Diskusijās par apkuri trūkst argumentācijas

Siltumapgādes jautājumi, kas līdz ar katru apkures sezonu kļūst par apspriežamu aktualitāti, šajā rudenī aktualizējušies ne tikai polarizētu diskusiju veidā, bet vainagojušies par virkni konkrētu darbību. Tās savukārt ļauj cerēt uz konkrētu lēmumu pieņemšanu un darbībām, vienlaikus pieliekot punktu neargumentētiem apgalvojumiem par tā vai cita apkures veida lietderību. Pašlaik Saeimā notiek Enerģētikas likuma labojumu apkopošana un izvērtēšana, kas liecina par nopietnu attieksmes maiņu pret "tradicionālo" izpratni, kas tikai un vienīgi centralizēto apkuri atzīst par atbalstāmu. Parlamenta Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai savus priekšlikumus par vēlamiem likuma grozījumiem izteikušas ne tikai Saeimas frakcijas, bet arī organizācijas un iestādes, kas tieši vai netieši ir saistītas ar apkures jautājumu risināšanu.

Savus ieteikumus par Enerģētikas likuma grozījumiem vienlīdzīgas konkurences apstākļu radīšanai siltumapgādes tirgū likuma maiņai iesniegusi arī Konkurences padome. Vienlaikus padome arī ierosinājusi Rīgas domei veikt izmaiņas noteikumos, kas joprojām ļauj domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komisijai atļaut vai aizliegt iedzīvotājiem izvēlēties kādu no alternatīvajiem siltumapgādes veidiem. Priekšlikums noteikumos paredzēt iespēju jaunu objektu un citu ēku īpašniekiem, kuru apsaimniekotās ēkas nav pieslēgtas centralizētai apkurei, izvēlēties sev pieņemamāko apkures veidu nebūt nešķiet neloģisks un centralizētās apkures sistēmu apdraudošs.

Tomēr, vērtējot pašreizējo situāciju siltumapgādē, joprojām var vērot visai dīvainu un neiepriecinošu ainu — no vienas puses, iedzīvotāji paši saviem spēkiem un savu iespēju robežās mēģina risināt apkures jautājumus, bet, no otras puses, arī Rīgas dome ar tai dotajām pilnvarām lemj par iedzīvotāju iespējām atteikties vai neatteikties no centralizētās apkures. Šajā situācijā neizbēgami rodas konflikts, jo apkures jautājumos saduras iedzīvotāju un pašvaldības intereses.

Pašlaik gan var secināt, ka Rīgas dome patiesībā nav veikusi izskaidrošanas darbu iedzīvotāju vidū, lai pārliecinātu viņus par Rīgas siltumapgādes koncepcijā iekļauto apgalvojumu patiesumu. Piemēram, nav skaidrots, kāpēc Rīgā noteikti būtu jāsaglabā centralizētā apkure. Nav noliedzams, ka daudz kas tiek darīts, lai uzlabotu centralizētās siltumapgādes sistēmas, tomēr šķiet dīvaini, ka pašvaldībai liekas pašsaprotami, ka centralizētās apkures priekšrocības nevienam nav jāpierāda. Šajā situācijā var saskatīt arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normu pārkāpumu, jo šis likums nosaka, ka cilvēkiem ir tiesības saņemt pilnīgu un vispusīgu informāciju par saņemto pakalpojumu vai preci.

Tāpat bez nopietnas argumentācijas Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas un Centrālās apkures atslēgšanas komisijas amatpersonas atsakās dot iedzīvotājiem atļaujas, lai atteiktos no centralizētās apkures par labu gāzes apkurei. Ir gadījumi, kad atļauja tiek dota, taču ar nosacījumu, ka patērētājs piekrīt ierīkot elektroapkuri, kas ir viena no dārgākajām. Šādi atteikumi rada lielu neizpratni ikvienam iedzīvotājam, kurš pirms lūguma iesniegšanas pašvaldībā ir rūpīgi izvērtējis savas finansiālās iespējas, kā arī atradis sev pieņemamāko un arī videi nekaitīgāko apkures veidu, kas ļautu veiksmīgāk atrisināt sadzīves problēmas.

Līdzīga situācija izveidojusies arī jautājumā par Pasaules bankas aizdevumu 36,2 miljonu ASV dolāru vērtībā Rīgas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas projektam. Minētais aizdevums būs jāatdod 17 gadu laikā, taču vienīgais, kas pašlaik ir solīts, — ka tuvāko trīs gadu laikā netiks paaugstināti siltumenerģijas tarifi. Tomēr sīkāki skaidrojumi par to, kā šī rehabilitācija ietekmēs iedzīvotāju tēriņus par apkuri, netiek sniegti. Tā, piemēram, viens no šī projekta posmiem paredz individuālo siltumapgādes punktu ierīkošanu dzīvojamās mājās, kas nevar būt apmaksāti no dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) summām, kuras savukārt ir iekļautas īres maksā. No loģikas viedokļa, amortizācijas summas nevar tikt izmantotas kapitālo ieguldījumu segšanai, taču vairāki Rīgas domes izdotie normatīvie akti šādu risinājumu pieļauj. Līdz ar to iedzīvotāji bez jebkāda pamatojuma brīvprātīgi obligātā kārtā spiesti iesaistīties projekta izmaksu segšanā.

Grūti kategoriski apgalvot, kurš no apkures veidiem rīdziniekiem būtu izdevīgākais, un ļoti iespējams, ka tieši centralizētā apkure lielai daļai iedzīvotāju būtu pieejamākā un ekonomiski izdevīgākā. Taču arī šajā gadījumā sabiedrībā ir radīta pilnīgi nevajadzīga spriedze, kuru varēja paredzēt un laikus domāt par tās novēršanu. Galvenais princips, kas būtu jāievēro šajā situācijā, ir informācijas atklātība, jo cilvēkiem ir tiesības zināt par viņiem piedāvāto un saņemto pakalpojumu izmaksām, kvalitāti un iespējām izvēlēties sev citu pakalpojumu. Pretējā gadījumā rodas situācijas, ka Rīgas dome pati izsver visus apstākļus, izstrādā projektus un realizē tos, neuzskatot par nepieciešamu aicināt uz domu apmaiņu iedzīvotājus, lai uzzinātu viņu viedokli.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, piesaistot speciālistus, atbildīgo iestāžu vietā būtu gatavs pētīt šīs problēmas, lai sniegtu objektīvas atbildes par katra siltumapgādes veida pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem. Pašlaik gan šādu pētījumu nevaram atļauties, jo tas prasa ne tikai laika patēriņu, bet arī finansu līdzekļus. Tomēr dziļāka analīze par ekonomiskajiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt siltumapgādes tarifus, ir vitāli nepieciešama.

Ja atbildīgo amatpersonu attieksme nemainīsies, par realitāti kļūs visai biežas tiesas prāvas, jo arvien mazāk cilvēku samierināsies ar domes aizliegumiem atslēgties no centralizētās apkures. Spilgts piemērs tam ir SIA "Mikrotīkls", kas jau iesniegusi apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā ar lūgumu pārskatīt domes atteikuma pamatotību. Turklāt visai drīz, iespējams, mums nāksies saskarties arī ar privātpersonu lūgumiem izvērtēt domes lēmumu likumību.

Māra Žogota, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora vietniece

Precizējot "Latvijas Vēstnesī" iepriekš publicēto

Vakardienas "Latvijas Vēstneša" informācijā "Paldies par darbu un dzīvi" vakara dežurantu neuzmanības dēļ radusies kļūme: Valsts prezidente, Triju Zvaigžņu ordeņa domes priekšsēdētāja, ordeni tā jaunajiem saņēmējiem aizvadīto piektdien, 17. novembrī, pasniedza nevis kā parasti Rīgas pilī, bet Melngalvju namā.

Redakcija atvainojas Valsts prezidentei, Ordeņa domei, visiem ordeņa saņēmējiem un saviem lasītājiem par neprecīzo informāciju. "LV"