• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ES nodarbinātības, sociālo jautājumu un vienlīdzīgu iespēju komisāra vizīti Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.02.2006., Nr. 34 https://www.vestnesis.lv/ta/id/129179

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par PCTVL informāciju Eiropas parlamentāriešiem

Vēl šajā numurā

28.02.2006., Nr. 34

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ES nodarbinātības, sociālo jautājumu un vienlīdzīgu iespēju komisāra vizīti Latvijā

Tiekoties ar labklājības ministri

STAKE.JPG (15104 bytes)

Eiropas Savienības nodarbinātības, sociālo jautājumu un vienlīdzīgu iespēju komisārs Vladimirs Špidla sarunā ar Latvijas labklājības ministri Dagniju Staķi pēc tikšanās ar Ministru prezidentu
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Tiekoties ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem

Piektdien, 24.februārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Jevgēnija Stalidzāne un deputāti Ērika Zommere un Vitālijs Orlovs tikās ar Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas komisāru Vladimiru Špidlu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Sociālā fonda lomu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas problēmu risināšanā Latvijā nākamajiem septiņiem gadiem.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja J.Stalidzāne īsumā informēja komisāru par situāciju darba tirgū un brīva darbaspēka kustībā, direktīvas pret diskrimināciju ieviešanā nacionālajā likumdošanā, kā arī par valdības plāniem Eiropas finansējuma apguvē izglītībā, zinātnē un valsts konkurētspējas veicināšanā.

Sīkāk raksturojot situāciju nodarbinātības jomā, J.Stalidzāne uzsvēra, ka Eiropas Sociālā fonda līdzekļu apguvē Latvijā galvenā uzmanība tiks veltīta cilvēkresursu attīstībai. Viņa norādīja uz straujo valsts ekonomisko izaugsmi, taču pastāvošais augstais bezdarba līmenis un tajā pašā laikā arī kvalificēta darbaspēka trūkums liecina par nepilnīgu cilvēkresursu izmantošanu. Savukārt deputāte Ē.Zommere pievērsa komisāra uzmanību dominējošajai jauniešu izvēlei iegūt humanitāro izglītību, nevis apgūt inženiertehniskās zinātnes, kas arī ir viens no iemesliem augsti kvalificētu speciālistu trūkumam.

ES komisārs V.Špidla, uzklausot komisijas priekšsēdētājas informāciju, norādīja: lai saglabātu konkurētspēju, turpmāk Latvijai būs jārisina ar darbaspēka apmācību, pārkvalifikāciju un mūžizglītību saistīti jautājumi. Turklāt, izmantojot Eiropas Sociālā fonda finansējumu, būs iespējama administratīvās kapacitātes uzlabošana, piemēram, nelegālā darbaspēka kontrolēšanai.

Puses arī pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar nacionālo minoritāšu iekļaušanos darba tirgū un pretdiskriminācijas direktīvas ieviešanu nacionālajā likumdošanā.

Saeimas preses dienests

Tiekoties ar Ministru prezidentu

Ministru prezidents Aigars Kalvītis 24.februārī tikās ar Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības, sociālo jautājumu un vienlīdzīgu iespēju komisāruVladimiru Špidlu, kurš bija ieradies Latvijā darba vizītē.

Tikšanās laikā konstruktīvi un atklāti pārrunāti aktuālie ES jautājumi: ES fondu apguves plānošana Latvijā 2007.–2013.gadam, pakalpojumu direktīvas pieņemšanas gaita un brīva darbaspēka kustība ES.

Aigars Kalvītis pauda nožēlu par Eiropas Parlamenta izdarītajām izmaiņām pakalpojumu direktīvas projektā, kas nesaglabāja izcelsmes valsts principu pakalpojumu sniedzējiem.

Ministru prezidents aicināja Komisiju iepazīstināt dalībvalstis ar precizēto direktīvas priekšlikumu līdz pavasara Eiropadomei, lai valstu pārstāvji varētu sanāksmē paust savu nostāju šajā jautājumā un meklēt kompromisus. Puses bija vienisprātis, ka direktīva ir jāpieņem, jo tā ir ļoti nozīmīga ES vienotā iekšējā tirgus tālākai attīstībai.

Aigars Kalvītis atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas aicinājumu dalībvalstīm atvērt savus darba tirgus strādājošajiem no jaunajām dalībvalstīm, uzsverot vienādas tiesības visu dalībvalstu pilsoņiem.

Premjers iepazīstināja komisāru ar Latvijas prioritātēm ES fondu apguvē: izglītību, zinātni un valsts konkurētspējas veicināšanu, kam plānots novirzīt lielāko daļu ES fondu finansējuma. ES līdzekļu apguvē Latvijā galvenā uzmanība būs veltīta cilvēkresursu attīstībai.

Valdība turpina darbu, plānojot struktūrfondu sadalījumu konkrētām aktivitātēm un pasākumiem. Puses vienojās par sadarbību starp Eiropas Komisiju un Latvijas atbildīgajām institūcijām finanšu dokumentu sagatavošanā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Tiekoties ar finanšu ministru

Lai apspriestu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieviešanas gaitu, kā arī struktūrfondu nākamo programmēšanas periodu 2007.–2013.gadam, 24.februārī ar finanšu ministru Oskaru Spurdziņu tikās ES nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju komisārs Vladimirs Špidla. Ar V.Špidlu tikās arī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane un viņas vietnieks Andžs Ūbelis.

Novērtējot Latvijas līdzšinējo pieredzi struktūrfondu apguvē, komisārs uzsvēra, ka “Latvija ir bijusi uzdevumu augstumos”, īpaši norādot uz finansējuma saņemšanai nepieciešamo iesniedzamo dokumentu kvalitāti. Tā kā komisāra pārziņā ir sociālie jautājumi, viņu galvenokārt interesēja, kā struktūrfondu apguves plānā 2007.–2013. gadam Latvija plāno līdzekļu investīcijas cilvēkresursos.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš informēja, ka cilvēkresursu attīstībai Latvija plāno veltīt ap 33% struktūrfondu resursu. Ir izstrādāts Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta (NSID) projekts, kurā valdība ir akcentējusi trīs jomas – izglītību, zinātni un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstību. Kā stratēģiski nozīmīgākie investīciju virzieni valsts attīstībai šīs jomas ir uzsvērtas arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP), uz kuru balstoties plānots arī indikatīvais finansējuma sadalījums NSID.

Oskars Spurdziņš norādīja, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums paredzēts izglītībai, nodarbinātības veicināšanai, veselības aizsardzībai, kā arī administratīvās kapacitātes stiprināšanai. “Pēc iestāšanās ES dzīves līmenis Latvijā ir krietni audzis, bet, lai sasniegtu Eiropas vidējo dzīves līmeni, mums joprojām jācenšas uzturēt strauju ekonomiskās attīstības tempu, kā arī jāveic investīcijas cilvēkkapitālā,” teica finanšu ministrs. Martā turpināsies struktūrfondu operacionālo programmu konkretizēšana, notiks starpnozaru apspriedes, kā arī konsultācijas ar sociālajiem un nevalstiskajiem partneriem.

Latvijas nostāju un plānus struktūrfondu līdzekļu apguvei nākamajā finansēšanas periodā komisārs Vladimirs Špidla novērtēja atzinīgi un solīja arī Eiropas Komisijas atbalstu ieceru realizēšanā: “Mēs esam sanākuši kopā, lai rastu kopīgus risinājumus mūsu kopējiem mērķiem.

ES komisārs V.Špidla Latvijā ieradās vienas dienas vizītē. Tās galvenais mērķis bija uzsākt politisku dialogu par ESF investīcijām valstī 2007.–2013.gadā. Vizītes laikā komisārs tiksies ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un labklājības ministri Dagniju Staķi, kā arī ar sociālajiem partneriem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

Tiekoties ar īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās

24.februārī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis, sekretariāta pārstāvji, Sabiedrības integrācijas fonda direktors Nils Sakss un biedrības “Latvijas pilsoniskā alianse” direktore Rasma Pīpiķe tikās ar Eiropas Savienības nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju komisāru Vladimiru Špidlu un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika pārrunāti sabiedrības integrācijas jautājumi, V.Špidla aicināja valsti atbalstīt Latvijas nevalstiskās organizācijas, lai celtu to kapacitāti, kā arī uzsvēra pretdiskriminācijas likumdošanas sakārtošanas nepieciešamību, uzsverot to, ka Rasu direktīvas (direktīva 2000/43/EK) pārejas periods beigsies šā gada jūlijā.

Tikšanās sākumā ministrs A.Latkovskis īsumā informēja par sekretariātu un tā darbības galvenajiem virzieniem: pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, etniskās un sociālās integrācijas veicināšana, iecietīgas sabiedrības veidošana un Eiropas pretdiskriminācijas normu pārņemšana, kā arī atbalsts latviešu diasporai ārzemēs. V.Špidla savukārt informēja, ka nākotnē iecerēts veicināt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kā arī darbu ar sociālo iekļaušanu, taču norādīja uz to, ka Latvijas nevalstiskās organizācijas vēl arvien jāatbalsta, aicinot to darīt Latvijas valstij.

Komisārs interesējās par Latvijas progresu, pārņemot Eiropas Savienības Rasu direktīvu, norādot, ka jau šā gada jūlijā beidzas direktīvas pārņemšanas pārejas periods, un uzsverot sakārtotas pretdiskriminācijas politikas nepieciešamību. Sekretariāta Juridiskās nodaļas vadītāja Dace Grīnberga informēja EK pārstāvjus, ka Latvijā šī direktīva tiek pārņemta sešos likumos, no kuriem divos – Likumā par sociālo drošību un Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju – grozījumi jau stājušies spēkā. Pārējie četri likumi nodoti Saeimai izskatīšanai.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!