Par Privatizācijas aģentūras sēdi

Lai arī privatizācijas process mūsu valstī ilgst jau sešus gadus, darāmā šajā laukā vēl gana. To kārtējā preses konferencē apliecināja Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis.

Kā informēja PA vadītājs, privatizācijas noteikumi vēl nav izstrādāti 35 nekustamā īpašuma objektiem, par kuru privatizāciju ir pieņemts Ministru kabineta rīkojums, kā arī 14 valsts uzņēmumiem, kuru lielākā daļa PA valdījumā pārņemta no Labklājības ministrijas. Starp šiem uzņēmumiem viņš minēja bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Jūrmala", a/s "Protezēšanas un ortopēdijas centrs", a/s "Baltezers" u.c.

Savukārt no Ekonomikas ministrijas pārņemts Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, kam privatizācijas noteikumi teju būs pabeigti, Latvijas Informācijas centrs un a/s "Latvijas eksportkredīts", ko J.Naglis vērtēja kā Latvijas ekonomikai nozīmīgu uzņēmumu, piebilstot, ka ir ļoti svarīgi īstenot iepriekš apstiprinātās programmas līdzekļu piesaistē šai privatizējamajai institūcijai. Viņaprāt, "Latvijas eksportkredītam" jāsaglabā valsts kontrolētas sabiedrības statuss ar 51 procentu lielu valsts kapitāla daļu tajā. PA vadītājs pieļāva iespēju, ka varētu notikt dedzīgas diskusijas par iepriekšējo valdību "deklaratīvo paziņojumu" izpildi attiecībā uz kapitāla piesaisti šai sabiedrībai no valsts puses. Šo līdzekļu apjoms tiek lēsts vairāku miljonu latu apmērā. Kā vienu no variantiem viņš minēja iespēju šīs institūcijas stiprināšanai novirzīt ienākumus no privatizācijas.

Vēl neprivatizēto uzņēmumu skaitā J.Naglis minēja arī rehabilitācijas slimnīcu "Krimulda", SIA "Rīgas tabaka", vairākus valsts uzņēmuma "Kūrortu direkcija" objektus, Latvijas valdības autobāzi, kurai drīz būs izstrādāti privatizācijas noteikumi, PA meitasuzņēmumu SIA "Birojs 2000" un Rīgas pilsētas valsts dzīvokļu ekspluatācijas pārvaldi. Turklāt dažādos uzņēmumos vēl ir kopskaitā 68 privatizējamas valsts kapitāla daļas.

Iepazīstinot ar zemes privatizācijas gaitu, PA ģenerāldirektors pastāstīja, ka līdz šim kopumā saņemti 3698 zemesgabalu privatizācijas ierosinājumi, ar aktu PA valdījumā pārņemti un privatizācijai sagatavoti 1938 zemesgabali, privatizācijas noteikumi apstiprināti kopumā 1362 zemesgabaliem, tai skaitā šajā gadā — 678 zemesgabaliem, apstiprināti 1130 zemesgabalu pircēji (šogad — 612), pirkuma līgumi saskaņā ar apstiprinātajiem privatizācijas noteikumiem noslēgti par 1051 zemesgabalu (šogad — 555). Kopējā summa, par kādu privatizēti minētie zemesgabali, pārsniedz 46 miljonus latu (šogad — 20 miljonus), tai skaitā īpašuma kompensācijas sertifikātos samaksāti 16 miljoni latu, bet naudā — 4 miljoni latu. Privatizēto zemesgabalu kopējā platība ir aptuveni 16,5 miljoni kvadrātmetru (šogad privatizēti 8,2 miljoni kvadrātmetru zemes).

Lai arī nākamgad paredzēts privatizēt 1400 zemesgabalu, neapmierināto zemes privatizācijas ierosinājumu skaits būs visai iespaidīgs — aptuveni tūkstotis. Attiecībā uz šiem zemesgabaliem nav atrisinātas problēmas, kas saistītas ar robežstrīdiem, ierakstīšanu zemesgrāmatā, pašvaldības atļaujas saņemšanu, tā dēvētajām sarkanajām līnijām utt. Pēc J.Nagļa domām, lai visā pilnībā pabeigtu zemes privatizāciju, nepieciešami vēl divi līdz divarpus gadi. Taču tas attiecas tikai uz zemi, kas atrodas zem privatizētajiem uzņēmumiem, nevis uz brīvajiem zemesgabaliem, kuri tiks pārdoti izsolēs.

Likvidācijas un maksātnespējas process šobrīd turpinās 64 valsts uzņēmumos. Tuvāko divu mēnešu laikā bankrota procedūra varētu tikt pabeigta tādos uzņēmumos kā "Latvijas stikls", "VEF—REC", Juglas papīrfabrika, "Glorija" (bijusī Svaru rūpnīca), Daugavpils mēbeļu kombināts, Informācijas un skaitļošanas centrs, Viļakas linu fabrika, izdevniecība "Liesma", Jaunciema papīrfabrika u.c. Nākamgad plānots maksātnespējas un bankrota procedūru pabeigt gandrīz visos uzņēmumos, izņemot aptuveni piecus, kuros vēl turpināsies tiesvedība.

Pēc PA grāmatvedības datiem, šā gada desmit mēnešos aģentūras kasē ieskaitīti 41,1 miljons latu, no kuriem 37,1 miljons latu ir privatizēto uzņēmumu maksājumi (tai skaitā 36,7 miljoni latu — pirkuma līgumi), 17 tūkstoši latu — "Latvijas naftas" kredīta maksājumi, 189 tūkstoši latu — iemaksātā nomas nauda un nomas maksas pievienotās vērtības nodoklis, 540 tūkstoši latu — iemaksātā drošības nauda, 53 tūkstoši latu — Latvijas Krājbankas rehabilitācijas līdzekļi, 3,1 miljons latu — speciālās kvotas Ministru kabineta noteikumu Nr.34 "Maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība" īstenošanai, bet 1,7 miljonus latu devusi budžeta parādu kapitalizācija.

Pēc J.Nagļa rīcībā esošās informācijas, no šiem ieņēmumiem izlietoti mazliet vairāk nekā 35 miljoni latu, tai skaitā PA izdevumi ir 4,6 miljoni latu, dažādos fondos pārskaitīti 27,6 miljoni latu (piemēram, Valsts īpašuma privatizācijas fondā — 1,6 miljoni latu), Valsts kasē — 16,9 miljoni latu, Latvijas paviljona iekārtošanai pasaules izstādē "Expo 2000" — 450 tūkstoši latu, tautas skaitīšanas nodrošināšanai — 1,7 miljoni latu, kompensācijām par zemes īpašumiem lauku apvidos — 9,8 miljoni latu, kompensācijām politiski represētajām personām — 4 miljoni latu un Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai — 920 tūkstoši latu. Pašvaldību privatizācijas fondos pārskaitīti 7,5 miljoni latu, budžeta parādu kapitalizācijai — 1,2 miljoni latu, "Latvijas naftas" kredīta atmaksai iztērēti 33 tūkstoši latu, nomas maksas un nomas pievienotās vērtības nodokļa veidā budžetā ieskaitīti 258 tūkstoši latu, bet privatizējamo uzņēmumu saistību izpildei izlietoti 2,7 miljoni latu. 1.novembrī PA kontā bija 6,6 miljoni latu.

Otrdien, 14.novembrī, beidzot tika pieņemts konkrēts lēmums par a/s "Latvijas gāze" (LG) akciju pārdošanu speciālā izsolē Rīgas Fondu biržā. Izsole paredzēta 18.decembrī, un tajā tiks realizēti divi procenti jeb 798 tūkstoši valstij piederošo šīs sabiedrības akciju. Izsoles minimālā sākumcena ir 3,23 lati par akciju — par desmit procentiem zemāka nekā vienas akcijas pašreizējā cena biržā.

Rūpīgi izskatot PA valdes iepriekš pieņemto lēmumu, tomēr netika rasta iespēja juridiski precīzi formulēt nepieciešamību pārdot šīs akcijas ilgākā laika posmā, un, tā kā PA valdes lēmuma projektā precīzi definēts, ka LG akcijas jāpārdod speciālā izsolē, tad šī būs vienreizēja akcija, sacīja PA vadītājs.

Kā "LV" jau rakstīja, PA padome kārtējā sēdē uzdeva PA valdei izpētīt arī atlikušo astoņu procentu valstij piederošo LG akciju pārdošanas juridiskos un ekonomiskos apsvērumus. J.Naglis apliecināja, ka tas tiks izdarīts līdz nākamajai padomes sēdei, lai pēc tam varētu sākt pārrunas ar investoriem par noteiktas akciju kvotas pārdošanu.

"LV" informācija