Par vērtspapīru tirgu Latvijā un Eiropā

Novembra vidū Viduseiropas un Austrumeiropas valstu centrālo depozitāriju pārstāvji Budapeštā tikās ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadošajiem speciālistiem.

Sarunās piedalījās arī minēto valstu centrālo banku un vērtspapīru tirgus uzraudzības institūciju pārstāvji. Tikšanos, kuras mērķis bija iepazīstināt tās dalībniekus ar ECB prasībām attiecībā uz vērtspapīru norēķinu sistēmām, diskutēt par ECB standartiem un iespējām tos ieviest, rīkoja Viduseiropas un Austrumeiropas valstu Centrālo vērtspapīru depozitāriju asociācija. No Latvijas puses pasākumā piedalījās Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) un Latvijas Bankas (LB) pārstāvji. Turklāt Austrumeiropas valstu pārstāvjiem tā bija lieliska izdevība iepazīstināt ECB ar savas vērtspapīru norēķinu sistēmas attīstības līmeni, ar to, kā veidojas sadarbība ar vietējo centrālo banku, kādus vērtspapīrus var izmantot starpbanku norēķinos un centrālās bankas kredīta operācijās.

Kā plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem pastāstīja LCD valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rikšis, šāda tikšanās bijusi nepieciešama vispirms jau tādēļ, ka starpbanku tirgū un centrālo banku kredīta operācijās aizvien plašāk tiek izmantoti dažāda veida vērtspapīri. Turklāt centrālās bankas savās kredīta operācijās sāk akceptēt arī privātā sektora vērtspapīrus. Eiropā šobrīd ir aktuāls jautājums par citu valstu vērtspapīriem, kurus savās kredīta operācijās akceptē centrālās bankas. Faktiski lielākā daļa šādu operāciju ir ar vērtspapīru nodrošinājumu.

Latvija tikšanās reizē pozitīvi izcēlusies ar to, ka tā ir vienīgā valsts Viduseiropā un Austrumeiropā, kuras centrālā banka savās kredīta operācijās akceptē arī privātā sektora vērtspapīrus, konkrēti, fiksētā ieņēmuma vērtspapīrus. Tas pilnīgi atbilst visām ECB rekomendācijām, un tikšanās reizē Latvijas pozitīvā pieredze tika atzinīgi novērtēta.

Tikšanās ietvaros bija noorganizēts seminārs par ECB vērtspapīru norēķinu sistēmas standartiem, kurā tika vērtēta arī dalībvalstu pieredze ECB rekomendāciju īstenošanā. Sniedzot ieskatu šajos standartos, M.Rikšis atgādināja, ka vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieki Latvijā ir bankas, brokeru sabiedrības, Latvijas Banka un LCD, un pirmā prasība, kas tiek izvirzīta saskaņā ar ECB standartiem, ir atbilstoša likumdošana, kas paredzētu, ka vērtspapīru norēķinu sistēmas loma un funkcijas tiek regulētas ar likumu un vērtspapīru norēķini un pārvedumi ir neatsaucami un galīgi. Kā atzīmēja LCD vadītājs, šajā jomā Latvijā ir paveikts daudz. LCD uzdevumi, tiesības, pienākumi un norēķinu procedūra formulēti likumā "Par vērtspapīriem", kā arī citos likumos, Ministru kabineta noteikumos, LB normatīvos, LCD noteikumos un instrukcijās.

Saskaņā ar ECB standartiem vērtspapīru norēķinu sistēmā naudas norēķinos jāizmanto centrālās bankas nauda. Šo rekomendāciju LCD izpilda visā pilnībā, dodot rīkojumus kreditēt un debetēt banku korespondējošos naudas kontus Latvijas Bankā.

Attiecībā uz vērtspapīru glabāšanas risku tiek prasīts, lai vērtspapīru norēķinu sistēmai būtu tieši sakari ar emitentiem, kas ļautu uzskaitīt un glabāt vērtspapīrus. Te M.Rikšis paskaidroja, ka atbilstoši likumam "Par vērtspapīriem" LCD tiek reģistrētas visas publisko vērtspapīru emisijas un ir iespējams reģistrēt arī slēgtās emisijas. Depozitārija un emitenta tiešās attiecības regulē abu pušu noslēgts līgums par vērtspapīru reģistrēšanu un glabāšanu LCD.

Viena no svarīgām prasībām ir riska vadīšanas nodrošināšana, kas paredz, ka sistēmā jābūt apstiprinātām riska vadīšanas procedūrām, kuras līdz minimumam samazina vai pat pilnīgi izslēdz ar vērtspapīru norēķiniem saistītus riskus. M.Rikšis informēja, ka LCD sistēmā ir ieviestas nepieciešamās riska vadīšanas procedūras un darbojas Londonas "Lloyd’s" apdrošināšanas polise par ievērojamu naudas summu.

ECB standarti nosaka arī uzrauga nepieciešamību — ir jābūt kompetentai uzraudzības institūcijai, kas kontrolē vērtspapīru norēķinu sistēmu. Mūsu valstī Vērtspapīru tirgus komisija (no nākamā gada — Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija) atbilstoši likumam uzrauga un kontrolē LCD un citu norēķinu sistēmas dalībnieku darbību. Pēc depozitārija vadītāja teiktā, Latvija šai ziņā ir krietni apsteigusi kaimiņvalsti Igauniju, lai gan, protams, varot diskutēt par to, vai uzraudzība ir pietiekama un vai šī sistēma ir sakārtota.

ECB rekomendācijas paredz, ka vērtspapīru norēķinu sistēmai jābūt atvērtai visiem potenciālajiem tās dalībniekiem, iestāšanās un izstāšanās kritērijiem — objektīviem. M.Rikšis bilda, ka LCD šai ziņā ir centies darīt daudz, un šobrīd par LCD dalībnieku var kļūt bankas, brokeru sabiedrības un citas finansu institūcijas, kā arī nerezidenti.

Kā piemēru viņš minēja Lietuvas un Igaunijas depozitārijus, kas ir LCD dalībnieki. Šajā sakarā depozitārija vadītājs arī pastāstīja, ka pieņemts lēmums aptuveni četras reizes samazināt maksu par Igaunijas depozitārijā reģistrēto vērtspapīru glabāšanu LCD. Šis lēmums stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri, un par Igaunijas vērtspapīru glabāšanu Latvijā ik mēnesi būs jāmaksā 0,0015 procentu no vērtspapīru vērtības. Tādējādi šī maksa būs vienāda ar Igaunijas depozitārija dalībniekiem noteikto, un no izmaksu viedokļa būs pilnīgi vienalga, vai Igaunijas vērtspapīri tiek glabāti Latvijā, vai Igaunijā. Runājot par starpvalstu sadarbību, M.Rikšis atzinīgi novērtēja faktu, ka LCD sistēmā parādījušies arī Lietuvas vērtspapīri. LCD apsaimniekošanā nodotas Lietuvas valsts parādzīmes aptuveni viena miljona litu vērtībā.

Īstenojot ECB prasību, lai norēķini būtu galīgi un neatsaucmi, tātad - tiktu pabeigti norēķinu dienas ietvaros, LCD iesaistījies darba grupā, kas izstrādā priekšlikumus par grozījumiem mūsu likumdošanā, lai panāktu tās atbilstību Eiropas Savienības direktīvām. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad ierosināta maksātnespējas un bankrota procedūra.

Vērtspapīru norēķinu sistēmas darbībā neapšaubāmi svarīgi ir nodrošināt, lai operāciju apstrādes laiks atbilstu ECB un TARGET (maksājumu) sistēmas darba laikam. Īpaši standarti izvirzīti arī attiecībā uz tehnoloģiju drošību un datu glabāšanu, un tie paredz, ka vērtspapīru norēķinu sistēmai ir jādarbojas nepārtraukti un jābūt tādai, lai operāciju apstrādes pārtraukšanas gadījumā dienas laikā apstrādi varētu atjaunot. M.Rikšis pastāstīja, ka arī LCD eksistē ārkārtas situāciju novēršanas plāns, kas ar ārvalstu konsultantu palīdzību izstrādāts pirms pāris gadiem un ļauj LCD sistēmu pilnīgi atjaunot četru stundu laikā. Depozitārijā tiek veidotas arī datu rezerves kopijas.

Rezumējot iepriekš teikto, LCD vadītājs pauda gandarījumu, ka Latvijā lielā mērā ir izdevies vai nu izpildīt ECB prasības, vai arī apzināt vēl nepaveikto un virzīties vērtspapīru norēķinu sistēmas pilnīgas sakārtošanas virzienā atbilstoši Eiropas standartiem, kas arī ir viens no priekšnoteikumiem Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā.

Gita Kronberga, "LV" informācijas redaktore