Valsts ieņēmumu dienests

Dienesta informācija Nr. 15.2.2./19764 2000. gada 8. novembrī

Par akcīzes nodokli alum

Sakarā ar daudzkārtējiem nodokļu maksātāju jautājumiem un problēmām, kas saistītas ar akcīzes nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu alum, sniedzam radušos jautājumu skaidrojumu.

Kārtību, kādā alus tiek aplikts ar akcīzes nodokli, un kā Latvijas Republikas muitas teritorijā veicamas jebkuras darbības ar alu, ieskaitot alus ražošanu, pārstrādi, glabāšanu, realizēšanu, ievešanu, izvešanu un pārvadāšanu, nosaka likums "Par akcīzes nodokli alum".

Ar 2000. gada 1. jūliju alus ražošana (izņemot alu, kuru fiziskā persona izgatavo savam patēriņam), pārstrāde un fasēšana atļauta tikai akcīzes preču noliktavā saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli alum" 5. pantu.

Akcīzes nodokli alum akcīzes nodokļa maksātājs aprēķina pēc likuma "Par akcīzes nodokli alum" 6. pantā noteiktajām likmēm alum, kuru ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam, un alum, kuru izved no akcīzes preču noliktavas.

Alum akcīzes nodokļa summa tiek aprēķināta pēc tilpuma (daudzuma) pēc formulas:

A=L:100 x T

Kur: A — akcīzes nodokļa summa;

L — akcīzes nodokļa likme par 100 litriem;

T — kopējais tilpums (daudzums) litros.

Piemērs.

Akcīzes nodokļa aprēķins par 300 000 litru (T) alu ar absolūtā spirta daudzumu virs 0,5 tilpumprocentiem līdz 2,8 tilpumprocentiem (ieskaitot) ievesto Latvijas Republikas muitas teritorijā brīvam apgrozījumam vai izvesto no akcīzes preču noliktavas.

Alum, ja absolūtā spirta daudzums alū ir virs 0,5 tilpumprocentiem līdz 2,8 tilpumprocentiem (ieskaitot) par 100 litriem akcīzes nodokļa likme ir 2 lati (L) (ir ņemta akcīzes nodokļa likme alum, kura noteikta ar 01.01.2000.).

Akcīzes nodokļa summa (A) = 2 : 100 x 300 000 = Ls 6 000.

Akcīzes nodokļa maksātāji ir:

1) juridiskās personas vai ar līgumu vai norunu saistītas juridisko personu grupas, kas, pamatojoties uz Alkohola aprites likumu, saņēmušas Valsts ieņēmumu dienestā licenci uzņēmējdarbībai, kas alu ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam (licencēts importētājs) un kurām nav akcīzes noliktavas turētāja statusa;

2) ar 2000. gada 1. jūliju akcīzes preču noliktavas turētāji ir juridiskās personas, kurām ir Valsts ieņēmumu dienesta atļauja turēt akcīzes preču noliktavu un kuras īpašumā vai valdījumā ir akcīzes preču noliktava, likumā "Par akcīzes nodokli alum" norādītajos gadījumos;

3) fiziskās personas, kas ieved alu Latvijas Republikas muitas teritorijā savam patēriņam, pārsniedzot likuma "Par akcīzes nodokli alum" 7. panta 4. punktā atļauto daudzumu (piecus litrus).

Alum akcīzes nodokļa maksājumi jāizdara, pamatojoties uz likuma "Par akcīzes nodokli alum" 10. panta otro daļu, bezskaidras naudas norēķinu veidā.

Akcīzes preču noliktavas turētājs saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli alum" 10. panta ceturto daļu taksācijas periodā aprēķināto akcīzes nodokli par alu, kas taksācijas periodā (viens kalendārais mēnesis) izvests no akcīzes preču noliktavas izlaišanai brīvam apgrozījumam, iemaksā valsts budžetā 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

Akcīzes preču noliktavas turētājam atļauts piemērot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu aprēķinātajam nodoklim par alu, kuru ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā (imports) tā pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu vai izved no akcīzes preču noliktavas tā tālākai izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas (eksports) vai pārvieto no vienas akcīzes preču noliktavas uz citu akcīzes preču noliktavu.

Akcīzes preču noliktavas turētājs, kas veic minētās darbības, nemaksā aprēķināto akcīzes nodokli, ja iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus, kas apliecina, ka alus ir saņemts akcīzes preču noliktavā vai tas ir izvests no Latvijas Republikas muitas teritorijas (eksports).

Gadījumā, ja akcīzes preču noliktavas turētājs par alu, kuru ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā tā pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu vai pārvieto no vienas akcīzes preču noliktavas uz citu akcīzes preču noliktavu, neiesniedz minētos dokumentus, tam jāsamaksā aprēķinātais akcīzes nodoklis saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli alum" 6. pantā noteikto likmi.

Ja nodokļu nomaksas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darba diena pēc brīvdienas (svētku dienas). Piemēram, 2000. gada jūlijā, ja maksāšanas termiņš ir 15. datums (tā ir sestdiena), tad par maksāšanas termiņu ir uzskatāms 17. jūlijs.

Akcīzes nodokļa maksātāji iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei vai Lielo nodokļu maksātāju pārvaldei, kur uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir reģistrēti kā nodokļu maksātāji, deklarāciju par alu, kuras veidlapu apstiprināja Ministru kabineta 2000. gada 25. janvāra noteikumi Nr. 37 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām".

Akcīzes nodokļa alum deklarācijas aizpildīšanas kārtību nosaka ar VID 04.02.2000. rīkojumu Nr. 95 apstiprinātie "Metodiskie norādījumi par akcīzes nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību".

Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietnieks G.Zaķis