Akreditējies jauns Japānas vēstnieks

Vakar, 21. novembrī, akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Tomio Učida ( Tomio Uchida )

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Akreditācijas ceremonijā, uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti, Japānas vēstnieks uzsvēra, ka šogad Rīgā atvērtā Japānas vēstniecība dos būtisku ieguldījumu abu valstu attiecību tālākajā attīstībā. Viņš uzsvēra arī šogad noslēgtā Latvijas un Japānas līguma par bezvīzu režīmu nozīmīgumu.

Savā atbildes uzrunā Japānas vēstniekam Latvijas Valsts prezidente sacīja:

— Jūsu ekselence!

Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Latvijas un Japānas sadarbībai ir sena vēsture. Latvijas un Japānas oficiālās attiecības aizsākās jau 1919.gadā, kad Japāna bija viena no pirmajām pasaules valstīm, kas atzina neatkarību ieguvušo Latviju. Laikā pirms Otrā pasaules kara Japāna bija vienīgā Āzijas valsts, kas ar savu vēstniecību bija pārstāvēta Latvijā. Mēs augstu vērtējam Japānas vēstniecības atklāšanu Rīgā šogad, kas dod lielu ieguldījumu divpusējo attiecību veicināšanai. Vīzu režīma atcelšana ar šī gada aprīli veicinās kontaktu paplašināšanos.

Latvijas sabiedrībā ir vērojama liela interese par Japānas kultūru. Jau 1990.gadā tika izveidota japāņu valodas un kultūras vidusskola. Šāda skola ir vienīgā visā Viduseiropā un Austrumeiropā. Ar gandarījumu vēroju, kā attīstās sadarbība starp Latvijas un Japānas zinātniekiem, kā arī ekonomiskā sadarbība.

Laiks pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pierādījis, ka Latvijas drošība un labklājība ir cieši saistītas ar mūsu spējām līdzdarboties reģionālajos, transatlantiskajos, kā arī globālajos procesos. Latvijas ārpolitikas mērķis — pilntiesīga dalība ES un NATO — apliecina Latvijas vēlmi un gatavību ar pilnu atbildību iekļauties starptautiskajā sadarbībā.

Jūsu ekselence!

Es ar patiesu gandarījumu novērtēju Latvijas un Japānas divpusējo sadarbību starptautiskajās organizācijās. Latvijai ir svarīgi turpināt politisko dialogu ar Japānu kā vienu no pasaules politiski un ekonomiski visietekmīgākajām valstīm.

Novēlu jums sekmes un panākumus, veicinot sadarbību starp mūsu tautām un valstīm!

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Otrdien, 21.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomio Učidu ( Tomio Uchida) , kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās ievadā Saeimas priekšsēdētājs akcentēja, ka Latvijai ir ļoti svarīgi padziļināt divpusējās attiecības ar Japānu kā vienu no pasaules politiski un ekonomiski visietekmīgākajām valstīm. Abas puses bija vienisprātis, ka Japānas un Latvijas attiecības attīstās labvēlīgi un konstruktīvi un pastāv plašas iespējas divpusējā politiskā dialoga intensificēšanai.

Tikšanās gaitā spriests par Latvijas un Japānas sadarbību gan parlamentu, gan valdību līmenī, ekonomisko sakaru attīstību, kā arī par Eiropas integrācijas jautājumiem.

Japānas vēstnieks atzīmēja, ka abu valstu parlamentu kontakti attīstās pozitīvi, par ko liecina Japānas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas aktivitātes. Kā pastāstīja T.Učida, sadarbības grupas dalībnieki ir apmeklējuši Latviju un saglabājuši interesi par kontaktu padziļināšanu starp abu valstu parlamentāriešiem. Savukārt J.Straume atzina, ka būtu lietderīga arī parlamentu pastāvīgo komisiju sadarbība.

Tikšanas dalībnieki pārrunāja arī Eiropas integrācijas jautājumus un Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES). Eiropas integrācija ir nozīmīgs vēsturisks fenomens un tās centieni kļūt par plaukstošu, attīstītu un mierā dzīvojošu kontinentu ir unikāla parādība cilvēces vēsturiskajā attīstībā, sacīja Japānas vēstnieks. T.Učida apliecināja, ka Japāna atbalsta Baltijas valstu iespējami ātrāku integrāciju Eiropas Savienībā, un pauda pārliecību, ka ES paplašināšanās process ir neatgriezenisks. Saeimas priekšsēdētājs akcentēja, ka Latvija kā šī vēsturiskā procesa dalībniece ir ieinteresēta, lai ES paplašināšanās process notiktu pēc skaidrākiem noteikumiem, jo Latvijas ģeopolitiskā situācija prasa iespējami straujāku mūsu valsts integrāciju ES.

Japānas vēstnieks pauda domu, ka Latvijas integrācija ES veicinās Rietumeiropā darbojošos Japānas uzņēmēju interesi par Latviju. J.Straume piekrita, ka ES koptirgus kontekstā Baltijas tirgus varētu kļūt pievilcīgs japāņu investoriem, tāpēc būtu svarīgi iepazīstināt viņus ar Latvijas ekonomiskās vides potenciālajām iespējām.

Abas puses pārrunāja sadarbību kultūrā un izglītībā. J.Straume atzina, ka Latvijas sabiedrībai ir liela interese par japāņu kultūru, par ko liecina Japāņu valodas un kultūras vidusskolas sekmīga darbība Rīgā.

Saeimas preses dienests

Ārlietu ministrijā

Vakar, 21. novembrī, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar jauno Japānas vēstnieku Latvijā Tomio Učidu ( Tomio Uchida ), kurš rezidēs Stokholmā.

Sarunā apspriesta Latvijas un Japānas divpusējo attiecību attīstība un to tālākas veicināšanas iespējas. Atzīmēts, ka svarīgs soli šai ziņā ir šā gada janvārī Rīgā atvērtā Japānas vēstniecība. Abas amatpersonas pārrunāja ekonomiskās sadarbības projektus, kuri jau tiek īstenoti, kā arī ekonomisko attiecību attīstīšanas perspektīvas. Skarta arī sadarbība kultūrā, izglītībā un zinātnē, japāņu valodas apguves iespējas Latvijā, kā arī Rīgas un Kobes sadraudzība.

M. Riekstiņš raksturoja Latvijas ārpolitiskos mērķus, kā arī Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē. Abas amatpersonas pārrunāja arī savstarpējo vizīšu apmaiņas jautājumus.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Tomio Učida dzimis 1942. gadā Fukuokas prefektūrā Japānā. 1964. gadā nokārtojis augstākā diplomātiskā dienesta eksāmenus, bet 1965.gadā pēc Tokijas Universitātes juridiskās fakultātes beigšanas sācis strādāt Japānas Ārlietu ministrijā. 1980. gadā iecelts par Japānas Ārlietu ministrijas ANO biroja ekonomiskās nodaļas direktoru. No 1982.līdz 1984. gadam bijis padomnieks Japānas vēstniecībā Francijā, bet turpmākos trīs gadus — tajā pašā amatā Japānas vēstniecībā Korejas Republikā. No 1987. līdz 1989. gadam strādājis Japānas Finansu ministrijā par Starptautisko finansu biroja attīstības finansu nodaļas direktoru, bet 1989.gadā iecelts par Ārlietu ministrijas Vidējo Austrumu un Āfrikas lietu biroja ģenerāldirektora vietnieku. No 1991. gada strādājis par vecāko padomnieku Japānas misijā Eiropas Kopienā, bet no 1995. līdz 1997. gadam bijis Japānas vēstnieks Sīrijā. Kopš 1997. gada ir Ārzemju ekonomiskās sadarbības fonda viceprezidents un valdes loceklis.

Vēstnieks ir precējies, viņa ģimenē ir divi bērni.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kādas būs jūsu prioritātes, pildot augstos un atbildīgos Japānas vēstnieka pienākumus Latvijā?

— Es esmu ieradies, lai dotu savu ieguldījumu Japānas un Latvijas divpusējo attiecību tālākajā attīstībā, gan politikā, gan ekonomikā un kultūrā. Aizvadītajos gandrīz desmit gados, kopš mēs 1991. gadā atjaunojām mūsu valstu agrākās attiecības, jau esam paveikuši daudz laba. Mana galvenā misija būs šo attīstību turpināt, rodot jaunas iespējas. Līdz ar to manas prioritātes būs visās abu valstu sadarbības jomās, kurās mēs, es domāju, paveiksim aizvien vairāk un vairāk.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, raugāties uz abu valstu ekonomisko sadarbību, īpaši uz Japānas investīciju iespējām Latvijā? Latvija jau kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem un trīsdesmitajiem gadiem bija slavena ar savu radio rūpniecību. Padomju okupācijas laikā Latvija bija PSRS elektroniskās rūpniecības centrs. Domāju, ka mūsu valstī ar mērķtiecīgām ārvalstu investīcijām joprojām būtu iespējams atdzīvināt šo rūpniecības nozari.

— Jā, patiešām. Mums ir labas iespējas attīstīt Latvijas un Japānas ekonomisko sadarbību. Mūsu valsts jau ļoti aktīvi iesaistījusies Rietumeiropas valstu ekonomikā. Manuprāt, tagad, kad Latvija sekmīgi virzās uz Eiropas Savienību, Japānas biznesmeņi, kas jau darbojas Eiropas rietumu daļā, aizvien vairāk un vairāk varētu iesaistīties arī Latvijas ekonomikā. Līdz ar to, es domāju, mūsu biznesa iespējas jau tuvākajā laikā varētu kļūt intensīvākas. Un jūsu minētā augstās tehnoloģijas joma noteikti varētu būt labs mērķis tālejošiem japāņu biznesa plāniem. Mūsu valstis jau sekmīgi sadarbojas, piemēram, dabas kaprīžu novēršanā Lubānas purvainajā reģionā.

— Vēstnieka kungs, kaut arī Rīgā šogad tika atvērta Japānas vēstniecība, jūsu rezidence būs Stokholmā. Cik bieži varēsim jūs redzēt Latvijā?

— Es pats personīgi gribētu pie jums būt pēc iespējas biežāk. Jo tagad taču es esmu oficiāli akreditēts Latvijas Republikā un esmu atbildīgs par sekmīgu sadarbību ar jūsu valsti. Es jau biju Latvijā pagājušajā janvārī. Jau tad iepazinos ar Rīgas centru un, protams, aplūkoju mūsu vēstniecību, kurā strādā divi japāņu diplomāti. Šie cilvēki Rīgā pastāvīgi uzturēs kontaktu ar jūsu valsts amatpersonām un Latvijas cilvēkiem, bet manas vizītes papildinās šo vēstniecības pastāvīgo darbu.

— Pēc mēneša, 23.decembrī, būs Japānas valsts svētki — Imperatora dzimšanas diena. Vai arī šajā sakarā varam jūs gaidīt Rīgā?

— Jā, tā kā es tagad esmu oficiāli akreditēts jūsu valstī, man ir arī tiesības rīkot mūsu valsts svētku pieņemšanu, un es to plānoju jau 4.decembrī. Ceru, ka daudzi Latvijas sabiedrības pārstāvji atnāks uz šo pieņemšanu, lai atzīmētu mūsu valstu labās attiecības.

— Savukārt latviešu tauta nupat kā atzīmēja savus valsts svētkus — 18. novembri. Ko jūs gribētu novēlēt mūsu Latvijas tautai un īpaši "Latvijas Vēstneša" lasītājiem?

— Es gribu novēlēt latviešiem un abām mūsu tautām kopumā iespējami labāk iepazīt vienai otru. Desmit gados, kas drīz būs pagājuši kopš mūsu attiecību atjaunošanas, mēs to esam jau nemitīgi darījuši, un tagad līdz ar vīzu režīma atcelšanu starp abām valstīm tam radītas vēl labākas iespējas.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors,  sadarbībā ar Valsts prezidenta  preses dienestu