Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 23. februāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

S.Fjodorovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Lai uzlabotu situāciju sociālajā jomā, mūsu frakcija bija iesniegusi trīs likumprojektus, un vissvarīgākais, manuprāt, ir Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda likumprojekts.

Pēc Labklājības ministrijas datiem, Latvijā ir aptuveni 370 tūkstoši trūcīgu cilvēku, kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 40 latus mēnesī uz katru ģimenes locekli. To it kā visi atzīst, bet vienlaikus ir vesela cilvēku grupa no visiem iedzīvotājiem, kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 24 latus mēnesī. Iedomājieties – 80 santīmi dienā! Un tādi ir 180tūkstoši cilvēku. Ar savu likumprojektu mēs piedāvājām būtiski uzlabot dzīves līmeni trūcīgajiem un vistrūcīgākajiem. Diemžēl balsošana Saeimā šodien nebija iedzīvotāju pusē – pret balsoja “Jaunā laika” un Tautas partijas deputāti.

Ar otru likumprojektu – grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”– mēs vēlējāmies aizstāvēt invalīdus, no kuriem līdz 2005.gada 1.augustam ienākuma nodoklī bija iekasēti apmēram 929 tūkstoši latu. Turklāt invaliditātes pensija bija apmēram 61 lats. Un tādu invalīdu pie mums ir ap 15 tūkstošiem. Likumprojekts paredzēja būtisku invaliditātes pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Mēs saprotam, ka šis priekšlikums samazinātu budžeta ienākumu daļu, tāpēc mēs piedāvājām veidu, kā to var atlīdzināt. Bet balsojumā mēs atkal zaudējām.

Un visbeidzot, ņemot vērā katastrofālo cenu kāpumu – vairāk nekā 7 procenti gadā, īpaši pārtikas produktiem, kurināmajam un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī nekontrolējamo inflāciju, mūsu frakcija piedāvāja Ekonomikas krīzes likumprojektu, kas dotu iespēju uzlabot esošo situāciju salīdzinājumā ar pārējām Eiropas valstīm. Tomēr arī tas mums neizdevās.

G.Bērziņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Es šodien runāšu par trim tematiem. Pirmā lieta, ko es gribētu pieminēt, ir Baltkrievija. Kā zināms, tur 19.martā paredzētas prezidenta vēlēšanas, kurās prezidents Lukašenko cīkstēsies ar trīs opozīcijas kandidātiem. Diemžēl Lukašenko no opozīcijas baidās. Rezultātā aizvakar Baltkrievijas Valsts drošības komitejas darbinieki Minskā aizturēja neatkarīgās vēlēšanu novērošanas kustības “Partnerība” vadītājus un vairākus darbiniekus. Līdzīgas aizturēšanas, kratīšanas un īpašuma atņemšanas milicija un VDK aizvakar veica arī Vitebskas, Mogiļevas, Brestas un Minskas apgabalā.

Šodien Saeimā frakcija “Jaunais laiks” kopā ar citu koalīcijas partiju atbalstu ierosināja lēmuma projektu, kas nosoda Baltkrievijas varas struktūru represijas pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Diemžēl kreisās partijas balsoja pret un šodien uzreiz lēmumu nevarēja pieņemt. Tas būs jāskata atkārtoti. Ceru, ka Saeima to pieņems nākamajā Saeimas sēdē nākamceturtdien. Es gribu uzsvērt, ka ir svarīgi, ka šādus notikumus, kādi notiek Baltkrievijā, izgaismo un ka par tiem runā ārpus Baltkrievijas robežām. Šādai represīvai varai, kāds ir Lukašenko režīms Baltkrievijā, visvairāk ir bail no atklātības, tieši tāpēc ir nepieciešams izgaismot šīs represijas. Un tāds arī bija Saeimas lēmuma projekts, kuru mēs šodien ierosinājām.

Otra lieta, ko šodien gribu minēt, ir tā, ka pēdējā laikā masu mediju ziņās partija “Jaunais laiks” ir daudz pieminēta saistībā ar nodokļu pazemināšanu. Es gribētu uzsvērt, ka “Jaunais laiks” ir analizējis nodokļu situāciju Latvijā. Mēs esam nonākuši pie slēdziena, ka ir nepieciešams samazināt ienākuma nodokli no 25 uz 15 procentiem, darot to pakāpeniski trīs gadu laikā. Mēs uzskatām, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogs Latvijā šodien ir par augstu. Mēs kopā ar koalīcijas kolēģiem strādāsim, lai panāktu pozitīvu lēmumu par nodokļa likmes samazināšanu.

Trešā un pēdējā lieta, kas jāpiemin, ir tā, ka Eiropas Ministru Padomē pašlaik tiek skatīts papildinājums tā sauktajai Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijai. Un tur ir punkts, kas paredz, ka augstākajai izglītībai nākotnē līdz 2010.gadam būtu jāsasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta. Šo priekšlikumu atbalsta arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Viņa pašlaik ir Eiropas Padomē un aktīvi cīnās, lai šis punkts tiktu ieviests Eiropā.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Latvijā valdība no opozīcijas nebaidās, bet jāsaka arī, ka neieklausās opozīcijas saprātīgajos priekšlikumos, īpaši ja šie priekšlikumi ir pamatoti ar pašas valdības aprēķiniem. Piemērs ir mūsu frakcijas ierosinājums ar grozījumiem Darba likumā noteikt, ka turpmāk parlamenta līmenī tiktu regulēta minimālā darba alga. Statistika liecina, ka Latvijā vēl 2004.gadā vairāk nekā 150 tūkstoši iedzīvotāju par pilnu darba laiku saņēma mazāk par minimālo algu vai līdz desmit latiem vairāk. Un tā ir ļoti liela sabiedrības daļa.

Šajā situācijā mēs vismaz par pusotru reizi atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas, un te jāatzīst, ka valdība diemžēl nekādi nepilda 2003.gada Einara Repšes valdības laikā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus, kas paredz pakāpeniski septiņu gadu laikā minimālo algu pielīdzināt 50 procentiem no vidējās darba samaksas. Šobrīd šī atpalicība ir tik liela, ka es pat nespēju saskaitīt pilnus 40 procentus, kas, protams, ir pilnīgi nepieļaujami, jo nav jau jādomā tikai par sabiedrības aktīvo un pelnošo daļu, kas rūpējas pati par sevi, bet gan par tiem, kuri cieš. Un galvenokārt tas skar tieši privāto sektoru, kurā samaksas lielums ir negaidīti liels. Dažās nozarēs tie ir 30, bet restorānos, viesnīcās un sabiedriskajos pakalpojumos apmēram 50 procenti. Mēs vēlamies turpmāk šo normu noteikt ar likumu, lai nebūtu šī lēkāšana jebkurā brīdī, un katru gadu vienu reizi, nevis tā kā šobrīd – vienu reizi vienā vai divos gados; reizēm ir bijuši arī periodi, kad vēl retāk. Tāda ir šī mūsu priekšlikuma jēga. Mēs piedāvājam noteikt pārejas periodu līdz 2010.gadam, bet nākamajā gadā jau 45 procentu līmenī, kas būtu vismaz 108 lati vai pat vairāk; 2008.gadā 47, bet 2009.gadā 49 procenti. Un tas nebūtu vienaldzīgi vismaz 150 vai 200 tūkstošiem Latvijā strādājošo. Pieaugtu arī legālās algas, no tā, protams, iegūtu gan valsts, gan pašvaldību ieņēmumi nodokļu un sociālo maksājumu veidā.

Mūsu frakcija tikās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Loskutova kungu jautājumā par priekšvēlēšanu tēriņu pārsniegšanu un par soda mēriem. Mēs atzinām, ka šī pārsniegšana, kas pēdējās vēlēšanās dažām partijām sasniedza vairākus simtus tūkstošu latu, ir nepieļaujama, jo tad partijām nav vienādi noteikumi un tās startē katra ar saviem spēles noteikumiem. Sankcijas šo lielo pārsniegumu gadījumos ir pārāk mazas un neko neizsaka, jo 5000 latu sods ir pietiekami nopietns tad, ja partija pārsniedz šos tēriņus par dažiem tūkstošiem latu. Ja pārsniedz par 100vai 200tūkstošiem, tad drīzāk šis sods ir tāda kā ieejas biļete uz interesantu izrādi. Līdz ar to uzskatām, ka ir vajadzīgi likuma grozījumi. Tas bija mūsu kopīgais secinājums. Un grozījumi ir vajadzīgi savlaicīgi, jo tā nav laba prakse, ka pēdējā brīdī vēlēšanu kampaņas laikā tiek mainīti noteikumi. Tas ir tas secinājums, kādēļ mūsu frakcija startēs ar šādiem priekšlikumiem.

Bez tam mūs arī gandarī, ka Valsts valodas centrs turpina noskaidrot jautājumu par Valsts valodas likuma pārkāpumiem integrācijas sekretariātā.

Diemžēl prokuratūra sniegusi izvairīgu un noraidošu atbildi uz mūsu iesniegumu saistībā ar filmu “Baltijas nacisms” par nacionālā naida kurināšanu. Taču mēs šim jautājumam sekosim līdzi, jo domājam, ka šī naida kurināšana tur tomēr ir, bija un diemžēl vēl notiks.

A.Aleksejevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien es savas politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas vārdā vēlos informēt par mūsu frakcijas iesniegtajiem grozījumiem likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Saeimas Kārtības rullī, kā arī par mūsu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei par zinātniskās darbības finansējumu.

Un tā – kā jau ierasts Saeimas praksē, mūsu valdošās partijas ir noraidījušas visus mūsu sagatavotos likumprojektus un pieprasījumu. Kas attiecas uz mana kolēģa iepriekšteikto, ka Baltkrievijā vara baidās no opozīcijas, manuprāt, mūsu Saeimā notiek tas pats – valdošās partijas arī baidās no opozīcijas; visi iesniegtie grozījumi diezgan regulāri tiek noraidīti.

Tagad es parunāšu mazliet tuvāk par mūsu priekšlikumiem. Proti, mūsu frakcija iesniedza grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas tiešā veidā attiecas tieši uz tām bailēm par pozīciju un opozīciju. Mēs piedāvājam, lai Saeimas sēdē piedalītos Ministru kabineta loceklis, kuram adresēts pieprasījums. Līdz šim Saeimas Kārtības rullis neparedz, ka Ministru kabineta loceklim, kuram adresēts pieprasījums, obligāti jāpiedalās Saeimas sēdē, kurā pieprasījums tiek izskatīts. Mēs piedāvājam, lai tas ministrs, kuram mēs opozīcijas vārdā rakstām pieprasījumu, tomēr piedalītos Saeimas sēdē un atbildētu uz visiem jautājumiem, ko mēs uzdodam nevis savā vārdā, bet gan mūsu vēlētāju vārdā. Bet, kā jau ierasts, mūsu valdošās partijas to noraidīja.

Vēl mēs iesniedzām grozījumus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” ar domu, lai to tarifu aprēķinu projektā būtu iekļauta tā informācija, ko mūsu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iesniedz regulatoriem un arī komisijai. Mēs uzskatām, ka tai jābūt vispārpieejamai informācijai, jo līdz šim brīdim visi pakalpojumu sniedzēji, pirms iesniedz tarifa paaugstināšanu, visus pamatojumus iesniedz regulatoram, bet mēs tos nezinām un nevaram ar tiem iepazīties, tāpēc nav skaidrs, kādēļ tiek pacelti tarifi. Bet tas arī netika atbalstīts.

Kas attiecas uz mūsu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei par zinātniskās darbības finansējumu, tad mēs to uzrakstījām, pamatojoties uz Latvijas Zinātnes un izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas Harbacevičas kundzes vēstuli, bet vienalga valdošās partijas neatbalstīja mūsu pieprasījumu un to noraidīja. Līdz ar to mēs uzskatām, ka Pieprasījumu komisiju varētu nosaukt par Pieprasījumu noraidīšanas komisiju.

Nobeigumā vēlos apsveikt visus vīriešus, kuri dienējuši armijā, to mūsu valstī ir diezgan daudz, tai skaitā arī Saeimā, armijas dienā!

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Politisko organizāciju (partiju) apvienība “Saskaņas Centrs” šodien aicināja Saeimu pastiprināt noziedznieku upuru aizsardzību. Bet diemžēl mūsu piedāvātie grozījumi Latvijas Kriminālprocesa likumā nezināmu iemeslu dēļ netika atbalstīti un nodoti komisijām. Apvienības “Saskaņas Centrs” Saeimas frakcija uzskata, ka Latvijas likumdošana nepietiekami aizsargā noziedznieku upurus, tāpēc arī sagatavojām šo likumprojektu. Pašlaik saskaņā ar kriminālprocesu personu ir iespējams atzīt par cietušo tikai ar šīs personas piekrišanu. Taču ir gadījumi, kad izmeklēšanas rezultātā tiek pierādīts, ka cilvēks ir nozieguma upuris, bet viņš pats atsakās to atzīt. Visbiežāk tas notiek aiz bailēm. Piemēram, sievietes, kuras vardarbīgi tiek nosūtītas uz citām valstīm un nodarbinātas kā prostitūtas, neatzīst sevi par upuriem, jo baidās no suteneriem. Tas bremzē izmeklētāju darbu. Noziedznieki, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, paliek nesodīti. Izmeklētāji šādā situācijā ir bezspēcīgi. Ja nav cietušā, tad nav arī nozieguma. Un šī situācija ir jānovērš. Politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” rosināja grozīt Kriminālprocesa likuma 96.panta trešo daļu, paredzot kriminālprocesa virzītājam tiesības atzīt personu par cietušo arī bez tās piekrišanas. To var darīt gadījumos, kad procesa virzītājs konstatē, ka personas brīvas gribas izpausme kļūt par cietušo tiek ierobežota, kā rezultātā cietušā tiesībām un interesēm kriminālprocesā var tikt nodarīts būtisks kaitējums. Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” vārdā svinīgi solu turpināt darbu, lai beidzot pastiprinātu noziedznieku upuru aizsardzību. Te jāatceras, ka skaistiem vārdiem nav nozīmes, jo visu izšķir rīcība.

Un es iesaku visiem šajās dienās vairāk atpūsties, ja tas ir iespējams, kā arī lietot zāles, lai apkarotu gripas epidēmiju Latvijā. Vēlu veiksmi!

J.Strazdiņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienība arī bija ļoti satraukusies par zināmām nesaskaņām mūsu valdībā, ko vakar visi varējām vērot televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Tajā pozīcijas frakciju starpā tika apspriests jautājums par ienākuma nodokļa samazināšanu un sekām, kā tas var ietekmēt pašvaldību budžetus.

Mūsu savienība konsultējās ar Latvijas Pašvaldību savienību, un mēs secinājām, ka šis jautājums ir kārtīgi jāizpēta. Katrā ziņā mēs esam par to, lai nodokļu slogs tiktu samazināts un palielinātas minimālās algas, par ko cīnās arī mūsu labklājības ministre. Es ceru, ka valdība šos risinājumus atradīs, lai mūsu iedzīvotāju materiālais stāvoklis uzlabotos.

Tālāk par šodien izskanējušajām domstarpībām un konfliktu par zinātnisko iestāžu finansējumu. Esmu saņēmis pilnu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas par situāciju zinātnisko iestāžu finansējumā. Zināma aizķeršanās ar finansēm radās tāpēc, ka visām zinātniskajām institūcijām bija jāiziet reģistrācijas process, lai tās saņemtu bāzes finansējumu. Tagad šis jautājums tiek risināts – pašlaik jau 60 zinātniskās institūcijas ir reģistrējušās, parakstīts viens rīkojums par naudas piešķiršanu mūsu zinātniskajām iestādēm, kas ir 2 miljoni 757 tūkstoši latu. Un ir sagatavots arī nākamais rīkojums, ko ministre jau tuvākajā laikā parakstīs, par vēl 1 miljona 700 tūkstošu latu piešķiršanu. Līdz ar to arī satraukums, ko pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, būs atrisinājies un process noteikti tālāk virzīsies jau daudz raitāk.

Kā zināms, pagājušajā gadā Saeima pieņēma Zinātniskās darbības likumu, kurā paredzēts turpmāk katru gadu par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta paaugstināt zinātnes finansējumu. Šiem mērķiem būs arī dažādu Eiropas Savienības fondu finansējums, un mūsu zinātnieki varēs vieglāk uzelpot, jo situācija ievērojami uzlabosies. Mēs arī esam ieinteresēti, lai veiksmīgi tiktu atrisināts mūsu Nacionālās attīstības plāns, lai tā realizācijai būtu finanses un zinātniskās institūcijas aktīvi darbotos.

Tālāk gribētu paust zināmas bažas par 16.martu, kas tuvojas. Mūs joprojām satrauc izmeklēšana saistībā ar filmu “Baltijas nacisms”, jo pagaidām no prokuratūras esam saņēmuši diezgan izvairīgu atbildi. Ir tikai pausts satraukums par to, ka šī filma ir ievietota krievu skolu aizstāvības štāba interneta mājaslapā, kā to jau bija paziņojis Buzajeva kungs. Bet es domāju, ka tas ir ļoti nopietni, jo tiek radīta spriedze sabiedrībā, un to mēs nevaram atļauties. Tas tagad jau ir starptautisks jautājums. Latvijai ir jābūt gudrākai, jo mēs savus karā cietušos varam citādi atzīmēt, bet mums tāpēc nav jāveido manifestācijas, ko filmēs visas ārzemju televīzijas, lai pēc tam izmantotu pret Latviju.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Saeimā šodien kā no pārpilnības raga bira opozīcijas priekšlikumi sociālajā jomā. Tuvojoties vēlēšanām, opozīcija arī ir atcerējusies gan par trūcīgajiem, gan invalīdiem, gan pensionāriem, saražojot veselu lērumu likumprojektu. Jāsaka, ka šie likumprojekti ir ļoti nesagatavoti un ir praktiski nekam nederīgi, jo tur nav ne situācijas analīzes, ne aprēķinu.

Saeima šodien nolēma noraidīt Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda izveidošanas likumprojektu, jo tas paredz praktiski tās pašas funkcijas, ko jau šodien pilda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Sociālās palīdzības fonds. Šīs struktūras izmanto valsts budžeta līdzekļus, lai palīdzētu tām iedzīvotāju grupām, kurām tas ir ļoti nepieciešams. Bet, aizrāvušies priekšvēlēšanu izrādīšanās kampaņā, kolēģi acīmredzot nemaz nebija pamanījuši, ka, lai izveidotu sabiedrisku fondu, nav nekādas vajadzības pieņemt atsevišķu likumu. To var izveidot, pamatojoties uz likumu “Par sabiedriskajām organizācijām”. Un tad arī šo darbu var izdarīt, uzkrājot līdzekļus no dažādiem ziedojumiem, bet neizmantojot valsts budžeta līdzekļus. Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāti atbalstīs tikai konstruktīvi un reāli situāciju uzlabojošus likumprojektus, tāpēc mēs balsojām pret.

Vēl bija grozījumi Darba likumā. Šis likumprojekts tika iesniegts bez anotācijas, bez nopietniem aprēķiniem, kā arī bez Finanšu ministrijas atzinuma. Likumprojekts paredzēja, ka 2010.gadā minimālajai darba algai jāsasniedz vismaz 50 procenti no Finanšu ministrijas prognozētās strādājošo mēneša vidējās bruto samaksas par iepriekšējo gadu. Jau 2003.gadā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kuros paredzēts grafiks minimālās algas paaugstināšanai. 2010.gadā tai ir jābūt 50 procentiem no vidējās algas. Diemžēl jāatzīst, ka šobrīd minimālā alga ir 90 lati. Latvijas Pirmā partija regulāri atbalstīs minimālās algas palielināšanu, bet tas ir jālemj valdībai, izvērtējot visas iespējas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2005.gadā vidējā bruto samaksa valstī sasniedza 248 latus, tātad minimālajai algai bija jābūt 109 latiem. Valdībai šī kļūda, protams, ir jālabo un jāpanāk, lai šie Ministru kabineta noteikumi tiktu pildīti noteiktajā laikā un termiņā.

Runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokli, mēs vienmēr esam atbalstījuši tā samazināšanu, bet arī tam ir jābūt precīzi aprēķinātam, lai tas tiešām tiktu valdībā pieņemts un arī konsekventi realizēts. Es domāju, ka Saeimā nevar nodarboties ar tik lielu populismu, iesniedzot nesagatavotus likumprojektus, jo tas neradīs iespēju nevienai iedzīvotāju grupai dzīvot labāk. Mums ir jārūpējas par mūsu pensionāriem, jo tā ir viena liela sabiedrības daļa. Ir izstrādāti četri pasākumi, kurus vēl var veikt un kuri būtu jāveic līdz šī gada beigām. Viens no tiem ir atļaut pārrēķināt priekšlaicīgi piešķirtās pensijas.

M.Segliņš
(Tautas partijas frakcija):

Vispirms informēšu par Juridiskās komisijas darbu šonedēļ. Trešajā lasījumā ir izskatīts Saeimas vēlēšanu likums, kurā būs dažas jaunas lietas, kas varētu būt interesantas iedzīvotājiem. Pirmkārt, katras partijas sarakstā varēs iekļaut par trim kandidātiem vairāk nekā vietu skaits, kurus potenciāli var ievēlēt Saeimā. Piemēram, ja Kurzemes apgabalā var ievēlēt trīspadsmit deputātus, tad sarakstā varēs būt sešpadsmit kandidāti; ja Zemgales apgabalā var ievēlēt četrpadsmit deputātus, tad sarakstā varēs būt septiņpadsmit. Šādi grozījumi ir izdarīti ar domu, lai vēlētājiem būtu plašākas izvēles iespējas starp kandidātiem, izvēloties sev piemērotāko, kurš pēc tam kļūtu par deputātu.

Vēl ļoti svarīga ir tā norma, ko izdevās saglabāt salīdzinājumā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ka vēlētāji varēs vēlēt tajā vēlēšanu iecirknī, kas atrodas viņiem vēlēšanu dienā visizdevīgākajā vietā. Nebūs tā, kā bija iecerēts, ka vēlēt var tikai vienā vēlēšanu iecirknī – tajā, kurā vēlētājs ir reģistrēts. Tātad cilvēkiem būs ērti. Viņi tajā dienā varēs vēlēt tajā iecirknī, kas būs vistuvāk. Arī tad, ja liepājnieks būs atbraucis uz Rīgu vai rīdzinieks būs aizbraucis uz Kuldīgu, viņš mierīgi varēs doties uz to vēlēšanu iecirkni, kas būs vistuvāk, un izdarīt savu izvēli. Manuprāt, tas ir ērti un nav nekādas vajadzības cilvēkus piestiprināt pie konkrētiem vēlēšanu iecirkņiem.

Viena lieta, kas pagaidām nav izdevusies, ir pretēji tam, kā vēlējās Tautas partija. Pārējie deputāti nobalsoja par to, ka jāsaīsina vēlēšanu iecirkņu darba laiks. Ja līdz šim vēlēšanas notika no pulksten 7 rītā līdz 22 vakarā, tad šobrīd diemžēl citu partiju deputāti atbalstīja to, ka vēlēšanas notiks no pulksten 7 līdz 20. Mūsuprāt, tas atkal samazina iespēju iet nobalsot tiem cilvēkiem, kuriem pa dienu ir bijušas kādas citas darīšanas, vai tajā dienā viņi ir bijuši aizņemti darbā, jo ir taču darbavietas, kur jāstrādā 12 stundas, piemēram, veikalos, autotransporta uzņēmumos, medicīnas iestādēs. Līdz ar to, pēc Tautas partijas viedokļa, šāds ierobežojums un darba laika samazināšana vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņos ir pret vēlētāju interesēm. Tāpēc mēs centīsimies panākt pārējo deputātu sapratni šajā jautājumā, jo Tautas partijas postulāts ir šāds: lai cilvēkam būtu ērti, lai maksimāli daudz būtu laika balsošanai un jebkurā vietā.

Bet prieks Tautas partijai ir par to, ka tādā virzienā, kādā mēs gribam, virzās, nu jau jāsaka, bēdīgi slavenais azartspēļu likums. Šeit bija liela kliegšana un ķengāšanās, bet prieks par to, ka mūsu stingrā pozīcija par spēļu automātu skaita samazināšanu virzās uz priekšu. Jau šajā gadā visiem būs redzams, ka spēļu automāti no kafejnīcām, bāriem, autoostām un no citām, mūsuprāt, pilnīgi nepiemērotām vietām, pazudīs, jo uzvarēs tā pozīcija, kas šajā jomā aizstāvēs ļoti stingras normas.

Saeimas preses dienests