Ministru kabineta noteikumi Nr. 388

Rīgā 2000.gada 7.novembrī (prot. Nr. 53, 24.§)

Valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" statūti

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" (turpmāk — sabiedrība) ir akciju sabiedrība, kurā visas akcijas pieder valstij.

1.2. Sabiedrība nodibināta, pārveidojot valsts uzņēmumu "Latvenergo" (turpmāk — valsts uzņēmums) saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās". Valsts uzņēmums reģistrēts Uzņēmumu reģistrā 1991.gada 8.oktobrī. Saskaņā ar Saeimas 2000.gada 3.augustā pieņemtajiem grozījumiem Enerģētikas likumā sabiedrība nav privatizējama.

1.3. Ar sabiedrības reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā valsts uzņēmuma "Latvenergo", kā arī privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" tiesības, pienākumi un saistības, kas paredzētas līgumos, vienošanās protokolos un citos dokumentos, pilnībā pāriet sabiedrībai.

1.4. Sabiedrības vienīgais akcionārs ir Latvijas valsts. Valstij piederošo akciju turētājs ir Ekonomikas ministrija (turpmāk — akciju turētājs).

1.5. Sabiedrības nosaukums valsts valodā — valsts akciju sabiedrība "Latvenergo", saīsinātais nosaukums — VAS "Latvenergo". Citās valodās ir lietojams sabiedrības nosaukums Latvenergo.

1.6. Sabiedrības atrašanās vieta un juridiskā adrese ir Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, LV-1230, Latvija.

2. Sabiedrības tiesiskais statuss, tiesības un pienākumi

2.1. Sabiedrība ir juridiska persona.

2.2. Sabiedrībai ir savs īpašums, patstāvīga bilance, norēķinu konti, zīmogs, emblēma, veidlapas un cita atribūtika.

2.3. Sabiedrībai ir preču (pakalpojumu) zīme un zīmogs ar sabiedrības nosaukumu un preču (pakalpojumu) zīmes attēlu.

2.4. Visas sabiedrībā ieguldītās ķermeniskās lietas (kustamā un nekustamā manta), intelektuālais īpašums, vērtspapīri un apgrozāmie līdzekļi ir sabiedrības īpašums.

2.5. Sabiedrība normatīvajos aktos un šajos statūtos paredzētajos gadījumos var nodot lietošanā vai pārdot tās īpašumā esošo kustamo un nekustamo mantu, ieguldīt to uzņēmējsabiedrībās, kā arī slēgt līgumus par mantas apgrūtināšanu ar parādiem, uzņemties citas saistības un slēgt citus darījumus saskaņā ar Enerģētikas likumā, sabiedrības statūtos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

2.6. Sabiedrība savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, tā var būt prasītāja un atbildētāja tiesā un šķīrējtiesā.

2.7. Sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu savu īpašumu, uz kuru saskaņā ar likumiem var vērst piedziņu.

2.8. Sabiedrība neatbild par valsts saistībām, un valsts neatbild par sabiedrības saistībām, izņemot gadījumu, kad valsts kā akcionārs atbild par sabiedrības saistībām ar savu ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā.

2.9. Ja saņemta akciju turētāja rakstiska piekrišana, sabiedrība normatīvajos aktos un statūtos noteiktajā kārtībā var atvērt un slēgt savus uzņēmumus, filiāles un pārstāvniecības, nodalot mantu un finansu līdzekļus to saimnieciskās darbības veikšanai. Sabiedrība atbild par savu uzņēmumu, filiāļu un pārstāvniecību saistībām ar visu savu mantu. Sabiedrības filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs, ja to prasa attiecīgās valsts likumi, var būt juridiskas personas statuss.

2.10. Sabiedrības uzņēmumi, filiāles un pārstāvniecības darbojas sabiedrības vārdā, pamatojoties uz valdes apstiprināto un padomes akceptēto nolikumu (statūtiem), sabiedrības prezidenta dotā pilnvarojuma robežās.

2.11. Sabiedrība nodrošina ar tās darbību saistītās konfidenciālās informācijas neizpaušanu, ja tas var kaitēt sabiedrības līgumpartneriem, sabiedrības līdzdalībniekiem citās uzņēmējsabiedrībās vai sabiedrības akcionāru interesēm. Šādas informācijas sniegšana ir pieļaujama tikai ar ieinteresētās personas piekrišanu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Konfidenciālās informācijas izmantošanas un saglabāšanas kārtību reglamentē sabiedrības akcionāru pilnsapulces (turpmāk — akcionāru pilnsapulce) apstiprināts nolikums.

2.12. Sabiedrību var reorganizēt vai likvidēt tikai ar Ministru kabineta piekrišanu.

2.13. Darba attiecības sabiedrībā reglamentē darba tiesību normas, bet amatpersonu darba attiecības — arī likums "Par akciju sabiedrībām" un šie statūti.

3. Sabiedrības darbības mērķis un darbības veidi. Sabiedrības uzņēmējdarbība

3.1. Sabiedrības darbības mērķis ir elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana, pārvade, sadale un realizācija patērētājiem.

3.2. Sabiedrības galvenie darbības veidi ir:

3.2.1. elektroenerģijas ražošana un sadale (elektroenerģijas pārvade) (40.1), kurā ietilpst:

3.2.1.1. elektroenerģijas ražošana;

3.2.1.2. siltumenerģijas ražošana un realizācija;

3.2.1.3. elektroenerģijas pārvade;

3.2.1.4. elektroenerģijas sadale un realizācija;

3.2.1.5. elektroenerģijas iepirkšana;

3.2.1.6. elektroenerģijas pārdošana patērētājiem;

3.2.1.7. elektroenerģijas tranzīts;

3.2.2. elektriskās instalācijas ierīkošana (45.31);

3.2.3. kravu transports ar automobiļiem (60.24);

3.2.4. kravu iekraušana un izkraušana, noliktavu saimniecība (63.1);

3.2.5. ēku, būvju vai to daļu būvēšana, civilā būvniecība (45.2);

3.2.6. inženiersistēmu montāža (45.3);

3.2.7. darbība arhitektūras un projektēšanas sfērā un ar to saistīto tehnisko konsultāciju sniegšana (74.2);

3.2.8. mežsaimniecība un kokmateriālu sagatavošana (02.01) (arī stabu ražošana);

3.2.9. automobiļu tehniskā apkope un remonts (50.20);

3.2.10. zinātniskās pētniecības darbs (73);

3.2.11. viesnīcas (55.1);

3.2.12. telesakari (64.2);

3.2.13. pārējā citur neklasificēta pieaugušo izglītība (80.42);

3.2.14. citur neklasificētā komercdarbība (74.84);

3.2.15. citur neklasificēti pakalpojumi (93.05).

3.3. Sabiedrība ir tiesīga veikt jebkuru citu saimniecisko darbību, kas nav aizliegta ar likumu.

3.4. Sabiedrība veic uzņēmējdarbību, veidojot un izmantojot kapitālus, atbilstoši šajos statūtos noteiktajiem mērķiem un darbības veidiem. Sabiedrība patstāvīgi nosaka ražošanas apjomu un struktūru, plāno un organizē ražošanu, kā arī realizē saražoto produkciju (elektroenerģiju un siltumenerģiju).

3.5. Sabiedrības darbinieku interešu aizsardzībai un sociālo vajadzību apmierināšanai tiek slēgts darba koplīgums saskaņā ar normatīvajiem aktiem un padomes noteiktajā kārtībā.

3.6. Sabiedrības darbinieku darba samaksas un stimulēšanas kārtību apstiprina valde akcionāru pilnsapulces apstiprinātā budžeta ietvaros.

3.7. Kredītu ņemšana sabiedrības vajadzībām notiek saskaņā ar šiem statūtiem un valdes reglamentu.

4. Sabiedrības pamatkapitāls

4.1. Sabiedrības reģistrētais pamatkapitāls ir 130000000 latu.

Sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls ir 130000000 latu.

4.2. Sabiedrības pamatkapitālu veido pārveidojamā valsts uzņēmuma "Latvenergo" manta, ieskaitot mantu, kuru tas pats ieguldījis citās uzņēmējsabiedrībās. Minētā manta ir novērtēta saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās".

4.3. Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt vai samazināt pēc akcionāru pilnsapulces lēmuma likumā noteiktajā kārtībā. Palielinot vai samazinot pamatkapitālu, jāizdara attiecīgi grozījumi sabiedrības statūtos, un sabiedrības valdei attiecīgie statūtu grozījumi jāiesniedz reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā.

4.4. Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, pamatkapitālā ieskaita to sabiedrības īpašuma daļu, kas pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla apjomu.

5. Sabiedrības rezerves kapitāls un citi kapitāli

5.1. Sabiedrības rezerves kapitāls:

5.1.1. tiek veidots, samazināts vai palielināts akcionāru pilnsapulces noteiktajos apmēros un kārtībā. Rezerves kapitālu nogulda tā, lai jebkurā brīdī to varētu netraucēti realizēt;

5.1.2. pāriet uz nākamo saimniecisko gadu.

5.2. Sabiedrība var veidot arī citus kapitālus akcionāru pilnsapulces noteiktajā apmērā.

6. Akcijas

6.1. Sabiedrība izlaiž parastās akcijas tiesību aktos un šajos statūtos paredzētajā kārtībā, apjomā un termiņos. Visas akcijas ir vārda vērtspapīri un pieder valstij.

6.2. Visas akcijas tiek reģistrētas akcionāru reģistrā.

6.3. Sabiedrībā visām vienas kategorijas akcijām ir vienāda nominālvērtība.

7. Obligācijas

7.1. Sabiedrība var izlaist obligācijas ar Ministru kabineta piekrišanu.

8. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

8.1. Sabiedrība veic savu darbību ar mantu un finansu līdzekļiem atbilstoši nolikumam, kuru apstiprina akcionāru pilnsapulce pēc saskaņošanas ar akciju turētāju.

8.2. Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir akcionāru pilnsapulce, padome un valde.

9. Pilnvarnieki

9.1. Akcionāru pilnsapulci veido trīs pilnvarnieki.

9.2. Akciju turētājs, ieceļot pilnvarniekus, noslēdz ar viņiem rakstiskus pilnvarojuma līgumus. Ar katru pilnvarnieku noslēgtā pilnvarojuma līguma viens eksemplārs glabājas Uzņēmumu reģistrā.

9.3. Pilnvarnieki pilda savus pienākumus saskaņā ar pilnvarojuma līgumiem un šiem statūtiem.

10. Akcionāru pilnsapulce

10.1. Akcionāru pilnsapulce ir augstākā sabiedrības pārvaldes institūcija.

10.2. Akcionāru pilnsapulce tiek sasaukta valdes atrašanās vietā, ja valde nenosaka citu vietu.

10.3. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru pilnsapulces.

10.4. Valde ik gadu ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc saimnieciskās darbības gada beigām sasauc kārtējo akcionāru pilnsapulci.

10.5. Ja valde nav sasaukusi akcionāru kārtējo pilnsapulci šo statūtu 10.4.punktā paredzētajā laikā, pēc viena vai vairāku pilnvarnieku pieprasījuma to var sasaukt padome, zvērināts revidents, Uzņēmumu reģistra valsts notārs vai likvidators, akciju turētājs, kā arī paši pilnvarnieki.

Uzņēmumu reģistra valsts notārs sasauc un atklāj pilnsapulci tikai tad, ja to nav izdarījusi valde, padome, zvērināts revidents, pilnvarnieki vai akciju turētājs.

10.6. Akcionāru ārkārtas pilnsapulci valde sasauc pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstiski pieprasa padome, zvērināts revidents, pilnvarnieks vai akciju turētājs. Pieprasījumā jāuzrāda pilnsapulces sasaukšanas iemesli un vēlamā darba kārtība. Pieprasījumu iesniedz sabiedrības valdei un padomei un informē par to zvērinātu revidentu.

Ja nepieciešams, ārkārtas pilnsapulci var sasaukt akciju turētājs, paziņojot par to valdei, padomei un zvērinātam revidentam.

10.7. Valdei ārkārtas pilnsapulce jāsasauc ne vēlāk kā mēneša un ne agrāk kā septiņu dienu (nedēļas) laikā no pieprasījuma saņemšanas vai lēmuma pieņemšanas dienas. Ja sabiedrības valde mēneša laikā nesasauc akcionāru ārkārtas pilnsapulci, tad to sasauc šo statūtu 10.5.punktā noteiktajā kārtībā.

Ārkārtas akcionāru pilnsapulci šajā gadījumā nevar sasaukt tā pati institūcija, kura pieprasījusi sapulces sasaukšanu, izņemot gadījumu, kad pilnsapulci sasauc paši pilnvarnieki vai akciju turētājs.

10.8. Ja pēc sabiedrības bilances slēgšanas izrādās, ka sabiedrības pašu kapitāls līdzinās divām trešdaļām vai ir mazāks par divām trešdaļām no apmaksātā pamatkapitāla, vai ja valde konstatē, ka sabiedrība kļuvusi maksātnespējīga, valde ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc ārkārtas akcionāru pilnsapulci, lai tā lemtu par sabiedrības turpmāko darbību vai tās likvidāciju. Ja valde pilnsapulci nesasauc, tad tā tiek sasaukta šo statūtu 10.5.punktā noteiktajā kārtībā.

10.9. Ar akcionāru pilnsapulču sasaukšanu saistītos izdevumus sedz pati sabiedrība.

10.10. Tikai akcionāru pilnsapulcei ir tiesības:

10.10.1. izskatīt padomes un valdes ziņojumu un apstiprināt sabiedrības gada pārskatu;

10.10.2. atbrīvot valdes locekļus no atbildības vai ierosināt saukt viņus pie atbildības par darbību aizvadītajā gadā;

10.10.3. sadalīt aizvadītā gada peļņu, noteikt dividendes, kas jāieskaita valsts budžetā, un, saskaņojot ar akciju turētāju, apstiprināt valdes iesniegtos priekšlikumus par sabiedrības kapitālu izmantošanu atbilstoši šiem statūtiem;

10.10.4. apstiprināt darbības plānu, valdes izstrādāto sabiedrības kārtējā gada budžetu un izmaiņas tajā, kā arī šajā budžetā paredzētās summas (absolūtos skaitļos vai procentos), kas izlietojamas valdes un padomes locekļu atalgojumam;

10.10.5. ievēlēt amatā un atbrīvot no amata sabiedrības prezidentu, kurš ir arī valdes priekšsēdētājs, sabiedrības viceprezidentus, kuri ir arī valdes locekļi, zvērinātu revidentu un/vai auditorfirmu, kā arī lemt par prasību un sūdzību celšanu vai izbeigšanu pret viņiem;

10.10.6. saskaņā ar tiesību aktiem apstiprināt un grozīt valdes reglamentu, kā arī zvērinātiem revidentiem un likvidatoriem paredzētās instrukcijas;

10.10.7. noteikt sabiedrības prezidenta, kurš ir arī valdes priekšsēdētājs, sabiedrības viceprezidentu, kuri ir arī valdes locekļi, valdes sekretāra, padomes locekļu, akcionāru pilnsapulces, padomes izveidoto komisiju un zvērinātu revidentu atalgojumu;

10.10.8. ievēlēt pastāvīgo vērtēšanas komisiju mantas vērtības pieauguma vai samazinājuma konstatēšanai, kā arī apstiprināt minētās komisijas doto novērtējumu;

10.10.9. ievēlēt pastāvīgās vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai vai kontrolēšanai;

10.10.10. izdarīt grozījumus sabiedrības statūtos, palielināt un samazināt sabiedrības pamatkapitālu;

10.10.11. izlemt citus šajā punktā neparedzētus saimnieciskās darbības un pārvaldes jautājumus, ja to pieprasa valde vai akciju turētājs, ja to izskatīšana akcionāru pilnsapulcē paredzēta tiesību aktos vai ja to izskatīšana pārsniedz citu sabiedrības institūciju kompetenci.

10.11. Pilnvarnieki akcionāru pilnsapulcē var piedalīties tikai personiski. Viņi nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citam pilnvarniekam vai kādai citai personai. Akciju turētājs var ar vienreizēju pilnvaru uzdot citai personai pārstāvēt valsts intereses sabiedrībā, ja ieceltais pilnvarnieks slimības vai cita iemesla dēļ to nevar veikt.

10.12. Akcionāru pilnsapulcē bez balsstiesībām ir tiesības piedalīties valdes un padomes locekļiem, likvidatoriem, kā arī zvērinātiem revidentiem.

10.13. Akcionāru pilnsapulcē katram pilnvarniekam ir viena balss.

10.14. Paziņojumu par akcionāru pilnsapulces sasaukšanu valde ierakstītā vēstulē (vai izmantojot citus sakaru līdzekļus) nosūta pilnvarniekiem, padomes locekļiem, zvērinātiem revidentiem un akciju turētājam vismaz septiņas dienas (nedēļu) pirms pilnsapulces.

10.15. Paziņojumu par ārkārtas akcionāru pilnsapulces sasaukšanu valde nogādā vai nosūta pilnvarniekiem, padomes locekļiem, zvērinātiem revidentiem un akciju turētāja pārstāvim vismaz piecas darbdienas pirms pilnsapulces.

10.16. Šo statūtu 10.14. un 10.15.punktā minētajos paziņojumos norāda akcionāru pilnsapulces vietu, laiku un darba kārtību, kā arī lēmumu projektus un citas nepieciešamās ziņas.

10.17. Ja akcionāru pilnsapulcē paredzēts izskatīt priekšlikumus par statūtu grozīšanu, pilnsapulces lēmuma projektā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts grozīt, atcelt vai atzīt par spēku zaudējušiem, kā arī norāda grozīto punktu jauno redakciju.

10.18. Akcionāru pilnsapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka institūcija, kas ierosina sasaukt pilnsapulci.

Pilnvarniekam ir tiesības trīs dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstiski pieprasīt institūcijai, kas ierosina sasaukt pilnsapulci, jebkura jautājuma iekļaušanu akcionāru pilnsapulces darba kārtībā.

Ja tiek sasaukta ārkārtas akcionāru pilnsapulce, tad pilnvarniekam ir tiesības pieprasīt apspriest darba kārtībā neiekļautus jautājumus saskaņā ar šo statūtu 10.20. un 10.21.punktu.

10.19. Akcionāru pilnsapulce var apspriest un pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kas norādīti paziņojumā par pilnsapulces sasaukšanu un kas iekļauti pilnsapulces darba kārtībā, izņemot šo statūtu 10.20. un 10.21.punktā paredzētos gadījumus.

10.20. Ja akcionāru pilnsapulcē piedalās visi pilnvarnieki, tā uzskatāma par likumīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī akcionāru pilnsapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautus jautājumus, ja tam piekrīt visi pilnvarnieki.

10.21. Ja akcionāru pilnsapulce ir sasaukta atbilstoši šiem statūtiem un ja tajā piedalās visi pilnvarnieki, pilnsapulce ir tiesīga atcelt no amata valdes locekļus un ievēlēt jaunus arī tad, ja šis jautājums nav iekļauts pilnsapulces darba kārtībā.

10.22. Akcionāru pilnsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz divi pilnvarnieki.

10.23. Pilnsapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Priekšlikumi par sabiedrības darbības mērķu grozīšanu un apvienošanos ar citām sabiedrībām un sabiedrības likvidēšanu ir spēkā, ja par to nobalso visi klātesošie pilnvarnieki.

10.24. Ja akcionāru pilnsapulci sasauc valde, pilnsapulci atklāj valdes priekšsēdētājs vai valdes priekšsēdētāja vietnieks. Ja pilnsapulci sasauc akciju turētājs, pilnsapulci atklāj tā pilnvarota persona.

10.25. Akcionāru pilnsapulces norisi protokolē un pilnvarnieku balsis skaita pilnsapulces atklājēja ieteikta un pilnvarnieku apstiprināta persona.

10.26. Balsošana akcionāru pilnsapulcē notiek atklāti, izņemot gadījumus, ja aizklātu balsošanu pieprasa vismaz viens no klātesošajiem pilnvarniekiem.

10.27. Valde pēc pilnvarnieku pieprasījuma sniedz ziņas par sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai. Valde var atteikties sniegt šādu informāciju tikai tad, ja tās izpaušana varētu radīt zaudējumus sabiedrībai vai tās līgumpartneriem. Strīdus risina akcionāru pilnsapulce.

10.28. Akcionāru pilnsapulces norise tiek protokolēta.

Protokolējot pilnsapulces lēmumus, tiek norādīts, ar kādu balsu skaitu lēmumi pieņemti.

Ja kāda pilnvarnieka domas atšķiras, to ieraksta protokolā.

Pilnsapulces vadītājs atbild par to, lai ieraksti protokolā atspoguļotu sapulces gaitu, izteiktos spriedumus un pieņemtos lēmumus.

Protokolu paraksta akcionāru pilnsapulces vadītājs, protokolists un visi klātesošie pilnvarnieki. Paraksti tiek apliecināti ar sabiedrības zīmogu.

10.29. Akcionāru pilnsapulces lēmumu apstrīdēšana un atcelšana notiek saskaņā ar likuma "Par akciju sabiedrībām" 63. un 64.pantu un likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" 28.pantu.

11. Padome

11.1. Padomes locekļus ievēlē pilnsapulcē pēc saskaņošanas ar akciju turētāju ne ilgāk kā uz trim gadiem. Padomes priekšsēdētājs vienlaikus ir arī padomes loceklis.

11.2. Tiek ievēlēti deviņi padomes locekļi.

11.3. Padomes priekšsēdētāju pēc akciju turētāja priekšlikuma ievēlē padomes locekļi no sava vidus. Padomes locekļi no sava vidus ievēlē vienu vai vairākus padomes priekšsēdētāja vietniekus.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus, ja padomes priekšsēdētājs ir ilgstošā prombūtnē (piemēram, slimība, komandējums, atvaļinājums) vai priekšsēdētāja uzdevumā.

11.4. Viena persona nevar būt padomes loceklis vairāk nekā sešās akciju sabiedrībās.

11.5. Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

11.6. Padomes locekļus no amata var atcelt pilnsapulcē pēc saskaņošanas ar akciju turētāju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

11.7. Par visām izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde paziņo Uzņēmumu reģistram likumā "Par akciju sabiedrībām" noteiktajā kārtībā. Izmaiņas stājas spēkā ar to reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā.

11.8. Padomes locekļiem un padomes izveidoto komisiju locekļiem par viņiem uzlikto pienākumu pildīšanu akcionāru pilnsapulce nosaka atalgojumu padomei noteiktā budžeta ietvaros.

Padomes apkalpojošā personāla atalgojumu nosaka padome tai apstiprinātā budžeta ietvaros, bet līgumus ar padomes apkalpojošo personālu slēdz sabiedrības prezidents saskaņā ar padomes lēmumu.

11.9. Akciju sabiedrības padomes uzdevumi ir:

11.9.1. pastāvīgi kontrolēt valdes darbu un uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, sabiedrības statūtiem, kā arī akcionāru pilnsapulces lēmumiem;

11.9.2. akceptēt sabiedrības trīs, sešu un deviņu mēnešu finansu pārskatu;

11.9.3. pārbaudīt valdes iesniegto sabiedrības budžetu, kā arī grozījumus tajā;

11.9.4. pārbaudīt sabiedrības gada pārskatu un apstiprināt valdes priekšlikumus par peļņas sadali. Padomei nav jāizskata ieraksti grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumenti, ja sabiedrības revīziju ir izdarījuši zvērināti revidenti;

11.9.5. pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās pret sabiedrību;

11.9.6. novērtēt sabiedrības darbību un valdes ziņojumu, kā arī izteikt priekšlikumus sabiedrības darbības uzlabošanai;

11.9.7. iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru pilnsapulces kompetencē vai pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai akcionāru pilnsapulcē, un dot atzinumu par tiem;

11.9.8. informēt valdi, pilnvarniekus un akciju turētāju par padomes pieņemtajiem lēmumiem.

11.10. Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

Svarīgu jautājumu izlemšanā valdei vajadzīga padomes piekrišana. Par svarīgiem jautājumiem uzskatāmi:

11.10.1. uzņēmumu dibināšana, pirkšana, pārdošana, iznomāšana vai to darbības izbeigšana, ievērojot Enerģētikas likuma 20. un 20.¹ panta nosacījumus;

11.10.2. pārstāvniecību un filiāļu atvēršana un slēgšana;

11.10.3. filiāļu, uzņēmumu un pārstāvniecību nolikumu (statūtu) un to grozījumu apstiprināšana;

11.10.4. nekustamās mantas pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar parādiem (ieķīlāšanu), ja attiecīgās nekustamās mantas vērtība pārsniedz 100000 latu, ievērojot Enerģētikas likuma 20. un 20.¹ panta nosacījumus. Ja tiek pārdots vai apgrūtināts ar parādiem (ieķīlāts) energosistēmai svarīgs objekts, padomes piekrišana jāsaņem neatkarīgi no mantas vai darījuma vērtības;

11.10.5. nekustamās mantas iznomāšana, ja nomas objekts ir veselas ražotnes, kā arī energosistēmai svarīgu objektu iznomāšana, ievērojot Enerģētikas likuma 20. un 20.¹ panta nosacījumus;

11.10.6. jaunu, statūtos noteiktajām jomām atbilstošu darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;

11.10.7. vispārīgo darbības principu noteikšana;

11.10.8. tādu aizņēmuma līgumu slēgšana, kas pārsniedz valdes reglamentā noteikto summu;

11.10.9. tādu darījumu slēgšana, kas pārsniedz valdes reglamentā noteikto summu;

11.10.10. līdzdalības iegūšana citās uzņēmējsabiedrībās, tās palielināšana, samazināšana vai līdzdalības izbeigšana;

11.10.11. kapitālieguldījumu palielināšana, kas pārsniedz akcionāru pilnsapulcē noteikto summu;

11.10.12. sabiedrības pilnvarnieku norīkošana citās sabiedrībās;

11.10.13. apdrošināšanas riska jautājumi.

11.11. Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par sabiedrības stāvokli.

11.12. Padome var pārbaudīt sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus un citu mantu.

Padome šo pārbaudi var uzticēt kādam padomes loceklim vai uzdot atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam speciālistam, nosakot pārbaudes kārtību.

11.13. Padomei ir tiesības izskatīt jebkuru jautājumu, kas attiecas uz sabiedrības darbību, un savas kompetences ietvaros pieņemt attiecīgu lēmumu.

11.14. Padome var uzdot valdei sasaukt akcionāru pilnsapulci, ja to prasa sabiedrības intereses.

11.15. Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

11.16. Katram padomes loceklim un valdei ir tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, motivējot tās nepieciešamību un nolūku.

Ja padomes priekšsēdētājs šo pieprasījumu divu nedēļu laikā neizpilda, sēdes sasaukšanas ierosinātājam ir tiesības, paskaidrojot lietas apstākļus, pašam sasaukt padomes sēdi.

11.17. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem, to skaitā padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, ja viņš izpilda priekšsēdētāja pienākumus.

Katram padomes loceklim padomes sēdēs ir viena balss.

11.18. Padome pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja (vai viņa vietnieka, ja viņš izpilda priekšsēdētāja pienākumus) balss. Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs. Šī padomes locekļa domas pēc viņa pieprasījuma jāieraksta padomes sēdes protokolā.

11.19. Padomes sēdes protokolu paraksta visi klātesošie padomes locekļi.

11.20. Padomes sēdes protokolā norāda katra padomes locekļa balsojumu katrā jautājumā.

11.21. Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda padomes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei), jautājumu izlemj padomes sēdē, kurā ieinteresētais padomes loceklis nedrīkst piedalīties, un to ieraksta padomes sēdes protokolā. Padomes locekļi, kas pārkāpj šos noteikumus, attiecīgi atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

11.22. Padomei nav tiesību tieši iejaukties sabiedrības saimnieciskajā darbībā, izņemot šajos statūtos noteiktos gadījumus.

11.23. Padome iesniedz akcionāru pilnsapulcē ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības un valdes darbība, kā arī izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

12. Sabiedrības valde

12.1. Sabiedrības darbību vada valde. Valde darbojas pēc akcionāru pilnsapulces apstiprināta valdes reglamenta un pilda savas funkcijas padomes uzraudzībā.

12.2. Valde pārzina sabiedrības lietas un atbild par sabiedrības saimniecisko darbību, kā arī par normatīvajiem aktiem atbilstošu grāmatvedību.

12.3. Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās kapitāliem atbilstoši normatīvajiem aktiem, šiem statūtiem, nolikumam par rīcību ar mantu, valdes reglamentam, kā arī akcionāru pilnsapulču norādījumiem.

12.4. Valde pārstāv sabiedrību jautājumos, kuros sabiedrību nepārstāv padome.

12.5. Valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, kurš vienlaikus ir arī sabiedrības prezidents, un divi valdes locekļi, kuri vienlaikus ir arī sabiedrības viceprezidenti. Sabiedrības viceprezidents, kurš ir atbildīgs par sabiedrības finansēm, vienlaikus ir arī sabiedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Vismaz pusei no valdes locekļiem jābūt Latvijas pilsoņiem vai tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā divdesmit vienu gadu.

12.6. Akcionāru pilnsapulcē ievēlē viceprezidentus no sabiedrības prezidenta ieteiktajām kandidatūrām uz trim gadiem ar tiesībām pēc šī termiņa beigām tikt ievēlētiem atkārtoti.

Darba līgumus ar valdes priekšsēdētāju un pārējiem valdes locekļiem uz valdes pilnvaru laiku slēdz padomes priekšsēdētājs.

12.7. Par visām izmaiņām valdes sastāvā, kā arī valdes locekļu un izpilddirektoru paraksta tiesībās valde ziņo Uzņēmumu reģistram. Izmaiņas ir spēkā ar to reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā.

12.8. Akcionāru pilnsapulce sabiedrības kārtējā gada budžetā absolūtos skaitļos vai procentos nosaka summas, kādas izlietojamas valdes locekļu atalgojumam.

12.9. Valde kārto izdevumus sabiedrības budžeta ietvaros. Sabiedrības budžetu ik gadu apstiprina akcionāru pilnsapulce. Pilnsapulce lemj, par kādu summu valde īpašos gadījumos var pārsniegt budžetu, turklāt valde atbild par šādu izdevumu pamatotību.

12.10. Sabiedrības operatīvai vadīšanai valde var ievēlēt (no valdes locekļiem vai citām personām) vienu vai vairākus izpilddirektorus. Valde atbild par izpilddirektoru rīcību.

12.11. Valde nosaka izpilddirektoru tiesības un pienākumus, atalgojumu un citus nosacījumus, ko tā uzskata par nepieciešamu iekļaut darba līgumā ar izpilddirektoriem. Darba līgumu ar izpilddirektoriem slēdz sabiedrības prezidents.

12.12. Sabiedrības uzņēmumu direktorus ievēlē valde pēc sabiedrības prezidenta priekšlikuma. Sabiedrības filiāļu un pārstāvniecību vadītāji tiek pieņemti darbā saskaņā ar darba tiesību normām.

Darba līgumu ar uzņēmumu, filiāļu un pārstāvniecību direktoriem slēdz sabiedrības prezidents. Darba līgumā nosaka direktoru tiesības, pienākumus, atalgojumu un izpildes termiņus.

12.13. Valdes locekļiem mēneša laikā no ievēlēšanas dienas jāpaziņo padomei, kādos citos uzņēmumos vai uzņēmējsabiedrībās viņi strādā, kādi uzņēmumi pieder viņiem vai viņu laulātajiem, radiniekiem vai svaiņiem (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei), kādā uzņēmējsabiedrībā viņiem vai viņu laulātajiem, radiniekiem vai svaiņiem (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei) pieder kapitāla daļas (akcijas, daļas, pajas) un kādās uzņēmējsabiedrībās viņi ir padomes, valdes vai citas pārvaldes institūcijas locekļi.

12.14. Ja sabiedrības intereses ir pretrunā valdes locekļu, viņu laulāto, radinieku vai svaiņu interesēm (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei), jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētais valdes loceklis nedrīkst piedalīties, un to ieraksta valdes sēdes protokolā. Valdes locekļi, kas pārkāpj šos noteikumus, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

12.15. Ja valdes loceklis neievēro statūtus, sabiedrība var pieprasīt tai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Strīdus šādā gadījumā izšķir tiesa.

12.16. Valdes sēdes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā divas reizes mēnesī.

Valdes sēdes sasauc valdes priekšsēdētājs. Valdes priekšsēdētāja uzdevumā vai, ja valdes priekšsēdētājs ir ilgstošā prombūtnē (piemēram, slimība, atvaļinājums, komandējums), sēdes sasauc valdes priekšsēdētāja vietnieks.

12.17. Valdes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz divi valdes locekļi, to skaitā valdes priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā — valdes priekšsēdētāja vietnieks.

12.18. Katram valdes loceklim ir viena balss.

12.19. Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, šī valdes locekļa domas pēc viņa pieprasījuma ieraksta valdes sēdes protokolā.

Valdes sēdes protokolā jānorāda, kuri valdes locekļi ir balsojuši pret kādu konkrētu lēmumu vai atturējušies.

Valdes sēdes protokolu paraksta visi klātesošie valdes locekļi.

12.20. Izpilddirektoriem, ja viņi nav valdes locekļi, valdes sēdē ir padomdevēja tiesības.

12.21. Padomes locekļi valdes sēdēs drīkst piedalīties bez balsstiesībām.

12.22. Valdei attiecībā uz sabiedrību jāievēro visi statūtos paredzētie, kā arī akcionāru pilnsapulcē pieņemtie noteikumi, sevišķi tie, kas ierobežo valdes rīcības tiesības.

12.23. Attiecībā uz trešajām personām valdes rīcības ierobežojumi nevar būt par pamatu darījumu atzīšanai par spēkā neesošiem, ja šie ierobežojumi nav reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, īpaši, ja valdei ir bijušas tiesības slēgt tikai noteiktus darījumus vai rīkoties tikai noteiktos apstākļos, noteiktā laikā vai vietā vai ja noteiktiem darījumiem bijusi nepieciešama padomes vai akcionāru pilnsapulces piekrišana.

12.24. Valde reizi ceturksnī iesniedz rakstisku ziņojumu par savu darbību padomei, bet gada beigās — akcionāru pilnsapulcei. Ziņojumā iekļauj uzņēmējdarbības un sabiedrības pārvaldes rezultātus un svarīgākās ieceres, tajā skaitā ziņas par valdes ņemtajiem kredītiem, par sabiedrības rentabilitāti un vērtspapīru kustību.

12.25. Akcionāru pilnsapulce var jebkurā laikā atstādināt valdes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas vai atcelt no valdes locekļa amata.

12.26. Padomei ir tiesības jebkurā laikā atstādināt valdes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, ja viņš izdarījis būtiskus pārkāpumus vai neatbilst amatam vai izpildāmajam darbam. Padomei vienlaikus jāieceļ valdes locekļa vietas izpildītājs. Lēmumu par valdes locekļa atcelšanu no amata vai atjaunošanu amatā pieņem kārtējā vai ārkārtas pilnsapulce. Ja valdes locekli atjauno iepriekšējā amatā, viņam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā prasīt samaksu par darba piespiedu kavējumu.

12.27. Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas. Šajā gadījumā jautājumu par valdes locekļa atcelšanu no amata un atbrīvošanu no atbildības lemj tuvākajā akcionāru pilnsapulcē, kurā ievēlē arī jaunu valdes locekli.

12.28. Valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks citā uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā, valsts vai pašvaldības pārvaldes institūcijā, organizācijā vai iestādē.

12.29. Valdes loceklis pilda savus pienākumus saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, šiem statūtiem un valdes reglamentu. Ja sabiedrības prezidents vai viceprezidenti rīkojas nelikumīgi vai ļaunprātīgi, pārkāpj savas pilnvaras vai neievēro tiesību aktus, šos statūtus, padomes vai akcionāru pilnsapulces lēmumus, viņi ir solidāri atbildīgi pilnā apmērā ar visu savu īpašumu par nodarītajiem zaudējumiem sabiedrībai, tās akcionāriem vai kreditoriem.

12.30. Valde mēneša laikā no sabiedrības reģistrēšanas dienas izstrādā valdes reglamentu, kuru apstiprina akcionāru pilnsapulce.

13. Sabiedrības prezidents

13.1. Sabiedrības prezidentu un viņa vietniekus — sabiedrības viceprezidentus — ievēlē amatā un atbrīvo no tā akcionāru pilnsapulce. Prezidenta ilgstošas prombūtnes laikā (piemēram, slimība, atvaļinājums, komandējums) viņa funkcijas pilda viceprezidents, kurš ir atbildīgs par sabiedrības finansēm.

13.2. Prezidentu un viceprezidentus ievēlē uz trim gadiem ar tiesībām pēc šī termiņa beigām tikt ievēlētiem atkārtoti.

13.3. Sabiedrības prezidents, kas vienlaikus ir arī valdes priekšsēdētājs, vada valdi un operatīvi vada sabiedrību, veicot šādas funkcijas:

13.3.1. iesniedz akcionāru pilnsapulcei kandidatūras viceprezidentu ievēlēšanai;

13.3.2. iesniedz valdei apstiprināšanai priekšlikumus par sabiedrības struktūru, darbinieku skaitu un kategorijām, kā arī izpilddirektoru un uzņēmumu direktoru kandidatūras;

13.3.3. patstāvīgi izlemj darba līgumā noteiktos un/vai valdes deleģētos jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības darbību;

13.3.4. pārstāv sabiedrības intereses valsts un pašvaldību iestādēs, tiesībaizsardzības institūcijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās;

13.3.5. rīkojas ar sabiedrības mantu un naudas līdzekļiem saskaņā ar valdes un padomes pieņemtajiem lēmumiem un saskaņā ar akcionāru pilnsapulces apstiprināto budžetu;

13.3.6. paraksta līgumus sabiedrības interesēs vai deleģē šīs tiesības citām amatpersonām saskaņā ar valdes reglamentu;

13.3.7. pilnvaro citus sabiedrības darbiniekus veikt ar sabiedrības uzņēmējdarbību saistītos uzdevumus;

13.3.8. atver bankās norēķinu kontus un citus kontus;

13.3.9. izdod pavēles un norādījumus, kas obligāti visiem sabiedrības darbiniekiem (norādījumi var tikt doti arī mutiski);

13.3.10. atbild par uzņēmēja pienākumu izpildi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ugunsdrošības, sprādzienbīstamības, darba, veselības un vides aizsardzības jomā;

13.3.11. pieņem darbā un atlaiž no darba sabiedrības darbiniekus vai deleģē šīs tiesības sabiedrības struktūrvienību vadītājiem saskaņā ar šo statūtu 13.3.12.punktu;

13.3.12. nosaka struktūrvienību vadītāju kompetenci;

13.3.13. veido izpildaparātu — administrāciju — akcionāru pilnsapulču un valdes lēmumu izpildes nodrošināšanai un organizēšanai valdes apstiprinātā locekļu skaita un akcionāru pilnsapulces noteiktā budžeta ietvaros;

13.3.14. veic citas valdes reglamentā paredzētās darbības.

13.4. Līgumus, darījumus un citas vienošanās sabiedrības vārdā paraksta prezidents (vai viņa prombūtnes laikā — viceprezidents, kurš ir atbildīgs par sabiedrības finansēm) un viens valdes loceklis.

13.5. Sabiedrības filiāļu vadītāji filiāļu saimnieciskās darbības nodrošināšanai ir tiesīgi parakstīt līgumus, pilnvaras un citus dokumentus sabiedrības vārdā tikai sabiedrības prezidenta dotā pilnvarojuma un kompetences ietvaros.

13.6. Citus dokumentus sabiedrības vārdā paraksta prezidents vai viceprezidenti, sabiedrības operatīvai vadībai ieceltie direktori vai sabiedrības struktūrvienību vadītāji savas kompetences ietvaros.

Pilnvaras paraksta sabiedrības prezidents, bet viņa prombūtnes laikā — viceprezidents, kurš ir atbildīgs par sabiedrības finansēm. Bankas dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem paraksta valdes pilnvarotas personas.

13.7. Sabiedrības prezidents informē padomes priekšsēdētāju par katru nozīmīgu sabiedrības darbības aspektu.

14. Gada pārskata sastādīšana

14.1. Sabiedrība organizē grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda, iesniedz un publicē gada pārskatu saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

14.2. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālo stāvokli, tās saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laikposmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciska darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

14.3. Grāmatvedība nodrošina sabiedrības ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem.

14.4. Sabiedrības dokumenti tiek kārtoti valsts valodā. Ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad, pusēm vienojoties, var lietot arī citu šai personai un zvērinātiem revidentiem pieņemamu valodu. Grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

14.5. Sabiedrības pārskata gads aptver divpadsmit mēnešus no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Sabiedrība par katru šo laikposmu sastāda gada pārskatu.

14.6. Gada pārskats sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pielikuma un ziņojuma.

14.7. Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, tās finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Sabiedrības gada pārskatu paraksta valdes priekšsēdētājs (sabiedrības prezidents).

14.8. Ziņojumā, ko iesniedz kopā ar gada pārskatu, sniedz ziņas par sabiedrības rezervju izlietojumu pārskata gadā, norāda padomes un valdes locekļu vārdu, uzvārdu un amatu, kā arī ziņas, ar kādiem citiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām šīm personām ir darba attiecības, kādi uzņēmumi tām pieder un kādās uzņēmējsabiedrībās tām pieder kapitāla daļas vai kādās uzņēmējsabiedrībās tās ir padomes vai valdes locekļi. Šīs ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā attiecīgos amatus atstājušas.

14.9. Sabiedrības gada pārskata apstiprināšana akcionāru pilnsapulcē ir jāatliek, ja to nolemj akcionāru pilnsapulce ar vienkāršu balsu vairākumu vai ja to pieprasa ne mazāk kā trešdaļa pilnvarnieku.

14.10. Ja gada pārskata apspriešana atlikta pēc pilnvarnieku mazākuma priekšlikuma, nākamajā akcionāru pilnsapulcē, kurā paredzēta gada pārskata apstiprināšana, pilnvarnieku mazākums var pieprasīt gada pārskata apstiprināšanas atkārtotu atlikšanu tikai tad, ja radušies jauni apstākļi, kas vērsti pret gada pārskata apstiprināšanu.

14.11. Valde nekavējoties sniedz katram pilnvarniekam pēc viņa pieprasījuma bilances, peļņas un zaudējumu aprēķinu un zvērināta revidenta atzinuma norakstu, turklāt pilnvarnieks šādu pieprasījumu var iesniegt ne agrāk kā četrpadsmit dienas pirms akcionāru pilnsapulces sasaukšanas.

14.12. Sabiedrības ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšana ir pieļaujama tikai tad, ja to vērtības izmaiņas konstatējusi akcionāru pilnsapulces izveidotā pastāvīgā mantas vērtēšanas komisija.

14.13. Mantas vērtēšanas komisijas piekrišana nav nepieciešama, ja:

14.13.1. jānoraksta ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums;

14.13.2. mainās to vērtspapīru vērtība, kuri kotējas biržā vai kādā citā oficiāli atzītā vērtspapīru tirgū;

14.13.3. mainās ārvalstu valūtā novērtēto ilgtermiņa ieguldījumu vērtība atkarībā no valūtas kursa maiņas.

14.14. Pēc gada pārskata apstiprināšanas akcionāru pilnsapulce lemj par sabiedrības tīrās peļņas izlietošanu, saskaņojot to ar akciju turētāju.

14.15. Akcionāru pilnsapulce, saskaņojot ar akciju turētāju, nosaka tīrās peļņas daļu, kas ieskaitāma sabiedrības kapitālos vai rezervēs, kā arī izmaksājamo dividenžu lielumu, ievērojot normatīvo aktu prasības.

14.16. Dividende tiek ieskaitīta valsts budžetā normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

14.17. Sabiedrība var izmaksāt naudas līdzekļus akcionāram tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes, samazināts pamatkapitāls, kā arī ja sabiedrība tiek likvidēta. Visas citas izmaksas akcionāram ir pretlikumīgas.

14.18. Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām sabiedrība nosūta Valsts ieņēmumu dienesta iestādei (pēc sabiedrības atrašanās vietas), Centrālajai statistikas pārvaldei un akciju turētājam pārbaudīta un apstiprināta gada pārskata norakstu, ziņojumu un zvērinātu revidentu atzinumu.

14.19. Sabiedrība publicē bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā un tā norādītajā izdevumā.

15. Sabiedrības darbības uzraudzība un revīzija

15.1. Sabiedrības darbību kontrolē zvērināti revidenti un/vai auditorfirma, akcionāru pilnsapulces vai padomes izveidotas pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķos jautājumos, kā arī tam pilnvarotas valsts institūcijas.

15.2. Zvērinātos revidentus un/vai auditorfirmu katru gadu ievēlē kārtējā akcionāru pilnsapulce. Zvērinātie revidenti un/vai auditorfirma pārbauda sabiedrības kārtējā gada darbību un darbojas līdz nākamajai akcionāru pilnsapulcei.

15.3. Par zvērinātiem revidentiem var būt personas, kas ieguvušas zvērināta revidenta tiesības saskaņā ar likumu "Par zvērinātiem revidentiem".

15.4. Par zvērinātiem revidentiem var ievēlēt tikai tādas personas, kurām ar sabiedrību nav nekādu saimniecisku attiecību, kas nestrādā sabiedrībā vai uzņēmējsabiedrībās, kuru dalībniece ir sabiedrība, un kas nav sabiedrības vai to uzņēmējsabiedrību padomes vai valdes locekļi, kuru dalībniece ir sabiedrība. Bijušos padomes un valdes locekļus nedrīkst iecelt par zvērinātiem revidentiem trīs gadus pēc izstāšanās no valdes vai padomes.

15.5. Par sabiedrības zvērinātiem revidentiem nevar būt personas, kuras ar sabiedrības valdes locekli ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei un svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei.

15.6. Par sabiedrības zvērinātiem revidentiem var būt pilngadīgas personas, kas ir Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kuri nodzīvojuši Latvijā ne mazāk kā divdesmit vienu gadu.

15.7. Līgumu ar ievēlētajiem zvērinātajiem revidentiem un/vai auditorfirmu slēdz sabiedrības prezidents.

15.8. Sabiedrības valde iesniedz pārbaudei zvērinātajiem revidentiem un/vai auditorfirmai gada pārskatu un ziņojumu tūlīt pēc to sastādīšanas un ne vēlāk kā mēnesi pirms kārtējās akcionāru pilnsapulces. Valde paziņo zvērinātajiem revidentiem un/vai auditorfirmai, ka sabiedrības gada pārskats sagatavots, reģistri noslēgti un dokumenti pieejami pārbaudei.

15.9. Zvērinātiem revidentiem un/vai auditorfirmai ir tiesības apskatīt un revidēt sabiedrības mantu, pārbaudīt sabiedrības darbību un grāmatvedības reģistrus, ierakstus un attaisnojuma dokumentus, kā arī līdzekļu apmēru un parādus, īpaši kasi, kā arī vērtspapīru krājumus un produkcijas atlikumu.

15.10. Zvērinātiem revidentiem un/vai auditorfirmai ir tiesības jebkurā laikā veikt kontroles un pārbaudes pasākumus, kā arī uzaicināt ekspertus un speciālistus, par uzaicinātajām personām ziņojot valdei un padomei. Zvērināti revidenti un/vai auditorfirma nosaka uzaicināto personu atalgojumu, iepriekš saskaņojot to ar valdi.

15.11. Zvērināti revidenti un/vai auditorfirma drīkst pieprasīt no sabiedrības darbiniekiem ziņas un paskaidrojumus, kas nepieciešami pārbaudei. Ja nepieciešams, šādu informāciju var pieprasīt arī pirms gada pārskata saņemšanas.

15.12. Zvērināti revidenti un/vai auditorfirma var pieprasīt informāciju no trešajām personām, kuras veikušas darījumus sabiedrības vārdā. Informācijas saņemšanai no trešajām personām vajadzīga Uzņēmumu reģistra atļauja.

15.13. Zvērināti revidenti un/vai auditorfirma ziņo padomei un pilnsapulcei par valdes un tai pakļauto struktūrvienību darbā konstatētajām nepilnībām un pārkāpumiem.

15.14. Zvērināti revidenti un/vai auditorfirma septiņas dienas pirms akcionāru pilnsapulces iesniedz valdei ziņojumu par gada pārskata pārbaudes rezultātiem. Ziņojums kopā ar valdes atsauksmi nolasāms akcionāru pilnsapulcē.

15.15. Zvērināti revidenti darbojas atbilstoši tiesību aktiem. Viņi atbild sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas radušies viņu kļūdu dēļ. Zvērināti revidenti neatbild par valdes un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, ja viņi par šiem pārkāpumiem ir zinājuši, bet nav informējuši akcionāru pilnsapulci vai padomi.

16. Sabiedrības reorganizācija un likvidācija

16.1. Sabiedrība var izbeigt savu darbību vienlaikus ar tās likvidāciju šādos gadījumos:

16.1.1. saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu;

16.1.2. saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju";

16.1.3. saskaņā ar tiesas nolēmumu.

Ja sabiedrība bankrotējusi, to likvidē, ievērojot likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un Enerģētikas likuma prasības.

16.2. Ja sabiedrība tiek reorganizēta, sadalīta, pievienota vai apvienota, tās darbību izbeidz saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību", likumu "Par akciju sabiedrībām", Enerģētikas likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

16.3. Sabiedrība izbeidz savu darbību ar brīdi, kad tā tiek svītrota no Uzņēmumu reģistra.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis