Dzīvei patīk paradoksi. Laukos svaigā gaisā jaundzimuša vīrieša paredzamais mūža ilgums 1998.gadā bija 62,2 gadi, bet, piedzimstot pilsētu smogā, - 65,2 gadi. Sievietēm, dzimstot laukos, paredzamais mūža ilgums par vienu gadu īsāks, nekā dzimstot pilsētās. Nedomāsim gan, ka svaigais lauku gaiss būtu kaitīgs. Lauku dzīvē ir tik daudz citu nelabvēlīgu faktoru, ka to negatīvā ietekme pārspēj pozitīvo, ko dod relatīvi mazāk sabojāta vide.

Teritoriālās mūža ilguma tabulas

Iedzīvotāju paredzamo mūža ilgumu aprēķina mūža ilguma tabulu ietvaros. Bieži vien šīs tabulas dēvē par pārdzīvotības jeb mirstības tabulām, jo to izstrāde sākās ar aprēķiniem par varbūtībām nomirt kādā noteiktā vecumā. Metodiskas piezīmes par mūža ilguma tabulu sastādīšanu publicējām vienā no iepriekšējiem rakstiem ( "LV" 1999.g. 10.dec., Nr.410/411, 1., 3.lpp.). Demogrāfiskā statistika paredzamā mūža ilguma tabulas publicē tikai par valsti kopumā.

Mūža ilguma tabulas var izstrādāt arī atsevišķiem valsts novadiem un pilsētām. Ir nepieciešams vienīgi, lai šādu teritoriālo vienību iedzīvotāju skaits būtu pietiekami liels, kas nodrošinātu stabilu mirstības varbūtību aprēķināšanu. Šajā rakstā aplūkosim mūža ilguma tabulas Latvijas pilsētām un laukiem, kas aprēķinātas pēc 1998.gada mirstības varbūtībām (1.tabula).

Jau iepriekš minētajā rakstā paskaidrojām, ka sagaidāmais mūža ilgums nav uzskatāms par prognozi atsevišķiem cilvēkiem un pat ne "vidējam" valsts iedzīvotājam. Sagaidāmie mūža ilgumi, kas parādīti 1.tabulā, atspoguļo izdzīvošanas apstākļus noteiktā pārskata gadā. Šie skaitļi būtu "vidējam" iedzīvotājam piemērotas prognozes tad, ja pieņemtu, ka nemainīsies dzīves apstākļi tuvākajās desmitgadēs, kad reāli dzīvos mūsu "vidējais" iedzīvotājs. Īstenībā ceram, ka šie apstākļi uzlabosies. Tādēļ sagaidāmā mūža ilguma rādītājiem ir analītisks raksturs, bet tie nav reālas prognozes.

Vīrieši "apstākļus" uztver jūtīgāk

Pēc 1.tabulas datiem, laukos dzimuša vīrieša sagaidāmais mūža ilgums dzimšanas gadā ir par trim gadiem mazāks nekā pilsētās dzimušajam. Turpmāk, līdz 30 gadu vecumam, šī atšķirība samazinās, bet pirmspensijas vecumā atkal pieaug (mērot atšķirības gados). Iznāk, ka laukos, salīdzinot ar pilsētām, izdzīvošanas apstākļi ir sliktāki zīdaiņa vecumā un pirmspensijas gados, bet pusmūžā - tā saucamajos spēka gados - šīs atšķirības ir samērā mazākas.

Sieviešu mūža izredzes, dzīvojot laukos un pilsētās, atšķiras daudz mazāk. Palielinoties vecumam, sagaidāmā mūža ilguma starpība samazinās, ja to mērī gados, bet pieaug, ja mērī procentos.

Tātad sagaidāmā mūža ilguma atšķirība, dzīvojot laukos un pilsētās, ir diezgan nozīmīga, tomēr ievērojami mazāka nekā sagaidāmā mūža ilguma atšķirība vīriešiem un sievietēm. Vai daba būtu ieprogrammējusi, ka sievietēm jābūt izturīgākām? Vai vīrieši daļu mūža gadu pazaudē, pārmērīgi lietojot alkoholu, tabaku, nevajadzīgi riskējot uz ceļiem un pie darba mašīnām? Cik nozīmīga ir viena un otra faktoru grupa, pašreiz izstrādātie dati tiešu atbildi nedod. Ir pamats domāt, ka pietiekami liela nozīme ir abām grupām.

Nāvi neizvēlas

Novērtējot nāves cēloņu biežumu, jāatzīmē, ka joprojām pirmajā vietā ir asinsrites sistēmas slimības. Pilsētās tās ir nāves cēlonis 61,4% no mirušo sieviešu kopskaita, bet laukos - pat 65,6%. Arī vīriešiem šīs grupas slimības letālu iznākumu izraisa visbiežāk, taču nesasniedzot pusi no visiem nāves cēloņiem - ap 48% - tiklab pilsētās, kā arī laukos.

Pēc biežuma otrais nāves cēlonis ir audzēji. Ar tiem relatīvi biežāk mirst vīrieši pilsētās, manāmi retāk - sievietes laukos.

Trešo vietu ieņem ārēji nāves cēloņi: pašnāvības, nelaimes gadījumi, slepkavības u.c. Biežāk šādā nāvē mirst vīrieši, ievērojami retāk - sievietes. Vīrieši apdraudētāki izrādās laukos, sievietes - pilsētās. Pie šīs grupas vēl atgriezīsimies.

Citas slimības aiznes jau ievērojami mazāk iedzīvotāju. Gremošanas orgānu letālas slimības vairāk izplatītas pilsētās, elpošanas sistēmas slimības - vīriešu vidū bez lielām atšķirībām teritorijā.

Statistika ir reģistrējusi arī samērā daudz citu neklasificētu slimību. Būtu jānoskaidro, vai starp tām nav parādījušās tādas, kuras vairs nedrīkst atstāt bez ievērības (2.tabula).

Vēl atgriezīsimies pie galvenās letālo slimību grupas - asinsrites sistēmas slimībām. Sīkākā grupējumā to vidū pirmo vietu ieņem sirds išēmiskās slimības. No asinsrites slimību izraisīto nāves gadījumu skaita sirds išēmiskās slimības visbiežāk skārušas lauku vīriešus - 61,7% un lauku sievietes - 58,9%. Cerebrovaskulārās slimības biežāk bijušas letālu slimību cēlonis pilsētu sievietēm (43,2%) un lauku sievietēm (35,9%). Vīrieši ar šīm slimībām mirst ievērojami retāk: pilsētās 29,7 un laukos 28,1% (no tiem, kas miruši ar asinsrites sistēmas slimībām). Varētu domāt, ka cerebrovaskulārās sistēmas smagas saslimšanas ir raksturīgas lielākam vecumam. Tā kā sievietes pārsvarā mirst lielākā vecumā, viņas šīs slimības "sagaida" biežāk. Varbūt ārstiem ir cits, pamatotāks, viedoklis?

Kādas slimības ir uzvarētas un kādas uzvar mūs, to var uzzināt, izdarot vēsturiskus salīdzinājumus. Mūsu rīcībā ir dati par Rīgā 1937.gadā mirušajiem pēc nāves cēloņiem (Tautas veselības statistika par 1937.gadu, - R.: 1938. - 91. - 97.lpp.). Aprēķinot galveno nāves cēloņu biežumu, iegūstam šādu sadalījumu: asins cirkulācijas un limfu sistēmas slimības (24,% no visiem Rīgā mirušajiem, 23,9% no mirušajiem vīriešiem, 25,1% - no sievietēm), vēzis un pārējie audzēji (13,0; 11,7; 14,2), infekcijas un parazitārās slimības (12,9; 16,4; 9,6), nervu sistēmas un jušanas orgānu slimības (10,8; 9,3; 12,3), elpošanas orgānu slimības (10,4; 11,5; 9,3), vecuma nespēks (8,6; 4,9; 12,1), varmācīga nāve un nāve no nelaimes gadījumiem, ieskaitot pašnāvības (6,5; 9,6; 3,5), gremošanas orgānu slimības (4,9; 5,2; 4,6). Pārējo slimību grupu īpatsvars bija mazāks par 3%. Šie dati, ja neskaita dažādas slimību klasifikācijas īpatnības toreiz un tagad, visumā ir salīdzināmi ar nāves cēloņu biežumu mūsdienu pilsētās (2.tabula).

Salīdzinot datus, redzams, ka ar mediķu palīdzību esam gandrīz uzvarējuši infekciju un parazitārās slimības, savu letālo spēku ievērojami zaudējušas elpošanas sistēmas slimības. Gremošanas sistēmas slimības visumā saglabā savu vietu un spēku. Gandrīz divkārt pieaudzis asinsrites slimību letālais spēks (daļēji gan to rada atšķirīga slimību klasifikācija). Tāpat mūsdienās biežāk mirst no ļaundabīgiem audzējiem. Pavisam nopietni jāvērtē strauji augušais ārējo nāves cēloņu īpatsvara pieaugums. Tādēļ tie jāaplūko plašāk.

Pašnāvības un transporta nelaimes...

...ir divi galvenie ārējie nāves cēloņi mūsdienu Latvijā. Starp citu, oficiālā statistika pašnāvības vairs nesauc par pašnāvībām. Jaunais termins ir "tīšs paškaitējums". Maigāk skan? Vai arī burtiskāks tulkojums no "intentional self - harm" (angl.)... Sauc, kā gribi, bet pašnāvību skaits ir pieaudzis. 1938.gadā sev dzīvību atņēma 520 cilvēki (356 vīrieši, 164 sievietes), bet 1998.gadā 839 (677 vīrieši, 162 sievietes, 485 pilsētās, 354 laukos). Pēc sešdesmit gadiem gandrīz divas reizes vairāk vīriešu neredz iespēju turpināt savu dzīvi. Sievietes ir palikušas tikpat apdomīgas kā bijušas (3.tabula).

Transporta negadījumos bojāgājušo skaits 1938. un 1998.gadā ir nesalīdzināmi lielumi. Toreiz, braucot ar zirgu vai velosipēdu, tāda nelaime bija izslēgta. Tomēr jau 1938.gadā automobiļu katastrofās tika nonāvēts vai smagi ievainots 201 cilvēks, bet nelaimes gadījumos uz dzelzceļa - 122. Mūsdienās transporta nelaimes gadījumi ieņem otro vietu ārējo nāves cēloņu skaitā.

Arī slepkavībām mūsdienu statistika ir atradusi labskanīgāku vārdu - "vardarbība" ( assault - uzbrukums). Neraugoties uz terminu maiņu, dati rāda bēdīgu ainu. Ja 1938.gadā Latvijā noslepkavoja 110 cilvēkus (arī iepriekšējos gados 80 - 120 gadā), tad 1998.gadā vardarbības rezultātā mira 317 (224 vīrieši, 93 sievietes, 234 pilsētās, 83 laukos). Vardarbības seriālus nevar skatīties par velti. Citiem tas maksā dzīvību, citiem - ieslodzījumu uz ilgiem gadiem. Bet citiem nodrošina lielu peļņu, un tie ir noteicēji. Latvijas laukos noslepkavoto ir mazāk. Tādēļ rakstu varam beigt, mīkstinot virsrakstu: laukos svaigāks gaiss un drošāka dzīve.

1.tabula

Pilsētu un lauku iedzīvotāju sagaidāmais mūža ilgums 1998.gadā

Aprēķināts pēc CSP nepublicētiem materiāliem

2.tabula

Nāves cēloņu biežums Latvijas pilsētās un laukos 1998.gadā,

Šīs turpmākās tabulas dati aprēķināti pēc Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas 1999. - 104.-105.lpp.

3.tabula

Ārējo nāves cēloņu sadalījums Latvijas pilsētās un laukos 1998.gadā,