Valsts sekretāru 2006.gada 23.februāra sanāksmē

Par neatkarīgo iestāžu statusa noteikšanu Latvijas Republikas Satversmē

Valsts sekretāru 23.februāra sanāksmē izsludināts likumprojekts par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Likumprojekts paredz Satversmes līmenī formulēt izņēmumu no valsts varas dalīšanas principa, kas nostiprināts Satversmes 58.pantā – visas valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam (MK). Satversmē tiek paredzēta iespēja noteikt, ka ir valsts iestādes, kuras to darbības mērķu dēļ nevar atrasties MK padotībā.

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar MK apstiprināto koncepciju par neatkarīgo jeb patstāvīgo iestāžu statusa noteikšanu. Šajā koncepcijā definētas jomas, kurās darbojoties valsts iestāde nevar atrasties MK padotībā.

Pašlaik jau ir vairākas valsts institūcijas, kuras nav padotas Ministru kabinetam: Centrālā vēlēšanu komisija, Valsts cilvēktiesību birojs, Latvijas Banka, Nacionālā radio un televīzijas padome un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Šo valsts institūciju juridiskā statusa konstitucionalitāte var tikt apšaubīta. Koncepcijā norādīts, ka pastāvošajām “neatkarīgajām” iestādēm, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Datu valsts inspekcijai savu funkciju efektīvai veikšanai ir būtiski atrasties ārpus MK tiešās ietekmes sfēras un tā institucionālās padotības sistēmas.

Likumprojekta autori norāda, ka Satversmē atsevišķi no citām “neatkarīgajām” iestādēm jānoregulē tiesībsargs. Izvērtējot dažādus risinājuma variantus, grozījumu izstrādes darba grupa par piemērotāko risinājumu atzina tiesībsarga regulējumu iekļaut Satversmes 47.pantā, nosakot, ka Valsts prezidents tiesībsargu izvirza apstiprināšanai Saeimā.

Satversmes grozījumu projekta anotācijā teikts, ka Saeimai, nosakot šādas iestādes, jāizvērtē, vai iestādes noteikšana ārpus MK padotības uzlabos valsts pārvaldes funkciju īstenošanu konkrētajā jomā. Saeimai, lemjot par kādas iestādes “izņemšanu” no MK padotības, jāizvērtē šāda lēmuma pamatotība, proti, vai iestādei savu funkciju efektīvai veikšanai ir jāatrodas ārpus MK tiešās ietekmes sfēras un ārpus tā funkcionālās un institucionālās padotības. Šīs rīcības brīvības robežas noteic arī Satversmes 1.pantā ietvertie demokrātijas un tiesiskas valsts principi.

Kā teikts anotācijā, nav paredzēts pieņemt vienu vispārēju jumta likumu par neatkarīgajām iestādēm. Katrai iestādei ir savs sevišķs likums. Tas ir pamatoti, jo iestādes, kuras izņemamas no padotības MK, ir tik dažādas, ka katrā gadījumā nepieciešams atšķirīgs un konkrētiem faktiskiem apstākļiem pakārtots risinājums.

Darba grupā, kas izstrādāja Satversmes grozījumu projektu, bija pārstāvji no Saeimas Juridiskā biroja, Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas. Tika rīkotas vairākas diskusijas, uz tām uzaicinot Satversmes tiesas tiesnešus, pārstāvjus no Latvijas Universitātes un Valsts prezidenta kancelejas, kā arī amatpersonas no Latvijas Bankas, Valsts cilvēktiesību biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un citām institūcijām.

Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa

Par robežsargu un policijas dalību starptautiskajās misijās un operācijās

Valsts sekretāru 23.februāra sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātais noteikumu projekts “Robežsargu un policijas darbinieku dalība starptautiskajās misijās un operācijās”, kas nosaka prasības un kārtību, kādā robežsargus un policijas darbiniekus norīko un nosūta dalībai starptautiskajās misijās un operācijās.

Noteikumos paredzēts, ka Valsts robežsardzes vai Valsts policijas darbinieku dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā nosūta, ja viņš zina svešvalodu, ja viņa veselības stāvoklis atbilst prasībām un viņam ir atbilstoša kvalifikācija, kā arī ir vismaz piecu gadu pieredze dienestā.

Darbinieki starptautiskajās misijās un operācijās piedalās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti starptautiskie līgumi.

Noteikumi paredz, ka darbinieku no dalības starptautiskajā misijā vai operācijā atsauc, ja viņš ir izdarījis kriminālsodāmu nodarījumu, dienesta disciplīnas pārkāpumu, veselības stāvokļa dēļ vai ja to lūdz starptautiskās misijas vai operācijas vadība.

Tajos arī noteikts, ka darbinieks no turpmākās dalības starptautiskajā misijā vai operācijā var atteikties pēc paša vēlēšanās, brīdinot par to vienu mēnesi iepriekš, sava veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ. Noteikumu projektā paredzēta arī starptautisko misiju un operāciju finansēšanas kārtība.

Par atbalstu Oskara Kalpaka pieminekļa laukuma izveidei

Valsts sekretāru 23.februāra sanāksmē pieteikts Aizsardzības ministrijas (AM) rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.janvāra rīkojumā Nr.11 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu””.

Lai neļautu aizmirstībai pulkveža Oskara Kalpaka nopelnus Latvijas valsts izveidošanā un lai Oskara Kalpaka vārds kļūtu par karavīra pašaizliedzības simbolu un sabiedrībā, jaunatnē un Latvijas bruņotajos spēkos vairotu patriotisma garu, ir nepieciešama pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas pamatīgāka iemūžināšana.

Rīkojuma projekts paredz no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta piešķirt 60 014 latu pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa laukuma izveidei. Sadarbība šā projekta īstenošanā uzsākta jau pagājušajā gadā, kad AM atbalstīja siltumtrases pārbūvi, piešķirot 112 000 latu, kas bija pirmais solis pieminekļa laukuma izveidei. Kopējās laukuma izbūves izmaksas pašreiz tiek plānotas 189 840 latu, ko Aizsardzības ministrija jau 2005.gadā atbalstīja ar 129 826 latiem.

O.Kalpaka pieminekli plānots izveidot no brīvprātīgo ziedotāju līdzekļiem, taču, lai sāktu pieminekļa būvniecību, jāizveido pieminekļa laukums.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments