Valsts sekretāru 2006.gada 23.februāra sanāksmē

Par nodevu par atļauju valūtas pirkšanai un pārdošanai

Valsts sekretāru 23.februāra sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par valsts nodevu atļaujai ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai komercdarbības veidā. Noteikumi regulēs valsts nodevas maksāšanas kārtību, kā arī noteiks nodevas apmēru par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu un pārreģistrāciju.

Noteikumu projekts, ko Finanšu ministrija sagatavojusi, konsultējoties ar Latvijas Banku, paredz mainīt nodevas apmēru, nosakot, ka valsts nodeva par licences izsniegšanu būs Ls 10 000, bet par pārreģistrāciju – Ls 1000. Pašlaik valsts nodeva par licences izsniegšanu ir Ls 1 800, par licences pārreģistrāciju – Ls 180.

Nepieciešamību paaugstināt valsts nodevas likmes nosaka vajadzība pēc tirgus dalībniekiem izvirzītiem augstākiem drošības standartiem valūtu pirkšanai un pārdošanai, lai nodrošinātu vispārēju stabilitāti ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas tirgū un veicinātu klientu un iedzīvotāju uzticību šā tirgus dalībniekiem.

Valsts nodeva Ls 10 000 par licences izsniegšanu garantēs, ka ar ārvalstu valūtu pirkšanu un pārdošanu nodarbosies tikai finansiāli spēcīgi komersanti, kas paaugstinās ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas tirgus reputāciju, stabilitāti un attīstību.

Valsts nodevas maksāšanas kārtību nav paredzēts mainīt, tā paredz, ka nodevu par licenci, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, maksā pirms pieteikuma iesniegšanas Latvijas Bankā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par noteikumiem likuma par PVN normu piemērošanai

Lai skaidrotu, kā piemērojamas likuma “Par pievienotās vērtības nodokli (PVN)” normas, kas stājušās spēkā 2006.gada 1.janvārī, Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbilstošu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu. Šis projekts Valsts sekretāru 23.februāra sanāksmē izsludināts saskaņošanai ministrijās.

MK noteikumos “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” ir iekļautas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodisko norādījumu prasības par PVN uzskaites kārtību, ja grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā, kā arī normas, kas reglamentē ar PVN apliekamo personu reģistrāciju.

Normatīvajā aktā arī sniegts skaidrojums par nodokļa uzskaites kārtību personām, kurām pēc reģistrācijas šajā reģistrā ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātām precēm vai saņemtiem pakalpojumiem savu apliekamo darījumu nodrošināšanai pirms šīs personas reģistrācijas VID apliekamo personu reģistrā.

Noteikumi arī reglamentēs nodokļa maksāšanas un nodokļa rēķina izrakstīšanas kārtību tādos gadījumos, kad tiek lauzts nomas pirkuma (līzinga) līgums, kas noslēgts par iegādāta nelietota nekustamā īpašuma piegādi. Atsevišķa noteikumu norma arīdzan skaidro darījumos ar nelietotu nekustamo īpašumu ar nodokli apliekamās vērtības noteikšanu.

Šajos noteikumos ir pārņemtas MK noteikumu Nr.534 normas un veikti redakcionāli precizējumi, saskaņojot lietotos terminus ar Komerclikuma terminoloģiju.

MK noteikumus papildina pielikumi ar vairāku veidlapu paraugiem: ar PVN apliekamās personas reģistrācijas iesniegums; PVN uzskaites žurnāls; ar PVN apliekamās personas reģistrācijas iesniegums (par darījumiem Eiropas Savienības teritorijā); VID paziņojums par PVN samaksu.

Jaunie noteikumi aizstās pašreiz spēkā esošos MK 2005.gada 19.jūlija noteikumus Nr.534 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Valsts sekretāru 23.februāra sanāksmē izsludināti Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz, ka ienākumi, kas gūti, sniedzot palīdzību, slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem, un uzturēšanas līdzekļi, kas saņemti no speciālās aizsardzības iestādes, netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Lai garantētu pilnīgu sadarbības fakta un sadarbības vai aizsargājamās personas identitātes aizsardzību, grozījumos noteikts, ka minētie ienākumi un uzturēšanas līdzekļi nav jānorāda deklarācijā vai deklarācija nav jāiesniedz, ja nav citu ar nodokli apliekamo ienākumu.

Šie grozījumi var veicināt un palielināt personu pārliecību par viņu identitātes neizpaušanu, tādējādi šīs personas labprātāk sniegs savu palīdzību operatīvās darbības subjektiem vai piekritīs sniegt liecības, nodrošinot efektīvāku noziedzības apkarošanu.

Grozījumi arī novērsīs pretrunas starp Operatīvās darbības likumu, Personu speciālās aizsardzības likumu, likumu “Par valsts noslēpumu” un likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Piemēram, operatīvās darbības subjektiem Operatīvās darbības likumā noteikto uzdevumu izpildei ir tiesības konfidenciāli iesaistīt personas operatīvās darbības pasākumu veikšanā. Atbilstoši Personu speciālās aizsardzības likumam speciālās aizsardzības iestādēm ir jānodrošina aizsargājamās personas dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzība. Turklāt speciālās aizsardzības iestādes pienākums ir nodrošināt ar uzturēšanas līdzekļiem aizsargājamo personu, kurai nav savu iztikas līdzekļu.

Ziņas par slepeno sadarbību un aizsargājamās personas identitāti ir valsts noslēpums. Savukārt saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” fiziskajai personai ir pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, norādot ienākuma gūšanas veidu, kā arī aizpildīt deklarāciju par gūtajiem ienākumiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

Par ierosinājumu nepaplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku

Lai nodrošinātu pensijas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, Labklājības ministrija (LM) ierosina nepaplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku.

LM uzskata, ka, paplašinot izdienas pensiju saņēmēju loku, cilvēki nebūs motivēti turpināt strādāt vai pārkvalificēties citā profesijā, kā tas notiek pārējās Eiropas valstīs, jo, samazinoties strādājošo skaitam, tiks radīti finansiāli draudi pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātei.

Turklāt arī Eiropas Savienība pievērš lielu uzmanību labklājības modeļa modernizācijai, lai pakāpeniski paaugstinātu nodarbināto cilvēku vidējo vecumu, nevis paplašinātu izdienas pensiju saņēmēju loku.

LM uzskata, ka tā vietā, lai paplašinātu izdienas pensiju saņēmēju loku, nepieciešams vairāk uzmanības pievērst drošas darba vides veidošanai un darīt visu iespējamo, lai kaitējums nerastos, nevis ļaut strādāt kaitīgos darba apstākļos.

Tāpat LM ierosina pastiprināti organizēt aktīvos nodarbinātības pasākumus, lai veicinātu bezdarbnieku pārkvalifikāciju, un aktīvāk veikt iemaksas privātajos pensiju fondos. To nosaka LM izstrādātā koncepcija par izdienas pensiju piešķiršanu, kas ir izsludināta Valsts sekretāru 23.februāra sanāksmē.

Pēc LM aprēķiniem, 2005.gadā izdienas pensijas saņēma 11 100 cilvēku, un no valsts budžeta izdienas pensiju izmaksai tika izlietoti 15,8 miljoni latu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

Par rīcības plānu invalīdu nodarbinātībai un sociālajai aizsardzībai

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi rīcības plānu invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas pamatnostādņu īstenošanai, kas nosaka konkrētas aktivitātes invalīdu sociālās aizsardzības, nodarbinātības un invalīdu integrācijas procesa veicināšanā.

Rīcības plāns tika izsludināts Valsts sekretāru 23.februāra sanāksmē.

Plāns izstrādāts, lai cilvēkiem, kam draud invaliditāte, mazinātu risku kļūt par invalīdiem un pilnveidotu valsts sociālās aizsardzības sistēmu jau esošiem invalīdiem. Līdz ar to tiks izveidota sakārtota, stabila un invalīdiem labvēlīga vide, kā arī tiks veicināta pilnvērtīga šo cilvēku iekļaušanās aktīvajā sabiedrības dzīvē.

Minētais dokuments paredz invaliditātes profilakses pasākumu kompleksa attīstīšanu, invalīdu nodarbinātības veicināšanu, invaliditātes noteikšanas un sociālās nodrošināšanas sistēmu pilnveidi.

Atbilstoši plānam iecerēts pilnveidot medicīnisko rehabilitāciju cilvēkiem, kuriem pastāv risks kļūt par invalīdiem, tādējādi novēršot radušās veselības problēmas un ļaujot atgriezties darba tirgū.

Iecerēts arī izstrādāt divus jaunus likumus. Invalīdu sociālās aizsardzības likumā būs noteikta jauna pieeja invaliditātes noteikšanai un virzieni invalīdu sociālās aizsardzības nodrošināšanai, kā arī paredzēti pasākumi, kas cilvēkiem ar draudošu invaliditāti mazinās risku kļūt par invalīdiem. Savukārt invalīdu nodarbinātības likumā plānots noteikt jaunas invalīdu nodarbinātības atbalsta formas, kā arī pasākumus invalīdu nodarbinātības veicināšanai un profesionālajai rehabilitācijai.

Lai veicinātu invalīdu aktīvāku iekļaušanos darba tirgū, LM rīcības plānā paredzējusi šādas aktivitātes:

• ieviest valsts atbalstītās programmas specializēto darbnīcu izveidošanai un funkcionēšanai;

• noteikt atbalsta pasākumus cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuri atrodas ārstniecības vai ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs;

• turpināt attīstīt subsidētās nodarbinātības pasākumus invalīdiem, kuriem nepieciešama īslaicīga palīdzība, lai atgrieztos darba tirgū;

• atcelt atsevišķas normas, kas ierobežo noteikta rakstura darbu veikšanu invaliditātes dēļ. Piemēram, invalīdiem ar dzirdes traucējumiem šobrīd ir liegts strādāt profesijās, kas saistītas ar darbu augstumā (jumiķi);

• attīstīt jaunas profesionālās rehabilitācijas programmas invalīdiem darba tirgū pieprasītu profesiju apguvei. Lai īstenotu šo nodomu, tiks ieviestas invalīdu vajadzībām atbilstošas apmācības metodes, t.sk. profesionālās piemērotības novērtēšana, tādējādi palielinot invalīdu konkurētspēju darba tirgū.

Savukārt sociālās nodrošināšanas sistēmas pilnveidošanā plānots ar 2007.gadu paaugstināt pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai tiem invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, no 28 līdz 56 latiem par katru pilnu sešu mēnešu periodu. LM arī grasās paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdiem kopš bērnības no 50 līdz 60 latiem mēnesī, kā arī regulāri pārskatīt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu.

Viens no būtiskiem atbalsta pasākumiem, lai invalīdi pēc iespējas veiksmīgāk spētu integrēties sabiedrībā, ir šo cilvēku nodrošināšana ar nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem. Tāpēc LM, izstrādājot rīcības plānu, pievērsusi uzmanību tehnisko palīglīdzekļu apjoma un veidu palielināšanai, kā arī to kvalitātes uzlabošanai. Īstenojot šo aktivitāti, tiktu pilnveidotas kvalitatīvu valsts apmaksātu tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas iespējas tuvāk dzīvesvietai, nodrošināta tehnisko palīglīdzekļu atbilstības izvērtēšana cilvēka funkcionālo traucējuma veidam, kā arī samazinātas rindas tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai.

Savukārt, lai veicinātu invalīdu ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā, LM plāno šiem cilvēkiem nodrošināt asistentus par valsts līdzekļiem.

Lai izstrādātu kvalitatīvu rīcības plānu invaliditātes un to seku mazināšanas pamatnostādņu īstenošanai, LM apzināja Veselības, Ekonomikas, Finanšu, Izglītības un zinātnes ministriju viedokli un priekšlikumus invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošanā. Arī šā plāna realizēšanā LM sadarbosies ar šīm iesaistītajām institūcijām un Latvijas pašvaldībām.

Invaliditātes un to seku mazināšanas pamatnostādnes 2005.–2015.gadam Ministru kabinetā tika apstiprinātas pērn augustā. Izstrādātās pamatnostādnes ir ilgtermiņa plānošanas dokuments desmit gadiem, kurā LM ir ietvērusi invaliditātes profilakses un invalīdu sociālās aizsardzības valsts politikas pamatprincipus, mērķus un prioritātes.

Šāda dokumenta izstrāde bija nepieciešama tādēļ, ka valstī pastāv vēl neatrisināti jautājumi attiecībā uz invaliditātes profilaksi un noteikšanu, invalīdu nodarbinātību un sociālo aizsardzību. Turklāt esošajā likumā lietotā terminoloģija neatbilst mūsdienu vajadzībām.

Analizējot pašlaik spēkā esošās tiesību aktos noteiktās normas, LM atzīmē, ka valstī aizvien ir nepilnīga sistēma invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. To kavē gan nepietiekamais finansējums veselības aprūpei, kompensējamiem medikamentiem, medicīniskajai rehabilitācijai, gan arī tādas sistēmas trūkums, kas veicinātu rehabilitācijas procesa vienotību un nepārtrauktību. Šeit ļoti būtiska ir sadarbība starp dažādām iesaistītajām institūcijām.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

Par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Valsts sekretāru 23.februāra sanāksmē izsludināti Vides ministrijas sagatavotie likumprojekti “Grozījums Atkritumu ap­saim­niekošanas likumā” un “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Vides ministrijas izstrādātais Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījums paredz, ka, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot pārstrādi un apglabāšanu, nosaka pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet tarifu – pašvaldības izveidotais sabiedrisko pakalpojumu regulators likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā.

Savukārt likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” grozījumā noteikts, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot pārstrādi un apglabāšanu, regulē pašvaldība savas kompetences ietvaros saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu. Šajā likumā noteiktajā kārtībā pašvaldība nosaka tarifu aprēķināšanas metodiku, bet sadzīves atkritumu apglabāšanu regulē pašvaldības izveidota iestāde – sabiedrisko pakalpojumu regulators atbilstoši šim likumam.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Par zvejas produktu ievešanu un izvešanu

Valsts sekretāru 23.februāra sanāksmē izskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu “Prasības zvejas produktu, pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku un to produktu ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem” atcelšanu, lai sakārtotu Latvijas likumdošanu.

Prasību atcelšanu paredz jaunā Eiropas Padomes direktīva, ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū.

Prasības zvejas produktu, pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku un to produktu ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem ir iestrādātas Eiropas Savienības jaunajās higiēnas prasību regulās.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa