Par programmu “Mantojums – 2018” kultūras infrastruktūras atjaunošanai

Kultūras ministrija sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju ir izstrādājusi programmu “Mantojums – 2018”, kas paredz kultūras objektu savešanu kārtībā līdz 2018.gadam – Latvijas valsts 100 gadu jubilejai.

Ministru kabinets apņemas attiecīgās kultūras celtnes valsts vajadzībām nomāt no VNĪ, un, balstoties uz šīm valdības garantijām, VNĪ varēs ņemt kredītus konkrētu celtņu atjaunošanai. Tā kā VNĪ ir valsts kapitālsabiedrība, kuras ņemtie kredīti neatstāj (bet Kultūras ministrijas ņemti kredīti atstātu) ietekmi uz budžeta deficītu, tas ir vienīgais reālais veids, kā šīs ēkas savest kārtībā. Igaunijā lēmums par valsts īpašumu centralizētu apsaimniekošanu tika pieņemts jau deviņdesmito gadu vidū, un tas ir pierādījis savu efektivitāti.

Kultūras ministrijas īstenotās nekustamo īpašumu nodošanas VNĪ valdījumā pamatā ir ne tikai valdības lēmums centralizēt īpašumu apsaimniekošanu valstī, bet arī Kultūras ministrijas pārliecība, ka tas ir vienīgais veids, kā pārskatāmā nākotnē nodrošināt valsts īpašumā esošo kultūras celtņu funkciju atjaunošanu.

Kultūras ministre Helēna Demakova norāda: “Kultūras objekti, to skaitā pieminekļi, piecpadsmit gadus bijuši atstāti novārtā. Kultūras ministrija tos ir apsaimniekojusi acīmredzami neefektīvi, jo to stāvoklis lielākoties ir nožēlojams. Pie izņēmumiem jāpieskaita tikai daži objekti, piemēram, Rundāles pils, kuras kopumā atzīstamais stāvoklis ir nevis valsts veiksmīgas apsaimniekošanas un nodrošinātu investīciju, bet gan atsevišķu cilvēku personiskā entuziasma nopelns. Kultūras ministrija uzskata, ka ir pienācis pēdējais laiks valdībai no savas puses nodrošināt nacionālas valsts idejai atbilstošus ieguldījumus vēsturiskos kultūras objektos.”

Kultūras objektu sadalījums atjaunošanas laika grafikā ir noteikts, balstoties uz katra objekta stāvokļa, rekonstrukcijas vai attīstības skiču, tehniskā u.tml. projekta esamības vai neesamības, nacionālās nozīmes un reģionālo aspektu izvērtējumu, ko savas kompetences robežās veikusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, VNĪ un Kultūras ministrija. Sadalījums atjaunošanas posmos nav galīgs, un tiek saglabāta iespēja mainīt viena vai otra objekta rekonstrukcijas vai būvdarbu laiku, ņemot vērā faktisko situāciju, jo katra objekta atjaunošanas būvdarbu veikšanai nepieciešamās saistības būs atsevišķi jāapstiprina Ministru kabinetam.

Programma ir iecerēta kā vidējā termiņa plānošanas dokuments 2006.–2018.gadam ar pieciem programmas īstenošanas posmiem, kas noteiks programmas virsmērķi, programmatisko apakšmērķi, programmas darbības virzienus, programmas realizācijai nepieciešamo finansējumu un tā iespējamos avotus.

Programmas ietvaros tiks apzināta Finanšu ministrijas valdījumā nodotā nekustamā īpašuma pašreizējā situācija Rīgā un visā Latvijas teritorijā, atbilstoši tiks rasti risinājumi, kā pakāpeniski nodrošināt nekustamo īpašumu infrastruktūras uzlabošanu, kas paaugstinās kultūras sniegto pakalpojumu klāstu, pieejamību un estētisko pievilcību.

Kopējais kultūras infrastruktūras stāvoklis lielākajā daļā Latvijas teritorijas un Rīgā ir neapmierinošs, jo sliktā stāvoklī ir ne tikai ēkas, kas nodrošina kultūras pakalpojumu pamatfunkcijas, bet arī citi ar to saistītie infrastruktūras elementi, kam jānodrošina to pilnvērtīga funkcionēšana. Esošā kultūrvide, kas ir palikusi mantojumā no pagātnes, ir morāli un vizuāli novecojusi, tā nav pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

“Tieši kultūrvides infrastruktūras ieguldījums informācijas sabiedrības un mūžizglītības daudzveidīgo iespēju paplašināšanā ir ļoti nozīmīgs, uz ko norāda arī Kultūras ministrijas izstrādātās jaunās Kultūrpolitikas vadlīnijas “Nacionāla valsts”,” uzsver kultūras ministre.

Programma plānota kā vidējā termiņa plānošanas dokuments no 2006.gada līdz 2018.gadam, kura sadalīta piecās kārtās, lai pilnībā tiktu atjaunoti un attīstīti visi Finanšu ministrijas valdījumā nodotie Kultūras ministrijas nekustamie īpašumi.

Pirmais posms plānots no 2006. līdz 2009.gadam, kurā paredzēts atjaunot un attīstīt 17 kultūras objektus, t.sk. 10 Rīgā un 7 Latvijas reģionos – 2 Vidzemē, 2 Kurzemē, 1 Zemgalē un 2 Latgalē.

Otrais posms plānots no 2009. līdz 2011.gadam, kurā paredzēts uzlabot 10 kultūras objektus, t.sk. 6 Rīgā un 4 Latvijas reģionos – 1 Vidzemē, 2 Zemgalē un 1 Latgalē.

Nākamās trīs programmas īstenošanas kārtas būs ļoti cieši saistītas ar pirmajā un otrajā posmā paredzēto darbu faktisko izpildi.

Dainis Miķelsons, kultūras ministres preses sekretārs