Par bēgļu patvēruma meklētāju vai pārvietoto personu statusu
Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas sēdē bija spiests saviem kolēģiem kārtējo reizi norādīt uz Tatjanas Ždanokas nevietā aktualizēto Latvijas pilsonības jautājumu. Skatot viedokli par Eiropas Komisijas priekšlikumiem Eiropas bēgļu fonda, Ārējo robežu fonda un Eiropas atgriešanās fonda izmantošanai, T.Ždanoka kārtējo reizi sāka uzstāšanos ar izklāstu par Latvijas nepilsoņiem, īpaši akcentējot faktu, ka 20% iedzīvotāju dzīvo bez Latvijas valsts pilsonības un ka šis jautājums prasa risinājumu.
Tā kā Latvijas nepilsoņu aspekti nav minēto dokumentu satura jautājums, Ģirts Valdis Kristovskis, vispirms EP Ārlietu komitejas kolēģiem norādīja, ka T.Ždanoka izvērš darba kārtības tematikai neatbilstošus Latvijas jautājumus. Deputāts paskaidroja, ka nav zināms, ka kāds no T.Ždanokas piesauktajiem 20% Latvijas iedzīvotaju būtu bēgļu, patvēruma meklētāju vai pārvietoto personu statusā. Ģ. V. Kristovskis arī atgādināja, ka Latvijas nepilsoņi saskaņā ar starptautisko tiesību normām ir neapdraudētu migrantu statusā un viņu vajadzībām šo fondu līdzekļi nav izmantojami.
Vienlaikus deputāts Ģ. V. Kristovskis vērsa EK un EP Ārlietu komitejas uzmanību uz vairākiem deputātes T.Ždanokas gatavotajiem priekšlikumiem: “T.Ždanoka nepamatoti cenšas paplašināt migrantu kategoriju loku, kuru vajadzībām būtu jāatvēl minēto fondu līdzekļi. Viņa vienlaikus nevajadzīgi samudžina pastāvošās definīcijas par trešo valstu pilsoņiem, cenšoties izdalīt bezvalstnieku personu loku. Dīvaini, ka deputāte Ždanoka uz ES iekšējiem pasākumiem bēgļu jautājumos piedāvā attiecināt to izcelsmes vai tranzīta valsts normatīvos noteikumus.”
Eiropas Komisijas pārstāvis atbalstīja Ģ. V. Kristovska izteiktās šaubas par vairāku deputātes T. Ždanokas izteikto priekšlikumu lietderību un atzina, ka daudzi jautājumi ir ekskluzīvi jāpatur dalībvalstu kompetencē. EK pārstāvis noradīja, ka debates Ārlietu komitejā parāda nepieciešamību turpināt darbu ar grozījumu projektiem, ko atzina arī viedokļa veidotāja T. Ždanoka.
Lai pilnveidotu ES migrācijas politiku, ES Komisija ir sagatavojusi “Pamatprogrammu solidaritātei un migrācijas plūsmu pārvaldei 2007.– 2013.gadam”, kuras ietvaros tiek skatīti Eiropas bēgļu fonda, Ārējo robežu fonda un Eiropas atgriešanās fonda aspekti.
Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore