Par ģenētiski modificētas un ģenētiski nemodificētas labības un sēklu līdzāspastāvēšanu

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs publicē pētījumus par iespējām noteikt, kā lauksaimnieki var samazināt “nejaušu” – negribētu un nenovēršamu – ģenētiski modificēta (ĢM) materiāla klātbūtni nemodificētās ražās. Ziņojuma mērķis ir sniegt zinātnisku pamatojumu turpmākajiem plāniem un līdzāspastāvēšanas pasākumu īstenošanai ES. Pētījumos aplūkoja kukurūzas, cukurbiešu un kokvilnas ražas un šo augu sēklu ražas. Ziņojumā aplūkota parasto sēklu ražošanas iespējamība Eiropā, ņemot vērā dažādus ĢM sēklu klātbūtnes sliekšņus. Pētījumā jautājumu aplūko reģionālā mērogā, izmantojot modelēšanu, kur ņem vērā datus par Eiropas lauksaimniecības ainavu, laika apstākļiem un lauksaimniecības metodēm, ne tikai analizējot situāciju atsevišķos laukos kā līdz šim. Pētījumā secināts, ka ražošana, ņemot vērā ES noteikto 0,9% slieksni, ir iespējama, nemainot vai gandrīz nemainot lauksaimniecības metodes, ja nejaušā ĢM klātbūtne sēklās nepārsniedz 0,5%. Sēklu ražošana, ja tajās ir līdz 0,5% ĢM sēklu, ir iespējama, nemainot vai nedaudz mainot esošās sēklu ražošanas metodes.

Pētījumu veica konsorcijs, ko vada Eiropas Komisijas zinātniskais dienests, Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektorāts. Tajā pētīts jautājums par ģenētiski modificēta materiāla nejaušu klātbūtni ģenētiski nemodificētā labībā. Termins “nejaušs” nozīmē negribētu un nenovēršamu klātbūtni, izmantojot esošās lauksaimniecības metodes. ES tiesību akti par ĢMO un ĢMO atvasinātu produktu izsekojamību un marķēšanu nosaka 0,9% slieksni nejaušai ĢM materiāla klātbūtnei nemodificētā pārtikā un lopbarībā un nosaka izejas pozīciju līdzāspastāvēšanas pasākumiem lauksaimniecībā. Ziņojumā, kas pamatots uz modelēšanu un ekspertu viedokļiem, izpētīts, ka līdzāspastāvēšana labības ražā, ja slieksnis ir 0,9%, ir iespējama, nedaudz vai nemaz nemainot lauksaimniecības metodes. Attiecībā uz kukurūzu papildu pasākumi ir vajadzīgi dažos laukos, kurus īpaši skārusi svešappute, ko veicinājusi to forma, izmērs un novietojums attiecībā pret vēju un blakus esošajiem ĢM laukiem. Ziņojumā sīki apskatīta šo pasākumu efektivitāte un iespējamība, piemēram, izolējošu joslu veidošana starp ĢM un nemodificētiem laukiem, nemodificētas kukurūzas buferzonas apsēšana ap ĢM laukiem un tādu ĢM šķirņu izmantošana, kam ir cits ziedēšanas laiks nekā nemodificētajām šķirnēm .

Ziņojumā secināts, ka parasto (nemodificēto) sēklu ražošana ar nejaušu ĢM klātbūtni, kas nepārsniedz 0,5%, Eiropā ir iespējama, nedaudz (kukurūzai) vai nemaz nemainot (cukurbietēm un kokvilnai) esošās sēklu ražošanas metodes. Kukurūzas sēklu ražošanai šīs izmaiņas jābalsta uz pašreizējām metodēm (konkrēti – lielāku nekā līdz šim izolējošo joslu izveidošana, lai nodalītu sēklas kukurūzas un graudu kukurūzas laukus). Bez tam sliekšņa samazināšana sēklām līdz 0,3% prasīs papildu pasākumus (piemēram, ĢM un nemodificēto sēklu lauku ierīkošana, ievērojot valdošos vējus). Turklāt nav iespējams garantēt, ka kukurūzas sēklas nesaturēs vairāk kā 0,1% nejaušu ĢM, ja līdzāspastāvēšanas pasākumi ir ierobežoti ar rīcību atsevišķā saimniecībā vai ar kaimiņu saimniecību sadarbību.

Iepriekšējie pētījumi par ĢM un nemodificētu ražu pamatojās uz atsevišķu lauku svešapputes analīzi, šajā jaunajā ziņojumā sākts pētīt līdzāspastāvēšanu reģionu līmenī. Tas iespējams, izmantojot jaunus modeļus, kas izveidoti, lai pētītu gēnu izplatību no ĢM labības uz nemodificēto labību, izmantojot Eiropas esošās lauksaimniecības ainavas digitalizētos variantus, reģionālos meteoroloģiskos apstākļus un lauksaimniecības metodes. Tas devis iespēju novērtēt nemodificētā labībā nejaušas ĢM klātbūtnes līmeņus, ko izraisījusi svešappute no vairākiem laukiem un citi avoti, turklāt ilgstošā laikā.

Eiropas Komisija 2003.gada jūlijā publicēja pamatnostādnes, kas palīdzēs dalībvalstīm attīstīt stratēģijas efektīvas ĢM un parasto un organisko labību līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai. Vairākas dalībvalstis jau ir informējušas likumdevēju par līdzāspastāvēšanu.