Par Latvijas un Polijas vēsturnieku kopdarbu

Grāmatas autori ir Dr.Anna Bitnere-Vrubļevska, Jānis Ciglis, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītājs, un Dr.Arnis Radiņš, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors. Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu latviešu un poļu valodā izdotā grāmata atspoguļo arheoloģisko un kultūrvēsturisko pētniecību (līdz 20.gs.sākumam), un tajā sniegta zinātniska informācija par visām senlietām no Latvijas (galvenokārt Latgales), kuras atrodas Polijas arhīvos un muzejos.

Grāmatas prezentācijā Latvijas vēstnieks Polijā Dr.Alberts Sarkanis norādīja, ka “senāko slāni un tautas dzīves saknes atrod un pētī arheologi. Nereti tad paši par sevi uzzinām, cik esam tuvi savā izcelsmē, kultūras sakaros, pasaules uztverē.

Latvijā, konkrēti tās austrumdaļā Latgalē jeb vēsturiski kādu laiku sauktajā Poļu Inflantijā, līdz pat 20.gadsimtam nebija izveidojusies vienota nācija ar savu valstisko, arī zinātnisko pētniecības struktūru. Ir daudz gadījumu pasaules vēsturē, kad vietējās kultūras vērtības tikušas iznīcinātas. Tomēr šoreiz jāizrāda cieņa un apbrīna tiem pirmajiem kultūrpētniekiem, kam vēsture un vietējo iedzīvotāju kultūra bija vērtība pati par sevi. Poļu muižniecības gaišākie prāti, sabiedriskie un zinātnes pārstāvji vāca, uzglabāja un pētīja materiālus par Latvijas pagātni. Mūsu vēsture netika pārklāta ar putekļiem un nepārvērtās pelnos. Viņu paveiktais darbs jaunākos laikos, 20.gadsimtā, bija milzīgs atbalsts Latvijas nacionālajai pētniecības attīstībai. Latvijas kultūrvēsturē Gustavs Manteifelis, Zigmunds Glogers, Kazimirs Bujnickis, Ādams Plāters, Staņislavs Mols, Staņislava Ulanovska ir augstu vērtējamas un lielu pateicību pelnījušas personības”.

Plaši apmeklēto pasākumu rīkoja Polijas Valsts arheoloģijas muzejs (direktors Dr.Vojcehs Bžezinskis, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Latvijas vēstniecība Polijā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments