Par Latvijas un Izraēlas parlamentāriešu sadarbību

Aizvakar, 20.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Izraēlas Valsts Kneseta Izraēlas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāju Genādiju Rigeru un grupas dalībnieku Viktoru Brilovski.

Abas puses pārrunāja Latvijas un Izraēlas divpusējās attiecības, sadarbību parlamentu un valdību līmenī, ekonomisko attiecību padziļināšanas iespējas, kā arī to, kā pašreizējā nestabilā situācija Gazas joslā un Jordānas upes rietumu krastā ietekmē Tuvo Austrumu miera procesu.

Apspriežot Latvijas un Izraēlas divpusējās attiecības, Izraēlas parlamentārieši akcentēja, ka, viņuprāt, kā veicinoši faktori jāmin: Knesetā un Saeimā izveidotās abu valstu parlamentu sadarbības grupas, labie kontakti ar Latvijas vēstnieku Izraēlā un arī aktīvā no Latvijas emigrējušo ebreju darbība. Kā pastāstīja viesi, Izraēlas un Latvijas parlamentu sadarbības grupā pārstāvētas visas Knesetā ievēlētās politiskās partijas, tāpēc kontakti parlamentu līmenī varētu būt ārkārtīgi nozīmīgi, īpaši likumdošanas jomā.

Pārrunājot ekonomikas jautājumus, prof. V.Brilovskis informēja par Izraēlas sasniegumiem augsto tehnoloģiju jomā: kapitālieguldījumi šajā nozarē pagājušajā gadā bija 1 miljons, šogad — aptuveni 2 miljoni dolāru. Prof. V.Brilovskis pastāstīja, ka pasaulē ir daudz brīva kapitāla, kuru tā īpašnieki ir gatavi ieguldīt tādā perspektīvā nozarē kā augstās tehnoloģijas. Taču, lai šo kapitālu piesaistītu, nepieciešams valsts atbalsts, piemēram, labvēlīga nodokļu politika. Saeimas priekšsēdētāja biedrs atzina, ka Latvijai ir pietiekami liels speciālistu potenciāls, lai šādus projektus īstenotu, un Latvija un Izraēla varētu sadarboties šajā jomā.

Abas puses pārsprieda arī situāciju Gazas sektorā un Jordānas upes rietumu krastā. R.Pīks izteica līdzjūtību un pauda nožēlu par cilvēku upuriem. Savukārt Kneseta pārstāvji pateicās par Latvijas atbalstu Izraēlai Apvienoto Nāciju Organizācijā viņu valstij nozīmīgu jautājumu risināšanā.

Vakar, 21.novembrī, Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar Izraēlas Valsts Kneseta Izraēlas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāju Genadiju Rigeru un grupas dalībnieku prof.Viktoru Brilovski.

Abas puses pārrunāja Latvijas un Izraēlas divpusējās attiecības, ekonomisko attiecību padziļināšanas iespējas, kā arī Tuvo Austrumu miera procesu un pašreizējā konflikta noregulēšanas iespējas.

Kneseta Izraēlas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs informēja par vizītes mērķiem — abu valstu parlamentu turpmākās sadarbības un kontaktu perspektīvas izzināšanu, ekonomisko un kultūras sakaru bāzes nostiprināšanu. Taču Latvijas apmeklējuma galvenais mērķis ir sniegt objektīvu informāciju par Izraēlas iekšpolitisko situāciju, sacīja G.Rigers.

Apspriežot Latvijas un Izraēlas divpusējo sadarbību, abas puses bija vienisprātis, ka tās attīstās veiksmīgi visdažādākajās jomās — gan politiskajā sfērā, gan ekonomisko kontaktu un kultūras sakaru veidošanā. G.Rigers augstu novērtēja Latvijas atbalstu Izraēlai starptautiskajās organizācijās.

Sarunas gaitā skarts jautājums par Latvijas un Austrālijas līgumu par izdošanu ratifikāciju Saeimā. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rišards Labanovskis informēja par Saeimas vēlmi sagatavot plašāku juridiskās sadarbības līgumu starp Latviju un Austrāliju.

Latvijas un Izraēlas parlamentārieši pārrunāja arī Tuvo Austrumu miera procesa turpmāko gaitu un kā to ietekmē sadursmes starp Izraēlu un Palestīnu Gazas joslā un Jordānas upes rietumu krastā. G.Rigers informēja par konflikta vēsturi, kuru, viņaprāt, izraisījusi palestīniešu neadekvātā rīcība. Izraēlas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs arī vainoja starptautiskos masu medijus vienpusīgā un samērā tendenciozā notikumu atspoguļošanā, kas neveicina konflikta mierīgu noregulēšanu. Viņš arī pauda sašutumu, ka palestīnieši izmantojot sadursmju izraisīšanā savus bērnus, kuri apšaudēs starp abu pušu policistiem iet bojā. Viesi akcentēja, ka Izraēla vienmēr iestājusies par miermīlīgu Izraēlas un Palestīnas autonomijas domstarpību noregulēšanu un, lai to panāktu, tā arī turpmāk būs gatava piekāpties palestīniešiem teritoriju jautājumos. Taču bažas vieš fakts, ka Jasirs Arafats pārkāpis parakstītās vienošanās par vardarbības nepielietošanu. Jutīgs arī ir Jeruzalemes statusa jautājums.

Pārrunājot ekonomikas jautājumus, prof. V.Brilovskis informēja par Izraēlas sasniegumiem moderno tehnoloģiju jomā un lielajiem ārvalstu kapitālieguldījumiem šajā nozarē un atzina, ka Latvijai un Izraēlai ir labas sadarbības iespējas šajā jomā. Savukārt G.Rigers pastāstīja par Izraēlas uzņēmēju vēlmi piedalīties Liepājas ostas rekonstrukcijā un aviosatiksmes attīstībā. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijai un Izraēlai ir labs potenciāls gan tirdzniecisko sakaru padziļināšanai, gan zinātnes un kultūras sakaru intensificēšanai un tūrisma industrijai.

Arī Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas pārstāvji tikās ar Izraēlas Valsts Kneseta Izraēlas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegāciju.

Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Boriss Cilevičs iepazīstināja viesus ar grupas locekļiem un teica, ka šī parlamentāriešu sadarbības grupa ir pirmā, kas izveidota Saeimā, un tas apliecina interesi par Izraēlas valsti un ļaudīm, kā arī akcentēja Latvijas un Izraēlas vēsturiskās saiknes un pauda bažas par notikumiem Izraēlā saistībā ar tās attiecībām ar Palestīnas autonomiju.

Savukārt Izraēlas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs Genadijs Rigers informēja par Izraēlas parlamentāriešu delegācijas vizītes mērķiem — piedalīties Latvijas valsts svētkos, apspriest abu valstu parlamentāriešu sadarbību un attiecības ekonomikā, kā arī iepazīstināt ar patieso stāvokli Izraēlā pašlaik. Atbalstot sadarbības grupas pārstāvja Jāņa Lejas pausto viedokli par nepieciešamību Latvijā saņemt objektīvu un aktuālu informāciju par Izraēlu, Izraēlas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas loceklis prof. Viktors Brilovskis teica, ka vizītes laikā Latvijā viņš pārliecinājies, ka Izraēlā ir nepilnīga informācija par Latviju. Viņš uzsvēra, ka abu valstu attiecību attīstībai ir perspektīva un parlamentāriešu ieguldījums var būt nozīmīgs. G.Rigers ieteica Latvijas kolēģiem iepazīties ar Izraēlas Knesetā sagatavotajiem likumprojektiem, tādējādi gūstot pieredzi demokrātiskas valsts likumdošanas darbā.

Tikšanās dalībnieki pārsprieda vēstures aspektus — gan nacistiskā, gan komunistiskā režīma sekas abu valstu iedzīvotāju likteņos, un bija vienisprātis, ka vēsturiskie notikumi objektīvi jāizanalizē, jādod tiem novērtējums, lai nodrošinātu progresu abu valstu attiecībās.

Pārrunātas abu valstu ekonomiskās sadarbības iespējas tirdzniecības, starptautiskā transporta, kā arī tūrisma jomā.

Saeimas preses dienests