11.01	7.04	4.37
Ģimenes bez bērniem,
kurās ir tikai
pensionāri/invalīdi	2.35	4.49	3.03	2.94	2.02

 

5.-7. PENSIJU SAŅĒMĒJU SKAITS,

PENSIJU MĒNEŠA VIDĒJAIS APMĒRS

	Gads	Pensiju saņēmēju	Pensiju mēneša
		skaits, tūkst.	vidējais apmērs, Ls
	1993	217.9	14.59
	1994	215.8	24.66
	1995	216.2	30.22
	1996	210.2	38.50
	1997	212.6	43.02
	1998	211.9	45.94
	1999	213.2	59.47

Pensiju saņēmēju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 1999. gadā vidēji Rīgā - 27.0% (Latvijā - 26.9%)

 

5.-8. PENSIJU UN VALSTS SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA

PABALSTU SAŅĒMĒJU SKAITS

(gada beigās; tūkstošos cilvēku)

	1997	1998	1999
Pensiju un valsts sociālā
nodrošinājuma pabalstu
saņēmēju skaits	215.1	214.6	216.0
Tai skaitā:
pensiju saņēmēji	212.6	211.9	213.2
No tiem saņem:
vecuma pensijas	170.6	170.7	173.8
invaliditātes pensijas	31.4	29.5	27.6
pensijas apgādnieka
zaudējuma gadījumā	7.2	8.7*)	8.6*)
izdienas pensijas	2.7	2.3	2.4
pensijas pēc speciāliem lēmumiem	0.7	0.7	0.8
valsts sociālā nodrošinājuma
pabalstu saņēmēji	2.5	2.7	2.8

*) Apgādājamo skaits

5.-9. PENSIJU SAŅĒMĒJU SADALĪJUMS PĒC VECUMA

UN SAŅEMTĀS PENSIJAS VEIDA 1999. gada beigās

(tūkst. cilvēku)

	Pensiju	Tai skaitā saņem
	saņēmēju	vecuma	invaliditātes	pensijas	izdienas	pensijas pēc
	kopskaits	pensijas	pensijas	apgādnieka	pensijas	speciāliem
				zaudējuma		lēmumiem
				gadījumā
Pensiju saņēmēju
kopskaits	213.2	173.8	27.6	8.6*)	2.4	0.8
Tai skaitā pa
vecuma grupām
(gadi):
līdz 14	3.8	x	-	3.8	x	0.0
15-24	4.0	x	0.1	3.9	x	0.0
25-44	5.9	x	5.3	0.0	0.2	0.4
45-54	8.8	1.1	6.3	0.0	1.0	0.4
55-59	26.7	22.4	3.3	0.0	1.0	0.0
60-64	47.9	45.6	2.2	0.0	0.1	0.0
65-69	39.4	36.3	3.0	0.1	0.0	0.0
70-79	58.5	52.7	5.5	0.2	0.1	0.0
80 un
vecāki	18.2	15.7	1.9	0.6	0.0	0.0

*) Kopējais darba nespējīgo ģimenes locekļu skaits, kuri zaudējuši apgādnieku.

5.-10. VALSTS SOCIĀLIE PABALSTI

(gada beigās; tūkstošos vienību)

	1997	1998	1999
Valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsts - saņēmēju skaits	2.5	2.7	2.8
Pabalsts bērna kopšanai līdz
3 gadu vecumam - saņēmēju skaits	11.9	11.5	11.4
Tai skaitā:
par bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem	5.6	5.6	5.9
par bērnu vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem	6.3	5.9	5.5
Ģimenes valsts pabalsts - pabalstu skaits	137.0	133.6	127.0
No ģimenes valsts pabalstu skaita -
piemaksa par bērnu - invalīdu	1.7	1.8	2.0

5.-11. VALSTS SOCIĀLO PABALSTU VIDĒJAIS APMĒRS

(latos )

6. Iedzīvotāju ieņēmumi

Mājsaimniecību budžetu pētījumi pašlaik Latvijā praktiski ir vienīgais informācijas avots par ienākumu un patēriņa diferenciāciju mājsaimniecībās ar dažādu materiālās labklājības līmeni.

Mājsaimniecību veido viena persona vai personu grupa, ko saista radniecība vai citas personiskas attiecības un kam ir kopēji izdevumi uzturam un kas mitinās vienā dzīvojamā vienībā, kuras uzturēšanu sedz kopīgi.

Mēneša vidējo darba samaksu nosaka, dalot darba samaksas fondu ar to darbinieku skaitu periodā (mēnesī, ceturksnī, gadā), kam aprēķināta samaksa. Bruto jeb aprēķinātā darba samaksas fonda sastāvā ir iekļauta atlīdzība par darba rezultātiem, mēneša alga (amata alga, algas likme) par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, ikgadējo un papildus atvaļinājumu apmaksa, darba nespējas lapu A apmaksa, dažādas piemaksas (piemēram, par papildus darbu, stimulēšanas izmaksas, prēmijas par ražošanas rezultātiem u.c.), sociālā nodokļa summa, kuru maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas.

Bruto jeb aprēķinātajā darba samaksā ietilpst neto samaksa un nodokļi (sociālais un ienākuma), kurus maksā strādājošie. Neto darba samaksa ir samaksa, kura nesatur nodokļus.

6.-1. IEDZĪVOTĀJU NAUDAS IEŅĒMUMI

(vidēji mēnesī; latos)

	1997	1998	1999
Valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsts - piešķirtais (mēnesī)	27.40	32.41	32.40
Pabalsts bērna kopšanai
līdz 3 gadu vecumam - piešķirtais (mēnesī)	9.60	18.42	18.77
Tai skaitā :
par bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem	12.00	30.00	30.00
par bērnu vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem	7.50	7.50	7.50
Ģimenes valsts pabalsts - izmaksātais (mēnesī)	5.13	5.10	5.19
Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta
par bērnu - invalīdu - izmaksātā (mēnesī)	30.00	35.00	35.00
	1995	1997	1998	1999
Strādājošo vidējā darba samaksa:
bruto	101.41	137.65	153.60	163.54
neto	81.80	100.15	111.08	117.87
Tai skaitā:
sabiedriskajā sektorā:
bruto	115.76	146.49	166.33	182.80
neto	84.93	106.19	119.74	130.98
privātajā sektorā:
bruto	95.82	127.56	142.17	149.67
neto	78.28	93.25	103.30	108.43
Sociālās nodrošināšanas iestāžu
uzskaitē esošo nestrādājošo pensionāru
vecuma pensijas vidējais apmērs	30.22	43.02	45.94	60.39

Turpinājums - seko