Lai izprastu laiku, kurā bijām, esam un būsim

Vakar, 21. novembrī, Rīgas Latviešu biedrībā tika atvērta izdevuma "Millennium. Skats uz Latviju" otrā grāmata. Tā turpina pirms gada pirmajā sējumā aizsākto sarunu ciklu ar ievērojamiem cilvēkiem uz gadsimtu un tūkstošgades sliekšņa. Otrajā grāmatā šo sarunu aizsāk Valsts prezidente Vaira Vīķe — Freiberga, turpina datorzinātnieks Imants Freibergs, fiziķis Juris Ekmanis, ārsts Ilmārs Lazovskis, molekulārbiologs Elmārs Grēns, arhitekts Gunārs Birkerts, sociologs Tālis Tisenkopfs, Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis, rakstnieks Roalds Dobrovenskis un daudzi citi. Izdevēji šoreiz ir divi — grāmatu apgāds "Madris" un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA).

Ievadu otrajai grāmatai rakstījis LZA prezidents Jānis Stradiņš. Viņš arī viens no pirmajiem tūdaļ pēc vakara vadītāja Jāņa Petera uzrunāja kuplā pulkā sanākušos grāmatas autorus un līdzautorus, kā arī citus interesentus, atgādinot dažus faktus, kas izvērstāk apcerēti ievadā:

— Tagad daudz runā par ieiešanu jaunajā tūkstošgadē. Bet es domāju, ka nav daudz to, kas apzinās — mēs esam visai priviliģēta paaudze, kas dzīvo gadu tūkstošu mijā. Atjaunotajā Āraišu ezerpilī var iztēloties, kāda Latvija gadu tūkstoti sagaidīja iepriekšējo reizi, 1000. gadā. Mūsu teritorijā mita senču ciltis, ne vairāk kā 200 000 cilvēku, nebija ne lielu pilsētu, ne akmens namu, ne grāmatu, ne skolu, ne sadzīves ērtību. Arī apziņa, ka iesākas jauns gadu tūkstotis, vēl nevarēja būt še nokļuvusi, mūsu senču zeme taču vēl neatradās kristīgajā pasaulē, kristīgajā hronoloģijā. Aizvadītajā gadu tūkstotī iekļaujas visa mūsu rakstītā vēsture, seno cilšu gaitas un cīņas, Latvijas kristianizācija, reformācija, Rīgas pilsētas dibināšana. Šajā laika sprīdī ir ritējušas cīņas par kundzību Baltijas telpā, ir bijusi dzimtbūšana un tās atcelšana, tautiskā atmoda, Latvijas modernizācija, arī 20. gadsimts, mūsu iegūtā un atgūtā neatkarība, būtībā te ir visa mūsu kultūra, māksla, arhitektūra, zinātne, izglītība. Cik jauni, cik jauni mēs vēl esam!

Kāda izskatīsies Latvija 3000. gadā, to mēs neviens nezinām. Nezinām arī, kādi tad būs zinātnes sasniegumi. Ja te Jānis Peters runāja par "Millennium. Skats uz Latviju", ka to grūti recenzēt, tad gribu teikt, ka šo grāmatu vērtēs pēc simt gadiem, spriežot, kā tika sagaidīts 2000. gads.

Ja palūkojamies pagātnē: kā Latvija sagaidīja 1600. gadu? To sagaidīja ar Basilija Plīnija "Rīgas daudzinājumu". Kā Latvija sagaidīja 1700. gadu? Toreiz Ziemeļu karš vēl nebija sācies, Latvija jauno gadsimtu sagaidīja ar Ernesta Glika Bībeles tulkojumu — pirmā biezā grāmata latviešu valodā. Kā Latvija sagaidīja 1800. gadu? Ar Garlība Merķeļa grāmatu, kas iznāca Leipcigā "Latvieši, īpaši Vidzemē filozofiskā gadsimteņa beigās". Kā Latvija sagaidīja 1900. gadu? Varētu jau teikt, ka ar nepabeigto Krišjāņa Barona "Latvju dainu" izdevumu, bet es tomēr domāju, ka vairāk pamanīts bija Rainis ar "Tālām noskaņām zilā vakarā", būtībā Latviju ievadot revolucionārā gadsimtā. Kā Latvija sagaida 2000. gadu? Vai tai raksturīgs būtu "Millennium. Skats uz Latviju", to es nezinu, bet iedomājos, ka tas tomēr varētu būt Gunāra Birkerta Nacionālās bibliotēkas projekts.

Arī šī grāmata ir mēģinājums turpināt tradīcijas, kas zinātnē Rīgā aizsākās jau pirms 400—500 gadiem. Es gribu izteikt ļoti lielu pateicību projekta galvenajai autorei, grāmatas sastādītājai Helēnai Grīnbergai, tāpat zinātniekiem, izdevējiem, atbalstītājiem. Man šķiet, ka šī grāmata sabiedrībai tomēr varētu būt liels ieguvums.

Pēc tam savās atziņās un pārdomās dalījās tie, ar ko grāmatā risinātas sarunas. Sveicienus no Valsts prezidentes Vairas Vīķes — Freibergas nodeva datorzinātnieks Imants Freibergs. Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš savukārt paziņoja, ka Institūtā sākti priekšdarbi, lai "Millennium. Skats uz Latviju" pārtulkotu un izdotu angļu valodā, gan varbūt ne pilnīgi visu abās grāmatās ietilpināto plašo informāciju, bet būtiskāko un citzemju lasītājam interesantāko. Jo jaunais izdevums vienlaikus sniedz arī savu redzējumu uz Latvijas vietu pasaulē, tās vietu vēsturē un nākotnē. Bieži runā, ka pasaule mūs nesaprot. Ojārs Kalniņš ir pārliecināts, ka, izlasot šīs grāmatas, pasaule beidzot sapratīs, kas mēs esam, ko mēs gribam un ko Latvija spēs dot nākotnei.

Savs skats uz jauno grāmatu bija rakstniekam Roaldam Dobrovenskim, SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidentam Jurim Bindem, Rīgas domes priekšsēdētājam Andrim Ārgalim. Tieši saziņā ar Latvijas galvaspilsētas vadītāju iezīmējās viens no radošās grupas iespējamiem darbības virzieniem nākotnē — veidot grāmatu par Rīgu, veltot to pilsētas 800. gadu jubilejai, tieši nepielāgojot izdevumu svinību gaisotnei nākamgad, bet vairāk pārlūkojot un apcerot aizvadītajā gadsimtā notikušo.

Dzejnieks Māris Čaklais teica, ka viņam laimējies izlasīt jau abas grāmatas, gūstot daudz jaunu būtisku un radošu impulsu. Pērn, kad iznāca pirmā grāmata, radies pat dzejolis "Millennium", kas aizsākās tā:

Noveco apavu modeļi,

Noveco modeļi Modeļu namā, …

Jā, bet Stikla kalns nenoveco. Tikai kalns nenoveco. Tā saka dzejnieks.

Bet kā ar ar grāmatu?

"Millennium. Skats uz Latviju" atvēršanas svētkus ar mūzikas skaņām bagātināja salonansamblis "Optimisti".

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors