ATSAUCĒ IETVERT:
Uzturoties vizītē Amerikā 2006.gada 27.februārī - 9.martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.2006., Nr. 37 https://www.vestnesis.lv/ta/id/129557
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Valsts prezidente, vizītē Amerikā 2006.gada 27.februārī — 9.martā,
 |
|
|
Tiekoties ar ASV viceprezidentu un aizsardzības sekretāru 1.martā
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas sarunās ar ASV viceprezidentu Diku Čeiniju un ASV aizsardzības sekretāru Donaldu Ramsfeldu 1.martā Vašingtonā galvenā uzmanība tika pievērsta novembrī Rīgā gaidāmajai NATO galotņu sanāksmei. Valsts prezidente pateicās ASV par tās atbalstu galotņu sanāksmes rīkošanai Rīgā. D.Čeinijs un D.Ramsfelds apsveica Latviju ar sanāksmes rīkošanu Rīgā, atzīmējot tās nozīmi NATO politiskās un militārās transformācijas jautājumos. ASV viceprezidents nodeva V.Vīķei-Freibergai ASV prezidenta Džordža Buša sveicienus līdz ar apstiprinājumu, ka ASV prezidents un ASV aizsardzības sekretārs ieradīsies uz NATO galotņu sanāksmi Rīgā. D.Ramsfelds tikšanās laikā pieminēja savu vizīti Rīgā 1991.gadā, uzsverot lielās pārmaiņas, kādas notikušas Latvijā aizvadītajos 15 gados kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Saistībā ar NATO galotņu sanāksmes tematiku tika apspriesta NATO politiskā un militārā transformācija, kā arī sadarbība ar NATO partnervalstīm. Abas puses pauda atbalstu ātrās reaģēšanas vienību izveidei līdz šā gada beigām, kā arī NATO treniņprogrammu izveidei ar NATO partnervalstīm Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Prezidente atzīmēja NATO nozīmi Baltijas gaisa telpas kontrolē.
V.Vīķe-Freiberga informēja par Latvijas attīstību, tās ekonomisko izaugsmi, Baltijas jūras reģiona aktualitātēm, kā arī Latvijas iesaisti ES kaimiņiniciatīvas īstenošanā Ukrainā, Gruzijā, Moldovā. Latvijas un ASV amatpersonas pauda atbalstu tālākajam demokratizācijas procesam Ukrainā.
V.Vīķe-Freiberga pateicās par ASV Kongresa ielūgumu teikt runu ASV Kongresā.
Valsts prezidenta preses dienests
Tiekoties ar ASV Senāta Ārlietu komitejas vadītāju 1.martā
|
|
Atklājot Latvijas Republikas vēstniecības jauno ēku Vašingtonā, Vēstniecību bulvārī (Embassy Row) Masačūsetsas avēnijā, 1.martā
|
|
Klātesot Vašingtonas mēram Entonijam Viljamam, Latvijas vēstniekam ASV Mārim Riekstiņam, ASV vēstniecei Latvijā Ketrīnai Todai Beilijai, Latvijas goda konsuliem, ASV sabiedrības un latviešu kopienas pārstāvjiem, trešdien, 1.martā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga svinīgā ceremonijā atklāja Latvijas vēstniecības ASV jauno ēku Vašingtonā. Gan prezidente, gan vēstnieks M.Riekstiņš, atklājot ēku, uzsvēra simbolisko Latvijas vēstniecības nozīmi Vašingtonā. Pēc prezidentes vārdiem, “Vašingtona ir bijusi tā vieta, kurā tika turpināta Latvijas neatkarība, kura atgādināja par Latvijas aneksiju PSRS un okupāciju”. Pateicoties ilggadējam Latvijas vēstniekam okupācijas laikā Anatolam Dinbergam, Māris Riekstiņš ceremonijā sveica viņa dzīvesbiedri.
Pasākumā uzsvērts, ka ASV nekad nav atzinusi Latvijas prettiesisko inkorporāciju PSRS. Prezidente pateicās visiem, kas palīdzējuši Latvijai, kā arī latviešu kopienas pārstāvjiem ASV, kas daudzus gadus atgādināja Amerikas sabiedrībai par Latvijas likteni, par tās okupēšanu un tiesībām uz brīvību: “Paldies Amerikas tautiešiem par neskaitāmajām darba stundām, ko viņi ir pavadījuši, vairāku gadu desmitu garumā atgādinot par apspiesto tautu likteņiem Baltijā un par mūsu tiesībām uz neatkarību. Paldies, ka visi šo gadu garumā esat bijuši Latvijas vēstnieki.” Viņa arī vēlēja, lai ASV latviešu mīlestība pret Latviju un ASV būtu pamats tālākām ciešām abu valstu sadarbības saitēm, kā arī novēlēja “sekmīgu un spožu Latvijas pārstāvēšanu ASV daudzu gadu desmitu garumā”.
Vēstniecību iesvētīja mācītāja Anita Vārsberga-Pāže, bet nelielu koncertu sniedza grupa “Cosmos”.
Jaunās ēkas atklāšanai ir īpaši simboliska nozīme Latvijas valsts pastāvēšanas un attiecību ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) vēsturē. Kad Latvija bija okupēta un inkorporēta Padomju Savienībā, Latvijas sūtniecība ASV turpināja baudīt pilnu diplomātisko atzīšanu un statusu, jo ASV neatzina Latvijas okupāciju.
Jaunā vēstniecības ēka Vašingtonas kultūras vēsturē ir ievērojama ar to, ka 20.gadsimta sākumā tajā dzīvoja pilsētas kultūras un mākslas dzīves patronese, māksliniece Elisa Paika Bārnija. Atjaunots arī ēkas sākotnējais unikālais interjers.
Līdzšinējās Latvijas vēstniecības telpas atradās ēkā, ko 1951.gadā dzīvojamo māju rajonā iegādājās pilnvarotais lietvedis Jūlijs Feldmanis. 2001.gada nogalē vēstniecības vajadzībām tika nopirkta jauna ēka tā sauktajā Vēstniecību bulvārī (Embassy Row) Masačūsetsas avēnijā, kur atrodas arī lielākā daļa vēstniecību Vašingtonā. Šajā ielā tika īrētas Latvijas sūtniecības telpas arī pirms Otrā pasaules kara.
Valsts prezidenta preses dienests
Pasniedzot Latvijas Valsts apbalvojumus amerikāņu politiķiem 1.martā
Pateicoties par ieguldījumu Latvijas atbalstam dalībai NATO, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien,1.martā, Vašingtonā ASV Senāta Ārlietu komitejas telpās pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu vairākiem ASV Senāta, Kongresa, Valsts departamenta un NATO komitejas pārstāvjiem. Triju Zvaigžņu ordenis tika pasniegts ASV senatoriem Ričardam Lugaram (Richard Green Lugar), Džonam Makkeinam (John McCain), ASV kongresmenim Džonam Šimkus (John M. Shimkus), kā arī ASV valsts sekretāra palīgam Danielam Frīdam (Daniel Fried), savukārt Atzinības krustu saņēma ASV NATO komitejas valdes loceklis Rendijs Šoinemans (Randy Scheunemann).
|
|
Atklājot Latvijas valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremoniju, Latvijas vēstnieks Vašingtonā Māris Riekstiņš atzīmēja, ka ASV Senāta Ārlietu komitejas telpas simboliski ir ļoti piemērotas, jo tieši šeit notikušas nozīmīgas debates par NATO paplašināšanās un attīstības jautājumiem. Prezidente, uzrunādama apbalvojumu saņēmējus, sacīja, ka “tā ir privilēģija – būt klāt būtisku vēstures notikumu veidošanā, kāda neapšaubāmi bija NATO paplašināšanās”. Minot Latvijas 20.gadsimta likteņgaitas neatkarības dibināšanas, okupācijas gadu un neatkarības atjaunošanas kontekstā, prezidente atzīmēja, cik būtisks valsts vēsturē ir bijis draugu un sabiedroto atbalsts, kuru vidū minamas Amerikas Savienotās Valstis. “Panākot Latvijas dalību NATO, ir notikušas neatgriezeniskas izmaiņas mūsu valsts statusā pasaulē. Un tas ir varējis notikt, arī pateicoties jūsu atbalstam, un par to jums mūsu valsts vārdā – paldies,” pasniedzot ordeņus, teica V.Vīķe-Freiberga.
Valsts prezidenta preses dienests