Valsts prezidente vizītē Amerikā 2006.gada 27.februārī — 9.martā un saņemot Baltijas valstiskuma balvu 4.martā

Uzrunājot Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra un Pasaules sieviešu līderu padomes rīkoto valstu vadītāju foruma dalībniekus 2.martā

Sniedzot Latvijas kā šā gada NATO galotņu sanāksmes rīkotājvalsts redzējumu uz globālās drošības stiprināšanu, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 2.martā Vašingtonā uzrunāja Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra un Pasaules sieviešu līderu padomes rīkoto valstu vadītāju forumu. Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, Latvija uzskata Eiropas transatlantisko partnerību ar ASV par nepieciešamu priekšnoteikumu starptautiskās drošības uzturēšanai un cīņai ar tādiem mūsdienu draudiem kā masu iznīcināšanas ieroču izplatība, reģionālo konfliktu uzliesmojumi un terorisma izplatība.

Prezidente atzīmēja, ka NATO galotņu sanāksmē Rīgā centrālās tēmas būs saistītas ar NATO politisko un militāro pārveidi un vajadzētu apsvērt jaunas sadarbības formas ar valstīm citās pasaules malās, ar kurām NATO ir kopīgs redzējums un vērtības, piemēram, Austrāliju, Jaunzēlandi, Japāņa un Dienvidkoreju. V.Vīķe-Freiberga arī norādīja, ka arvien pieaug NATO loma civilās drošības garantēšanā. Runājot par reģionālo sadarbību, tika minēts, ka varētu izveidot ciešākas saites ar vairākām reģionālām organizācijām, tai skaitā ar Āfrikas savienību, jo šādas reģionālās vienības spētu uzņemties lielāku lomu savas ģeogrāfiskās telpas drošības nodrošināšanā.

Runā tika pausts Latvijas atbalsts demokratizācijas procesu turpināšanai valstīs, kas nostājušās uz demokrātijas ceļa, izsakot pārliecību, ka ir jāsaglabā atvērto durvju politika attiecībā pret nākamajām dalībvalstīm, kas pilda ES un NATO iestāšanās prasības. Prezidente arī uzsvēra, ka Latvija piešķir lielu nozīmi ES kaimiņattiecību politikai.

Atzīmējot NATO lomu miera saglabāšanā un nodrošināšanā pasaules karstajos punktos, prezidente atzinīgi novērtēja NATO ātrās reaģēšanas spēku (NRF) darbību palīdzības sniegšanā Pakistānā pēc pagājuša gada postošās zemestrīces. V.Vīķe-Freiberga pieminēja NATO ģenerālsekretāra Jāpa de Hopa Shefera teikto, ka viņš neatlaidīgi centīsies panākt, lai Rīgas galotņu sanāksmē varētu izsludināt NRF pilnas darbības spējas.

Uzrunājot auditoriju, Latvijas prezidente izteica dziļas bažas par notiekošajiem opozicionāru arestiem un spēka lietošanu pirms 19.martā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kas pastiprina jau tā nopietnās šaubas par Baltkrievijas varas institūciju vēlmi rīkot gaidāmās vēlēšanas atbilstoši starptautiskajiem standartiem un EDSO prasībām.

Runājot par šābrīža notikumiem Tuvajos Austrumos, prezidente izteica Latvijas atbalstu konstruktīviem centieniem nodibināt paliekošu mieru reģionā, kā arī citās pasaules vietās, kur izcēlušies konflikti: ““Hamas” tagad ir vēsturiski nozīmīgas izvēles priekšā. Tai ir jāatsakās no vardarbības, jāatzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu un jāpilda nopietnās saistības, ko ir uzņēmusies Palestīniešu pašpārvalde, tostarp arī jāpilda Ceļa karte mieram.”

Uzrunājot 300 cilvēku auditoriju Ārlietu padomē Filadelfijā 3.martā

Uzrunājot ap 300 cilvēku auditoriju Ārlietu padomē Filadelfijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka globālas drošības stiprināšanā ir būtiski, lai NATO paliktu atvērta jaunām dalībvalstīm un jaunām sadarbības formām ar partneriem un reģionālajām organizācijām.

Prezidente izteica noteiktu atbalstu ES un NATO atvērto durvju politikai attiecībā pret valstīm, kas ir gatavas veikt nepieciešamās reformas un sasniegt dalības līmeni. Tika pausts atbalsts Rumānijas un Bulgārijas iestājai ES, kā arī gandarījums par sarunu uzsākšanu ar Horvātiju un Turciju. “Mēs arī mudinām Maķedoniju turpināt reformas, ko tā ir aizsākusi kā ES kandidātvalsts un iespējamā NATO dalībniece. Mēs atbalstītu NATO uzaicinājumu 2008.gadā Horvātijai kļūt par tās dalībvalsti, kā arī Albānijas centienus cīņā ar korupciju un organizēto noziedzību, ja šī valsts turpina reformas kā iespējamā NATO locekle.”

Runājot par Latvijas aktīvo iesaisti ES kaimiņu iniciatīvā, prezidente arī atzīmēja, ka Latvija atbalstīs NATO Dalības rīcības plāna piedāvājumu Ukrainai NATO galotņu sanāksmes laikā Rīgā, ja Ukraina turpinās progresu uzsāktajās reformās arī pēc drīzumā gaidāmajām vēlēšanām šajā valstī.

Atzīmējot Bosnijas un Hercegovinas un Serbijas un Melnkalnes vēlmi iekļauties “Partnerattiecības mieram” ietvarā, prezidente sacīja, ka Latvijas atbalsts ir iespējams gadījumā, ja abas valstis pilnībā sadarbosies ar Starptautisko krimināltiesu.

Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, Latvija par būtisku NATO attīstībā uzskata alianses sadarbību ar partneriem visā pasaulē, kā arī ar reģionālajām organizācijām, piemēram, Āfrikas savienību.

Runā tika izklāstīta arī Latvijas nostāja jautājumos par situāciju Tuvajos Austrumos, ANO reformu gaitu, enerģētikas politiku Eiropā, Latvijas attiecībām ar Krieviju.

Saņemot Baltijas valstiskuma balvu 4.martā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 4.martā Vašingtonā ASV un Baltijas fonda rīkotajā pasākumā par godu Baltijas valstu atjaunotās neatkarības 15 gadiem no bijušās ASV valsts sekretāres saņēma Baltijas valstiskuma balvu. Balva tika pasniegta “par izcilu valsts vadību, aizstāvot brīvību, cilvēktiesības, ekonomisko izaugsmi, kā arī par ieguldījumu ASV un Latvijas, Lietuvas, Igaunijas attiecību stiprināšanā”. Pasniedzot balvu, M.Olbraita uzsvēra prezidentes lomu valsts dalībā NATO un Eiropas Savienībā, kā arī aizstāvot brīvības un demokrātijas vērtības.

M.Olbraita atzīmēja, ka Baltijas valstu neatkarības ideja vēl tagad, 15 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, “nes prieku mūsu sirdīm”, un ka šodien Baltijas valstis ir paraugs daudziem citiem pasaulē demokrātijas īstenošanā un valstu izaugsmē.

Prezidente pateicās par balvu, uzsverot, ka tas reizē ir visas Latvijas panākums. Viņa pauda lepnumu par Latvijas un pārējo Baltijas valstu sasniegumiem atjaunotās neatkarības 15 gados, kā arī mudināja citas tautas pasaulē sekot brīvības un demokrātijas idejām, kā to Dziesmotās revolūcijas laikā darījušas Baltijas valstis.

Tiekoties ar latviešu kopienām ASV 5.martā

Vaira Vīķe-Freiberga, tiekoties ar latviešu kopienām Vašingtonā (augšējā attēlā) un Bostonā (apakšējā attēlā)

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, 5.martā Vašingtonā un Bostonā tiekoties ar latviešu kopienām, uzsvēra, ka Latvijas attīstības galvenais stimuls būs cilvēkresursi – gan cilvēku izglītība, gan spējas to radoši izmantot mūsdienīgos apstākļos: “It sevišķi spēcīgi tas ir jūtams skaitliski mazu tautu gadījumā – katrs cilvēks var nākt ar savu pienesumu, katra cilvēka spējas var palīdzēt Latvijai. Katrs dēls un katra Latvijas meita ir vajadzīgi valstij. Tāpēc šodien ir tik būtiski, lai mēs, līdzīgi kā to kādreiz darīja īri, ieguldītu savu cilvēku izglītībā,” Bostonā, kur savulaik nabadzības dēļ ieradās daudz izceļotāju no Īrijas, sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Prezidente pateicās ikvienam, kas daudzu gadu garumā ir radis dažādas iespējas, kā palīdzēt saviem tuviniekiem Latvijā vai nākt ar savu ieguldījumu Latvijas izaugsmē, nežēlojot laiku, līdzekļus un zināšanas.

Vašingtonā V.Vīķe-Freiberga pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni Evaņģēliski luteriskās baznīcas prāvestam Albertam Ozolam, kā arī pasniedza vairākas Aizsardzības ministrijas atzinības zīmes par ieguldījumu Latvijas integrācijā NATO.

Prezidente runāja par Latvijas atjaunotās neatkarības laikā sasniegto, kā arī atbildēja uz cilvēku jautājumiem par notikumiem Latvijā.

Dievkalpojuma laikā Vašingtonā īpaši tika pieminēts Latvijas armijas pulkvedis Oskars Kalpaks, kurš gāja bojā 1919.gada 6.martā, un viņa armijas karavīri, kas cīnījās par Latvijas brīvību. Bostonā un Vašingtonā klātesošos priecēja latviešu skolas bērnu dziedātās dziesmas. 

Pasniedzot Triju Zvaigžņu ordeni prāvestam Albertam Ozolam 5.martā

Valsts prezidenta preses dienests