Par transporta tālākgaitu

Piektdien, 17. novembrī, noslēdzot Baltijas valstu semināru par transporta nozares pārmaiņām un attīstību, Satiksmes ministrijā tika rīkota preses konference. Uz žurnālistu jautājumiem atbildēja Baltijas valstu satiksmes ministri, ministriju pārstāvji, kā arī Pasaules bankas (PB) Eiropas un Centrālāzijas reģiona infrastruktūras direktors Rikardo Halperins.

Ar seminārā paveikto iepazīstināja mūsu valsts satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs:

— Ir noslēgušās divas interesantas darba dienas, kuru laikā bija iespēja atskatīties uz desmit gados paveikto Baltijas valstu transporta sektora restrukturizācijā un iezīmēt virzienus turpmākajam darbam.

Desmit gadu ir salīdzinoši īss laiks. Tomēr, ja ņem vērā kardinālās politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas šajā laikā notikušas mūsu valstīs, tad jāatzīst, ka paveikts ļoti daudz un transporta nozares speciālisti visās Baltijas valstīs visai sekmīgi tikuši galā ar savu darbu.

Pasaules bankai ir plaša pieredze strukturālo izmaiņu procesos visā pasaulē, tādēļ ir prieks konstatēt, ka eksperti savos ziņojumos pozitīvi novērtējuši Baltijas valstu transporta restrukturizācijā paveikto. Starptautisko finansu institūciju gatavība ieguldīt līdzekļus mūsu valstu transporta infrastruktūrā liecina par ticību strukturālo reformu neatgriezeniskumam.

Igaunija, Lietuva un Latvija ir skaidri formulējušas savu mērķi iekļauties Eiropas Savienībā, tādēļ rūpīgi seko līdzi arī transporta politikas tendencēm Eiropā. Lai sasniegtu šo mērķi, ir ļoti svarīgi izveidot precīzu un pārdomātu transporta attīstības stratēģiju, radīt vidi, kas nodrošinātu līdzvērtīgas konkurences apstākļus transporta jomā. Lai sekmīgi īstenotu šādas ieceres, ir nepieciešami finansu resursi. Ir jāmeklē ceļi, kā aizvien efektīvāk izmantot dažādus finansu avotus —gan valstī esošos, gan starptautisko organizāciju līdzekļus. Tieši tādēļ ir nepieciešama sekmīga un savstarpēji ieinteresēta sadarbība.

Beidzoties šim semināram, mūsu kopīgais darbs nebeigsies. Seminārā dzirdētais ir palīdzējis ne vien objektīvi izvērtēt jau paveikto, bet, galvenais, arī formulēt uzdevumus turpmākajam darbam nākamajos piecos vai desmit gados.

Pasaules bankas izstrādātos dokumentus pazīst visā pasaulē. Ceru, ka Baltijas valstu transporta sektora restrukturizācijas pieredze, kuru paredzēts apkopot atsevišķā PB izdevumā un publicēt nākamā gada sākumā, būs interesanta arī citu valstu speciālistiem. Ja tā, tad semināra mērķis būs sasniegts un izpratne par mūsu reģionu un tajā notiekošajiem procesiem palielināsies.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, A. Gorbunovs uzsvēra, ka šajā seminārā tā dalībnieki neesot runājuši par naudu un konkrētiem projektiem. Līdz šim starptautiskās finansu institūcijas labprāt piedalījušās satiksmes infrastruktūras sakārtošanas projektos, jo saskata restrukturizācijas gaitā pozitīvu virzību. Atzīstami ir tas, ka Pasaules bankas eksperti, runājot par autoceļu attīstību, īpašu uzmanību pievērsa lauku ceļiem.

Semināra dalībnieki diskutēja par jaunu pieeju autopārvadājumu politikā. Eksperti atzīmēja, ka Baltijas autopārvadājumu tirgum jābūt atvērtam Eiropas autopārvadātājiem vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Jautāts, vai Baltijas valstis izpilda visus "mājas darbus", lai iegūtu Pasaules bankas līdzekļus, R. Halperins atbildēja, ka tam nebūtu jābūt mērķim. Iespējas saņemt kredītu bija visām valstīm, un tās arī tika izmantotas.

R. Halperins pauda pārliecību, ka turpmākajos desmit gados satiksme Baltijas jūrā pieaugs trīs reizes. Tas uzliks papildu slodzi reģiona ostām. Tomēr Baltijas jūras piekrastes ostās redzētais liecinot par lielisku to attīstību, kas ļaus veiksmīgi tikt galā ar šo slodzi.

Raksturojot transporta nozares attīstības prioritāros virzienus un galvenos uzdevumus, A. Gorbunovs atgādināja, ka transporta infrastruktūra ir pamats tālākai ekonomiskajai attīstībai valstī. Ja gribam, lai transports veicinātu valsts attīstību, šajā nozarē ir jāiegulda 1,5 līdz 2 procenti no valsts nacionālā kopprodukta. Patlaban Latvijā iegulda nedaudz vairāk par vienu procentu. Lietuvā transporta infrastruktūras attīstībā iegulda 1,9 procentus no iekšzemes kopprodukta, tālab tik ļoti jūtama ceļu kvalitātes atšķirība mūsu un kaimiņu valstī. Igaunija šinī budžeta gadā ņem milzīgu aizņēmumu autoceļu atjaunošanai. Pāris gados viņi grib ieguldīt lielu naudu un panākt strauju kvalitātes uzlabojumu, netērējot līdzekļus bedrīšu lāpīšanai uz autoceļiem. Tā ir cita pieeja, ko nevar salīdzināt ar mūsējo. Latvijā ir tāds pats finansēšanas un ceļu uzturēšanas princips kā Lietuvā.

Igaunija ir izvēlējusies atšķirīgu veidu arī dzelzceļa attīstīšanā — viņi privatizē atsevišķus dzelzceļa virzienus. Igaunijas dzelzceļa tīkls atļauj tā rīkoties. Bez tam Igaunijā ir lielas valsts dotācijas, ko plānots maksāt vēl desmit gadus pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, tādēļ ir iespējams privatizēt arī pasažieru transportu. Šāda pieeja ir vēl tikai vienā Eiropas valstī — Lielbritānijā.

Lavijā pasažieru pārvadājumiem dotāciju nav, bet 2002. gada budžetā tās noteikti būtu jāparedz, jo citādi mēs neglābjami atpaliksim dzelzceļa satiksmes uzlabošanas gaitā.

Tomēr daudzās lietās restrukturizācijas jomā esam uz pareizā ceļa, līdzās Lietuvai un Igaunijai. Mums jārisina jautājums par transporta pakalpojumu tirgus tālāku liberalizāciju, nemazinot tomēr valsts lomu. Valsts ir atbildīga gan par autoceļiem, gan par pasažieru pārvadājumiem, gan par ūdenstransportu, gan par aviāciju. Valsts uzdevums ir sakārtot likumdošanu un administrācijas darbu tā, lai visas transporta jomas darbotos efektīvi. Piemēram, aviācijas transportā Latvijā tas lielā mērā ir jau paveikts, precīzi ir nodalīts valsts un privātais sektors.

Pozitīvi ir tas, ka Latvijā izstrādāta Transporta attīstības nacionālā programma desmit gadiem. Eiropas Savienības finansiālās programmas ISPA līdzekļus mēs varam iegūt tieši tādēļ, ka ir saplānota un fiksēta nozares tālākā attīstība.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore