1991.gada 24.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, lūdzu ieņemt vietas! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: reģistrējušies 84 deputāti. Ēlerta kunga šaubas ir pamatotas…

Godājamie kolēģi, par mūsu darba kārtību. Vairākus jautājumus vakar atlikām izskatīšanai uz šodienas rītu, turklāt ir viens jautājums papildus. Es jau redzu, ka Rikarda kungs stāv. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Tātad vakar, kā jūs zināt, pēc apspriešanās par Valodu likumu, kas notika rīta pusē, plenārsēde man uzticēja sagatavot dokumentu “Par valsts valodas lietošanu Augstākajā padomē”. Šis dokuments ir sagatavots, tas ir 367.dokuments. Jums visiem ir izdalīts šis dokuments kā Augstākās padomes lēmums. Šā dokumenta sagatavošanā strādāja arī Valodas komisijas priekšsēdētāja vietniece Blinkena un Kultūras komisijas deputāts Ābiķis. Mēs trijatā to sagatavojām. Man ir priekšlikums: nobalsot šodien, ka šis jautājums tiks izskatīts otrdien kā pirmais.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs ierosināt to skatīt otrdien, nevis šodien?

R.Rikards: Jā. Lai deputāti mierīgi izlasa, iepazīstas, varbūt kādā komisijā vēl var apspriest šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Labi, tad balsosim. Lūdzu, vēl trešais mikrofons.

V.Strīķis: Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija lūdz šodien kā pirmo vai otro iekļaut lēmuma projektu par Latvijas Republikas likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” stāšanos spēkā. Ja ir vajadzīgs, varbūt tad mēs komisijā… Vakar mēs izdiskutējām, bet vēl vakar vakarā ar atsevišķiem deputātiem runājām un Lauksaimniecības ministrijā noskaidrojām atsevišķas pozīcijas. Īsu informāciju komisija vēl varētu sniegt pirms balsošanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Ņemot vērā to secību, kā iepriekšējie runātāji izteicās, tad kā trešais varētu būt iesāktais medību likums. Pēc stundas šie priekšlikumi būs pabeigti un pavairoti vakar iesniegtie.

Priekšsēdētājs: Tātad pēc stundas būs gatavi… Vēl ir kādi priekšlikumi par šodienas plenārsēdi? Nav citu? Tad kā pirmais mums praktiski ir vakardien nepabeigtais 16.jautājums par pagaidām neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu un par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā par to privatizāciju un tā tālāk… par spēkā stāšanās kārtību. Tā es sapratu, Strīķa kungs? Tad 16. un 17.darba kārtības jautājums– abi divi? Tie mums ir pirmie.

Godājamie kolēģi, sākumā mums ir jānobalso par deputāta Rikarda priekšlikumu. Tātad 367.dokumentu par valodu skatīt otrdien plenārsēdē kā pirmo. Nav iebildumu? Balsosim, lūdzu, par to, lai tas būtu saistošs arī Prezidijam, sastādot nākamās nedēļas darba kārtību.

Balsosim par deputāta Rikarda priekšlikumu– iekļaut nākamās nedēļas plenārsēžu darba kārtībā 367.dokumentu otrdien kā pirmo. Rezultāts: 51– par, 6– pret, 16– atturas. Tātad otrdien kā pirmais ir 367.dokuments par valsts valodas lietošanu Augstākajā padomē. Ja mani neviļ atmiņa, tad par pilsonību, liekas, mēs trešdien kā par pirmo nospriedām? Jāpārliecinās vēl pēc stenogrammas. Man ir tādas aizdomas, ka trešdien to nospriedām kā pirmo. Tas tad būtu izlemts.

Strīķa kungs tribīnē sniegs īsu komentāru pēc vakardienas diskusijām, un tad varēsim stāties pie balsošanas. Lūdzu.

V.Strīķis: Godātie kolēģi! Vakar mēs dienas nogalē ļoti karsti diskutējām par lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju un konkrēti– par Augstākās padomes lēmumu, ar kuru izdalām specializētas saimniecības vai speciālas nozīmes saimniecības, kurās netiek veikta privatizācija saskaņā ar šo likumu. Šeit ļoti daudzi deputāti izteica veselu virkni priekšlikumu un arī savus apsvērumus. Par tiem vēl vakar diskutējām sēdes noslēgumā. Šodien es biju Lauksaimniecības ministrijā un arī Izglītības pārvaldē, kur pārrunājām šos jautājumus, jo šajā sarakstā pamatā ir lauksaimniecības mācību iestādes.

Mēs nonācām pie secinājuma, ka pašreiz šis lēmuma projekts ir tādējādi sagatavots, ka varam lūgt izteikt jūsu attieksmi. Tiem iebildumiem, ka mums it kā nebūšot mācību saimniecību vai ka tās ir apdraudētas, un tiem iebildumiem, ka arī zinātnei un sēklkopībai atvēlēto saimniecību nebūšot, pašreiz nav pamata, jo saskaņā ar zemes reformas likumu tām ir rezervēta platība. Varbūt pagasti un atsevišķas instances ir strādājušas nepietiekami, mēs vienojāmies, ka tas tuvākajā laikā tiks izdarīts. Līdz ar to gan mācību saimniecībām tādā apjomā, kāds ir nepieciešams, gan arī zinātnei šīs platības ir atvēlētas un šis darbs netiks apdraudēts. Protams, saimniecībām un privatizācijas komisijām šeit ir jādara daudz, lai pārkārtotu šo darbu, jo vēl šodien mēs Prezidijā skatīsim to saimniecību sarakstu, kurās saskaņā ar šo likumu privatizācija tiks veikta ar īpatnībām. Arī, kad šo sarakstu mēs apstiprināsim, vēl ir jāveic liels darbs. Atsevišķas komisijas, kurām saraksts bija iesniegts, piemēram, Ekonomikas komisija, ļoti detalizēti šo jautājumu izskatīja un iesniedza mums ļoti lietišķus priekšlikumus, kuri Lauksaimniecības ministrijai ir kārtīgi jāizstrādā. Ir jāizstrādā programma un jāveic kardināla gan mācību, gan izmēģinājumu saimniecību pārkārtošana, lai šodien varētu veikt gan mācību darbu, gan izmēģinājumus šajās saimniecībās atbilstoši agrārajai reformai. Šķiet, ka vairāk tādu iebildumu nebija. Ja vēl tur būtu par termiņiem un citiem, tad varbūt… Ja ir jautājumi, mēs varam atbildēt.

Priekšsēdētājs: Kādi papildu jautājumi Strīķa kungam? Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Jautājums un reizē arī atgādinājums par to, pie kā mēs nonācām vakar. Vai godātais referents uzskata, ka likumdevējs ir tiesīgs pieņemt lēmumu, vadoties no pieņēmuma, ka tie, kas to realizēs, dzīvē darbosies tā, kā mums šķiet. Jo tas, kas nav ierakstīts šajā dokumentā, es atvainojos… Mēs šodien varam šeit runāt visu, ko gribam, un solīt visu, ko vien vēlamies, stenogrammu tam nevar pievienot. Ir elementārs princips– ja pēc vispārīgas normas tiek noteiktas speciālas normas, tādā gadījumā vadās pēc šīm speciālajām normām. Šeit ir izsmeļošs uzskaitījums, kuras saimniecības netiek privatizētas. Mācību saimniecības daudzos gadījumos nav to starpā, tātad tās var privatizēt, un jebkuri mūsu labie nodomi var izvērsties ļoti sliktos darbos.

V.Strīķis: Atbildot uz šo jautājumu, ir jāsaka, ka šeit mēs pieņemam tikai lēmumu un sarakstu pēc būtības, bet pašu likumu pieņēmām jau pirms atvaļinājuma, proti, likumu par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju. Tur visi šie noteikumi ir, un privatizācija notiek saskaņā ar likumu.

Bet, kas attiecas uz mācību saimniecību daļu, tad vispirms tur tiek nodalīta zemes reformā tā daļa, attiecīgām instancēm arī jāpiesaka valsts īpašuma mantiskā daļa, kur budžets ir ieguldīts. Likumā tas viss ir noteikts, un tas ir jāizdara.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Sazinoties ar Priekuļu selekcijas staciju un ar Bulduru tehnikumu, es uzzināju, ka šis jautājums pavisam īpatnējā rakursā tiks risināts šopiektdien par tā saucamo daļējo šādu saimniecību privatizāciju. Līdzīgi Raimonds Krūmiņš teica vakar, ka izdalīs vienu daļu ar visu īpašumu mācību vai selekcijas stacijai un pārējo privatizēs. Viņi cer un domā, ka piektdien tiks sastādīts speciāls saraksts par daļējo privatizāciju, bet pašlaik, kā jau Plotnieks saka, mēs viņus atstājam pilnīgās privatizācijas jomā. Kā jūs uzskatāt, vai šis saraksts par daļējo privatizāciju, ja tas tā tiks risināts, varēs tikt iekļauts šajā lēmumā, vai mēs to pieņemsim tik strauji, ka nāksies pieņemt vēl vienu lēmumu?

V.Strīķis: Atbildot deputātam Kidem, man jāpaskaidro, ka mēs šodien tikai apstiprinām to saimniecību sarakstu, proti, mācību saimniecību sarakstu, vai lūdzam jūs izteikt attieksmi pret šo sarakstu, pēc kura šī privatizācija nenotiek.

Bet šeit mums ir trīs deputāti iesnieguši savus priekšlikumus par grozījumiem un papildinājumiem. Tie ir jāizskata. Ja deputātam Kidem ir kādi priekšlikumi likumā vai labojumi, tad mēs tos labprāt izskatīsim un ņemsim vērā, šodien izskatot Augstākās padomes Prezidija sēdē jautājumu par privatizāciju, ievērojot īpatnības, kuras ir izmēģinājumu saimniecībās un daļā mācību saimniecību. Ar šo lēmumu jūs varat iepazīties.

E.Kide: Paldies. Tikko man šeit pie mikrofona nodeva dokumentu par nākamo Prezidija lēmuma variantu. Būtu bijis labi, ja vakar mēs šo informāciju būtu zinājuši, ka šāds Prezidija lēmums tiek gatavots par vēl vienu rindu saimniecību, un nelauztos atvērtās durvīs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es gribētu šeit varbūt precizēt informācijai kolēģiem. Patiešām šobrīd ir divu tipu mācību saimniecības: tādas, kurām ir atdalīta jau šī saimnieciskā daļa un palikusi vēl tikai mācību iestāde un tās palīgsaimniecība, un otrs tips, kurā ir vēl viss tā sauktais sovhoztehnikums. Tātad pirmā daļa tiek izskatīta pēc likuma šodien plenārsēdē, jāpieņem lēmums par šo daļu; otrajai daļai likumā ir noteikts, ka Augstākās padomes Prezidijs nodala šo otru daļu. Tos, kuri grib pārbaudīt, lūdzu iepazīties ar Prezidija lēmuma projektu, kuru šodien izskatīs. Neviena saimniecība, kas attiecas uz mācību saimniecībām, nav aizmirsta.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi Strīķa kungam? Nav. Nu, tad mums atliek tikai balsot. Krūmiņa kungs vēl vēlas runāt, lūdzu!

R.Krūmiņš: Cienījamie kolēģi, te faktiski ir jautājums par diviem balsojumiem, jo mums ir jāpieņem divi lēmumi. Sakarā ar to, ka šā dokumenta pieņemšana ir iekavējusies Augstākajā padomē, attiecīgi gan viena lēmuma 3.punktā, es atvainojos, 2.punktā tam pirmajam lēmumam, kas ir izsniegtajā dokumentā par grozījumiem, ir uzdots līdz 25.oktobrim to publicēt laikrakstā “Diena”. Te ir priekšlikums– līdz 10.novembrim, tātad vajag izmainīt šo datumu. Tāpat arī otra lēmuma 3.punktā– līdz 10.novembrim uzdot publicēt laikrakstā “Diena”. Tas būtu mūsu priekšlikums par grozījumu, kas te ir jāizdara, un tad mēs varam balsot, jo, manuprāt, te būtu vajadzīgi divi balsojumi par katru no šiem dokumentiem.

Priekšsēdētājs: Dabiski, ka mēs par katru dokumentu balsojam atsevišķi, par katru lēmumu, par to nav šaubu. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz. Rezultāts: reģistrējušies 83 deputāti.

Balsosim par 359.dokumentu– lēmumu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 21.jūnija lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” spēkā stāšanās kārtību”” ar izdarītajiem labojumiem. Rezultāts: par– 54, pret– 3, atturas– 13. Lēmums nav pieņemts. Paldies.

Nākamais balsojums– par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par pagaidām neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu” ar izdarītajām izmaiņām. Rezultāts: par– 50, pret– 6, atturas– 16. Lēmums nav pieņemts. Komisiju lūdzu gatavot lēmumu nākamajām plenārsēdēm, lai varētu atkārtoti balsot.

Godājamie kolēģi! Ņemot vērā šos balsošanas rezultātus, mums laikam ir pilnīgi skaidrs, kādus darba kārtības jautājumus šodien varam skatīt. Tie ir pirmie, otrie lasījumi. Medību likums pats par sevi, bet tas būs gatavs tikai pēc stundas. Tas ir mūsu “glābšanas riņķis”, jo to deputāti ir gatavi skatīt jebkurā laikā un diskutēt.

Tā, mums ir likumprojekts “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” otrajā lasījumā. Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Ekonomikas komisija lūdz izskatīt tomēr arī trešajā lasījumā apgrozījuma nodokli, jo vairāk tāpēc, ka ir iespējams, ka tas jāatgriež otrajā lasījumā. Šeit ir radušās problēmas. Valdības lūgums arī ir to pārskatīt.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, ja tas ir jāatgriež otrajā lasījumā, tad to varbūt var izdarīt ātrāk un vienkārši ar lēmumu un bez trešā lasījuma, bez ziņojuma? Bet mēs pašlaik varbūt pabeigsim par kooperatīvajiem dzīvokļiem. Varbūt komisija var izspriest, un tad…

Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Cienītie kolēģi! 2.oktobrī pirmajā lasījumā tika izskatīts un pieņemts likumprojekts par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju. Rakstiski saņemtie priekšlikumi ir pavairoti un jums izdalīti. Dažos vārdos es gribētu pakavēties pie problēmas, kāda radās, apspriežot pirmajā lasījumā likumprojektu, un kādu arī rakstiski iesniedza godātais deputāts Endziņš, proti, iekļaut likumprojektā arī garāžu kooperatīvus.

Piebildīšu, ka likumā par kooperatīvajām sabiedrībām ir noteikti dzīvokļu, garāžu, vasarnīcu un dārzkopības sabiedrību veidi. Jautājums nebūt nav tik viennozīmīgs, kā varētu likties, pieliekot pie kooperatīvajiem dzīvokļiem arī garāžas vai arī papildinot ar vārdiem– “garāžu kooperatīvi”. Radīsies nākamais jautājums– kāpēc mēs nevarētu šajā likumā ierakstīt arī vasarnīcu, dārzkopības sabiedrības vai vēl kaut ko citu?

Komisija vairākās sēdēs izskatīja visus izteiktos priekšlikumus un nolēma, ka tam ir jābūt citam likumprojektam. Kooperatīvie dzīvokļi atrodas vienā mājā, un ir vajadzība tos arī apsaimniekot, bet vasarnīca, garāža pieder katram, un viņam nav nekādu saistību ar pārējo garāžu, vasarnīcu vai arī dārza mājiņu īpašniekiem. Pie šā likumprojekta tiek strādāts. Ja deputāti ierosinās, ka šāds likumprojekts ir jāizskata un jāpieņem, tad arī komisija to iesniegs.

Tagad par pārējo. Pirmajā lasījumā tika piedāvāts likumprojekts ar sešiem pantiem. Bija izteikti daudzi priekšlikumi, ka projekts it kā esot nepilnīgs un ir, kā izteicās godātais Grūbes kungs, tikai skelets privatizācijas likumam. Komisija daudz strādāja pie tā, kā papildināt šo likumprojektu, konkretizēt to, un rezultātā šodien otrajam lasījumam komisija piedāvā 13 pantus un lēmuma projektu. Pamatā tas ir arī īsumā viss.

Priekšsēdētājs: Tātad otrais lasījums, apspriežam pa pantiem. Lūdzu, godājamie deputāti, par 1.pantu? Nav.

2.pants. Nav.

Deputāt Zaļetajev, es tikai nekur neredzu rakstisku priekšlikumu!

S.Zaļetajevs: */Man jautājums par 2.pantu. Kā atceros, pirmajā lasījumā mums bija balsojums, pirmajā lasījumā mēs pieņēmām, ka šajā likumprojektā iekļaujamas arī garāžas, tas ir…/

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, jūs, lūdzu, izlasiet! Šeit tikko Zeltkalnes kundze ziņoja.

S.Zaļetajevs: */Es lasīju rakstisko Endziņa priekšlikumu un nedzirdēju paziņojumu, ka tas noraidīts. Bet tomēr atceros, kas notika pirmā lasījuma laikā. Pirmajā lasījumā bija Endziņa priekšlikums– šinī likumprojektā iekļaut kooperatīvās garāžas, par to tika nobalsots un tas tika iekļauts./

Priekšsēdētājs: Zeltkalnes kundze, atbildiet, lūdzu!

B.Zeltkalne: Netika pieņemts pirmajā lasījumā. Tas bija Endziņa kunga priekšlikums– papildināt ar garāžām, bet komisija izskatīja un noraidīja šo priekšlikumu, jo nevar ielikt šajā likumā par dzīvokļu privatizāciju automātiski klāt garāžas.

S.Zaļetajevs: */Nu, bija taču balsošanas pirmajā lasījumā! Bija vai nebija? Paņemsim stenogrammu. Iespējams, es beigu beigās varbūt kļūdos, bet nesaprotu, kāpēc mums pirmajā lasījumā notiek konceptuāli balsojumi, ja pēc tam komisija ņem un piedāvā pavisam citu nolēmumu?/

B.Zeltkalne: Stenogramma man ir, stenogrammā nav balsots, ka iekļauj garāžas.

S.Zaļetajevs: */Nu, labi. Tātad nākamajā lasījumā mēs šo jautājumu detaļās vēl izskatīsim. Man, protams, rokās stenogrammas nav. Šo projektu tikai tagad saņēmu. Taču es biju pilnā pārliecībā, ka garāžas ir iekļautas. Mēs to vienkārši pārbaudīsim. Bet, ja tiešām stenogramma apstiprinās, ka pirmajā lasījumā bija balsojums par garāžām, tad viss mūsu darbs ir bijis veltīgs. Es nevaru iedomāties, kā mēs turpmāk strādāsim./

Priekšsēdētājs: Paldies par komentāriem.

Par 3.pantu? Nav. 4.pants. Nav.

5.pants. Arī nav? Par 5.pantu ir. Lūdzu.

V.Zatuliviters: */Man par 5.pantu ir jautājums un pēc tam konkrēts priekšlikums. Vai jums neliekas, ka pants formulēts nepietiekami precīzi? “…sešu mēnešu laikā pēc reģistrēšanas dienas, pēc apliecības saņemšanas par to, ka viņš ir samaksājis pilnīgi un ka tas ir viņa īpašums”. Kas ar to ir domāts? Gribētos dzirdēt precīzāk./

B.Zeltkalne: Privātīpašumā kooperatīvo dzīvokli īpašnieks iegūst tikai tajā brīdī, kad viņš ir reģistrējis šo dzīvokli, viņam tas ir jāizdara sešu mēnešu laikā. Būs cilvēki, kuri varbūt vispār negribēs reģistrēt vai vilks garumā gadiem. Tādēļ arī, ja viņš grib privatizēt, tad viņam tas ir jāizdara sešu mēnešu laikā. */Iespējams, ka krievu tekstā jums nav tā./

V.Zatuliviters: */Iespējams, es to neizslēdzu. Un tad man ir priekšlikums sakarā ar to, ka sešu mēnešu laikā pēc reģistrēšanas pašvaldības iestādē. Iespējams, ka atkal kaut kas ne tā ar tulkojumu, bet vai jūs domājat, ka seši mēneši ir pietiekami? Es ierosinu šo termiņu pagarināt, un, lūk, kāpēc. Iedomājieties, ka vienistabas kooperatīvajā dzīvoklī dzīvo jūrnieks, kas izbraucis jūrā uz sešiem mēnešiem, uz pusgadu. Viņa nav. Pēc pusgada atgriežas, termiņš beidzies. Vai tad viņš ir zaudējis tiesības iegūt dzīvokli īpašumā?/

B.Zeltkalne: Jā, pilnīgi pareizi. Viņš nezaudēs savas tiesības. Mēs izskatījām dažādus variantus, arī šo te izskatījām komisijas sēdē un nācām pie viedokļa, ka noteikti būs tādi gadījumi, bet tie tiks skatīti individuāli. Neviens šīs tiesības neatņems šiem cilvēkiem, ja viņi pierādīs, ka šo sešu mēnešu laikā ir bijuši slimnīcā, ārzemju ceļojumā, jūrā vai kaut kur citur. Bet termiņš, kad dzīvoklis jāreģistrē, ir jānosaka. Mēs izvēlējāmies sešus mēnešus tāpēc, ka arī mantojuma tiesības stājas spēkā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir miris kooperatīva biedrs.

V.Zatuliviters: */Paldies. Bet es tomēr ierosinu sešus mēnešus pagarināt līdz gadam, lai neiepriecinātu vietējos birokrātus. Jo viņi pieķersies šim pantam un cilvēki paliks aiz borta. Es lūdzu šo priekšlikumu ievērot un par to nobalsot./

B.Zeltkalne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad, ja deputāts Zatuliviters rakstiski to iesniegs, mēs trešajā lasījumā varam par to balsot. Varbūt citiem deputātiem vēl citi termiņi būs, kas liksies pareizāki.

B.Zeltkalne: Jā.

Priekšsēdētājs: 6.pants. Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Tas arī ir saistīts ar iepriekšējo. Kā jūs domājat, kolēģe Zeltkalne, es ar jums jau runāju par to,– ja mēs dodam sešus mēnešus reģistrācijai, vai tas būtu pareizi, ka seši mēneši paliek arī pārņemšanai īpašumā, it īpaši, ņemot vērā, ka no lēmuma projekta ir redzams, ka Ministru padomei pēc mēneša vēl ir jāizstrādā kārtība, kādā šī privatizācija notiks? Tādēļ varbūt tiešām šeit par termiņiem vajag nopietni padomāt.

B.Zeltkalne: Jā.

R.Marjaša: Mums vēl nav gatavs mehānisms, mēs pieņemam likumu un uzreiz nosakām pusgadu. Tas nebūs realizējams.

B.Zeltkalne: Paldies, Marjašas kundze. Komisija izskatīja
šos priekšlikumus, un mēs varam lēmuma projektā arī
mainīt termiņus. Tā ka uz trešo lasījumu piedāvāsim varbūt pat variantus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Cienījamā Zeltkalnes kundze! Tātad, kā es saprotu, privatizācijas periods ilgs tikai sešus mēnešus no likuma pieņemšanas un pat ne no publicēšanas brīža. Tas, protams, ir par īsu, to visi atzīs. Bet jautājums ir, kā viņam atdos viņa samaksāto naudu no pašvaldības? Vai šī nauda patiešām nonāk pašvaldības īpašumā? Es domāju, ka tā nauda ir kooperatīva īpašumā. Es nekādi nesaprotu, kāds te sakars ar pašvaldību.

Otrkārt, man līdz ar to visu rodas jautājums par ieķīlāšanu, par 4.pantu. Tiek ieķīlāts, bet kur tiek ieķīlāts– hipotēku bankā vai citur, tas nav pateikts.

B.Zeltkalne: Tas ir saistīts ar finansēm, tieši tā. Dzīvoklis nevar palikt, gaisā karājoties, kā saka, tāpēc mēs arī šeit ierakstījām, ka pāriet pašvaldību īpašumā. Nebūt nav obligāti privatizēt, jūs varat arī neprivatizēt savu dzīvokli. Protams, jautājums būs sarežģīts. Tāpēc arī ir jānosaka šī kārtība, kādā veidā– iereģistrējot kādā grāmatā vai izsniedzot apliecību… Jānosaka, kāds būs šis mehānisms. Bet tajā pašā laikā ir jānosaka arī termiņi. Mēs nevaram bezgalīgi vilkt garumā.

I.Ēlerts: Faktiski man ir jautājums– kur pašvaldība ņems šo naudu, ko samaksāt?

B.Zeltkalne: Kur pašvaldība ņems? Es domāju, ka pašvaldība būs ieinteresēta saņemt arī tos kooperatīvos dzīvokļus, kuriem nebūs īpašnieka, varbūt kuri būs miruši, kur nebūs mantinieku. Viņi varēs pēc tam šos dzīvokļus, izmaksājot paju, dot tiem, kuriem nepieciešams uzlabot dzīves apstākļus. Pašvaldībai tas būs viens no dzīvokļu problēmas risināšanas veidiem. Protams, ļoti mazs procents.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kurdjumov!

L.Kurdjumovs: */Man ir jautājums. Piedodiet, kā teikt, manu neinformētību, nezināšanu. Ko nozīmē privatizēšana, ja viņš par to jau ir samaksājis? Pilnu paju pirms desmit gadiem. Kādas ir manas funkcijas privatizēšanā? Kāpēc man ar to jānodarbojas, ja par šo mantu jau esmu samaksājis? Kas tā par procedūru?/

B.Zeltkalne: Jums par dzīvokli nekas vairāk nav jāmaksā, bet ar dzīvokli jūs šodien pats nevarat rīkoties, jo dzīvoklis pašreiz pieder dzīvokļu celtniecības kooperatīvam. Man ir pietiekama informācija, ka šobrīd tiek pārdoti kooperatīvie dzīvokļi. Summa par vienistabas dzīvokli ir 80 000 rubļu jeb 2000 dolāru, bet jūs saņemat tikai paju, tos 2000 rubļus vidēji, mazliet mazāk vai vairāk, to paju, ko jūs esat iemaksājis. Bet jums nav tiesību ne dāvināt, ne pārdot, ne kādam atstāt šo dzīvokli, jo dzīvoklis pieder šim celtniecības kooperatīvam vai valdei.

L.Kurdjumovs: */Nu, tad vēl, ja drīkst, jautājumu./

B.Zeltkalne: Lūdzu.

L.Kurdjumovs: */Pašlaik notiek pārcenošana. Šodien tas, kas uzcelts pirms 30 gadiem, maksā daudz vairāk nekā tad, kad par to ir samaksāts./

B.Zeltkalne: Jā, bet mēs nevaram…

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu mani atvainot, tā bija jautājuma pirmā daļa. Tagad jautājuma otrā daļa. Jums šeit rakstīts, ka sešu mēnešu laikā pēc reģistrēšanas dienas pašvaldības iestādē cilvēkiem jāatrisina jautājums par privatizāciju, bet nav pateikts, kā viņiem uzzināt, ka reģistrācija notikusi. Kas par to paziņos? Kas par to atbildīgs? Vai katru reizi pa telefonu zvanīt vai pašam skriet prasīt? Tas ir, šeit nav norādīta paziņošanas procedūra no pašvaldības puses. Ar to tiek pārkāptas dzīvoklī mītošā tiesības./

B.Zeltkalne: Jā, es jums piekrītu tādā ziņā, ka ir iespējams, ka mums šeit būs jāmaina trešajā lasījumā, ka– pēc publicēšanas, proti, ka ir šis likums jāpublicē.

L.Kurdjumovs: */Uz pirmo jautājuma daļu par pārcenošanu jūs neatbildējāt. Šajā laikā viss tiek pārcenots. Viss kļūst dārgāks. Šodien tas nams, kura kooperatīvajā dzīvoklī dzīvo cilvēks, kas savulaik ir iemaksājis paju, maksā miljonu rubļu, bet agrāk tas bija 80 tūkstošu vērtībā. Kas tagad būs? Kā tas tiks pārcenots, lai noteiktu…/

B.Zeltkalne: Bet kas to vērtēs? Jums jau nav jāvērtē, jūsu dzīvoklis nonāk privātīpašumā, jūs varat to pārdot par miljonu vai par 5 miljoniem, tā ir jūsu darīšana, par cik jūs to pēc tam pārdodat. Tas ir jūsu privātīpašums tāpat kā automašīna. Nav noteikts, par cik jums jāpārdod.

L.Kurdjumovs: */Bet jūs taču tikko teicāt, ka es vēl tikai paju esmu iemaksājis un dzīvoklis maksā dārgāk. Es pagaidām esmu tikai pajas, bet ne dzīvokļa īpašnieks. Un gribu zināt, cik maksās dzīvoklis, kādā cenā– vecajā vai šodienas? Ja šodienas cenā, tad šaubos, vai par miljonu rubļu– tik maksā trīsistabu dzīvoklis kaut kur Rīgā– kāds to var nopirkt, izņemot ēnu ekonomikas darboņus. Vai jūs saprotat jautājumu? Šeit nav teikts, kā notiek pārcenošana, kas to izdara, kurā momentā, kādās cenās?/

B.Zeltkalne: Bet pēc šā likumprojekta nav vajadzība šo dzīvokli novērtēt. Dzīvoklis būs jūsu privātais īpašums, un jūs varēsit vērtēt šo dzīvokli, kā jūs vēlaties. Neviens jums to nevērtēs. Jūs tirgū varat piedāvāt vienalga, par cik. Bet paju jums neviens neapmaksās vairāk, jo šis celtniecības kooperatīvs tiks likvidēts, dzīvokļi tiks privatizēti, veidosies jauna veida kooperatīvs pēc pieņemtā likuma par kooperatīvajām sabiedrībām, kas apkops un aprūpēs šo māju. Bet ar naudu tam nav nekāda sakara.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūtup!

A.Grūtups: Cienījamā kolēģe, principā atbalstot šo likumprojektu, man ir jautājums par 6.pantu, zināmā saistībā tas ir arī ar 4.pantu. Jautājums ir par to, lūk, ja laikā šo paju jautājumu nenokārto, līdz ar to dzīvoklis pāriet pašvaldības īpašumā. Kā būs, sauksim viņu tā, ar bijušā kooperatīva biedra statusu? Kas tad viņš paliek? Tas ir saistīts arī ar 4.pantu, kur noteikts, ka kooperatīvais dzīvoklis tiek atsavināts. Kas tad paliek bijušais kooperatīva biedrs? Vai viņš paliek vai nepaliek īrnieks? Vai jums neliekas, ka šo jautājumu tomēr vajadzētu kādā punktā noregulēt, jo te rodas zināma neskaidrība. Tāpat, teiksim, kas tad atsavina? Vai tiek atsavināts ar administratīvo lēmumu vai arī tiesas kārtībā, vai kādā citā? Tāds jautājums.

B.Zeltkalne: Papildināsim vai precizēsim trešajā lasījumā. Paldies.

A.Grūtups: Nu, jā. To vajadzētu pateikt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Zaļetajev, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Tagad kooperatīvo dzīvokļu īpašnieki ir dzīvokļu celtniecības kooperatīvi. Ar šo likumu dzīvokļu īpašnieku tiesības mēs varam atdot kooperatīvu locekļiem. Sakarā ar to rodas jautājums par 6.pantu: kāpēc dzīvokļi nonāk pašvaldību īpašumā? Vai mums ir tiesības izlemt jautājumu par šo dzīvokļu atņemšanu kooperatīviem un atdošanu pašvaldībām? Šeit notiek darbība, kas ir pretrunā ar šī likumprojekta būtību. Kooperatīvam atņemam un atdodam pašvaldībai. Ja kāds arī šādu dzīvokli negrib iegūt īpašumā, viņš var palikt kooperatīva biedrs un kooperatīvs var pārdalīt divus, trīs dzīvokļus, lai…/

B.Zeltkalne: Nu, bet tādēļ jau nav jāpastāv dzīvokļu celtniecības kooperatīvam! Celtniecības kooperatīvam, es uzsveru. Būs cits kooperatīva veids. Celtniecības kooperatīvs savas funkcijas ir beidzis, privatizējot dzīvokļus. Ja kāds negribēs privatizēt un paliks divi trīs dzīvokļi, tāpēc nav jāatstāj celtniecības kooperatīvs. Pilnīgi nepiekrītu jūsu domai.

S.Zaļetajevs: */Bet šeit nekas nav teikts par to, ka šie dzīvokļu celtniecības kooperatīvi tiek likvidēti. Es domāju, ka šis jautājums vēl ir jāapspriež atsevišķi. Ja biedrības nodibināšana divu triju dzīvokļu apsaimniekošanai izrādīsies neizdevīga, tā pati likvidēsies un cilvēki atradīs ceļu, kā atrisināt savas problēmas. Kāpēc šeit radies jautājums par pašvaldību? Pirmajā lasījumā tā nebija, bet tas ir ļoti svarīgs moments./

B.Zeltkalne: Kāds ir jūsu priekšlikums? Ko jūs piedāvājat? Kas notiks ar šo dzīvokli pēc tam? Kur paliks tas dzīvoklis, kuru negrib privatizēt? Vai arī jūs piedāvājat to pašu veco mehānismu, lai valde varētu darīt, ko grib, ar šo dzīvokli?

S.Zaļetajevs: */Pirmajā lasījumā visi šie jautājumi tika uzlikti uz Ministru padomes pleciem. Tā vai citādi no šīm problēmām tikt vaļā mums neizdosies, jo privatizēto dzīvokļu kopējā ekspluatēšana vienalga prasīs kādu ekspluatēšanas organizāciju veidošanu./

B.Zeltkalne: Bet tas jau ir noteikts. Tiks veidoti jauni kooperatīvi, kas aprūpēs šīs kooperatīvās mājas. Par to jau šeit ir runa. Tad jūs neesat uzmanīgi izlasījis. Kur tas ir noteikts? Tas viss ir lēmumā noteikts. Kāpēc tika ieviesti šie momenti atsevišķos pantos? Tāpēc, ka pirmajā lasījumā tika aizrādīts, ka to nevajag uzdot Ministru padomei. Kolēģis Grūbe teica, ka ir vajadzīgs visu iestrādāt likumā, nevis atstāt Ministru padomei. Tāpēc arī tika iestrādātas šīs jaunās normas.

S.Zaļetajevs: */Nu, principā šos dzīvokļus, kurus pašreizējie lietotāji nevēlēsies iegūt īpašumā, var nodot šiem ekspluatācijas kooperatīviem, tie vienalga būs tagadējo kooperatīvu tiesību pārmantotāji. Un tad man…/

B.Zeltkalne: Es nesaprotu jūsu viedokli.

S.Zaļetajevs: */Un tad man vēl ir priekšlikums par šo balsojumu. Viss, kas saistīts ar pāriešanu pašvaldības īpašumā, ir jāizsvītro, par šo pantu jānobalso. Norma pilnīgi nav pieņemama./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard, bet pirmais laikam bija Punovskis. Lūdzu.

A.Punovskis: Es atvainojos, bet es gribu paskaidrot būtību, kāda šeit ir ietverta. Kooperatīvais dzīvoklis tiek privatizēts. Kooperatīva biedra personiskajās interesēs ir privatizēt savu dzīvokli. Ja šis kooperatīva biedrs nevēlas privatizēt savu dzīvokli, tad acīmredzot viņam nav nekādas intereses dzīvot šajā mājā un uzturēt šo dzīvokli kārtībā. Visi tie privātīpašnieki, kuri ir privatizējuši dzīvokļus, apvienojas jaunā kooperatīvā, kurš ir domāts, lai šo māju uzturētu un lai mājai nodrošinātu normālu ekspluatāciju un normālu remontu. Ja dzīvokļa lietotājs nevēlas privatizēt savu dzīvokli, līdz ar to viņš nevar uzņemties tās saistības, kuras uzņemas dzīvokļa īpašnieks. Līdz ar to faktiski šīs saistības ir jāuzņemas kādam citam. Šajā gadījumā šīs saistības uzņemas pašvaldība, apmaksājot dzīvokļa lietotājam to pajas daļu, kuru viņš ir iemaksājis. Pēc tam pašvaldība var nodot īpašumā, pārdot vai dāvināt šo dzīvokli jebkurai personai, kura ir minēta 7.pantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Es gribētu turpināt to pašu, ko Grūtups te sāka. Bet mans viedoklis tomēr mazliet atšķiras. Cienījamais Punovskis teica, ka pašvaldības samaksā pajas daļu, tos 5000, teiksim, bet es uzskatu, ka pašvaldībai jābūt tikai pirmpirkuma tiesībām, nevis tā, ka pāriet pašvaldības īpašumā. Tad tas varbūt var par brīvu pāriet, kā šeit ir uzrakstīts. Var pat domāt, ka par brīvu pāriet vispār pašvaldības īpašumā. Bet vajag rakstīt, ka pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības. Tā pirks par šodienas tirgus cenu to dzīvokli no tā kooperatīva biedra, kas negribēs to privatizēt savā labā. Es saprotu, ka tā tam ir jābūt. Pašvaldība pirks par tirgus cenu šodien no tā paju biedra, nevis samaksās tos 5000. Samaksās 500000 par to dzīvokli. Tad savukārt viņa varēs darīt, ko grib, tad municipalitāte varēs slēgt īres līgumu par šo dzīvokli, ar ko grib, es tā sapratu.

B.Zeltkalne: Padomāsim par jūsu un Grūtupa kunga ieteikto redakciju: vai nu tās būs pirmpirkuma tiesības pašvaldībai, vai arī citādi formulēsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Zeltkalnes kundze, es gribētu vēlreiz atgriezties pie 6.panta. Te ir runa par to, ka celtniecības kooperatīva biedrs, kas nav privatizējis, saņem nomaksātu paju no pašvaldības. Sakiet, lūdzu, kā, jūsuprāt, tomēr vajadzētu šo pantu regulēt, jo var būt gadījumi, ka cilvēks to nav spējis attaisnotu iemeslu dēļ, un var būt gadījumi, ka viņš, teiksim, kaut kādu iemeslu dēļ nav ieinteresēts to darīt? Vai tā skaitīsies tā paja, kuru viņš ir kādreiz iemaksājis, tātad kaut kādi tur 20 vai cik tur tie tūkstoši? Šodien naudas vērtība ir kritusies gandrīz 10 reizes. Kas tā būs par paju, ko viņš saņems? Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Kas tā būs par paju? Vai tas būs tas naudas daudzums, kas ir uzdrukāts uz šiem papīra rubļiem, vai tā būs kaut kāda, kā Rikarda kungs teica, cenas vērtība vai kaut kas tamlīdzīgs? Kas tā būs par naudu, ko viņš saņems atpakaļ?

B.Zeltkalne: Jā, šis jautājums vēl ir jāprecizē par šo paju, jo pašreiz mēs ar paju saprotam to naudas summu, kas ir iemaksāta par dzīvokli, kā ir noteikts. Tā mums ir šodien termins– paja. Bet te jāpiemin, kādas tiesības ir pašvaldībai. Mēs jau runājām par šo pārdošanu. Tad ir jānosaka šā dzīvokļa cena acīmredzot.

J.Freimanis: Bet ar pajas atdošanu būtībā ir tieši tas pats gadījums, tad viņš arī dabūs tikai mazu paciņu papīra rubļu. Te jābūt vismaz lielākai šai paciņai. Saprotiet, te nav nekādas loģikas.

B.Zeltkalne: Nu, bet loģika arī ir… Tur jau ir, ka mēs pieņemam šo likumu. Loģika nav arī tajā apstāklī, ka šodien saņem pajas biedrs tos divus tūkstošus rubļu. Bet te jau ir runa tikai par tiem gadījumiem, ja nereģistrēs šo vai arī dzīvoklis paliks kā bezsaimnieka manta, kas pāriet pašvaldības īpašumā. 99 procentos gadījumu cilvēki būs ieinteresēti privatizēt, jo šodien ir jau ļoti daudz iesniegumu, ļoti daudz lūgumu, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu šo likumu, lai dzīvokļi nonāktu likumīgo īpašnieku rokās.

J.Freimanis: Tātad jūs domājat, ka būtībā to gadījumu, kuros cilvēks nespēs attaisnoties vai nebūs ieinteresēts privatizēt, būs tik maz, ka mēs ar tiem varētu nerēķināties.

B.Zeltkalne: Es domāju, tādu būs ļoti maz. Tie būs atsevišķi gadījumi, kad nevēlēsies privatizēt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, man tagad nevajadzētu izteikt komentārus, bet iebilst. Ir gadījumi, kad cilvēks ir garīgi slims, viņš var privatizēt, un nākamajā dienā viņš var atsavināt šo dzīvokli pārdodot, tas ir, iegūt peļņu, kā jau te minējām, apmēram miljonu rubļu. Tā ka šeit, man liekas, tas nav praktiskas diskusijas jautājums. Lūdzu, deputāt Šapovālov!

P.Šapovālovs: */Es atbalstu tos deputātus, kas izteica savas bažas sakarā ar sešu mēnešu termiņu, kas norādīts 6.pantā. Šie seši mēneši sākas ar dienu, kad likums stājas spēkā, bet lēmumā mēs nosakām, ka kārtība jāizstrādā mēneša laikā pēc likuma pieņemšanas. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem būs vairs ne seši, bet pieci mēneši. Un vēl, ievērojot to, ka Ministru padome ne sevišķi steidzas mūsu lēmumus izpildīt, šis mēnesis var izstiepties garāks. Ja tomēr Ministru padome to izpildīs, lielam iedzīvotāju daudzumam tas vēl nebūs zināms.

Tāpēc ierosinu konkrētu priekšlikumu: sešu mēnešu laikā pēc Ministru padomes nolikuma par kārtību, kādā dzīvokļu celtniecības kooperatīvu biedri var iegūt īpašumā savus dzīvokļus, publicēšanas laikrakstos, publicēšanas tieši laikrakstos, es to uzsveru, nevis Ministru padomes “Vēstīs”, bet laikrakstos “Diena” vai “Rīgas Balss”./

B.Zeltkalne: Jā, paldies. Šo priekšlikumu ņemsim vērā, jo tiešām par publicēšanu šeit nav minēts.

Priekšsēdētājs: Šapovālova kungam ir jāuzraksta un jāiesniedz, lai par to varētu balsot.

B.Zeltkalne: Šāda priekšlikuma nebija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Man ir kardinālāks priekšlikums. Pirmkārt, uzskatu, ka pašreizējais likuma projekts ir pretrunā ar tiem konceptuālajiem principiem, uz kādiem tas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Īpaši tas attiecas uz 6.pantu, kas vispār ir pretrunā ar dzīvokļu privatizācijas koncepciju, kuru izvirzījusi Tautas fronte. Šodien mūsu uzdevums ir radīt sākotnēju dzīvokļu tirgu. Šajā dzīvokļu tirgū kooperatīviem jau ir faktiski savs īpašums. Patiesībā komisija ir izdarījusi sekojošo: pirmkārt, tā ir apšaubījusi šo īpašumu kā piederošu dzīvokļu celtniecības kooperatīva biedriem. Otrkārt, tā ir ieviesusi jaunu nacionalizācijas jēdzienu, jo dzīvokļu nodošana uz sešiem mēnešiem pašvaldību īpašumā nozīmē šo dzīvokļu nacionalizēšanu.

Pirmajā lasījumā konceptuāli tas nebija ieviests, par šādu izmaiņu mēs neesam balsojuši, tāpēc uzskatu, ka mums 6.panta dēļ viss projekts jāatgriež pirmajā lasījumā, arī 13.panta dēļ, kur tieši teikts: “īpašuma formas maiņa”. Nav šīs īpašuma formas maiņas! Mums nav tiesību to darīt. Tas ir līdzīgi tam, ja mēs teiktu, ka rīt mainām īpašuma formu automobiļiem, zelta gredzeniem vai kam citam. Piemēram, tas pats ir noticis ar 7.pantu.

Tāpēc es uzskatu, ka komisija ir pārsniegusi savas pilnvaras. Plenārsēde pirmā lasījuma laikā komisijai tādas pilnvaras nav devusi. Vēlreiz jāizdara balsošanas analīze un jāpārskata pirmā lasījuma konceptuālie priekšlikumi, kas likumā jāiekļauj tādā kārtībā, kādā tie paredzēti pirmajā lasījumā. 6., 7. un 13.pants ir pretrunā ar pirmo lasījumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Jūs visi zināt, ka dzīvokļu celtniecības kooperatīvu biedri un vispār dzīvokļu celtniecības kooperatīvi agrāk valsts iestādēs tika uzskatīti kā specifiskas organizācijas. Personas, kam bija kooperatīvie dzīvokļi, nezin kāpēc tika uzskatītas par īpaši turīgām, uz tām šķībi skatījās. Valsts vara daudz sprunguļu meta dzīvokļu celtniecības kooperatīvu riteņos. Es to ļoti labi zinu, jo pats dzīvoju kooperatīvajā dzīvoklī un bieži ar to esmu saskāries. Šajā sakarā es nepiekrītu 6., 7. un 10.pantam. Kāpēc? Es uzskatu, ka tādā gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ dzīvokļu celtniecības kooperatīva biedrs ir zaudējis savas tiesības uz dzīvokli, tad pirmtiesības iegādāties šo dzīvokli īpašumā ir dzīvokļa celtniecības kooperatīvam, kas ir pārvarējis visas kooperatīva veidošanas grūtības, rūpes par ekspluatāciju un tā tālāk. Un tikai dzīvokļu celtniecības kooperācijai, vai kā citādi mēs to nosauksim atbilstoši likumam par kooperāciju, ir tiesības uz šo dzīvokli pirmām kārtām, tajā skaitā arī tiesības to piešķirt kādam no kooperatīva biedriem, jo parasti viņiem ir nepieciešamība iegūt jaunus dzīvokļus.

Kas attiecas uz 6.pantu, tad jāsaka tas pats. 10.pants jāpapildina ar vārdiem: “Dzīvokļa atsavināšanas gadījumā tā iegūšanas pirmtiesības ir dzīvokļu celtniecības kooperatīvam.” Un tikai tad, ja tas atsakās– pašvaldībai. Bet 7.pantā, es domāju, mēs atkal atņemam ārvalstu pilsoņiem tiesības iekļauties mūsu ekonomiskajā dzīvē. Es uzskatu, ka 7.panta beigās mums jāieraksta šādi: “vai citas valsts pilsoņi, kas atbilstoši Latvijas Republikas likumam par pilsonību vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem”. Kāpēc mēs gribam liegt citu valstu pilsoņiem tiesības kļūt par Latvijas pilsoņiem un mūsu republikā iegādāties dzīvokļus? Es priekšlikumu iesniegšu rakstiski./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es lūgtu sēdes vadītāju par procedūru. Vajadzētu tomēr mums par katru pantu otrajā lasījumā balsot. Es pašreiz nesaprotu, kurā pantā mēs atrodamies, jo runāja par visiem pantiem.

Priekšsēdētājs: 6.pantā.

G.Grūbe: Bet par iepriekšējiem pantiem mēs neesam nobalsojuši.

Priekšsēdētājs: Neesam nobalsojuši par 6.pantu. Par 6.pantu notiek diskusijas. Tikai diemžēl deputāti diskutē, neiesnieguši rakstiskus priekšlikumus.

Lūdzu, deputāt Zatuliviter!

V.Zatuliviters: */Es atgriežos pie 6.panta un iesniedzu priekšlikumu. Vispirms es piekrītu, protams, ka pašvaldība šeit jāizsvītro, vēl jo vairāk dodot tai pirmās rokas tiesības. Es domāju, ka šeit jāievieš norma, kas mums ierakstīta likumprojektā par namīpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem. Kāpēc gan mums neierakstīt, ka “gadījumā, ja… tiesības šo dzīvokli iegādāties ir tuvākajiem radiniekiem un tikai pēc tam dzīvokļu celtniecības kooperatīvam, un tikai pēc tam pašvaldībai. Un patiešām, ja pašam dzīvokļa lietotājam nav iespēju, bet šādas iespējas ir viņa dēlam vai meitai, tad kāpēc mēs viņiem šīs tiesības atņemam? Es formulēšu…/

B.Zeltkalne: Neviens jau neierobežo šīs tiesības. Tas taču nekur nav teikts, ka ir ierobežotas viņu tiesības.

V.Zatuliviters: */Iespējams, ka es ne īpaši skaidri izteicos. Es priekšlikumu iesniegšu rakstiski./

B.Zeltkalne: Lūdzu, rakstiskā veidā iesniedziet savu priekšlikumu.

V.Zatuliviters: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, otrajā lasījumā mēs varam balsot tikai par rakstiskiem priekšlikumiem, kas izmaina redakciju. Tā kā bija diskusija par 6.pantu, mums ir jānobalso par to tādā redakcijā, kā tas ir pašlaik, jo cita rakstiska priekšlikuma par 6.pantu nav. Ja būs redakcionāli labojumi, tie ir iesniedzami trešajam lasījumam. Mums vienkārši nav citas iespējas, jo ir otrais lasījums.

Balsosim par 6.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par– 35, pret– 13, atturas– 3, tas ir vairākums no balsojošo skaita, tādēļ mēs esam akceptējuši. Kolēģus, kuriem bija kādi labojumi, lūdzu tos iesniegt trešajam lasījumam rakstiski. Balsots tiek tikai par rakstiskiem labojumiem.

7.pants. Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Man liekas, ka ne visai pareizi ir tas, ka 365.dokumentā ir teikts, ka Ēlerta kunga priekšlikumi ir iekļauti no 7. līdz 10.pantam. Man tas gluži tā neliekas, tāpēc man ir priekšlikums 7.pantā izdarīt nelielus svītrojumus: atstāt 7.panta pirmajā rindiņā vārdus “dzīvokli var atsavināt par labu vienīgi” un tālāk tekstu svītrot līdz trešajai rindiņai, kur atstāt trīs vārdus “Latvijas Republikas pilsonim”, tālāko tekstu svītrot. Rezultātā 7.panta teksts skanētu tā: “Dzīvokli var atsavināt vienīgi par labu Latvijas Republikas pilsonim.”

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikums par šīs daļas svītrošanu. Par to mēs varam balsot. Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Es atkal gribu atgriezties pie pirmā lasījuma. Pirmajā lasījumā tika pieņemts, pirmkārt, ka dzīvoklis var tikt atsavināts par labu Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kas Latvijas Republikā nodzīvojuši ne mazāk kā 10 gadus. Arī par to mēs nobalsojām. Tagad atkal, jau kuro reizi, komisija maina normas, kas ir pieņemtas pirmajā lasījumā./

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu priekšlikums?

S.Zaļetajevs: */Pirmkārt, atgriezties pie 10 gadiem. Otrkārt, pirmajā lasījumā par šo normu bija rakstīts, ka dzīvoklis var tikt atsavināts par labu bērniem bez nodzīvoto gadu cenza. Arī tas tika pieņemts pirmajā lasījumā ar balsošanu. Šodien atnāku un stundu pirms izskatīšanas saņemu pilnīgi jaunu dokumentu, bet no manis prasa priekšlikumus rakstiski! Atvainojiet, kad es to būtu varējis izdarīt, ja šo dokumentu esmu saņēmis pirms stundas?/

Priekšsēdētājs: Trešajam lasījumam jūs varēsit iesniegt.

B.Zeltkalne: Es atvainojos, 8.pantā ir skaidri un gaiši pateikts. Kāpēc jūs visu jaucat šeit? Īpašuma tiesības uz kooperatīvo dzīvokli mantošanas ceļā var iegūt atbilstoši Civilkodeksam jebkurš mantinieku lokā esošs Latvijas Republikas vai kādas citas valsts iedzīvotājs. Tas taču ir noteikts Civilkodeksā. Kāpēc jūsu bērni nevar mantot?

S.Zaļetajevs: */Atvainojiet, bet jūs nedaudz jaucat jēdzienus. Tur rakstīts: “var tikt atsavināts par labu mantiniekiem”, tas ir, mantinieks šo dzīvokli var saņemt, nesagaidot īpašnieka nāvi. Bet šeit rakstīts, ka mantinieks to var saņemt tikai mantojuma ceļā, tas ir, pēc īpašnieka nāves. Tās tomēr ir nedaudz citādas lietas. Es nesaprotu, kāpēc tās normas, kas bija pirmajā lasījumā, ir patvarīgi mainītas./

B.Zeltkalne: Izlasiet, kādas ir mantošanas tiesības Civilkodeksā, un tad runājiet!

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, turpmāk, lūdzu, tikai par rakstiskiem priekšlikumiem mēs balsosim, izņemot priekšlikumus par svītrošanu.

Lūdzu, deputāte Marjaša.

R.Marjaša: Es gribēju iebilst deputātam Bērzam. Viņš piedāvā 7.pantā paredzēt atsavināšanu tikai par labu Latvijas Republikas pilsonim. To nevar kaut vai formālu apstākļu dēļ. Mums nav pieņemts pilsonības likums, nevar zināt, kad tas tiks pieņemts, un nevar zināt, kas to pieņems– mūsu Augstākā padome vai Saeima. Ja mēs ierakstīsim tādu redakciju, kā Bērzs piedāvā, mēs apturēsim vispār šo dzīvokļu tirgus iespējamību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Man ir tāds jautājums. Mēs kādreiz runājām, ka Latvijā pašreiz ir ļoti daudz cilvēku (tūkstoši vai pat desmitiem tūkstošu), kas nelikumīgi ir samaksājuši naudu, iestājušies rindā un tikpat nelikumīgi šos dzīvokļus ir nopirkuši. Šeit es neredzu nevienu pantu, kurš kaut kādā veidā ļautu viņiem atņemt šo nelikumīgi iegādāto dzīvokli vai regulētu šo nelikumīgi iegādātā kooperatīvā dzīvokļa jautājumu. Vai pareizāk nebija 7.pantā rakstīt– kuram ir uzturēšanās tiesības un kurš Latvijas Republikā nodzīvojis ne mazāk kā 16 gadus.

B.Zeltkalne: Mums nav vēl šīs uzturēšanās atļaujas. Ja mums būtu imigrācijas likums, mēs varētu kaut kādā veidā citādi formulēt. Es piekrītu šai pirmajai daļai. Līdz trešajam lasījumam lēmums tiks papildināts ar šo jūsu ierosinājumu par šīm nelikumībām, varbūt pat ar atpakaļejošu datumu.

A.Kiršteins: Vai vienkārši būs pants, ka nelikumīgi iegūts dzīvoklis nedod tiesības šajā likumā paredzētajā kārtībā to privatizēt.

B.Zeltkalne: Jā, šāds punkts būs.

Priekšsēdētājs: Paldies, godājamie kolēģi. Mums ir jābalso vienīgi par Bērza kunga priekšlikumu. Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Replika atbildei uz Marjašas kundzes iebildumu. Mēs esam pieņēmuši lēmumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu, tā ka mums nekāda pilsonības likuma pieņemšana nav jāgaida. Šeit tas neko nevar traucēt.

Priekšsēdētājs: Atgādinu Bērza kunga priekšlikumu– 7.pantā svītrot daļu un atstāt tikai, ka “dzīvokli var atsavināt par labu vienīgi Latvijas Republikas pilsonim”. Pārējo daļu svītrot. Tāds bija Bērza kunga priekšlikums.

Balsosim par deputāta Bērza priekšlikumu. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par– 20, pret– 12, atturas– 14. Šis ierosinājums nav guvis vairākumu no balsojošo skaita. Tātad 7.pants paliek tādā redakcijā.

8.pants. Par 8.pantu nav? 9.pants? Arī nav. 10.pants. Nav priekšlikumu.

11.pants. Lūdzu, deputāt Čepāni!

A.Čepānis: Ja mēs pieņemsim šā likumprojekta 11.pantā minēto normu, tad mums ir jāizdara attiecīgas izmaiņas likumā par kooperatīvajām kopdarbības sabiedrībām, jo likumā par kooperatīvajām kopdarbības sabiedrībām dzīvokļu kooperatīvi nav paredzēti. Tie bija projektā iestrādāti, bet pēc Zeltkalnes kundzes ierosinājuma tie tika no turienes izsvītroti. Tādēļ šis likuma punkts nav saskaņā ar jau pieņemto.

B.Zeltkalne: Es atvainojos, Čepāņa kungs, tika izsvītrots vārds “celtniecības” un palika “dzīvokļu”. Likumā…

A.Čepānis: Likumā ir rakstīts– dzīvokļu kooperatīvi.

B.Zeltkalne: Pilnīgi pareizi.

A.Čepānis: Un tie tika izsvītroti, tur nav. Tādēļ šos te veidot būs pretlikumīgi.

B.Zeltkalne: Neko nesaprotu, dzīvokļu celtniecības kooperatīvi tika izsvītroti, bet ne dzīvokļu kooperatīvi. Te ir runa par mājas aprūpi, nevis par celtniecību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Ir vēl viens šķērslis šā panta pieņemšanai. Tas ir sakarā ar to, ka daļa dzīvokļu pāries pašvaldības īpašumā, bet saskaņā ar likumu par kooperatīvajām kopdarbības sabiedrībām tādas var dibināt tikai fiziskās personas. Bez tam šis likums neparedz saskaņošanu ar pašvaldībām par izveidošanu, ja es nekļūdos. Varbūt Čepāņa kungs mani labos, ja es kļūdos. Ir divas nopietnas kļūdas šajā pantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Varbūt es arī kļūdos, bet arī es esmu pārliecināts, ka likumā par kooperatīvajām sabiedrībām ir norma par dzīvokļu kooperatīviem, un tiešām tur tika svītroti vārdi– “celtniecības kooperatīvi”. Dzīvokļu celtniecības. Otrs, kas attiecas uz šīm pašvaldībām, tad tam varētu piekrist. Es kā dzīvokļu grupas loceklis saku, ka varētu piekrist, ka tur nav jāsaskaņo ar pašvaldībām.

B.Zeltkalne: Tāds bija priekšlikums komisijā, to izvirzīja viens no komisijas locekļiem, ka vajadzētu, lai nebūtu kāda patvaļa, ka pašvaldības nezinātu, kādi kooperatīvi tiek reģistrēti un kas notiek. Bet šo priekšlikumu var arī svītrot. Tas nav būtiski.

Priekšsēdētājs: Komisija piekrīt svītrot par pašvaldībām. Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums. Kāds būs pašreizējo dzīvokļu celtniecības kooperatīvu liktenis? Tās taču ir veselas organizācijas, kam ir kaut kādi naudas fondi, materiālie līdzekļi, tajās strādā cilvēki. Šeit nekas nav teikts par pašreizējiem dzīvokļu celtniecības kooperatīviem. Kāds būs to liktenis?/

B.Zeltkalne: Tas nav šā likuma uzdevums, es atvainojos, rūpēties, kas notiks ar šiem kooperatīviem. Likumā ir skaidri pateikts, kas notiek, tālāk privatizējot dzīvokļus. Likvidēsies šie kooperatīvi. Ko viņi darīs ar savu naudu, to viņi paši lems. To mēs likumā nenoteiksim.

Priekšsēdētājs: Par likvidācijas procesu ir minēts katra kooperatīva statūtos un paraugstatūtos.

B.Zeltkalne: Tas mums nav jāieraksta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zatuliviter!

V.Zatuliviters: */Par 11.pantu. Tas man izraisa neizpratni. Es lasīšu, bet jūs, lūdzu, ieklausieties! “Ar mērķi nodrošināt ekspluatāciju un namu remontu, un citu jautājumu risināšanai kooperatīva īpašniekiem jāizveido dzīvokļu celtniecības biedrības.” Varbūt šeit tulkojums nav precīzs, es to neizslēdzu. Es vispār nesaprotu, kāpēc šis pants vajadzīgs, ja šodien visas ekspluatācijas un remonta funkcijas nodotas dzīvokļu celtniecības kooperatīviem? Kāpēc vēl kaut kādas biedrības veidot? Dzīvokļu celtniecības kooperatīvi var slēgt līgumus ar tām pašām vietējām pašpārvaldēm, ar celtniecības pārvaldēm dzīvokļu uzturēšanai, kosmētiskajiem un kapitālajiem remontiem un tā tālāk. Kāpēc vēl kādas biedrības? Kāpēc tas viss pierakstīts 11.pantā?/

B.Zeltkalne: Tāpēc, ka nedrīkst palikt “karājoties gaisā” māja. Kad tiks dzīvokļi privatizēti, kas tad notiks ar māju? Nezinu, kāpēc jūs uzstājat, lai paliktu šie dzīvokļi celtniecības kooperatīvā. Tie ir savu padarījuši un vairs nav vajadzīgi. Kāpēc būtu obligāti vajadzīgi dzīvokļu celtniecības kooperatīvi, privatizējot dzīvokļus? Te ir runa par māju, par to, kas apsaimniekos māju.

V.Zatuliviters: */Tāpēc nav saprotams, kāds īsti īpašnieks šodien ir dzīvokļu celtniecības kooperatīvs, ja tas ar šīm lietām nenodarbojas? Ja ūdens nav augstāk par trešo stāvu, ne siltā, ne aukstā?/

B.Zeltkalne: Ļoti slikti, ka viņi ir bijuši tie īstie saimnieki. Ļoti slikti.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs sākam vispārēju diskusiju par dzīvokļu stāvokli Rīgā. Vēl, lūdzu, par 11.pantu? Nav. Tātad komisija piekrita svītrot šo saskaņošanu ar pašvaldībām. Deputāt Rikard, par 11.pantu ir jābūt pie mikrofona. Tas, ka jūs mājat ar roku no vietas, neko nenozīmē. Lūdzu.

R.Rikards: Varbūt vārdu “ir jāizveido” vietā likt– “var izveidot”. Redziet, kāda situācija! Vienkārši– “var izveidot”, jo citādi situācija var būt tāda, ka 100 vai cik šo privātīpašnieku savāksies, maksās naudu, iecels vienu pārvaldnieku. Maksās viņam naudu, pārvaldnieks meklēs firmas, kas apsaimniekos, pavisam citas firmas. Saprotiet! Latvijas laikā bija tā: ja vienai mājai bija vairāki īpašnieki, viņi vienkārši pieņēma pārvaldnieku. Īpašnieki maksāja, pārvaldnieks rūpējās. Firmas viņš iesaistīja, kanalizācijas firmu un jumta labošanas firmu, tātad– “var izveidot”. Un tad būtu viss atrisināts.

B.Zeltkalne: Rikarda kungs, vai nevar būt tā, ka viņi neveidos šo kooperatīvu un nenoslēgs nekādus līgumus ar firmu? Un nekas nenotiks. Katram ir savs dzīvoklis, un neviens nerūpējas par šo māju. Arī par to ir jādomā, ja mēs ieliksim vārdiņu “var”.

R.Rikards: Es saprotu, viss ir ļoti padomisks šodien. Kāpēc jūs domājat, ka nerūpēsies?

B.Zeltkalne: Man nav iebildumu. Varam arī tā. Bet es zinu, ka būs atkal…

Priekšsēdētājs: Kaut gan piespiedu kārtā piespiest kādu iestāties kooperatīvā arī ir sarežģīti. Tāda procesa vēl pagaidām nav. Lūdzu, tātad deputāta Rikarda priekšlikums bija mainīt vārdus “ir jāizveido” ar vārdiem “var izveidot”. Tas ir redakcionāls labojums, par to mēs varam balsot. Nav jāreģistrējas. Ticiet man, neviens nav nācis klāt.

Deputāte Marjaša vēl vēlas. Lūdzu!

R.Marjaša: Es lūdzu deputātus padomāt, varbūt vispār tas punkts šeit nav vajadzīgs. Vai šinī likumā par privatizāciju mums ir jānosaka, kādā veidā pēc tam īpašnieki saglabās, uzlabos un kārtos savas saimnieciskās darīšanas? Tad jau drīzāk tas būs kaut kāds normatīvs akts kaut kādā citā līmenī– Ministru padomes, pašvaldību līmeņa. Vai vispār tas šeit ir vajadzīgs?

B.Zeltkalne: Es piekrītu, varam svītrot arī šo…

R.Marjaša: Es piedāvāju to svītrot.

Priekšsēdētājs: Tātad radikālākais labojums– 11.pantu vispār svītrot. Balsosim par deputātes Marjašas priekšlikumu par panta svītrošanu. Komisija piekrīt. Rezultāts: 42– par, 1– pret, 10– atturas. Pants svītrots.

12.pants. Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Par 12.pantu. Es lūdzu šodien 12.pantu otrajā lasījumā neakceptēt. Motivācija tāda, ka es šeit redzu ļoti lielu bīstamību likumā sakarā ar to, ka visas īpašuma iegūšanas tiesības, visa šī kārtība ir atdota Ministru padomei un šajā 12.pantā nav minēti pat pamatprincipi šai kārtībai. Tātad man nav skaidrs, kas ar šo lietu nodarbosies, kādā veidā tas notiks, kādā veidā var izskatīt sūdzības un tā tālāk, un tā joprojām. Tāpēc es lūdzu šodien šo 12.pantu otrajā lasījumā neakceptēt, bet komisijai padomāt un trešajam lasījumam iesniegt vismaz iestrādātus pamatprincipus. Nu, un pārējo, bez šaubām, varētu tad atstāt Ministru padomei.

B.Zeltkalne: Grūbes kungs, vai jūs domājat, ka likumā ir jāiestrādā šī kārtība? Jūs par to runājāt arī pirmajā lasījumā. Es īsti nesapratu, vai mēs šeit neuzņemamies Ministru padomes funkcijas, nosakot gan par īri, gan ekspluatāciju, gan visu pārējo… Es nezinu, vai tas šeit būtu vajadzīgs. Vai tas ir likumā jāiestrādā?

G.Grūbe: Es atvainojos. Par ekspluatāciju es šeit nedomāju, bet tieši domāju, kāda institūcija ar šo lietu nodarbojas, kas izskata strīdus, kādā veidā notiek šī pārdošana un tā tālāk, jo te nav ielikti galvenie pamatprincipi, tāpēc es vienkārši aicinu visu neatstāt Ministru padomei, bet noteikt 12.pantā pamatprincipus šai kārtībai. Uz šiem pamatprincipiem Ministru padome varētu izstrādāt nolikumu vai kaut kādu normatīvo aktu, bet šobrīd, kā saka, šai kārtībai… Absolūti visu atstāt tikai Ministru padomei…

B.Zeltkalne: Vai jūs varētu rakstiski iesniegt tos pamatprincipus, kādus vajadzētu noteikt likumā?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zatuliviter!

V.Zatuliviters: */Es gribu atbalstīt deputātu Grūbi kaut vai tāpēc, ka, 12.pantā ierakstot, ko mēs jau esam izdarījuši, mēs visu nododam Ministru padomes ziņā, kas var noteikt tādu kārtību, kas būs pretrunā ar mūsu pieņemto likumu. Tāpēc es atbalstu deputāta Grūbes priekšlikumu. Kaut kādas pamatnorādes jādod, kuru rāmjos Ministru padomei šī kārtība jāizstrādā, citādi viņi izstrādās tādu, ka mēs pēc tam…/

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ir ienācis ierosinājums neakceptēt otrajā lasījumā 12.pantu, uzdodot komisijai izstrādāt vēl pamatnoteikumus, kuri būs jāievēro Ministru padomei. To mēs varam atrisināt ar balsošanu par akceptēšanu. Ja 12.pants neiegūs vairākumu, tad tas nebūs akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Es tomēr domāju, ka šie priekšlikumi, kas nāk patlaban, par to, lai nevarētu akceptēt 12.pantu, ir diezgan destruktīvi, jo kungiem un dāmām bija pietiekami daudz laika šos priekšlikumus iesniegt, lai mēs tos varētu iestrādāt šajā likumā.

B.Zeltkalne: Rakstiski nebija iesniegts neviens priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Deputāte Seile, lūdzu, un pēc tam deputāts Grūbe atkārtoti.

A.Seile: Es domāju, ka te ir neliels pārpratums. Pietiktu izmainīt vienu vārdu, un viss nostātos vietā. Vajadzētu padomāt. Bet es neesmu to rakstiski iesniegusi. Kā būtu, ja mēs teiktu tā– “kārtību, kādā kooperatīva biedram noformē īpašuma tiesības”, nevis– “kādā viņš iegūst”. Kādā iegūst, to nosaka šis likums.

B.Zeltkalne: Jā, varbūt arī.

A.Seile: Ja Zeltkalnes kundze piekrīt, varbūt Krastiņa kungs var atļaut nobalsot par šo vienu vārdu.

B.Zeltkalne: Paldies, Seiles kundze. Šeit tiešām ir runa par to, vai tā būs apliecība, kuru izdos, vai tā būs kāda reģistra grāmata. Tieši par to arī ir runa, jo likums jau nosaka, mēs jau privatizējam šos dzīvokļus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es katrā gadījumā kategoriski noraidu Punovska kunga vienkāršo apgalvojumu par to, ka… Es atgādinu, ka pirmajā lasījumā mums vispār bija principi par šo likumu. Es nevarēju nekādā gadījumā iesniegt arī par šo 12.pantu konkrētus priekšlikumus, jo šādā veidā tas nebija izteikts, un vispār šis likums nebija šādā formā izteikts, kā ir otrajā lasījumā, tāpēc es negribu noraidīt šo likumprojektu. Es ļoti cienu cienījamo Zeltkalnes kundzi un viņas darba grupu, bet es negribu radīt tādu iespēju, ka visu šo kārtību tad izstrādās Ministru padome, nebūs noteikti likumā nekādi principi. Izrādīsies, ka beigās šis pats kooperatīvs būs noteicējs šajā dzīvokļu sadalē. Es domāju, ka tas ir pilnīgs absurds. Tāpēc vispārējie principi šeit ir jādod.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Es tomēr atbalstu Seiles priekšlikumu. Ja vārda “iegūst” vietā būtu “noformē”, tad ir absolūti skaidrs, ka likums pasaka principus, viss likums tomēr pasaka principus, bet noformē izziņas vai apliecības, vienkārši– “noformē”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bel!

A.Bels: Strīds par vārdiem dažreiz var iegūt ļoti tālejošas sekas. Man šķiet, ka īpašumtiesības nevar noformēt, tas nav juridisks termins. Es brīnos par mūsu juristiem, ka viņi to uztver tik mierīgi. Te tomēr vajadzētu ar vārdiem rīkoties ļoti precīzi. Īpašumtiesības vai nu ir, vai nav ar likumu, bet, ja mēs atļausim noformēt, šī formēšana var sākties ļoti dīvaini.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Te ir viena izeja. Tika ierosināts 12.pantu neakceptēt un vēl izstrādāt. Tātad, ja tas neiegūs balsu vairākumu, tad tas nebūs akceptēts, un komisijai nekas cits neatliks, kā pie tā vēl strādāt.

Balsosim par 12.pantu, par tā akceptēšanu vai neakceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par– 23, pret– 16, atturas– 13. 12.pants nav akceptēts otrajā lasījumā. Tātad otrajā lasījumā atkārtosim reizē ar trešo lasījumu jau pārstrādātu projektu. Lūdzu godājamos kolēģus iesniegt rakstiskus priekšlikumus.

13.pants. Nav nekādu iebildumu? Deputāt Ēlert, lūdzu!

I.Ēlerts: Mums ir iesniegts likumprojekts, kurš ir ievērojami izmainīts salīdzinājumā ar pirmajā lasījumā pieņemto koncepciju. Es nesaku, ka šāda koncepcija nevarētu būt, bet tā nav izstrādāta tā, kā tas būtu vajadzīgs otrajam lasījumam sagatavota likuma tekstā. Es aicinu Zeltkalnes kundzi pavisam mierīgi ar savu grupu turpināt strādāt pie šā likumprojekta, pieaicinot varbūt šajā jautājumā pieredzējušo juristu Grūtupa kungu, un iesniegt otrajam lasījumam jau sīki un pareizi izstrādātu likuma tekstu bez pretrunām. Es tomēr aicinu cienījamos kolēģus nepieņemt šo likumu otrajā lasījumā, jo mēs trešajā lasījumā varam iegūt diezgan neskaidru un pat bīstamu likumu.

Es pateikšu divas lietas, kas šeit var parādīties blakus šim likumam. Tātad dzīvokļu celtniecības kooperatīvi ir saņēmuši paju iemaksas, bet tiem, kas nu varbūt savas neuzmanības dēļ šos dzīvokļus nepieteiks privatizēt, tiem šie kooperatīvi neatdos naudu, bet to būs spiestas atdot pašvaldības. Tātad pēc tam šie kooperatīvi neskaidrā ceļā varēs likvidēties, pievācot šo naudu. Acīmredzot to pievāks viņu valde vai kas. Te ir ļoti neskaidri. Nav arī skaidrs šis kooperatīvu liktenis vispār, tas tā nedrīkst palikt ārpus likuma, ja jau reiz lems šo kooperatīvu likteni. Tāpēc te ir ļoti, ļoti nopietni jāpārdomā. Es aicinu kolēģus nebūt pārsteidzīgiem un neveicināt slidena un nepārdomāta likuma rašanos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Es lielā mērā atbalstu Ēlerta priekšlikumu, bet no citas puses. Mums šis likumprojekts ir iznācis tāds samuļļāts tāpēc, ka iepriekšējo reizi, kad konceptuāli izskatīja, nebija cienījamās Zeltkalnes kundzes uz vietas, Likumdošanas komisija bija šo variantu izskatījusi, Endziņa kungs stādīja priekšā, un apspriešana noritēja pavisam citādi nekā šodien. Tika tiešām nobalsots konceptuāli.

Bija divi varianti– vai taisīt par garāžām atsevišķi un par dzīvokļiem atsevišķi. Bet tika nobalsots, ka apvienot vienā likumā garāžas. Un nekādas vasarnīcas. Līdz ar to šis lasījums nekādi neatbilst tam pirmajam lasījumam. No juridiskā viedokļa tas ir stingri netīrāks, nekā bija pirmā koncepcija. Tāpēc es aicinu tomēr neatbalstīt otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Deputāt Rikard, lūdzu!

R.Rikards: Atcerēsimies, kas tika ņemts par pamatu šim likumam– Krievijas likums, kas ir pieņemts martā, Krievijas īpašuma likums, kurā ir tikai viens pants. Vispār jēga, vienīgā koncepcija ir atļaut paņemt to, atļaut vienkārši privatizēt un neko vairāk. Un pēc tam paši īpašnieki rīkojas tālāk, kā viņi grib, ar savu īpašumu. Tātad vienīgā koncepcija ir– atļaut, un nekas cits. Es uzskatu, ka viss šeit ir daudzmaz korekti. Šis tas ir pieslīpējams, bet es tomēr aicinu to pieņemt otrajā lasījumā, jo jautājums nav atliekams,– mēs esam ieinteresēti, lai veidotos dzīvokļu tirgus, lai tie, kas grib aizbraukt no Latvijas, pārdotu šos dzīvokļus Latvijas iedzīvotājiem, aizbrauktu un nopirktu Pleskavā. Un viss. Mēs esam ieinteresēti– ātrāk. Tāpēc es aicinu pieņemt otrajā lasījumā, protams, piestrādājot 12.pantu, bet 12.panta otro lasījumu mēs vēl skatīsim trešā lasījuma gaitā. Neapšaubāmi, ka grupā vajag paņemt Grūtupu. Grūtups ir liels speciālists, bez Grūtupa jūs neiztiksit, ņemiet Grūtupu klāt!

B.Zeltkalne: Rikarda kungs, mēs ļoti labprāt paņemtu ne tikai Grūtupa kungu, bet arī citus kungus…

R.Rikards: Arī mani?

B.Zeltkalne: Ja varētu, tad ņemtu, jā… Grūtupa kungs tika uzaicināts, viņš aizņemtības dēļ nevar piedalīties, ar varu es neko nevaru šeit.

Priekšsēdētājs: Deputāt Punovski, lūdzu!

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Atgriežoties pie garāžu jautājuma, ja mēs tagad gribētu vēl šeit iesaistīt garāžas, tad šis likums izskatītos apmēram tāds: pirmā daļa– par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju, otrā daļa– par kooperatīvo garāžu privatizāciju. Tās ir divas dažādas un nesavienojamas lietas. Nevar vienā tekstā ierakstīt– dzīvoklis un garāža. Ir jāraksta divi dažādi teksti, un likums būs sastāvošs no divām daļām. Mēs tagad strādājam pie otra likuma par garāžu, vasarnīcu un visa pārējā privatizēšanu, kas ir saistīts ar zemi.

No otras puses, es atvainojos, bet šajā likumā nevar izskaidrot pašreizējo dzīvokļu celtniecības kooperatīvu darbības principus. Dzīvokļu celtniecības kooperatīvs ir tikai juridiska persona, kura pārvalda šo māju, kurā atrodas dzīvokļi, kas nodoti lietošanā kooperatīva biedriem. Šim celtniecības kooperatīvam vairs nav nekādu naudas līdzekļu, tie ir iztērēti par mājas celtniecību, kooperatīvs ir tikai juridiska persona, un, privatizējot šos dzīvokļus, mēs likvidējam šo dzīvokļu celtniecības kooperatīvu un nododam dzīvokļus katram biedram īpašumā. Pēc tam šie biedri, savstarpēji apvienojoties, veidos jaunu kooperatīvo sabiedrību uz pavisam citiem principiem. Dzīvokļu celtniecības kooperatīvi, pieņemot šo likumu, tiek likvidēti. Momentāni. Tāpēc es tomēr aicinu pieņemt šo likumu otrajā lasījumā, jo mēs nevaram iekļaut visu to, kas jau ir eksistējošs, pārrakstīt šeit, lai viss tas būtu skaidrs, tas vienkārši ir jāzina un acīmredzot pasniegšanas gaitā ir jāpastāsta. Varbūt šī informācija nav šeit bijusi pietiekama, atbildot uz jautājumiem, kurus jūs uzdodat.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums te vēl stāv deputāti pie mikrofona, bet ir sācies pārtraukums. Kā mēs lemsim? Pabeigsim šā jautājuma skatīšanu vai iesim pārtraukumā? Pabeigsim.

Lūdzu, deputāt Kurdjumov!

L.Kurdjumovs: */Mēs vēl neesam pieņēmuši likumu par zemes reformu pilsētās. Ja es nekļūdos, piemēram, Rīgas pilsētā visa kooperatīvo dzīvokļu celtniecība notika uz jaunām zemēm, kuras atbilstoši likumprojektam par pilsētu zemēm droši vien principā kaut kam pieder. Šajā likumā šī problēma nav pat minēta. Es šajā likumā gribētu redzēt šo divu likumu saistību. Tāpēc es ierosinu, atbalstot daudzu deputātu, īpaši Ēlerta kunga, priekšlikumu, atturēties no likuma pieņemšanas otrajā lasījumā, lai, kā teikt, vēlreiz pārdomātu, rūpīgāk izstrādātu šīs normas. Šo firmu saimnieki var izrādīties īpašnieki uz svešas zemes. Tas nozīmē, ka jārisina arī šī problēma./

Priekšsēdētājs: Deputāt Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Man jāsaka atklāti: ja es uzstājos pret 12.pantu, tad es neuzstājos pret visu likumprojektu. Tāpēc vienkārši es aicinu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā un strādāt patiešām ļoti intensīvi līdz trešajam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrēties! Rezultāts: reģistrējušies 72 deputāti. Paldies. Vēl Zeltkalnes kundze vēlējas ko teikt?

B.Zeltkalne: Es tikai divos vārdos. Es arī nesaprotu, kāpēc rodas šādi jautājumi– nepieņemt otrajā lasījumā. Tieši otrādi, deputāti paši teica, ka pirmajā lasījumā nav bijis izstrādāts pietiekami šis likums un ir tikai seši panti. Viss izteiktais tika iestrādāts, kāpēc būtu vajadzīgs vēl papildināt ar īrēm un apakšīrēm? Tā mēs varam iet līdz bezgalībai. Šeit varēja būt likumā tikai viens punkts: privatizēt– un viss.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeltkalnes kundze! Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 51– par, 11– pret, 6– atturas. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā. Komisijai jāstrādā, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.

B.Zeltkalne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tāds paziņojums: pulksten 12.00 pie Augstākās padomes notiks kustības “Glābiet bērnus!” mītiņš. Ja kāds no deputātiem jūtas kompetents un varošs tur piedalīties, lūdzu– pulksten 12.00 pie Augstākās padomes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemsim, lūdzu, vietas! Reģistrēsimies! Rezultāts: reģistrējušies 58 deputāti. Endziņa kungs ir 59.

Godājamie kolēģi, tādā deputātu sastāvā mums laikam cits nekas neatliek kā ķerties intensīvi pie medībām. Lūdzu.

K.Šļakota: Godājamie kolēģi, godājamais priekšsēdētāj! Es šodien uzstāties netaisos. Visi priekšlikumi, kurus mēs saņēmām vakar, ir izdalīti. Tāpēc varētu skatīt tālāk pa pantiem. Pašreiz jautājums ir par 3.pantu, ja deputāts Endele ir uz vietas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 3.pants, ar kuru mēs vakar pārtraucām savu darbu. Jums ir izdalīti šie papildinājumi un labojumi, 369.dokuments, 368., 364. un 360. Tā ka ir plašas iespējas apspriest pa pantiem.

3.pants. Deputāt Endele, lūdzu!

J.Endele: Es varbūt dotu priekšroku Čepānes kundzei.

I.Čepāne: Paldies, Endeles kungs! Vispirms, cienījamais Šļakotas kungs, es gribētu vērst jūsu un arī pārējo kolēģu uzmanību uz to, ka šeit, runājot par tiesiskās regulēšanas objektu, par ko es rakstu savos priekšlikumos, es izskaitīju, ka tur ir doti pavisam četri jēdzieni. Pirmkārt, ir dots jēdziens “medību resursi”, piemēram, 3.6., 24.pantā, “medību fonds”– 4.12., “medību platības”– 14.17. un “medījamie dzīvnieki”– 18., 20., 25., 21. Runājot par tik svarīgiem jautājumiem kā par atbildības jautājumiem, vienā gadījumā jūs runājat par medījamiem dzīvniekiem, citur– par medību resursiem. Es gribētu teikt, ka šie jēdzieni ļoti patvaļīgi tiek lietoti kā sinonīmi. Tāpēc redakcijas komisijai, šā likuma izstrādāšanas komisijai tomēr vajadzētu pakonsultēties ar juristiem, kā mēs līdz šim šeit un arī citu valstu praksē šos jēdzienus traktējam. Nevar pārnest ekoloģisko zinātņu terminus uz tiesiskajām attiecībām, jo tiesībām ir jāregulē šīs sabiedriskās attiecības ar tiesību normu palīdzību. Tāpēc šeit arī ir tādi iebildumi.

Runājot konkrēti par 3.pantu, es tomēr domāju, ka to vajadzētu definēt, ka tas ir medību fonds. Sakarā ar to, ka Endeles kungs ir kategorisks valsts īpašuma pretinieks, un baidoties par to, ka šajā gadījumā šie dzīvnieki nonāks varbūt ne tajās rokās, kur šodien, brīvajā Latvijā, būtu vajadzīgs, viņš uzskata– un es varu viņam arī piekrist –, ka dzīvniekus, savvaļas dzīvniekus grūti ir individualizēt kā īpašuma tiesību objektu, jo šodien, piemēram, viņi ir manā teritorijā, rīt– citā un arī pat citā valstī.

Es paskatījos Latvijas Republikas likumdošanā 1937.gada Civillikumu. Tur ir teikts tik tiešām, ka dzīvnieki nevar būt individualizēti kā privātais īpašums tikai tad, ja viņi ir savvaļā. Viņi var būt kā privātais īpašums, ja viņi ir nošauti. Šajā gadījumā, ja cilvēkiem tik ārkārtīgi liela alerģija pret šo valsts īpašumu, es arī piekristu atmest to vārdu, šo “valsts īpašumu”, jo tur tālāk skaidri un gaiši pateikts, kas tālāk, varētu teikt, ar šo bezsaimnieka mantu notiek, ja šie dzīvnieki tiek nomedīti. Lai gan tas lietas būtību nemaina, man kā juristei tomēr būtu jāpamatojas uz spēkā esošo likumdošanu, jo likumā par dzīvnieku izmantošanu un aizsardzību tomēr šīs valsts īpašuma tiesības ir fiksētas. Es paskatījos 14.pantā šajā konstitūcijā, kuru Krastiņa kungs galīgi neatzīst, bet kurā jau esam izdarījuši izmaiņas (šī sasaukuma sesija– par īpašumtiesībām), bet tur šie savvaļas dzīvnieki nav minēti. Es piekrītu, ka mēs ņemam šo valsts īpašumu ārā, bet tomēr atstājam, ka tas būtu šis fonds.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Es arī aicinu visus kolēģus balsot par Čepānes kundzes ierosinājumu, tas ir, par šo formulējumu, noņemot nost par pašvaldību īpašumu, un ierosinu balsot, lai nosvītrotu “un ir valsts īpašums”.

Priekšsēdētājs: Priekšlikums skaidrs. Gribu arī informēt godājamos deputātus, ka mēs neesam vis 59, kā reģistrējušies, bet tikai 48.

K.Šļakota: Priekšsēdētāja kungs, varbūt es arī varētu teikt dažus vārdus pēc tik izsmeļoša referāta?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

K.Šļakota: Godājamie kolēģi, mēs šeit runājam par terminiem, Čepānes kundze runāja par to, ka medību resursi un medījamie dzīvnieki ir viens un tas pats. Es tam daļēji piekrītu, tas ir viens un tas pats, tie ir sinonīmi, kurus šeit lieto tikai, lai pilnīgāk atklātu kādu jēdzienu šinī jautājumā. Nekas būtisks nemainās, ja mēs lietojam šā vārda “resursi” vietā “medījamie dzīvnieki”. Lai gan no loģikas un valodas viedokļa, runājot konkrēti par medību procesu pašu kā tādu, ja mēs sakām– “medību resursu liktenis līdz nošaušanai un pēc nošaušanas”, tad tas skan tā kā pieklājīgāk, jo ne visai ētiski skan– “medījamie dzīvnieki līdz nošaušanai vai pēc nogalināšanas” un tā tālāk. Nu, es piekrītu, ka mēs varam mainīt šos vārdus. To jau Čepānes kundzei pirms plenārsēdes es teicu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne vēl vēlas paskaidrot.

I.Čepāne: Es gribētu iebilst. Šeit nevajag vadīties, vai tas skan nesmuki vai skaisti, jo arī Latvijas Civillikumā, ko mēs visi esam slavējuši, ka tam esot pamatā romiešu tiesības, ir teikts, ka dzīvnieki, kas vēl atrodas dabiskā savvaļas stāvoklī, kļūst par tā īpašumu, kas viņus noķer vai nogalina. Dzīvnieka ievainošana, to nesaņemot savā varā, vēl nav iegūšana. Tā ka šeit visas lietas tiek sauktas savā vārdā.

K.Šļakota: Labi, labi. Es jums piekrītu šinī jautājumā. Bet tas ir nebūtisks jautājums, tas ir vairāk valodniecisks jautājums. Bet jautājums ir par to, kas tagad tiek likts priekšā, vai tas ir valsts īpašums vai nav.

Man jāatgādina cienījamajiem deputātiem, ka tikai pirms trim nedēļām, balsojot par šo jautājumu konceptuāli, mēs nobalsojām par to, ka dzīvnieki līdz viņu nomedīšanai ir valsts īpašums. Tātad mums šodien jāatkārto konceptuāls balsojums.

I.Čepāne: Nu, es jums izskaidroju, ja mēs salīdzinām spēkā esošos likumdošanas aktus. Vienā likumdošanas aktā ir noteikts, ka tas ir valsts īpašums, jo faktiski šīs valsts institūcijas– Meža ministrija un arī dažādas citas, piemēram, Vides aizsardzības komiteja– jau rīkojas. Tas būtu– personificēt šo valsti. Bet, no otras puses, jūs paši saprotat, dzīvniekus, kuri migrē, mēs nevaram individualizēt kā savu īpašuma tiesību objektu. Tas bija tiešām padomju laika likumdošanā tā pieņemts un uzskatīts. Lai gan arī vecajā Konstitūcijā 11.pantā savvaļas dzīvnieki nebija minēti kā īpašuma tiesību objekts. Mēs varam šo normu mest ārā, un tas nebūs konceptuāls labojums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ir iesniegti priekšlikumi, tie ir rakstiski pamatoti, ir izteiktas komisijas domas. Mums atliek tikai balsot, kaut gan jāņem vērā, ka trešajā lasījumā, kad varbūt būs lielāks deputātu skaits zālē, tas var arī tikt atkārtots.

Balsosim par 3.pantu, par grozījumiem 3.pantā, kā ierosināja deputāte Čepāne. Viena balss papildus “pret”. Un viena– papildus “par”. Rezultāts: par– 26, pret– 3, atturas– 10. 3.pants ir akceptēts ar Čepānes kundzes labojumu, svītrojot “valsts īpašumus”. Viss pareizi, Endeles kungs, jo Čepānes kundze arī uzturēja šo svītrojumu.

4.pants. Es redzu, ka ir Čepānes kundzes piezīme par 4.panta redakciju. Lūdzu.

K.Šļakota: Čepānes kundzes redakciju mēs izskatījām. Bet te jau 360.dokumentā par 4.pantu ir teikts– tas ir Čepānes kundzes iebildums– mainīt jēdzienu “medību fonds” pret “medību platībām”. Šo maiņu mēs noraidām, jo tādā gadījumā tiek ievērojami sašaurināts jēdziens.

Priekšsēdētājs: Vēl ir Čepānes kundzes labojums 368.dokumentā.

K.Šļakota: Cienījamie kolēģi, es jums gribu pateikt, ka tagad pēc šā konceptuālā labojuma, kur dzīvnieki līdz to nomedīšanai ir valsts īpašums, es atrodos lielas problēmas priekšā. Tas taču tiešām ir konceptuāls labojums. Un pašreiz, ja mēs izmainām šo jautājumu tādā redakcijā, kā bija Čepānes kundzei, proti, apmainām “fondu” ar “platībām”, tam nekādas praktiskas nozīmes šā likuma darbībā nav, bet tam būs zināma nozīme šā likuma juridiskajā regulēšanā no formālā juridiskā viedokļa.

Es pamēģināšu izstāstīt to ar vienu piemēru. Ja viena medību platību lietotāja teritorijā medījamais dzīvnieks tiek ievainots un pāriet uz citu teritoriju, tad pēc līdzšinējiem medību noteikumiem un medību ētikas bija korekti, ja mednieks turpināja vajāt šo medījumu un neļāva viņam nobeigties kaut kur un sapūt, bet centās to panākt un, tā sakot, piebeigt. Ja mēs nomainām šo jēdzienu “medību fonds” ar jēdzienu “medību platības”, tad aprobežojamies tikai ar medību platības izpratni. Līdz ar to dzīvnieks, kas ir šķērsojis šo medību platību robežu, iegūst diplomātisko imunitāti un vairs turpmāk nav vajājams. Viņu var vajāt tikai nākamais platību lietotājs.

I.Čepāne: Ja drīkst?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Čepāne: Es gribētu pateikt, ka tas ir noregulējams atsevišķi medību likumā, kā tas ir arī– negribu citēt– šajā Latvijas Republikas Civillikumā. Tur ir sīki noteikts pat, ka drīkst dzīvnieku vajāt, līdz tas pavisam izzūd no sava vajātāja– īpašnieka redzesloka un tā tālāk. Visas šīs normas būtu regulējamas. Es gribētu tikai teikt kolēģiem, ka man vienkārši vairs nav spēka cīnīties. Es jums esmu stāstījusi, ka ir zemes fonds, ir ūdeņu fonds, ir meža fonds un ir arī dzīvnieku fonds. Ja mēs sakām, ka šis medību fonds sevī iekļauj arī ūdeņu un zemes platības, tad ārkārtīgi paplašinām šos jēdzienus. Jurisprudencē mums ir ļoti grūti norobežot, īpaši šajā gadījumā, šos regulēšanas objektus.

K.Šļakota: Kā es jau teicu, praktiskajā likuma lietošanā šiem dažādajiem jēdzieniem nekādas nozīmes nav. Es piekrītu maiņai, bet es izteicu tos argumentus, kas pašiem juristiem vēlāk radīs problēmas sakarā ar dažādiem mantiskiem strīdiem, kuri saistīti ar medībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Es gribētu atbalstīt deputātes Briņķes priekšlikumu. Deputāta Šļakotas piemērs man kā medniekam nav saprotams, jo tas, ko jūs minējāt, nebūt neizslēdz… Šeit ir medību platības, ir Latvijas Republikas zeme un ūdens, bet šeit nav teikts, ka tā medību platība norobežojas ar to platību, kāda ir konkrētam mednieku kolektīvam. Saprotiet? Šeit ir runa vispār.

K.Šļakota: Cienītais Endziņa kungs, sasaistiet šo jautājumu tālāk ar 13. un 14.pantu, un tad jums būs redzams, kā tas izveidojās.

A.Endziņš: Tāds precizējums. Jo tas ir pareizi, bet tas nav pretrunā ar to, ko liek priekšā Čepānes kundze.

K.Šļakota: Es jau piekrītu, ka mēs varam mainīt, bet no praktiskās lietošanas viedokļa tas ir absolūti vienalga.

Priekšsēdētājs: Deputāte Seile vēl vēlas izteikties par 4.pantu. Lūdzu.

A.Seile: Jā, tā iznāk, ka sievietes atkal runā par medībām. Bet man kā rezervāta direktora vietniecei zinātniskajā darbā ar šīm medībām ir bijusi ārkārtīgi liela saistība. Un es tik tiešām gribu atbalstīt Šļakotas kungu, jo es zinu, kas notiek, ja blakus MRS medī un ja šis dzīvnieks ieskrien rezervāta medījamās platībās. Viņi šo robežu vairs šķērsot nedrīkst. Tāpēc es atbalstu Šļakotas priekšlikumu. Bet par to, par ko mēs nupat nobalsojām, proti, par izmaiņām Briņķes priekšā liktajā 3.panta pirmajā rindkopā, es varu pateikt, ka es kļūdījos balsojot, jo es balsoju par Briņķes rakstisko priekšlikumu, un Krastiņa kungs skaidri nepateica, vai mēs balsojam par Briņķes izteikumu pie mikrofona vai par rakstisko priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Godājamā Seiles kundze, mēs balsojām tikai un vienīgi par rakstiskajiem priekšlikumiem.

A.Seile: Tādā gadījumā šeit vajag precizēt tekstu, par kādu mēs esam nobalsojuši. Ja tas ir rakstiskais priekšlikums, tad viss ir kārtībā, diskusija nav jāturpina.

Priekšsēdētājs: Mums nav jāprecizē, mēs balsojam tikai par rakstiskiem priekšlikumiem vai svītrojumiem, Seiles kundze. Un tāpēc mēs vakar nebalsojām.

K.Šļakota: Tādā gadījumā “valsts īpašums” paliek.

Priekšsēdētājs: Mēs balsojām arī par svītrojumu. Šļakotas kungs var paņemt stenogrammu. Gan par priekšlikumu, gan par svītrojumu mēs balsojām. Jā, bet mēs runājam tikai pie mikrofona, Albertiņas kundze. Es jūs dzirdu, bet citi nedzird.

Lūdzu, par 4.pantu tātad deputātes Briņķes, es atvainojos, deputātes Čepānes priekšlikumā, kā tas ir izteikts dokumentā rakstiski. Es domāju, ka visiem ir skaidrs, ka mēs balsojam par rakstiskiem priekšlikumiem. Balsosim par 4.panta akceptu šādā redakcijā. Rezultāts: par– 22, pret– 3, atturas– 9. Akceptēts.

5.pants.

K.Šļakota: 5.pantā vienīgās izmaiņas bija deputāta Endeles, atvainojiet, deputāta Bojāra iesniegtās izmaiņas. Viņš piedāvā papildināt vārdu “mežsaimniecības” ar “lauksaimniecības un ūdenssaimniecības”. Es gribētu teikt, ka par šo jautājumu arī tika nobalsots kā par konceptuālu, man šeit ir stenogramma. Nu, ja mēs šodien pārskatām šīs lietas, mēs varam balsot par to vēlreiz.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, mēs vienojāmies, ar ko nodarbojas mednieki un kādi ir medījamie dzīvnieki, tajā skaitā putni. Nekādi nevar piekrist tam, ka pīles, ondatras vai meža zosis dzīvo mežā, cienījamie kungi. Ir medījamie dzīvnieki, kas dzīvo tikai laukā un vispār mežā neiet iekšā, kā laukirbes, tās tagad nav tajā skaitā, bet ir medījamie dzīvnieki, kas principā nekad neiet mežā, dzīvo tikai laukā. Un ir ūdensdzīvnieki un putni. Kā tad ūdenssaimniecība var būt mežsaimniecības sastāvdaļa! Vajag rakstīt visu normāli, kā tas dzīvē ir. Mežsaimniecības, un tas būs pareizi, lauksaimniecības un ūdenssaimniecības, jo visi purva putni tiek medīti ūdenssaimniecības teritorijā, atvainojiet. Citādi tas vispār nemēdz būt. Pīles taču mežā nestaigā. Tāpēc šeit vajadzētu pielikt lauksaimniecības un ūdenssaimniecības. Un tad tas viss būtu ļoti korekti, kā tas dzīvē ir.

Es lieku priekšā nobalsot, cienījamie kolēģi. Bez tam mežsaimnieki nedod licences uz pīlēm. Uz pīlēm dod atļaujas dīķsaimniecības. Kāda tad tā ir mežsaimniecības sastāvdaļa!? Es esmu uz Nagļiem braucis, un visi, kas ir braukuši uz dīķiem, zina, ka mežsaimnieki taču nedod ne šīs licences, ne atļaujas. Kāda tad tā ir mežsaimniecības sastāvdaļa?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

K.Šļakota: Es atcerējos, Bojāra kungs, ka uz karpām arī nedod nez kāpēc Meža ministrija. Tas būtu jānokārto. Uz karpu zveju.

Cienītie kolēģi, tas viss ir labi, bet, pirmkārt, es jau atkārtoju to, ko mēs darījām pirms mēneša, konceptuāli nobalsojām par šo jautājumu. Tā ir viena lietas puse. Otra lietas puse. Šis jēdziens– mežsaimniecības sastāvdaļa– jau nenozīmē, ka viņi ietilpst šajā nozarē, bet nozīmē nozari, kura regulē visu šo lietu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, situācija tiešām ir tāda, ka mēs pirmajā lasījumā nobalsojām konceptuāli, un, ja vēlamies grozīt, tad ir jāatgriežas pirmajā lasījumā un konceptuāli jāpārbalso. Bojāra kungs, lūdzu, jūsu komentāri!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, mēs nobalsojām par to, ka ir mežsaimniecības sastāvdaļa, bet vienkārši aizmirsām, ka medības ir arī lauksaimniecības un ūdenssaimniecības sastāvdaļa. Tā ir dabā.

K.Šļakota: Atvainojiet, Bojāra kungs, mums pirmajā lasījumā bija alternatīva. Mēs balsojām par diviem priekšlikumiem– tautsaimniecības sastāvdaļa vai mežsaimniecības sastāvdaļa. Tautas saimniecībā ietilpst gan ūdenssaimniecība, gan lauksaimniecība. Vēl plašāks bija priekšlikums toreiz.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tādā gadījumā mums ir jāpārreģistrējas. Deputāts Bojārs ierosināja atgriezties pirmajā lasījumā un vēlreiz konceptuāli nobalsot, kas ir medību saimniecība. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: zālē reģistrējušies 67 deputāti.

Balsosim par 5.panta atgriešanu pirmajā lasījumā, lai izdarītu jaunu konceptuālu balsojumu. Rezultāts: 30– par, 11– pret, 16– atturas. Atgriežam pirmajā lasījumā 5.pantu.

Tagad pirmā lasījuma robežās varam konceptuāli balsot par deputāta Bojāra rakstisko priekšlikumu papildināt 5.pantu aiz vārdiem “mežsaimniecības” ar vārdiem– “lauksaimniecības un ūdenssaimniecības”. Lūk, šāds priekšlikums bija. Balsosim par šo deputāta Bojāra priekšlikumu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: 34– par, 10– pret, 14– atturas. Tātad esam nobalsojuši, ka tiek iekļauts Bojāra kunga priekšlikums. Tas ir pirmajā lasījumā.

Tagad mums jāakceptē 5.pants otrajā lasījumā ar šīm izmaiņām. Balsosim par 5.panta akceptēšanu ar šo labojumu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par– 29, pret– 10, atturas– 17. Akceptēts otrajā lasījumā. …29…26…27. 27+10+17 kopā ir 54. No balsojošo skaita tas ir vairākums. Nav balsojuši visi, kas ir reģistrēti. Tas fiziski nav iespējams.

K.Šļakota: 6.pantā esam izdarījuši to, ko prasīja daļa no deputātiem pirmajā lasījumā, proti, sadalījuši kompetenci.

Priekšsēdētājs: Par 6.pantu ir kādi iebildumi, labojumi? Nav.

Otrā nodaļa, 7.pants. Deputāt Endele, lūdzu!

J.Endele: Tā kā mēs nosvītrojām “valsts īpašumu”, tad vajadzētu tomēr vienoties, kā šie ienākumi pašlaik no medību resursiem skaitās. Ja nomainīs Čepāņa kungs, tad citādi sauksies. Kā sadalīt?

K.Šļakota: No medījamiem dzīvniekiem, tas ir izlemts.

J.Endele: Tas nav valsts īpašums. Tādā gadījumā ir vajadzīgs šajā likumā atrunāt.

Priekšsēdētājs: Par 7.pantu mēs runājam, Endeles kungs. Te nav nekādu sakaru ar…

J.Endele: Tieši tāpēc mans ierosinājums ir pabeigt šo pirmo nodaļu ar šo sadali.

Priekšsēdētājs: Jūs gribat ieviest jaunu pantu šajā likumā?

J.Endele: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne vēlas izteikties!

I.Čepāne: Tas, ka mēs izsvītrojam šo “valsts īpašumu”, nenozīmē, Endeles kungs, ka tas dzīvnieks, kas dzīvo jūsu mežā, būs jūsu īpašums.

K.Šļakota: Protams, viņa.

I.Čepāne: Tā ir vispār bezsaimnieka manta. Es vēlreiz atkārtoju, ka to tāpat kā atmosfēras gaisu nevar individualizēt. Vai jūs, kolēģi, tiešām nesaprotat? Un otrs, ko Endeles kungs piedāvāja,– šie noteikumi būtu jāiestrādā attiecīgajos medību noteikumos, nevis šajā likumā.

K.Šļakota: Es domāju, ka tikai tagad kolēģi saprata, par ko viņi nobalsojuši. Bezsaimnieka manta, gluži pareizi.

J.Endele: Un tāpēc likumā mums ir jānolemj, kam procentuāli šī manta pienākas.

K.Šļakota: Kā var maksāt par bezsaimnieka mantu, Endeles kungs? Kā var maksāt par bezmaksas licencēm un par bezmaksas nomu? Ne par kādu maksāšanu te nevar būt runas. Kam jūs to maksu gribat piedzīt? Par gaisa lietošanu gribat maksāt?

J.Endele: Nevis piedzīt, bet sadalīt.

Priekšsēdētājs: Godājamais Endeles kungs, visi uzmanīgi klausās jūsu diskusijas. Jums bija visa nakts, lai to darītu, mēs tāpēc iztaisījām pārtraukumu vakar, lai nevajadzētu diskutēt, bet aizstāvēt savu viedokli.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Latviešu tautas paruna teic, ka nevajag dalīt nenošauta lāča ādu un cūku– vēl mazāk. Tāpēc Čepānes kundzes priekšlikums bija pareizs. Tas nav Endeles īpašums, šī cūka, kas dzīvo viņa mežā. Nevajag neko tur dalīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Budovski!

M.Budovskis: Cienījamie kungi un dāmas! Man liekas, ka ar to bezsaimnieka īpašumu ir diezgan dīvaina situācija. Es saprotu, ka ir dzīvnieki, kas staigā no viena rajona uz otru. Bet ko es darīšu ar bebra mājām, kas tur simt gadus man dzīvos? Un tā tālāk. Ir daudzas meža dzīvnieku grupas, kuras ir ar ļoti pastāvīgu dzīvesvietu. Mēs to tik vienkārši nevaram atrisināt.

Priekšsēdētājs: Bebra mājas ir jūsējās, Budovska kungs. Tā arī nolemsim. Godājamie kolēģi, deputāts Endele lūdz papildināt pirmo nodaļu ar šādu pantu, ar 6., tā varētu teikt. Mums jābalso, vai mēs papildinām vai nepapildinām. Viņš pastāv uz šo balsojumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Rakstisks priekšlikums ir 369.dokumentā, otrais priekšlikums. Lūdzu izteikt savu attieksmi. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par– 14. Endeles kungs, jūsu priekšlikums nav guvis vairākumu, nav iekļauts šajā likumā.

Lūdzu, vēl par 7.pantu?

K.Šļakota: Priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 8.pants.

K.Šļakota: 8.pantā tika precizēts, ka tiek izsniegtas jaunas mednieku apliecības tiem, kam veco nav. Vecās nav obligāti jāpārliek medniekam, kam ir bijusi mednieka apliecība. Tā tas bija domāts sākumā, tikai tagad ir precizēts. Un klāt ir Bojāra kunga priekšlikums par to, ka vajag iekļaut šajā komisijā pārstāvi no Mednieku biedrības. Es gribētu pateikt, ka tādas biedrības nav. Es zinu, ka ir Mednieku un makšķernieku biedrība. Tas ir viens jautājums.

Un otrs. Es ar grūtībām redzu, kādā veidā mēs likumā varētu kaut ko uzdot sabiedriskai organizācijai. Es negribētu, ka deputāti šādu praksi iedibinātu– juristu biedrībai uzdot, autoamatieru biedrībai uzdot…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es gribu atgādināt, ka līdz šim mednieku apliecības izdeva Mednieku biedrība. Un nekādas problēmas tas nav radījis republikā. Līdz šim neviens to neapstrīdēja, kamēr pēkšņi neiepatikās mūsu Mednieku biedrības vadītājs. Tad tāpēc nevajag iznīcināt Mednieku biedrību kā tiesību subjektu, jo vismaz šajā ziņā viņš strādā labi.

Labi, mēs neatstājam Mednieku biedrībai šīs suverēnās tiesības. Bet es uzskatu, ka tas kolektīvs, kas redz, kā tas mednieks medī, var noteikt, vai viņš ir tiesīgs saņemt jauno apliecību. Varbūt viņam vispār ir nosliece uz alkoholismu vai malumedniecību? To taču zina tikai tā kolektīva locekļi, kas ir Mednieku biedrībā. Un izslēgt viņus vispār? Mednieku biedrība vispār neparādās šajā likumā! Kategoriski uzstājos arī pirmajā lasījumā.

Tāpēc es uzskatu, ka Mednieku biedrības pārstāvjiem šajā eksaminācijas komisijā jābūt obligāti. Es gribu teikt, ka vairākums ekspertu jebkurā medniecības nozarē ir Mednieku biedrības, nevis meža sardzes pārstāvji. Eksperti ar dokumentiem, ka viņi ir eksperti.

K.Šļakota: Bojāra kungs, vai es drīkstu jums atbildēt? Es ļoti cienu Verro kungu, un man pret viņu nav nekādu iebildumu. Tā ir viena lietas puse. Otra lietas puse– nejauciet divas dažādas lietas– Mednieku un makšķernieku biedrības biedra karti un mednieka apliecību. Tikpat sekmīgi jūs jauksiet šofera tiesības un autoamatiera biedra karti. Tās taču nevar viena otru aizvietot. Tās ir divas dažādas lietas. Es piekrītu, ka biedra kartes var izsniegt Mednieku un makšķernieku biedrība. Tādas tai ir tiesības. Un ieturēt biedru maksas. Bet ne jau izsniegt mednieka apliecību, mednieka tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Es gribētu atbalstīt Bojāra kunga priekšlikumu. Šeit nav runa par to, ka te ir sabiedriska organizācija. Kāpēc mēs, izdarot izmaiņas Konstitūcijā, paredzam likumdošanas tiesības tautību komisijai vai vēlēšanu likumdošanā iesaistām sabiedrisku organizāciju pārstāvjus? Šeit runa nav par to, ka Mednieku biedrība pretendē uz to, ka tā turpmāk izdos mednieku apliecības. Šeit ir runa par to, lai Mednieku biedrība kā tāda, kurā ir apvienojušies mednieki profesionāļi, tiek iesais­tīta. Ne vienmēr pašvaldības pārstāvji un mežsaimniecības pārstāvji ir profesionāli šinī ziņā. Es domāju, ka te nekādu pretrunu nav.

K.Šļakota: Endziņa kungs, mēs varam ielikt priekšlikumu aicināt piedalīties. Tas ir cits jautājums. Bet mēs nevaram neko uzlikt.

A.Endziņš: Iesaistot.

Priekšsēdētājs: Man grūti pateikt, kurš bija pirmais. Vārds deputātam Ģirtam Krūmiņam.

Ģ.Krūmiņš: Es gribu jūs aicināt balsot pret labojumiem šajā pantā. Ja mēs ieviešam jēdzienu “Mednieku biedrība”, tas nozīmē, ka es uz savas zemes nevaru medīt viens pats bez kaut kādas tur Mednieku biedrības svētības. Es iestājos par personisko brīvību, man tāda Mednieku biedrība nav vajadzīga, kas regulē, ko es daru uz savas zemes ar saviem lopiem, kas tur tajā brīdī atrodas. Nekādas Mednieku biedrības šajā pantā nevajag ieviest.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Es arī esmu pret to, ka sabiedriskai organizācijai tiks dotas tiesības piešķirt vai nepiešķirt šīs medību tiesības, izsniegt šo apliecību. Es nemaz negribu tajā sastāvēt. Un man nekādas darīšanas ar šo biedrību nav. Tai jābūt saistītai ar pašvaldību (es domāju, ka šodien pašvaldība nebūs spējīga to realizēt). Tāpēc piedāvāju šo komisiju drusku augstākā rangā, proti, vietējās pašvaldības iestādes vietā ielikt Meža ministrijas virsmežniecību. Tikai tad jāskatās pirmā lasījuma teksts, jo otrajā lasījumā šis teksts ir mainījies, es to rakstīju pirmā lasījuma tekstam. Neiet kopā.

K.Šļakota: Pašlaik Meža ministrijas pārstāvji, Endeles kungs, tur ir ielikti iekšā.

J.Endele: Ja būs tikai viens Meža ministrijas pārstāvis un pašvaldības organizēs (katrā rajonā ir diezgan daudz pašvaldību), es domāju, ka šeit noteikumi tiks traktēti diezgan dažādi. Varbūt šeit būtu nepieciešama centralizācija.

Priekšsēdētājs: Deputāt Endele, mēs taču balsojam nevis “varbūt” un tamlīdzīgi, bet par konkrētu rakstisku priekšlikumu.

J.Endele: Man ir rakstisks priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Tādā veidā jums arī tas jāaizstāv.

J.Endele: Tas ir pirmais. Šajā pantā otrais ir… tomēr nosauksim tos…

K.Šļakota: Pie tā mēs nonāksim.

J.Endele: Labi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endele pastāv uz to, lai 8.pantu izteiktu tādā redakcijā, kāda ir 369.dokumentā.

K.Šļakota: “Pašvaldības” vietā “Meža ministrija”.

Priekšsēdētājs: Tātad vārdu “vietējās pašvaldības iestādes” vietā– “Meža ministrijas virsmežniecības”. Un pirmajā rindkopā pēdējā teikumā svītrot– “eksaminācijas”. Lūdzu, vadīsimies no šiem dokumentiem, kas mums ir! Vārda “iedzīvotāji” vietā– “pilsoņi”. Tā arī šeit ir rakstīts.

K.Šļakota: Es domāju, ka tie ir atsevišķi priekšlikumi, varbūt par tiem vajag balsot atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Balsosim atsevišķi. Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Man ir jautājums. Man īsti nav skaidrs, vai tas nozīmē: lai dabūtu jauno mednieka apliecību vecās apliecības vietā, man būs jākārto eksāmens.

K.Šļakota: Nekādā ziņā. To izskaidro priekšpēdējais teikums, ka “nomaina vecās apliecības”.

P.Simsons: Priekšpēdējais teikums būtu skaidrāks, ja mēs pirmā teikuma pašā sākumā nosvītrotu vārdu “jaunās”.

K.Šļakota: Tieši otrādi, daudzi deputāti teica, ka neesot skaidrs un esot jāliek vārds “jaunās”.

P.Simsons: Bet, draugi, mīļie, es saprotu tā, ka man ir vecā apliecība un tagad šeit stāv rakstīts, ka jaunās apliecības izdodamas, ievērojot tādus noteikumus.

K.Šļakota: Simsona kungs, es jums vēlreiz nolasu priekšpēdējo teikumu…

P.Simsons: Paldies, es izlasīju priekšpēdējo teikumu, bet es saprotu, es pieļauju tādu iespēju, ka tas ierēdnis, kurš viņu lasīs, nebūs daudz gudrāks par mani un uzdos tādu pašu dumju jautājumu.

Pirmajā teikumā ir runa par mednieka apliecības izsniegšanu. Lūk, es gribu kļūt par mednieku, es gribu dabūt mednieka apliecību. Man nevajag vecu mednieka apliecību. Dodiet tādu, kāda pienākas.

Priekšsēdētājs: Labi, godājamie kolēģi, atrisināsim varbūt to strīdu, trešajam lasījumam varētu Simsona kungs iesniegt labojumu par to, ka mednieku apliecības maina bez eksaminācijas un tiem visiem priekšnoteikumiem.

P.Simsons: Bet man tad ir jautājums vēl vienā aspektā. Labi, man ir dzīvesvieta vienā vietā, mans medību objekts ir citā vietā manā mantotajā zemē. Kurā virsmežniecībā man tagad jāgriežas pēc tās apliecības?

K.Šļakota: Tajā vietā, kur jūs dzīvojat.

P.Simsons: Rīgā? Ir tāda vieta Rīgā?

K.Šļakota: Jā. Rīga ietilpst virsmežniecības teritorijā.

Priekšsēdētājs: Pagājušoreiz tika izskaidrots, ka Rīgas teritorija arī ietilpst virsmežniecības teritorijā.

Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Es domāju, ka te to problēmu varētu samazināt, ja nedaudz redakcionāli labotu, ja būtu rakstīts nevis “jaunās”, bet vienkārši– “jaunas”. Tad arī varētu labāk saprast, ka nav runa vispār par procesu kā tādu, ka tās jāmaina…

K.Šļakota: Felsa kungs, to mēs atrisināsim.

A.Felss: Un trešo rindkopu varētu rakstīt pirmo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Čepāni!

A.Čepānis: 6.pantā mēs nupat iestrādājām un nobalsojām normu, ka medību uzraudzību un kontroli pār medību resursu izmantošanu veic Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja. Ja tas tā, tad loģiski, ka mednieku apliecības būtu jāizdod nevis Meža ministrijai, bet Vides aizsardzības komitejai. Un es tāpēc ierosinu likt uz balsošanu manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Emša kungs gan nav uz vietas.

K.Šļakota: Es gribētu iebilst, jo šeit ir skaidri nodalītas funkcijas. Vides aizsardzības komitejai ir medību resursu izmantošana un paša medību procesa uzraudzība, nevis medību saimniecības organizēšana vai pārējais. Tās tomēr ir atšķirīgas lietas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kostin!

V.Kostins: */Cienījamo referent! Es, lūk, lasu 8.pantu. Par to ir kolēģa Endeles priekšlikums, acīmredzot par to tagad būs balsojums. Bet kā tad šis priekšlikums saistīsies ar tiem priekšlikumiem, kuri ienāca, kad mēs apspriedām koncepciju par pilsonību un par pilsonības iegūšanu? Visiem iedzīvotājiem, kas mūs klausījās, lasīja avīzes un skatījās televīziju, cienījamais profesors Rikards stāstīja par to, ka iedzīvotāju tiesības netiks ierobežotas– viņš uzskaitīja tikai divus tiesību ierobežojumus. Bet tagad iznāk– ja mēs balsosim par 8.pantu ar kolēģa Endeles papildinājumu, mēs kārtējo reizi ierobežosim iedzīvotāju tiesības. Un es negribu teikt “iedzīvotāju”, bet lietot to terminu, kas no panta pazudis– “pastāvīgais iedzīvotājs”. Likumdevējiem jābūt konsekventiem no dokumenta uz dokumentu. Un tāpēc es prasu, lai šis labojums 8.pantā vai nu netiktu pieņemts, vai arī papildināts ar vārdiem “pastāvīgais iedzīvotājs”, bet ne ar vārdu “pilsonis”. Paldies./

K.Šļakota: Tās ir jūsu tiesības, bet es domāju, ka jūs tāpat nevarat apstrīdēt deputāta Endeles tiesības iesniegt labojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, sāksim balsot! Tātad par rakstiskiem…

Deputāt Endele, lūdzu!

J.Endele: Es noņemu savu priekšlikumu par labu Čepāņa kunga ieteikumam.

Priekšsēdētājs: Par rakstiskiem priekšlikumiem mēs balsojam, Endeles kungs. Jūs varat noņemt savu, bet par labu Čepāņa kungam jūs nevarat nekādi, jo tas ir…

J.Endele: Čepāņa kungam nav rakstiska?

Priekšsēdētājs: Nē, nav rakstiska.

A.Čepānis (no zāles): Ir.

J.Endele: Esot.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Te mums ir tik daudz rakstisku priekšlikumu, ka var jau…

K.Šļakota: Tas ir 360.dokuments.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Endele savu priekšlikumu noņem. Kuru? Kādu konkrēto jautājumu? Lūdzu, nāciet pie mikrofona un pastāstiet, kuru jūs noņemat un kuru jūs uzturat, lai mēs varam balsot…

J.Endele: Es noņemu “Meža ministrijas virsmežniecības”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamais Krastiņa kungs! Vai jums neliekas, ka, izdarot šādas izmaiņas, mums vajadzētu prasīt Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāja piekrišanu, kura šodien zālē nav. Mēs varbūt viņam uzliekam tādas pilnvaras, ka viņš pat nezinās, ko ar tām darīt.

Priekšsēdētājs: Man tā liekas, un es arī to atzīmēju, ka mums ir grūti balsot bez Emša kunga piedalīšanās. Es to teicu pirms trim minūtēm šeit mikrofonā.

K.Šļakota: Krastiņa kungs! 18.septembra plenārsēdē pirmajā lasījumā 56.lappusē Emša kungs atteicās no šīm goda pilnajām funkcijām.

Priekšsēdētājs: Jā, bet, tā kā Vides aizsardzības komiteja ir Augstākās padomes institūcija, tad Augstākajai padomei ir tiesības, ja tā, protams, nobalso.

K.Šļakota: Tas tikai informācijai.

Priekšsēdētājs: Jā. Tāpēc es arī atsaucos, ka Emša kunga šeit nav. Bet Augstākā padome var visu.

Lūdzu, 8.pantā sāksim balsot par rakstiskajiem priekšlikumiem. Deputāt Endziņ, lūdzu!

A.Endziņš: Man ir priekšlikums, ja ir Bojāra balsojums, tad vajag taisīt divus balsojumus par rindkopām. Es katrā gadījumā nācu šeit pie mikrofona, domājot par šā 8.panta pirmo daļu, kur ir runa par to, ka eksaminācijā vajag iesaistīt Mednieku biedrības pārstāvjus. Bet nevajag runāt par trešo daļu, kur ir runa par apliecību izsniegšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es ierosinu izsvītrot “vides aizsardzības inspektoru”. Jāsaprot, ka šis eksāmens tiks īstenots pēc noteiktas programmas, kur būs attiecīgie jautājumi, uz kuriem ir jābūt gatavam atbildēt potenciālajam medniekam. Nav taču obligāta visu speciālistu klātbūtne, jo eksaminators, vadoties pēc šīs instrukcijas, pēc šīs eksāmenu programmas, varēs šo eksāmenu īstenot. Nevajag taču visus speciālistus apgrūtināt ar sēdēšanu eksāmenos!

Priekšsēdētājs: Balsosim par 8.pantu. Deputāts Endele vēl vēlas paskaidrot. Lūdzu.

J.Endele: Nevar balsot, kā ierosināja kolēģis Endziņš, par pirmo rindkopu, jo tur ir otrs priekšlikums. Tad vispirms jāizdiskutē šis priekšlikums un tikai tad var balsot.

Priekšsēdētājs: Mēs, kolēģi Endele, esam ļoti daudz diskutējuši, mēs pamēģināsim tomēr nobalsot par visiem priekšlikumiem pēc kārtas. Tad skatīsimies, kas mums sanāks.

J.Endele: Tātad es paturu pirmo priekšlikumu– vārdu “iedzīvotāji” aizstāt ar “pilsoņi”.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs to atceramies un tūlīt par to balsosim.

Pirmais balsojums 8.pantā par deputāta Endeles labojumu, kas ir izteikts 369.dokumenta 3.punktā. Vārda “iedzīvotāji” nomaiņa ar vārdu “pilsoņi”. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 20– par. 11– pret, atturas– 15. Labojums nav pieņemts.

Nākamais balsojums par to, lai eksaminācijas komisiju izveido pašvaldības iestādes, iesaistot komisijas darbā attiecīgā rajona vides aizsardzības inspektoru, Latvijas Republikas Meža ministrijas pārstāvi un Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības pārstāvi. Papildināt ar Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības pārstāvi.

Lūdzu, balsosim. Balsošanas laikā aģitācija nav atļauta. Rezultāts: 14– par, 11– pret, 17– atturas. Labojums nav pieņemts. Tātad Mednieku un makšķernieku biedrības pārstāvis nepiedalās, kaut gan…

K.Šļakota: Krastiņa kungs, redakcijā– “pieaicinot Mednieku biedrības pārstāvi”. Es domāju, ka mēs trešajā redakcijā ieliksim iekšā, ja Bojāra kungs atļausies iedot rakstisku priekšlikumu ne plenārsēdē, bet komisijā…

Priekšsēdētājs: Jā, bet “iesaistot” komisijas darbā vai “pieaicinot”, atklāti sakot, tas ir ļoti sarežģīts valodniecisks jautājums. Kas ir stingrāk– iesaistīt vai pieaicināt?

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Jūs mani atvainojiet par nelielu joku. Bet varbūt vispār to mednieku lietu atdot sieviešu komitejām? Paklausieties! Vienīgie cilvēki, kas profesionāli nodarbojas ar medībām! Un viņus atstumj nost no eksāmeniem! Vienīgie, kas ir eksperti šajā jomā! Nu, tā ir anekdote, cienījamie kolēģi!

Priekšsēdētājs: Bet neviens jau neaizliedz pašvaldības iestādēm, izveidojot šīs komisijas, uzaicināt šādus ekspertus. Aizlieguma nav. Kas nav aizliegts, tas ir atļauts.

Tā. Godājamie kolēģi. Mums tagad ir tālākie balsojumi vajadzīgi. Vai mēs esam tiesīgi balsot, lai šeit ievietotu Apkārtējās vides aizsardzības komiteju? Informācija bija tāda, ka Emša kungs kategoriski atteicies. Bet šis priekšlikums ir no jauna. Vai mēs tādu balsojumu esam tiesīgi izdarīt? Es domāju, ka nebūtu pārāk solīdi, ja mēs tādu balsojumu izdarītu. Varbūt atstāsim vēl uz trešo lasījumu tādu iespēju tomēr, kad Emša kungs būs klāt. Tad viņu noklausīsimies un vēlreiz mēģināsim par to balsot.

Godājamie kolēģi, vēl par 8.pantu ir labojumi? Visi labojumi ir izdarīti, godājamie kolēģi, 8.pantā un nobalsoti?

K.Šļakota: Jā, visi.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā balsosim par 8.panta akceptēšanu otrajā lasījumā šādā redakcijā ar visiem izdarītajiem labojumiem kopumā.

K.Šļakota: Jā, es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, es palaidu garām. 8.pantā bija deputāta Emša priekšlikums, ka zemnieku saimniecību īpašniekiem mednieku apliecības izsniedz vietējā pašvaldība. Tiesa, man ir grūti spriest, ar ko zemnieki atšķiras no pārējiem medniekiem, bet tāds priekšlikums bija, un tāpēc par to būtu jābalso.

Priekšsēdētājs: Bet Emša kungs neuztur šo priekšlikumu, jo viņš nav ieradies plenārsēdē.

K.Šļakota: Vides aizsardzības komitejas rakstisks priekšlikums– papildinājums 8.pantam, ka mednieka apliecība ir pamatdokuments ieroču iegādei. Mūsu komisijā mēs par to nevienojāmies. Par to ir jābalso plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Tātad…

K.Šļakota: Papildinājums.

Priekšsēdētājs: Papildinājums, ka mednieka apliecība ir pamatojums ieroču iegādei. Vides aizsardzības komitejas papildinājums. Jābalso, jo komisija uzskata, ka šāds balsojums ir vajadzīgs. Balsosim par šo Vides aizsardzības komitejas priekšlikumu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: 23– par, 12– pret un 8– atturas. Vides aizsardzības komitejas papildinājums pieņemts.

Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Tur nevar būt kaut kāda pretruna, jo medīt var faktiski arī ar citu ieroci, ne tikai ar medību ieroci. Par revolveri te nav norādīts?

K.Šļakota: Tāds ir Emša kunga rakstītais papildinājums. Mēs ar to strādāsim, bet tāds ir rakstiskais papildinājums. Tas jāliek uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Medīt var ar visu ko, ar rungu arī, Kiršteina kungs, to galīgi neviens nav aizliedzis. Balsosim par 8.panta akceptēšanu otrajā lasījumā ar izdarītajiem labojumiem! Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 28– par, 5– pret, 11– atturas. 8.pants akceptēts.

9.pants.

K.Šļakota: 9.pantā ir deputāta Endeles papildinājums– nomainīt vārdus “Latvijas Republikas iedzīvotāji” ar vārdu “mednieki”, lai gan būtībā paliek nākamais teikums– “kuriem ir mednieku apliecības”. Tas pats vien ir.

J.Endele: Nē, tas šajā gadījumā vairs nav būtiski. Bija runa, ka “pilsoni” nepieņēma, līdz ar to es arī noņēmu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endele vairs neuztur savu labojumu. Vēl par 9.pantu? Nav.

10.pants.

K.Šļakota: 10.pantā ir noraidīts deputāta Bērza priekšlikums, ka tikai tiesa atņem mednieku apliecības.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Bērzs pastāv uz to, lai tiktu nobalsots viņa labojums? Deputāts Bērzs pastāv.

Balsosim par deputāta Bērza priekšlikumu 10.pantā, ka tikai tiesai ir tiesības anulēt. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par– 15, pret– 16, atturas– 11. Deputāta Bērza priekšlikums nav akceptēts.

11.pants.

K.Šļakota: 11.pantā ir viena izmaiņa, ko organizācijai piedāvā Vides aizsardzības komiteja, tāpēc acīmredzot nevar ne uzturēt, ne noraidīt. Mums laikam būtu jābalso. Tur ir tāda prasība, ka citas valsts medniekam atļauts medīt, ja medību tiesību īpašnieks galvo par uzaicināto mednieku. Mūsu komisija nepiekrita, mēs nevaram iedomāties šā galvojuma formu.

Priekšsēdētājs: Tā kā komisija aicina balsot, tad balsosim par šo Vides aizsardzības komitejas priekšlikumu.

K.Šļakota: Komisija ir pret šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Komisija ir pret, bet nu viņa lūdz nobalsot. Balsosim par šo Vides aizsardzības komitejas priekšlikumu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par– tikai 9 deputāti. Tātad nav pieņemts.

12.pants.

K.Šļakota: 12.pantā ir papildinājums, ko mēs nevarējām atļauties izlemt paši komisijā. Tas ir, kur sākas jau faktiski īpašuma tiesības. Tas ir deputāta Rāznas papildinājums, ka medību tiesības ir ne tikai zemes lietotājam, bet arī īpašniekam. Būtībā ar jauno gadu sākas tomēr zināmā mērā īpašuma tiesību atgriešana uz zemi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Vispirms es gribētu aizrādīt…

K.Šļakota: Komisija atbalsta.

A.Kiršteins: …ka zemes lietojuma tiesības aptver arī medības pēc visu valstu civiltiesību normām, tā ka īpašuma tiesības un lietotāja tiesības ir tas pats. Bet sakarā ar to, ka tas nebija tad, kad pirmo lasījumu izskatīja, man ir viens jautājums– ko nozīmē, ka 13.pants regulē tiesības, bet 12.pants– pirmtiesības? Ja tā ir īpašnieka zeme vai īpašnieks to nodevis kādam lietošanā, vai vārds “pirmtiesības” nozīmē: ja pats īpašnieks nemedī, tad tur var ieiet kaut kāds nākošais?

K.Šļakota: Nē, tikai ar īpašnieka piekrišanu.

A.Kiršteins: Ar īpašnieka piekrišanu tikai?

K.Šļakota: Jā. Tas ir atrunāts arī tālāk.

Priekšsēdētājs: Deputāte Čepāne, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamais Šļakotas kungs, šeit atkal rodas terminoloģiska rakstura neprecizitātes. Jūsu redakcijā medību pirmtiesības Latvijas Republikas teritorijā ir zemes lietotājam, uz kura zemes atrodas attiecīgais medību fonds. Acīmredzot šeit ir domāta vai nu medību fonda daļa, attiecīgās medību platības, vai šie medījamie dzīvnieki. Šeit nav loģikas. Jūs paši taču redzat!

K.Šļakota: Loģika bija, Čepānes kundze, līdz izdarītajiem labojumiem. Tagad tur tiešām loģikas nav, un mums būs jādomā, kādā veidā noregulēt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Es liktu priekšā šo 12.pantu izslēgt, jo šeit ne tikai nav loģiski, bet te ir arī pretruna. Mežsaimniecība virsmežniecībai vai tamlīdzīgi būtībā šinī gadījumā ir lietotāja. Kā tad te paliek, teiksim, ar mednieku kolektīvu un tamlīdzīgi, kuram ir paredzēta kaut kāda teritorija, kā tas ies kopā ar iespējamo atbildību par tiem postījumiem, kas tur izdarīti? Te iznāk diezgan absurdi.

K.Šļakota: Kāpēc? Visa nākamā atbildība ir medību tiesību īpašniekam. Atvainojiet, Endziņa kungs, jūs pašreiz gribat atņemt tiesības nākamajam īpašniekam vai tagadējam lietotājam piekrist vai nepiekrist nodot savu platību apmedīšanai. Jūs gribat atņemt šīs tiesības gluži elementāri.

A.Endziņš: Bet gluži elementāri šeit iznāk kaut kas pavisam pretējs.

K.Šļakota: Ja mēs neatstājam jautājumu atklātu par medību pirmtiesībām, par šo medību īpašnieka pirmtiesībām, tad nerunājam līdz ar to par zemes lietotāju un zemes īpašnieku tiesībām. Šīs tiesības pazūd. To vairs nav.

A.Endziņš: Bet, cienījamais Šļakotas kungs, tādā gadījumā šeit jūs konsekventi realizējat lauku prioritāti. Ko tad darīs divas trešdaļas republikas iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētā un kuru medību objekti atrodas kaut kur lauku teritorijās? Zooloģiskajā dārzā?

K.Šļakota: (Smejas.) Es domāju, ka loģiskākais un normālākais ceļš būs, ka pilsētu kolektīvi apvienosies ar lauku kolektīviem.

A.Endziņš: Kā, lūdzu?

K.Šļakota: Ka pilsētu kolektīvi apvienosies ar lauku kolektīviem.

A.Endziņš: Nu, bet praksē tagad ir tāda situācija. Man ir medību kolektīvs Madonas mežsaimniecībā, Liezēres mežniecībā. Šeit ir arī vietējās saimniecības, tām ir sava teritorija, kur medī, ir trīs kolektīvi, kuri nāk no Rīgas. Kādā veidā jūs tagad rīkosities? Tur ir mežsaimniecības zemes, tur ir kolhozu zemes jeb padomju saimniecību zemes vai kaut kas tamlīdzīgs, tai skaitā ir arī individuālie zemnieki, ja parādās.

K.Šļakota: Endziņa kungs, izlasiet 14.pantu, kur gan šī līdzšinējā, gan nākamā medību tiesību lietotāja tiesības ir atrunātas. Ir iespējas.

A.Endziņš: Bet šeit ir pretruna.

K.Šļakota: Nav pretrunas.

A.Endziņš: Paredzot šīs pirmtiesības.

K.Šļakota: Nav pretrunas. Nu, Endziņa kungs, gribu to pašu pateikt, ka jūs gribat atstāt bez tiesībām zemes lietotāju un zemes īpašnieku, lai katrs, kas grib, staigā pa viņa zemi, nemaz neprasot viņam, vai viņš to vēlas vai nevēlas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Čepānis tagad izteiksies. Lūdzu.

A.Čepānis: Es lūdzu kolēģus vērst uzmanību uz to, ka šādā redakcijā mēs tomēr acīmredzot pieņemt nevaram. Tūlīt pamatošu. Valkas rajonā, manā vēlēšanu apgabalā, Vijciema teritorijā, ir rūpnīcas VEF medību bāze. Tajā ieguldīts vairāk nekā 100 000 rubļu, faktiski ir atjaunota veca muižas ēka. Tas ir VEF īpašums, šī ēka. Bet zeme un medību platības, protams, VEF tur nepieder. Saskaņā ar šo pantu VEF vai nu ir jāatstāj, jāiznīcina vai jāpārdod šī medību bāze.

Es zinu, ka šādi objekti Latvijas Republikas teritorijā kopumā ir apmēram par 10 miljoniem rubļu. Ja mēs tik kategoriski nosakām, ka pirmtiesības ir tikai zemes lietotājiem, un neatstājam vairs nekādas cerības līdzšinējiem platību apsaimniekotājiem, tad mēs radīsim– un esam jau, kolēģi, radījuši– Latvijā mednieku bandītismu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mednieki, nerēķinoties vairs ne ar meža sardzi, ne ar pašvaldību, es nemaz nerunāju par Mednieku biedrību, iet paši un dara, kas viņiem ienāk prātā. Tas jau, kolēģi, notiek. Tāpēc šis pants, ja nevaram pieņemt citā redakcijā, jāizsvītro.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Es iesaku 12.pantu pieņemt tieši esošajā redakcijā un ar Rāznas papildinājumu, vienīgi vispirms minot īpašnieka un pēc tam lietotāja tiesības tāpēc, ka pašreiz lietotājs var būt arī kolhozs, bet īpašnieks pēc zemes reformas otrās kārtas būs šis bijušais īpašnieks. Sakarā ar to, ko teica Čepāņa kungs, man ir tieši konkrēts ierosinājums no Engures medību kolektīva un no Engures pašvaldības: tomēr vietējiem ir jābūt saimniekiem, un viņi ir gatavi slēgt ar šiem medību kolektīviem līgumus. Viņi ir gatavi slēgt, es to varu droši apgalvot. Bet nav normāla situācija, ja šajā Engures objektā visu laiku medī medību kolektīvs, kas pieder Baltijas kara apgabalam. Tādu situāciju ir ārkārtīgi daudz. Tāpēc lūdzu balsot par tādu redakciju, kāda ir iesniegta.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endele, lūdzu!

J.Endele: Es arī aicinu kolēģus balsot par šo 12.pantu tādā redakcijā, kā tas ir. Galu galā aicinu lauciniekus vienreiz mēģināt vienoties. Šie lielpilsētu mednieki netiek īpaši spiesti ārā. Nomas iespējas pastāv. Man pat bailes, ka tieši bagātais nomnieks nodod, teiksim, vairāk, nekā laukos tas ir iespējams. Izspiedīs lauciniekus no tām medību teritorijām, kas šobrīd tur ir.

Priekšsēdētājs: Godājamās dāmas un kungi! Tātad ir divi varianti. Viens– radikālais variants– ir vispār svītrot 12.pantu, otrs, ko arī komisija aizstāv, ir 12.pants ar to labojumu, ko ir izdarījis deputāts Rāzna. Šis labojums paredz arī šīs īpašnieku tiesības. Ne tikai lietotāju, bet arī īpašnieku. Vispirms ir jābalso par radikālāko– par 12.panta svītrošanu. Ja tas negūs vairākumu, tad balsosim par otru– par 12.pantu ar Rāznas kunga labojumu.

Balsosim par radikālāko priekšlikumu par 12.panta svītrošanu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: tikai 8 deputāti ir par svītrošanu, pret ir 33, atturas– 6. Ierosinājums nav pieņemts.

Nākamais balsojums ir par deputāta Rāznas rakstisko labojumu, kas paredz īpašniekiem šīs tiesības. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par– 38, pret– 1, atturas– 9.

Tagad pēdējais balsojums– jo mēs izdarījām labojumu– par 12.panta akceptēšanu kopumā šādā redakcijā otrajā lasījumā. Rezultāts: par– 38, pret– 2, atturas– 5. 12.pants ir akceptēts.

13.pants.

K.Šļakota: 13.pantu deputāts Endele ierosina svītrot.

J.Endele: Es ierosinu to svītrot tāpēc, ka tas ir absurdi uzrakstīts. Palasiet: “Medību tiesības ir tiesības medīt.” Varbūt nesvītrot, bet atstāt uz nākamo? Tur tas formulējums ir vajadzīgs. Atstāt uz nākamo lasījumu 13.pantu un pie tā paša atgriezties otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Endele ierosina neakceptēt 13.pantu, bet atstāt to otrajam lasījumam un līdz trešajam lasījumam mainīt redakciju. Nu, bet deputāts Endele ierosināja to neakceptēt otrajā lasījumā. Bet mēs vēl pārliecināsimies, balsojot par 13.pantu, kaut gan redakcionāli labojumi ir iespējami arī trešajā lasījumā.

Balsosim par 13.panta akceptēšanu vai neakceptēšanu. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 28– par, 7– pret, 8– atturas. Līdz ar to 13.pants akceptēts. Trešajā lasījumā Endeles kungs ir tiesīgs piedāvāt jauno redakciju.

14.pants.

K.Šļakota: 14.pantā ir tā pati problēma ar īpašniekiem. Šim pantam jaunu redakciju un papildinājumu piedāvā deputāts Rāzna. Komisija tam pilnībā pievienojas, uzskatot, ka nav komisijas kompetencē noteikt pirmajā likumā īpašnieku tiesības. Tas būtu jālemj plenārsēdei. Bet komisija pilnībā pievienojas šai redakcijai un šai domai, kas šeit ir.

Priekšsēdētājs: Vēl 14.pantā deputāts Endele iesniedza papildinājumu.

K.Šļakota: Tie ir vairāk redakcionālas dabas.

J.Endele: Gluži redakcionāli nav. Ja mēs pieņēmām 12.pantu, tad iznāk, ka, slēdzot šos nomas līgumus, pašvaldībai ir viens un galīgs vārds, bet medību pirmtiesību īpašniekam nekas nav sakāms. Domāju, ka to vajag iestarpināt šeit.

K.Šļakota: Endeles kungs, pašvaldībai nav galīgais vārds. Tas ir priekšpēdējā rindkopā. Gadījumos, kad visas ieinteresētās puses nespēj vienoties, izlemj augstākā institūcija. Kad nespēj visas puses vienoties.

J.Endele: Kāpēc likumā nevaram iestrādāt uzreiz, lai ir skaidrība?

Priekšsēdētājs: Endeles kungs, varbūt būsim konkrētāki! Jūs piedāvājāt nobalsot par jūsu izteiktajiem priekšlikumiem 14.pantā.

J.Endele: Par īpašnieku medību tiesībām.

Priekšsēdētājs: Par otro rindkopu jūs ierosināt nobalsot?

J.Endele: Par otro rindkopu.

Priekšsēdētājs: Par vārdiem “nepieciešams” un “vietējām”, ielikt “medību pirmtiesību īpašnieki”. Šis priekšlikums ir skaidrs? Balsosim par deputāta Endeles ierosinājumu attiecībā uz otrās rindkopas redakciju. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par– 11, pret– 13, atturas– 13. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, vēl par 14.pantu?

K.Šļakota: Deputāta Endeles priekšlikums, kurš paredzēs vai noteiks nomas maksu. Mēs šo nomas maksu šajā likumā atteicāmies noteikt par platību, uzskatot, ka vienīgais norēķins var būt maksa par atļauju kā maksa par galīgo produktu, ja tā var teikt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endele pastāv?

J.Endele: Nē, nepastāv.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šeit ir deputāta Rāznas priekšlikums. Nobalsosim par to. Balsosim par deputāta Rāznas priekšlikumu. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 33– par, 34– atturas, pret– 6. Labojums pieņemts.

Tagad, godājamie kolēģi, nobalsosim kopumā par 14.pantu otrajā lasījumā ar izdarītajiem labojumiem. Rezultāts: 35– par, 1– pret, 4– atturas. Pants akceptēts otrajā lasījumā.

15.pants.

K.Šļakota: Grozījumu un papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: 16.pants.

K.Šļakota: Arī nav.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu. 17.pants.

K.Šļakota: Rakstisku priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Ir deputāta Endeles priekšlikums.

K.Šļakota: 18.pantā ir deputāta Endeles priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Nē.

J.Endele: Nē, 17.pantā man ir vienkārši skaidra redakcija, jo Vides aizsardzības komiteja pagājušajā reizē teica, ka zinātniski pamatotus dzīvnieku skaita normatīvus vispār nevarot piedāvāt, nevarot izstrādāt. Iznāk atkārtošanās. Saimnieciski pievieno medību dzīvniekus. Un atkal iznāk atkārtošanās. Saimnieciski pievieno medību dzīvnieku skaitu un tā tālāk.

K.Šļakota: Nav vis tā tālāk. Attiecīgajā platībā. Vides aizsardzības komitejas funkcija ir noteikt šos normatīvus visai republikai un attiecīgajām platībām mežu ierīcībai. Konkrētā platībā. Tā ir būtiska lieta.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Endele pastāv uz balsojumu?

K.Šļakota: Deputāt Endele, tādā gadījumā, ja mēs paredzam šeit visu Meža ministrijai, tad tiešām nododam visu Meža ministrijai. Mēs cenšamies iespējami sadalīt funkcijas. Vienam jābūt, kas nosaka, cik to dzīvnieku drīkst būt. Otram jābūt, kas nosaka, cik to faktiski ir. Tādā gadījumā mēs varam izslēgt korupciju un dažādas brāļu būšanas.

J.Endele: Labi, man jautājums. Kas ir “medību ierīcības iestādes”? Es domāju, ka tādu nav.

K.Šļakota: Tās pastāv dabā. Ar likumu nav jārada.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Endele pastāv uz balsojumu?

J.Endele: Nepastāv, nepastāv.

Priekšsēdētājs: Nepastāv. Par 17.pantu nav problēmu? Deputāts Čepānis vēlējās par 17.pantu? Arī nē. Paldies.

18.pants.

K.Šļakota: 18.pantā ir Bojāra priekšlikums, kur atkal ir runa par licenču, par medību atļauju izsniegšanu. Tas ir pirmajā rindkopā pašās beigās. “Medību tiesību īpašniekiem atļaujas sadala Latvijas Meža ministrija kopā ar Mednieku biedrību.” Un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Bojārs pastāv uz balsojumu par savu labojumu? Pastāv.

K.Šļakota: Es gribētu kolēģiem paskaidrot, ka šī sadale, šis vārds, pēc tās kārtības, kādu mēs esam iestrādājuši likumā, ir tīri tehnisks darbs. Meža ministrija vairs nevar noteikt, cik drīkst nošaut. To nosaka, zinot, cik drīkst šo dzīvnieku būt un cik to faktiski ir. Šī starpība ir tīri mehānisks darbs, un, izpildot mehānisku darbu, atļauju izsniedz Meža ministrija vai valsts mežniecība. Es saprotu, ir problēmas, kādā veidā Gorbunova kungs vai Godmaņa kungs varēs dabūt medību atļauju. Bet tās ir viņu problēmas.

Priekšsēdētājs: Balsosim par deputāta Bojāra priekšlikumu 18.panta redakcijai. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: 8– par, 14– pret, 14– atturas. Nav pieņemts šis deputāta Bojāra labojums.

19.pants.

K.Šļakota: Rakstisku priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Nav citu priekšlikumu. 20.pants. Deputāt Čepāni, lūdzu!

A.Čepānis: Uzskatu par nepieciešamu aiz teikuma pirmās daļas ierakstīt– “Vides aizsardzības komiteja”. Konkrēti: “Medījamo dzīvnieku sarakstu, medīšanas termiņus un medību veidus regulē Latvijas Republikas medību noteikumi, kurus izstrādā Vides aizsardzības komiteja un apstiprina Latvijas Republikas Ministru padome.” Jo man ir skaidrs, kas tos taisīs, un man ir skaidrs, kādi tie būs. Vajadzētu ierakstīt– “Vides aizsardzības komiteja”.

Priekšsēdētājs: Jūsu rakstiskā priekšlikuma nav, Čepāņa kungs, un nav arī Emša kunga… Uz trešo lasījumu.

K.Šļakota: Čepāņa kungs! Vides aizsardzības komiteja iesniegusi šādu labojumu– “kurus izstrādā Meža ministrija un apstiprina Vides aizsardzības komiteja”. Tas par šiem noteikumiem. Ir tāda redakcija, bet komisija to noraidīja, uzskatot, ka šī ir praktiska darbība un tā ir Ministru padomes kompetencē.

A.Čepānis: Kāpēc komisija to noraidīja, es visu to saprotu, man ir zināms šīs komisijas sastāvs, bet es pieprasu likt uz balsošanu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Kad jūs to uzrakstīsiet, Čepāņa kungs? Mēs vienīgi varam par Vides aizsardzības komitejas priekšlikumu nobalsot, jo tas ir rakstiski iesniegts.

K.Šļakota: “Izstrādā Meža ministrija un apstiprina Vides aizsardzības komiteja.”

Priekšsēdētājs: Es jums, Čepāņa kungs, iesaku tomēr piekrist. Tomēr labāks variants, tuvāks jūsu variantam. Komisija tātad arī piekrīt, ka varētu balsot par šo Vides aizsardzības komitejas priekšlikumu.

Balsosim par šo 20.panta redakciju pēc Vides aizsardzības komitejas priekšlikuma. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: 23– par, 10– pret, 9– atturas. Labojums pieņemts. Tātad 20.pants Vides aizsardzības komitejas redakcijā: “…izstrādā Meža ministrija un apstiprina Vides aizsardzības komiteja.”

K.Šļakota: 21.pantā labojumu nebija. 22.pantā ir jautājums, ko iesniedzis Tukuma mednieku kolektīvs. Tur komisijas domas dalījās. Nu, te vienkārši ir terminoloģijas vaina, ka atļautas individuālās medības un medības ar dzinējiem. Šeit terminoloģijā bija– “individuālās un kolektīvās medības”.

Ja ir runa par manu viedokli, tad es sliecos uz šo otro variantu. Man tas labāk patīk, lai gan ar dzinējiem– tas arī ir tāds…

Priekšsēdētājs: Nu, individuālās medības arī būtu ar dzinējiem…

K.Šļakota: Nu, jā.

Priekšsēdētājs: Nav izslēgts. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man ir tikai viens jautājums, tas ir tāds nespeciālista jautājums, kas izriet no 21.panta. Šļakotas kungs, ko dara ar slimiem, teiksim, ar trakumsērgu sirgstošiem meža dzīvniekiem, kuri klīst apkārt? Kā no viņiem var tikt vaļā? Vai tas kaut kādā mērā izslēdz vai neizslēdz? Te ir rakstīts: “Savvaļā dzīvojošos medījamos dzīvniekus drīkst medīt…” un “…tikai zinātniskās pētniecības nolūkos…” un tā tālāk. Nesmaidiet, pasakiet, kā tas ir!

K.Šļakota: Atvainojiet! Šis pants regulē specifisku lomu, kad dzīvnieki ir vajadzīgi zinātniskiem nolūkiem. Tikai to regulē. Pārējo regulē iepriekšējie panti. Mēs par to vēl runāsim, kas izsniedz atļaujas, kāpēc izsniedz atļaujas un tā tālāk.

J.Freimanis: Ja man nāk pretī viena traka lapsa, vai man ir jādabū medību atļauja vai es viņu varu šaut nost vai ar dakšām nodurt? Reāli?

K.Šļakota: Es jums ieteiktu…

J.Freimanis: Reāli, lūdzu, reāli!

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, to noteiks tikai pēc analīzēm pēc tam, vai viņa bija traka vai nebija.

J.Freimanis: Pēc analīzēm, ja?

Priekšsēdētājs: Nu, dabiski.

J.Freimanis: Nē, nu mēs pārvēršam visu to lietu par anekdoti.

Priekšsēdētājs: Nu, bet tā tas ir.

K.Šļakota: Es jums ieteiktu tad mukt, Freimaņa kungs!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Es gribu aizstāvēt tukumnieku priekšlikumu lietot terminoloģiju “individuālās medības” un “medības ar dzinējiem”. Šis apzīmējums “individuāls” un “kolektīvs” mums ir pēdējo gadu praksē iegājies. Ņemot vērā, ka faktiski būs individuālie mednieki un paralēli darbosies arī šīs mednieku biedrības, tad faktiski, ja mēs vērtējam medības kā tādas pēc tā procesa, kā notiek pašas medības, tad tās ir individuālas medības vai medības ar dzinējiem. Mums nav jāskatās pēc tā, vai viņi tur kolektīvi atbrauc ar autobusu, bet medību process kā tāds jāvērtē. Tāpēc es ierosinu lietot šo iedalījumu: individuālās medības un medības ar dzinējiem.

Priekšsēdētājs: Man gan laikam nav tiesību komentēt, bet kādas būs medības, ja es viens pats aizeju uz pīlēm un palūdzu draugu, lai viņš pabļaustās dīķa otrajā pusē!?

K.Šļakota: Tas jau nebūs dzinējs, tas būs bļāvējs…

Priekšsēdētājs: Vai arī analoģiski? Es aizbraucu viens pats “uz kuili” un palūdzu kolēģi, lai viņš otrā takas malā, otrā kvartāla pusē arī izšauj gaisā vai pabļaustās? Individuālās vai ar dzinējiem?

K.Šļakota: Nu, tās būs ar dzinējiem.

Priekšsēdētājs: Tātad ierosinājums ir balsot par šo tukumnieku ierosinājumu– mainīt šo redakciju. Nevis “individuālās medības”, bet “medības ar dzinējiem”. Balsosim! Arī komisija uzskata, ka ir jābalso. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par– 20, pret– 9, atturas– 9. Labojums pieņemts.

Kungi, ir sešas minūtes līdz pusdienas laikam, tāpēc laikam mums tā jautri iet.

Lūdzu, 23.pants.

K.Šļakota: 23.pantā Bojāra kunga priekšlikums ir par to, ka…

J.Bojārs: Es noņemu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, citi priekšlikumi deputātiem? Deputāte Čepāne, lūdzu!

I.Čepāne: Neskatoties uz to, ka zālē sēž deputātu kungi, juristi un vienlaikus arī mednieki, neviens no viņiem nav pievērsis uzmanību kļūdai. Tāpēc man, sievietei deputātei, šeit jāiejaucas. Proti, zaudējumu atlīdzība, ko paredz 23., 24. un 25.pants, ir faktiski juridiskās atbildības veids, proti, civiltiesiskā atbildība, tāpēc ir jākoriģē attiecīgi 5.nodaļa un 6.nodaļa un šī zaudējumu atlīdzība ir jāliek kopā ar cita veida atbildību. Tādējādi šī uzraudzība varētu palikt atsevišķi. Komisijai ir jānāk pie slēdziena, jo, es atkārtoju, personas saukšana pie administratīvās vai pie kriminālās atbildības, ja tā izdarījusi kaitējumu videi, noteikti ir saistāma ar šo kaitējuma atlīdzināšanu.

K.Šļakota: Es piekrītu jums, Čepānes kundze.

Priekšsēdētājs: Kāds ir reāls priekšlikums, ko mums darīt ar 5. un 6.nodaļu?

K.Šļakota: Mēs to izmainīsim, atstājot tikai 23.pantu par uzraudzību, un zaudējumu kompensāciju apvienosim ar 6.nodaļu. Tur es nesaredzu neko tādu nereālu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es vienīgi savai kolēģei Briņķei arī kā juristei, atvainojiet, Čepānei, es neesmu pieradis vēl, vienīgi varu piekrist, ka šie atbildības jautājumi šeit izstrādāti ārkārtīgi vāji un pat juridiski nepareizi. Vismaz 25.pantā pēdējais teikums ir galīgi nepieņemams. Jūs ieklausieties, kas te ir rakstīts: “Lauksaimniecībai nodarītos zaudējumus vienādās daļās sedz medību tiesību īpašnieks no saviem līdzekļiem.” Vispirms šim tiesību īpašniekam nekādu līdzekļu nav. Es jums to gribu likt aiz auss. Mednieku biedrībām nav nekādu līdzekļu, no kuriem tās varētu segt šos zaudējumus lauksaimniecībai, kas ir miljonos. Šādu līdzekļu nav.

“…un pašvaldība no sava budžeta medību ienākumu daļas”. Vispirms, cienījamie kolēģi, tas ir juridiski galīgi nepareizi, tāpēc ka lauksaimnieki ražu apdrošina, un apdrošināšanas sabiedrības ir pret šādu normu, jo tad vispār tām nebūs te ko darīt. Otrkārt, ja mēs vienojamies, ka šie medījamie dzīvnieki nevienam nepieder, tad kāpēc es atbildēšu par to dzīvnieku, kas man nepieder un kura licence arī man nepieder? Kā es varu atbildēt par darbību, kur es vispār neesmu spējīgs atbildēt? Tas nav mans nodarījums, bet es materiāli atbildēšu!? Juridiski norma ir galīgi nepareiza. Galīgi nepareiza. Medniekiem nevar uzlikt šo atbildību.

K.Šļakota: Bojāra kungam diemžēl ir taisnība. Pēc tam, kad mēs noņēmām šo normu, ka tā ir valsts īpašums, tagad mums materiālo atbildību pieprasīt no kaut kā ir grūti. Es nevaru iedomāties, kādā veidā mēs varam skatīties acīs lauksaimniekiem. Mēs jau šeit pat nerunājam par zaudējumu atlīdzināšanu mežsaimniecībai, kur nav runas par simtiem vai miljoniem rubļu, bet par desmitiem un simtiem miljonu rubļu. Mēs pat nerunājam par šo zaudējumu atlīdzināšanu mežsaimniecībai. Tad būtu tas mednieku skaits reāli samazinājies no kādiem 40 tūkstošiem uz kādiem 2–3 tūkstošiem. Nebūtu, kas spēj samaksāt šīs lielās medību atļauju cenas. Tāpēc mežsaimniecībai nav jāatlīdzina zaudējumi, bet lauksaimniecībai zaudējumi ir jāatlīdzina.

Ja kāds runā par to, ka nav līdzekļu, es gribu pateikt, ka jebkurš mednieks nemedī tikai sporta pēc, bet medī arī, lai no šīs medību saimniecības gūtu materiālus ienākumus,– vai tas ir naturālā veidā, vai tas ir citādā veidā, tas ir cits jautājums. Līdz ar to, ja viņš gūst no kaut kā ienākumus, tad viņam ir arī jāmaksā par šo izpriecu. Tāda ir tā lieta, cienītie kungi! Es pastāvu uz to, ka šie zaudējumi lauksaimniecībai mums jāatstāj, neskatoties uz visu to, ka mēs esam izmetuši šīs īpašuma lietas, ka pašreiz tas ir nekorekti. Tas viss iznāk. Bet šī atbildība ir jāatstāj.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Cienījamais Šļakotas kungs! Bet tagad jums tur kviešu lauks vai kartupeļu lauks. Es esmu mednieks, es varu iegūt atļauju pašreiz ierasties tur un sēdēt naktī tikai tādā gadījumā, ja tā cūka jums būs tos kartupeļus izrakņājusi. Es varu ierasties jau uz postījumu vietām, kad būs sastādīts iepriekš akts, bet jūs jau iepriekš prognozējat, ka es tātad nedrīkstēju tur sēdēt un vaktēt visu laiku. Varbūt mēs ar Bojāra kungu sastādīsim grafiku un starplaikos pa nakti, kamēr šeit notiek plenārsēdes, brauksim uz saviem objektiem un sargāsim. Jo es neesmu tik bagāts, lai varētu par visu samaksāt.

K.Šļakota: Par vienu esmu droši pārliecināts, proti, tas nebūs Bojāra kungs, ar kuru jūs sastādīsiet grafiku. Bet, ja runā nopietni par šo lietu, tad skaidrs, ka šeit zināma nesaiste ir, bet tā vai citādi jūs varat… Jūs jau neveicat šos pasākumus tikai, sargājot šo objektu tieši, jums kā medību tiesību īpašniekam ir jāveic šie pasākumi jau pirms tam, Endziņa kungs, jau pirms tam piesaistot šo medījamo zvēru savai platībai, meža platībai, nevis piesaistot lauksaimniecības platībai.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vienu mirklīti! Atvainojos, ir sācies pusdienu pārtraukums. Kā mēs darīsim, turpināsim diskusiju par to, kas atlīdzinās zaudējumus, vai iesim ēst?

K.Šļakota: Šis būs smags jautājums, tāpēc jātaisa pārtraukums.

Priekšsēdētājs: Tad ierosinu taisīt pārtraukumu un, atkal trijos tiekoties, turpināt par šiem zaudējumiem, par to atlīdzību.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)