Ministri spriež par Eiropas Savienību

Vakar, 21. novembrī, Briselē notika kārtējā Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Starpvaldību konferences sanāksme ministru līmenī. Latvijas delegāciju šajā sanāksmē vadīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, tajā piedalījās arī iestāšanās sarunu vadītājs Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris un sarunu vadītāja vietnieks Latvijas vēstnieks ES Andris Piebalgs. Sarunu procesa saikni ar Saeimu nodrošināja Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Edvīna Inkēna piedalīšanās sanāksmē.

Latvijas un ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojās, ka turpmākas sarunas nav nepieciešamas un ir iespējams provizoriski slēgt sarunas šādās sadaļās: "Ekonomiskā un monetārā savienība", "Rūpniecības politika", "Patērētāju un veselības aizsardzība" un "Ārējie sakari". Līdz ar to Latvija kopā ar Maltu un Slovākiju izvirzās vadošajās pozīcijās starp tām kandidātvalstīm, kuras iestāšanās sarunas uzsāka šogad.

Šo sarunu sadaļu slēgšana ir likumsakarīga, ņemot vērā Latvijas puses ieguldīto darbu ES likumdošanas prasību ieviešanā. Sadaļā "Ekonomiskā un monetārā savienība" noteicošie ir Latvijas panākumi monetārās stabilitātes jomā, kā arī likumdošana Latvijas Bankas neatkarības nodrošināšanai. Latvija iesniedza ES pusei arī precīzu laika grafiku turpmākajai likumdošanas pilnveidošanai. Rūpniecības politikas jomā sarunu gaitu noteica fakts, ka beidzot Latvijā norit darbs pie rūpniecības stratēģijas izstrādes. Sadaļā "Patērētāju un veselības aizsardzība" Latvija jau ir ieviesusi visas ES likumdošanas normas un sekmīgi veic šīs likumdošanas izpildes uzraudzības sistēmas izveidi. Arī ārējo sakaru jomā Latvija ir pilnībā ieviesusi ES likumdošanas prasības. Pozitīvas izmaiņas ES un kandidātvalstu tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm rada priekšnoteikumus tam, lai Latvija nezaudētu tās tirdzniecības priekšrocības, kuras izriet no Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma ar lauksaimniecības precēm.

Turpmākas sarunas ir nepieciešamas šādās sadaļās: "Brīva pakalpojumu kustība", "Brīva kapitāla kustība", "Uzņēmējdarbības likumdošana", "Zivsaimniecība" un "Transporta politika". Šajās sadaļās ES kopējās pozīcijas satur virkni jautājumu un lūgumu precizēt Latvijas puses sniegtos skaidrojumus un pamatojumus izvirzītajām prasībām.

Sadaļā "Brīva pakalpojumu kustība" Latvijai ir jāsniedz papildu informācija par apstākļiem, kas nosaka nepieciešamību pēc pārejas periodiem depozītu garantiju un investīciju kompensācijas shēmās paredzēto izmaksu minimālajam apjomam. ES puse arī ierosina Latvijai pārskatīt tās prasību pēc 12 gadu ilga pārejas perioda sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas izmaksas limitu sasniegšanai.

Neraugoties uz jau sasniegto augsto likumdošanas atbilstības ES prasībām līmeni, sadaļas "Brīva kapitāla kustība" slēgšana būs iespējama tikai pēc tam, kad Latvijas puse precīzi definēs laika grafiku tālākajai kapitāla tirgus liberalizācijai, īpaši attiecībā uz investīcijām apsardzes sektorā un nekustamajā īpašumā.

Uzņēmējdarbības likumdošanas jomā Latvija līdz ar jaunā Komerclikuma pieņemšanu un veiktajiem pasākumiem grāmatvedības normu ieviešanā ir viena no vadošajām kandidātvalstīm. Tiek atzīti arī panākumi intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzības likumdošanas pieņemšanā. ES puses jautājumi šajā jomā ir saistīti ar šīs likumdošanas praktiskās ieviešanas pasākumiem un izveidoto institūciju spējām uzraudzīt likumdošanas izpildi.

Zivsaimniecības sadaļā ir gaidāmas nopietnas sarunas par Latvijas izvirzītajām prasībām attiecībā uz zvejniecības režīmu Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Puses turpinās šīs prasības nosakošo apstākļu zinātnisko un juridisko analīzi.

Sadaļā "Transporta politika" vienošanos panākt būs iespējams, Latvijas pusei iesniedzot detalizētāku argumentāciju par nepieciešamību pēc pārejas periodiem attiecībā uz finansu prasībām autopārvadātāju uzņēmumiem un attiecībā uz tahogrāfu uzstādīšanu autotransporta līdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus.

Konferences gaitā ārlietu ministrs I. Bērziņš sniedza Latvijas vērtējumu par šā gada 8.novembrī Eiropas Komisijas publicēto Progresa ziņojumu un piedāvāto paplašināšanās stratēģijas dokumentu. Progresa ziņojuma sakarā tika atzīmēts apstāklis, ka Latvijas attīstība jau trešo gadu pēc kārtas tiek novērtēta pozitīvi. Īpaši svarīga šajā ziņā ir ziņojumā uzsvērtā Latvijas valdības mērķtiecība reformu procesā un šī procesa nepārtrauktība.

Tika izteikts atbalsts ES Komisijas priekšlikumiem paplašināšanās stratēģijai, īpaši saistībā ar sarunu "ceļa karšu" izstrādi. Uzsvērts arī, ka pastāv visi priekšnoteikumi, lai līdz šim sarunās atvērtās sadaļas varētu provizoriski slēgt ES Komisijas piedāvātās "ceļa kartes" noteiktā kalendāra ietvaros vai dažos gadījumos to nedaudz apsteidzot. Tāpat Latvijas puse iestājas par to, lai, īstenojot šo stratēģiju, tiktu cieši ievēroti jau agrāk ES Padomes sanāksmēs Helsinkos un Feirā (Portugālē) pieņemtie lēmumi.

Ārlietu ministrijas preses centrs