ATSAUCĒ IETVERT:
Rīga uz savas jubilejas un gadsimtu sliekšņa. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.11.2000., Nr. 421/422 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12948
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Rīga uz savas jubilejas un gadsimtu sliekšņa
No Centrālās statistikas pārvaldes pārskata "Rīga skaitļos. 2000"
"Latvijas Vēstnesī"
Saturā
| 1. Klimats | 09.11.2000. |
| 2. Tautsaimniecības vispārējs raksturojums | 09.11.2000. |
| 3. Iedzīvotāji | 09.11.2000. |
| 4. Nodarbinātība | 16.11.2000. |
| 5. Sociālā drošība | 17.11.2000. |
| 6. Iedzīvotāju ieņēmumi | 17.11.2000. |
| 7. Cenas un patēriņš | 22.11.2000. |
| 8. Dzīvokļu saimniecība | |
| 9. Izglītība un kultūra | |
| 10. Veselības aizsardzība | |
| 11. Sabiedriskā kārtība | |
| 12. Dabas resursu un vides aizsardzība | |
| 13. Rūpniecība | |
| 14. Investīcijas un būvniecība | |
| 15. Transports, sakari un tūrisms | |
| 16. Tirdzniecība un sabiedriska ēdināšana | |
| 17. Statistiskais uzņēmumu reģistrs | |
| 18. Sociālekonomiskie rādītāji Rīgas pilsētas rajonos | |
| 19. Starptautiskie salīdzinājumi |
Turpinājums. Sākums - "LV" nr. 399/400, 9.11.2000., "LV" nr. 409/412, 16.11.2000., "LV" nr. 413/ 417, 17.11.2000.
6. Iedzīvotāju ieņēmumi
(latos)
6.-3. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa pa darbības veidiem
| 1998 | 1999 | |||||||||||
| Strādājošo vidējā | Tai skaitā | Strādājošo vidējā | Tai skaitā | |||||||||
| darba samaksa | sabiedriskajā sektorā | privātajā sektorā | darba samaksa | sabiedriskajā sektorā | privātajā sektorā | |||||||
| bruto | neto | bruto | neto | bruto | neto | bruto | neto | bruto | neto | bruto | neto | |
| Pavisam | 153,60 | 111,08 | 166,33 | 119,74 | 142,17 | 103,30 | 163,54 | 117,87 | 182,80 | 130,98 | 149,67 | 108,43 |
| Rūpniecība | 162,04 | 116,65 | 193,45 | 137,92 | 150,78 | 109,02 | 172,08 | 123,68 | 223,66 | 159,13 | 161,32 | 116,29 |
| Būvniecība | 142,36 | 103,36 | 181,27 | 129,07 | 139,27 | 101,32 | 154,02 | 111,43 | 218,63 | 155,59 | 151,81 | 109,91 |
| Vairumtirdzniecība | ||||||||||||
| un mazumtirdzniecība; automobiļu, | ||||||||||||
| motociklu, personisko mantu | ||||||||||||
| un mājsaimniecības | ||||||||||||
| piederumu remonts | 113,16 | 83,57 | 146,32 | 108,86 | 112,04 | 82,72 | 120,58 | 88,50 | 176,51 | 126,57 | 120,00 | 88,11 |
| Viesnīcas un restorāni | 92,49 | 69,16 | 167,99 | 120,66 | 81,02 | 61,34 | 91,78 | 68,28 | 177,40 | 126,78 | 81,97 | 61,57 |
| Transports un sakari | 176,55 | 126,76 | 185,07 | 132,60 | 152,59 | 110,32 | 177,58 | 127,39 | 191,90 | 137,17 | 143,22 | 103,93 |
| Finansu starpniecība | 334,35 | 235,32 | 459,24 | 320,91 | 306,27 | 216,08 | 356,00 | 250,26 | 513,59 | 357,86 | 320,08 | 225,74 |
| Nekustamo īpašumu izmantošana; | ||||||||||||
| noma un komercdarbība | 149,93 | 108,66 | 141,69 | 102,86 | 156,80 | 113,50 | 173,63 | 124,89 | 162,01 | 116,73 | 180,55 | 129,75 |
| Valsts pārvalde un aizsardzība; | ||||||||||||
| obligātā sociālā apdrošināšana | 193,25 | 138,40 | 192,42 | 137,83 | 413,45 | 289,03 | 217,15 | 154,72 | 216,27 | 154,11 | 468,59 | 328,59 |
| Izglītība | 121,40 | 89,00 | 121,04 | 88,76 | 127,62 | 93,24 | 139,61 | 101,25 | 139,89 | 101,48 | 135,81 | 98,17 |
| Veselības aizsardzība | ||||||||||||
| un sociālā aprūpe | 111,46 | 82,24 | 116,28 | 85,45 | 91,32 | 68,82 | 126,98 | 92,78 | 131,80 | 96,00 | 106,55 | 79,15 |
| Citi komunālie, sociālie | ||||||||||||
| un individuālie pakalpojumi | 123,13 | 90,04 | 129,38 | 94,06 | 112,48 | 83,18 | 134,86 | 98,20 | 145,53 | 105,25 | 118,91 | 87,66 |
6.-2. MĀJSAIMNIECĪBAS RĪCĪBĀ ESOŠĀ IENĀKUMA SASTĀVS
vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī
| Visas mājsaimniecības | |||
| 1998 | 1999 | ||
| Mājsaimniecības rīcībā esošais | |||
| ienākums (naudā un natūrā) | 76.39 | 78.23 | |
| Algotā darba samaksa | 49.32 | 49.69 | |
| Pensijas | 14.30 | 17.03 | |
| Sociālās nodrošināšanas pabalsti | 0.32 | 0.74 | |
| Ienākumi no sociālās apdrošināšanas | |||
| un sociālās nodrošināšanas | 1.87 | 2.11 | |
| Tīrais ienākums no lauksaimnieciskās | 0.45 | 0.45 | |
| ražošanas mājsaimniecībā | |||
| Tīrais ienākums no privātās | |||
| uzņēmējdarbības un amatniecības | 3.40 | 1.99 | |
| Citi ienākumi | 6.73 | 6.22 | |
Pēc mājsaimniecību budžetu pētījumiem 1999. gadā mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums Rīgā sasniedza Ls 78.23 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī un salīdzinājumā ar 1998. gadu palielinājās par 2 %, bet izdevumi - par 4 %. Tai pašā laikā 49 % aptaujāto Rīgas ģimeņu savu materiālo stāvokli novērtē kā sliktu.
6.-4. STRĀDĀJOŠO VĪRIEŠU UN SIEVIEŠU MĒNEŠA
VIDĒJĀ BRUTO DARBA SAMAKSA
PA DARBĪBAS VEIDIEM I CETURKSNĪ
| 1995 | 1999 | |||
| sievietes | vīrieši | sievietes | vīrieši | |
| Pavisam | 79.92 | 107.59 | 135.32 | 173.03 |
| Rūpniecība | 84.05 | 107.01 | 138.37 | 172.09 |
| Būvniecība | 74.54 | 92.45 | 119.37 | 141.43 |
| Vairumtirdzniecība, | ||||
| mazumtirdzniecība, | ||||
| auto un personisko mantu un | ||||
| mājsaimniecības piederumu remonts | 67.18 | 72.83 | 103.31 | 138.42 |
| Viesnīcas un restorāni | 67.93 | 77.49 | 84.16 | 108.3 |
| Transports un sakari | 92.07 | 143.27 | 152.32 | 192.28 |
| Finansu starpniecība | 129.84 | 184.77 | 254.54 | 453.58 |
| Nekustamo īpašumu izmantošana, | ||||
| noma un komercdarbība | 73.10 | 81.41 | 151.15 | 179.03 |
| Valsts pārvalde un aizsardzība; | ||||
| obligātā sociālā apdrošināšana | 103.40 | 112.29 | 190.13 | 188.03 |
| Izglītība | 65.11 | 77.81 | 121.53 | 144.93 |
| Veselība un sociālā aprūpe | 70.55 | 81.30 | 120.85 | 137.84 |
| Citi komunālie, sociālie | ||||
| un individuālie pakalpojumi | 66.04 | 88.09 | 110.86 | 154.68 |
6.-5. SABIEDRISKĀ UN PRIVĀTĀ SEKTORA DARBINIEKU SKAITA
SADALĪJUMS PĒC MĒNEŠA VIDĒJĀS BRUTO DARBA SAMAKSAS 1999. GADA OKTOBRĪ *)
| Sabiedriskais sektors | Privātais sektors | |||
| tūkst. | procentos | tūkst. | procentos | |
| no kopskaita | no kopskaita | |||
| Darbinieku | ||||
| skaits-pavisam | 135.5 | 100 | 178.9 | 100 |
| Tai skaitā | ||||
| ar darba samaksu, Ls: | ||||
| mazāku par 50.00 | 0.3 | 0.2 | 4.0 | 2.3 |
| 50.01 - 60.00 | 10.0 | 7.4 | 55.0 | 30.8 |
| 60.01 - 80.00 | 14.7 | 10.8 | 23.1 | 12.9 |
| 80.01 - 100.00 | 15.5 | 11.4 | 15.1 | 8.5 |
| 100.01 - 150.00 | 34.5 | 25.5 | 24.8 | 13.9 |
| 150.01 - 200.00 | 27.7 | 20.4 | 18.9 | 10.6 |
| 200.01 - 300.00 | 21.3 | 15.8 | 19.8 | 11.0 |
| 300.01 - 400.00 | 6.0 | 4.4 | 8.6 | 4.8 |
| 400.01 - 600.00 | 3.8 | 2.8 | 5.9 | 3.3 |
| 600.01 - 1000.00 | 1.3 | 1.0 | 2.7 | 1.5 |
| 1000.01 - 5000.00 | 0.4 | 0.2 | 1.0 | 0.6 |
| virs 5000.00 | 0.0 | 0.0 | 0.0 | 0.0 |
*) Bez darbiniekiem, kuri pieņemti darbā uz nepilnu darba dienu vai nepilnu darba nedēļu un bez mācekļiem.
(procentos)
6.-6. Sabiedriskā un privātā sektora darbinieku skaita sadalījums
pēc mēneša vidējās bruto darba samaksas pa darbības veidiem 1999. GADA OKTOBRĪ *)
| Darbinieku | No tiem ar darba samaksu. Ls | ||||||||||||
| skaits | mazāku | 50.01- | 60.01- | 80.01- | 100.01- | 150.01- | 200.01- | 300.01- | 400.01- | 600.01- | 1000.01- | virs | |
| par 50 | 60.00 | 80.00 | 100.00 | 150.00 | 200.00 | 300.00 | 400.00 | 600.00 | 1000.00 | 5000.00 | 5000 | ||
| Pavisam | |||||||||||||
| sabiedriskais sektors | 100 | 0.2 | 7.4 | 10.8 | 11.4 | 25.5 | 20.4 | 15.8 | 4.4 | 2.8 | 1 | 0.2 | - |
| privātais sektors | 100 | 2.3 | 30.8 | 12.9 | 8.5 | 13.9 | 10.6 | 11 | 4.8 | 3.3 | 1.5 | 0.6 | - |
| Rūpniecība | |||||||||||||
| sabiedriskais sektors | 100 | 1.1 | 1.7 | 3.7 | 4.3 | 11.8 | 26.3 | 36.8 | 9.1 | 4.1 | 0.9 | 0.2 | - |
| privātais sektors | 100 | 0.9 | 21 | 11.5 | 9 | 18.1 | 15.3 | 14.9 | |||||
| Būvniecība | |||||||||||||
| sabiedriskais sektors | 100 | - | 1.7 | 4.2 | 27.5 | 4.1 | 6 | 20.2 | 17.4 | 12.8 | 5.2 | 0.8 | - |
| privātais sektors | 100 | 3 | 22.7 | 17.6 | 11.4 | 15.2 | 10.6 | 9.9 | 5 | 2.9 | 1 | 0.2 | - |
| Vairumtirdzniecība | |||||||||||||
| un mazumtirdzniecība; automobiļu, | |||||||||||||
| motociklu, personisko mantu | |||||||||||||
| un mājsaimniecības | |||||||||||||
| piederumu remonts | |||||||||||||
| sabiedriskais sektors | 100 | - | 7 | 4.7 | 8.2 | 30.9 | 26.5 | 16.5 | 4.7 | 1.1 | 0.4 | 0.2 | - |
| privātais sektors | 100 | 1.9 | 42.4 | 14 | 7.9 | 11.2 | 8.1 | 7.2 | 5.6 | 2.8 | 0.9 | 0.3 | - |
| Viesnīcas un restorāni | |||||||||||||
| sabiedriskais sektors | 100 | - | 4.2 | 5.3 | 11.4 | 29.6 | 25.7 | 19.1 | 2.7 | 1 | 0.6 | 0.4 | - |
| privātais sektors | 100 | 5.1 | 58.9 | 12.8 | 7.2 | 8.9 | 3.6 | 2.6 | 0.4 | 0.3 | 0.1 | 0.1 | - |
| Transports un sakari | |||||||||||||
| sabiedriskais sektors | 100 | - | 3.2 | 8.6 | 10.8 | 28.8 | 21.7 | 17.2 | 4.4 | 3.5 | 1.3 | 0.5 | - |
| privātais sektors | 100 | 2.7 | 31.2 | 10.8 | 8.2 | 15.1 | 10.7 | 11.5 | 4.5 | 3.3 | 1.6 | 0.3 | - |
| Finansu starpniecība | |||||||||||||
| sabiedriskais sektors | 100 | 0.3 | 1.3 | 1.3 | 2.5 | 6.5 | 13.1 | 19.4 | 17.3 | 24 | 11.2 | 3.2 | - |
| privātais sektors | 100 | 5.9 | 6.1 | 6.6 | 4.2 | 8.3 | 9.4 | 22.9 | 14.5 | 12.4 | 6.6 | 3.1 | 0.1 |
| Nekustamo īpašumu izmantošana; | |||||||||||||
| noma un komercdarbība | |||||||||||||
| sabiedriskais sektors | 100 | 0.3 | 13.6 | 14.2 | 13.1 | 26.6 | 15.7 | 11 | 2.8 | 1.6 | 0.8 | 0.3 | - |
| privātais sektors | 100 | 2.8 | 31.8 | 11.8 | 7.8 | 10.2 | 8.4 | 11.5 | 6.6 | 4.8 | 3 | 1.2 | - |
| Valsts pārvalde un aizsardzība; | |||||||||||||
| obligātā sociālā apdrošināšana | |||||||||||||
| sabiedriskais sektors | 100 | 0.1 | 3.7 | 5.1 | 7.1 | 26.9 | 26.9 | 19.9 | 5.7 | 3.4 | 1.1 | 0.2 | - |
| privātais sektors | 100 | - | - | 3.1 | 1 | 1 | 3.1 | 29.2 | 27.1 | 21.9 | 9.4 | 4.2 | - |
| Izglītība | |||||||||||||
| sabiedriskais sektors | 100 | 0.1 | 14.8 | 18 | 14.9 | 23.8 | 16.9 | 7.8 | 2.2 | 0.8 | 0.5 | 0.1 | - |
| privātais sektors | 100 | 10.5 | 29.7 | 15.1 | 7 | 17 | 7 | 4.8 | 2.6 | 3.2 | 2.4 | 0.3 | - |
| Veselības aizsardzība | |||||||||||||
| un sociālā aprūpe | |||||||||||||
| sabiedriskais sektors | 100 | 0.4 | 7.9 | 17.4 | 20.1 | 30.1 | 12.9 | 8 | 2.1 | 0.9 | 0.2 | 0.1 | - |
| privātais sektors | 100 | 4.6 | 27.6 | 18.5 | 10.7 | 21.5 | 9.1 | 6.4 | 1.2 | 0.5 | - | - | - |
| Citi komunālie, sociālie | |||||||||||||
| un individuālie pakalpojumi | |||||||||||||
| sabiedriskais sektors | 100 | 0.5 | 13.9 | 15.3 | 12.4 | 26.1 | 17 | 10.1 | 2.5 | 1.5 | 0.4 | 0.1 | - |
| privātais sektors | 100 | 3.1 | 45.7 | 13.1 | 6.9 | 10.6 | 5.9 | 6.9 | 3.7 | 2.6 | 1.1 | 0.4 | - |
*) Bez darbiniekiem. kuri pieņemti darbā uz nepilnu darba dienu vai nepilnu darba nedēļu un bez mācekļiem
7. Cenas un patēriņš
Patēriņa cenu indekss (PCI) ir rādītājs, kas atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu atlases fiksēta kopuma (patēriņa groza) vērtības izmaiņu pārskata periodā attiecībā pret bāzes periodu.
Saskaņā ar starptautiski atzīto metodiku ir izveidots fiksēts preču un pakalpojumu grozs, kura cenas katru mēnesi tiek novērotas un reģistrētas. 1999.g. PCI grozā bija 411 preces un pakalpojumi. Ikmēneša cenu un tarifu reģistrāciju veica 15 rajonos un pilsētās, apsekojot dažādus tirdzniecības un maksas pakalpojumu objektus - ap 1650 veikalu, ēdnīcu, restorānu, tirgu, darbnīcu u.tml., tai skaitā pa Rīgu aptuveni 266 objekti.
PCI aprēķināšanai izmanto sekojošu Laspeiresa tipa formulu:
, kur
I - kopējais PCI
pt - patēriņa grozā ietilpstošās preces 1 vienības cena pārskata periodā
po - patēriņa grozā ietilpstošās preces 1 vienības cena bāzes periodā
wi - preces relatīvie svari jeb patēriņa grozā pārstāvēto preču vērtības īpatsvars kopējos iedzīvotāju izdevumos bāzes periodā.
Lai nodrošinātu statistisko datu salīdzināmības prasības, kādas tiek izvirzītas Eiropas Savienības dalībvalstīm PCI harmonizācijas jomā, cenu indeksa klasifikācijā ir ieviesta "Individuālā patēriņa veidu klasifikācija" (starptautiskais apzīmējums - COICOP). COICOP klasifikatorā preces un pakalpojumi ir sagrupēti 12 nodaļās, kas tālāk dalās grupās un klasēs.
Mājsaimniecības budžetu pētījumu pieredze visā pasaulē liecina, ka izdevumi alkoholisko dzērienu iegādei šāda rakstura pētījumos tiek reģistrēti mazākā apjomā, salīdzinot ar faktiski patērēto, kā rezultātā tiek deformēta mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra . Šīs iedaļas attiecīgajā tabulā ievietotie mājsaimniecību budžetu pētījuma dati ir koriģēti ar paaugstinošu koeficientu attiecībā uz izdevumiem alkoholisko dzērienu iegādei.
Ražotāju cenu indekss rūpniecībā (RCI) ir rādītājs, kas raksturo ražotāju cenu izmaiņas noteiktā laika periodā. Tas tiek aprēķināts, pamatojoties uz šo cenu novērošanu konkrētām precēm - pārstāvjiem īpaši atlasītos uzņēmumos.
Ražotāju cenas tiek reģistrētas produkcijai, kas ražota Latvijā. Reģistrē faktiskās ražotāju cenas (bez pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa), par kādām preces realizē pircējiem.
RCI aprēķina pēc Lapspeiresa formulas, par bāzes svariem izmantojot pirms diviem gadiem Latvijā saražotās produkcijas apjoma sadalījumu pa nozarēm, par bāzi cenu salīdzinājumiem lietojot iepriekšējā gada decembra cenas.
1999.g. tika apsekotas aptuveni 900 cenas 282 uzņēmumos. Cenu novērošanas izlasē iekļautie uzņēmumi 1997.g. saražoja 75% no Latvijas rūpnieciskās produkcijas kopapjoma.
Būvniecības cenu indekss (BCI) raksturo izpildīto būvniecības darbu cenu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret bāzes periodu. Aprēķinot BCI, tiek salīdzinātas izmantoto būvmateriālu cenas, būvniecībā nodarbināto strādnieku darba samaksa, izmaksas celtniecības mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai. Līdz 1997.g. resursu cenas tika aprēķinātas, izmantojot būvorganizāciju sniegtos datus par izlietoto resursu daudzumu un vērtību. BCI tika aprēķināti atbilstoši būvmontāžas darbu iedalījumam 5 tautsaimniecības nozarēs. Atsevišķi tika izdalīts kapitālais remonts. Sākot ar 1997.g., BCI nosaka, pamatojoties uz atsevišķiem unificētiem būvniecības modeļiem - būvobjektu projektiem, kas pārstāv kādu būvniecības veidu (nozari). Katram unificētajam modelim ir aprēķināti konkrētu būvmateriālu, darbaspēka, kā arī celtniecības mašīnu un mehānismu izlietojuma apjomi.
1999.g. datus par šo resursu cenām sniedza ap 150 būvuzņēmumu, kuri iepriekšējā gadā veica 52% no valstī pašu spēkiem izpildīto līgumdarbu apjoma. Bez tam no 37 tirdzniecības uzņēmumiem tika vākta informācija par būvmateriālu cenām.
BCI tiek aprēķināts pēc Laspeiresa formulas. Būvniecības cenu kopindeksa aprēķināšanai 1999.g. par "svariem" tika izmantoti 1997.g. pašu spēkiem veikto līgumdarbu apjomi, par bāzi cenu salīdzinājumiem lietojot 1996.g. vidējās cenas.
Turpinājums - seko