Kā sakārtot Latvijas cukura tirgu

Lielākie Latvijas saldumu ražotāji — akciju sabiedrība "Laima", akciju sabiedrība "Staburadze" un centrālā savienība "Turība" — nosūtījuši oficiālu vēstuli zemkopības ministram Aigaram Kalvītim, ekonomikas ministram Vladimiram Makarovam un Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomei.

Saldumu ražotāji vēstulē aicina atcelt likumu "Par cukuru" un ierosina ieviest cukura akcīzes nodokli, kā arī 1999.gadā saražotā cukura atlikumu pārdot saldumu ražotājiem par pasaules biržas cenu, atstājot spēkā aizliegumu ievest cukuru no ārzemēm.

"Mēs zaudējam savu iekšējo tirgu, jo igauņu un lietuviešu izstrādājumi ir daudz lētāki, nespējam izturēt konkurences cīņu," uzskata vēstules autori.

Likumā "Par cukuru" ir noteikts, ka vietējiem cukura pārstrādātājiem, ražojot produkciju iekšējam tirgum, ir jāizmanto tikai Latvijā ražotais cukurs. Tas ir ievērojami dārgāks nekā pasaules biržās iepērkamais. Igauņiem, piemēram, nav savas cukurrūpniecības, tāpēc tur tiek izmantots lētais, subsidētais cukurs, par apmēram 180 ASV dolāriem tonnā. Igaunijas saldumu ražotāji savu produkciju Latvijas tirgū var pārdot vismaz par 35 procentiem lētāk. Latvijā cukura tonna maksā gandrīz trīs reizes dārgāk — Ls 305. Savukārt lietuvieši savu tirgu veiksmīgi aizsargā ar akcīzes nodokli.

Vakar, 15.februārī, Zemkopības ministrijas vadība iepazinās ar saldumu ražotāju izteiktajiem priekšlikumiem un meklēja optimālus risinājumus cukura nozares sarežģījumiem.

— Šai problēmai ir vajadzīgs valstisks risinājums, taču tā jāskata kopumā — jau sākot no cukurbiešu audzētāja, cukura ražotāja un, visbeidzot, salduma ražotāja, — teica Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Marģers Krams. — Protams, ražotājuzņēmumu vēstule ir nopietns signāls tam, kas pašlaik notiek saldumu ražošanas nozarē. Tomēr jāatzīst, ka situācija nav saasinājusies pēkšņi. To varēja paredzēt iepriekš, 1997.gadā, kad tika noslēgts brīvās tirdzniecības līgums starp Baltijas valstīm.

Jau tad bija redzams, ka līguma nosacījumi ir izdevīgāki tiem, kas eksportē produkciju uz kaimiņvalstīm, tātad vietējie cukura pārstrādātāji tika nostādīti nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstu konkurentiem, kas iepirka lēto cukuru, ieveda to pārstrādei un pēc tam eksportēja saražoto produkciju. Nelabvēlīgi Baltijas vienoto tirgu ietekmēja arī Krievijas krīze, jo, kamēr pastāvēja šis austrumu tirgus, raižu bija krietni mazāk.

Zemkopības ministrijas galvenais uzdevums ir izstrādāt un piedāvāt variantus, lai situācija cukura tirgū normalizētos. Tāpat ir svarīgi saglabāt cukura ražošanu Latvijā, jo tā lielā mērā nosaka ne tikai nodarbinātību, bet arī rūpniecības attīstību. A.Kalvītis uzsvēra, ka ministrija tomēr nevar operatīvi rīkoties, lai palīdzētu Latvijas saldumu ražotājiem atgūt zaudētās pozīcijas, jo ministrijas ziņā nav risināt "dziļākās pārstrādes" uzņēmumu problēmas. Ministrs izteica pieņēmumu, ka nākotnē Zemkopības ministrija varētu tikt pārveidota, piemēram, par Zemkopības un pārtikas rūpniecības ministriju.

Tomēr jau tagad tiek apsvērts, kā rast kompromisu esošajās problēmās. Lai palielinātu Latvijas saldumu ražotāju konkurētspēju, ir divas iespējas — akcīzes nodokļa noteikšana cukuram vai arī kompensējošu maksājumu piešķiršana subsīdiju ietvaros. Abos variantos ir paredzēts kompensēt daļu cenas cukurbietēm, cukuram vai saldumiem. Subsīdijas paredzēts piešķirt iespējami tuvāk ražotāju līmenim. Šādu normu nosaka Lauksaimniecības likums. Viens no iespējamiem variantiem piedāvā zemniekiem saņemt subsīdijas, pārdot cukurfabrikām lētākas cukurbietes. Savukārt cukurfabrikas pārdotu lētāku cukuru saldumu ražotājiem, kas ražotu lētāku produkciju un izturētu kaimiņvalstu konkurenci.

M.Krams pauda viedokli, ka noteiktais akcīzes nodoklis nesadārdzinās cukuru. Arī Lietuvas pieredze liecina, ka cukura cena, ieviešot akcīzes nodokli, īpaši nepalielinājās. Lietuvieši, eksportējot preci uz Latviju, saņem atpakaļ samaksāto akcīzes nodokli. Tādējādi faktiski eksports netiek aplikts ar akcīzes nodokli. M.Krams to vērtēja kā normālu rīcību.

Lai izvēlētos optimālāko no abiem piedāvātajiem variantiem, Zemkopības ministrijai nepieciešama informācija no cukurbiešu audzētājiem, pārstrādātājiem un saldumu ražotājiem par produkcijas ražošanas cenām un apjomiem, izmaksu struktūru un tirgus situāciju. Šādas ziņas jāsagatavo visdrīzākajā laikā, jo bez precīzas informācijas jautājumu atrisināt būs sarežģīti.

Zemkopības ministrs prognozēja, ka, visticamāk, situācija mainīsies gada vidū, kad iespējami budžeta grozījumi un tiks veikti grozījumi likumdošanā.

Par to, ka saldumu ražotājiem ir nelabvēlīga tirgus situācija, liecina fakts, ka lielākais Latvijas saldumu uzņēmums "Laima" paziņojis par karameļu ražotnes pārvietošanu uz Krieviju, arī centrālā savienība "Turība" samazinājusi ražošanas apjomus, kā iemeslu minot pārāk dārgo vietējo cukuru. A.Kalvītis Latvijas cukura augsto cenu pamatoja ar to, ka tas tiek ražots no vietējām izejvielām, nevis no ārzemēm ievestā jēlcukura. — Mūsu uzdevums ir maksimāli nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar pašražotu produkciju, — teica ministrs.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"