Par ekonomikas ministra vizīti ASV 28.februārī – 6.martā 

Lai aktivizētu Latvijas un ASV ekonomisko sadarbību, no šā gada 28.februāra līdz 6.martam ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš atradās darba vizītē Vašingtonā, ASV. Vizītes ietvaros ministrs oficiāli atklāja Latvijas ekonomisko pārstāvniecību ASV, tikās ar Latvijas goda konsuliem ASV un vairākām ASV amatpersonām, kā arī uzrunāja biznesa foruma “ASV un Latvijas finanšu sektoru sadarbības veicināšana” dalībniekus.

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš darba vizītes ietvaros Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) uzrunāja biznesa semināra “Latvijas un ASV finanšu sektoru sadarbības stiprināšana” dalībniekus, aicinot attīstīt Latvijas un ASV ekonomisko sadarbību, īpaši uzsverot Latvijas finanšu sektora pievilcību uzņēmējiem.

K.Kariņš, uzrunājot semināra dalībniekus, atzīmēja: “ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris, ar kuru mums izveidojušās īpašas attiecības jau kopš Latvijas Republikas dibināšanas 1918.gadā. Pēc neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Latvija ir saņēmusi nozīmīgu ASV atbalstu divu galveno mērķu sasniegšanā – Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Šodien ASV ir ne tikai nozīmīgs politiskais sabiedrotais, bet arī sestā lielākā investētājvalsts Latvijā.”

Ļoti īsā laikā – piecpadsmit gados kopš neatkarības atgūšanas – Latvija ir veikusi nozīmīgu pāreju no plānveida uz liberālu tirgus ekonomiku. Šobrīd Latvijā ir ne tikai visstraujāk augošā tautsaimniecība Eiropā, bet arī viena no visstraujāk augošākajām ekonomikām pasaulē. Pēdējos desmit gados iekšzemes kopprodukta pieaugums Latvijā vidēji ir bijis 6%. Pēdējos piecos gados vidējais izaugsmes temps bijis 8%, savukārt 2005.gadā Ekonomikas ministrija prognozē IKP pieaugumu par 10,3 procentiem. Arī nākotnē prognozējam strauju Latvijas ekonomikas izaugsmi un sagaidām šogad IKP pieaugumu aptuveni par 8,5 procentiem.

Uzrunas laikā ministrs uzsvēra Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko atrašanās vietu. Atrodoties starp Austrumiem un Rietumiem, Latvija var būt koridors ASV uzņēmējiem iekļūšanai Krievijas un Austrumu tirgos. Vienlaikus ministrs norādīja arī uz pievilcīgo Latvijas nodokļu sistēmu, piemēram, 15% uzņēmumu ienākuma nodokli, 25% privātpersonu ienākuma nodokli, kā arī uz to, ka Latvijā dividendes netiek apliktas ar nodokli.

Uzrunas laikā ministrs aicināja ASV finanšu sektoru neatpalikt no Eiropas bankām, kas jau ir ienākušas Latvijas tirgū un izvērsušas pilnu pakalpojumu klāstu, saprotot, ka Latvijas normatīvā bāze garantē pilnīgu investīciju aizsardzību. K.Kariņš arī aicināja uzņēmējus piedalīties šā gada maijā plānotajā “ASV biznesa, investīciju un tirdzniecības iespēju misijā Baltijas valstīs”, tās ietvaros apmeklēt mūsu valsti un klātienē iepazīties ar Latvijas pievilcīgo investīciju vidi. Ministrs arī informēja par to, ka Vašingtonā uzsākusi darbu Latvijas ekonomiskā pārstāvniecība, kur pieejama plaša informācija par biznesa iespējām Latvijā.

Šis biznesa seminārs bija pirmais pasākums, ko ASV organizēja jaunizveidotā Latvijas ekonomiskā pārstāvniecība ASV sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju. Seminārā piedalījās vairāk nekā 80 Latvijas un ASV finanšu sektora pārstāvju, tai skaitā Latvijas un ASV banku pārstāvji (piemēram, Amerikas Banku asociācija, Bank of America, Citigroup, AmEx, EximBank u.c), abu valstu institūciju pārstāvji, kas atbildīgi par banku sektora uzraudzību, kā arī kompānijas, kas ieinteresētas sadarbībā ar Latviju.

Biznesa seminārs tika organizēts, lai veicinātu izpratni par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, īpaši finanšu sektoru, lai veicinātu pārrobežu finanšu pakalpojumu attīstību un sadarbību starp ASV un Latvijas bankām, kā arī lai palielinātu Latvijas kā reģionālā finanšu centra lomu, kas tagad un turpmāk apkalpotu starptautisko tirdzniecību un biznesa sadarbību starp Rietumiem un NVS valstīm.

Vizītes noslēgumā ekonomikas ministrs piedalījās ASV un Baltijas fonda rīkotajā pasākumā par godu Baltijas valstu neatkarības piecpadsmitgadei un Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Pasākuma mērķis bija informēt par investīciju iespējām Latvijā un veicināt Latvijas un ASV ekonomisko sadarbību. Pasākuma ietvaros K.Kariņš pasniedza ASV un Baltijas fonda balvu “JELD–WEN Inc.” par nozīmīgāko Amerikas investīciju Baltijā (kokskaidu plātņu rūpnīca Aizkrauklē, investīciju apjoms 40 miljoni eiro). Pasniedzot balvu JELD–WEN pārstāvim Bilam Ērlijam, K.Kariņš uzsvēra: “Mēs esam gandarīti, ka tāds pasaulē pazīstams uzņēmums kā JELD–WEN ir izvēlējies paplašināt savu uzņēmējdarbību un veikt nozīmīgas investīcijas tās attīstīšanā Latvijā.”

Vizītes galvenais notikums bija Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības atklāšana Vašingtonā. Tā ir jau desmitā Latvijas ekonomiskā pārstāvniecība ārvalstīs. Pārstāvniecībai būs liela nozīme biznesa kontaktu dibināšanai ar potenciālajiem ASV investoriem, kā arī Latvijas uzņēmējiem – jauno sadarbības iespēju apzināšanai. Ekonomisko pārstāvniecību ASV vadīs Uldis Salenieks.

Tiekoties ar vairākām ASV augsta ranga amatpersonām – ar ASV Valsts departamenta Ekonomisko un komerclietu biroja Speciālo pārstāvi Frenku Mermudu, ASV Tirdzniecības departamenta sekretāra vietnieku Dāvidu Sampsonu, ASV Tirdzniecības pārstāvja vietnieci Sūzannu Švabi –, tika pārrunāti ekonomiskās sadarbības veicināšanas jautājumi, kā arī ASV biznesa, investīciju un tirdzniecības iespēju misijas Baltijas valstīs organizēšana šā gada maijā Rīgā. ASV amatpersonas atzinīgi novērtēja Latvijas straujo tautsaimniecības izaugsmi.

Tiekoties ar Latvijas goda konsuliem ASV, pārrunāta iespējamā sadarbība ekonomisko attiecību stiprināšanā starp Latviju un ASV. Ministrs aicināja goda konsulus aktīvāk informēt par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un pievilcīgo investīciju vidi, kā arī iesaistīties misijas plānošanā. Misijas galvenais mērķis ir informēt ASV uzņēmējus par iespējām uzsākt biznesu un attīstīties Latvijā.

Vizītes ASV ietvaros Kariņš tikās ar ASV Enerģētikas departamenta sekretāra vietnieci Kārenu Harbertu. Tikšanās laikā plaši pārrunāta enerģētikas pieaugošā loma ne tikai globālajā ekonomikā, bet arī starpvalstu politikā. Ministrs uzsvēra vienotas Eiropas Savienības enerģētikas politikas nepieciešamību, jo tas nodrošinātu vienotu ES pozīciju enerģētikas jautājumos arī pret trešajām valstīm, kas ir būtiski dialogā, piemēram, ar Krieviju. Abu valstu amatpersonas vienojās par ciešāku sadarbību enerģētikā, it īpaši jauno enerģijas tehnoloģiju jomā. K.Harberta izteica interesi par Enerģētikas departamenta iespējamo sadarbību ar Latvijas Universitātes Fizikas institūtu Ampēra institūta projekta ietvaros un uzaicināja Latvijas speciālistus iepazīties ar ASV pieredzi attīrīto ogļu tehnoloģijas ieviešanā.

Vizītes ietvaros K.Kariņš sniedza interviju laikrakstam “The Washington Times”. Intervijā ministrs uzsvēra Latvijas straujo ekonomisko attīstību pēdējos gados, uzrādot vienus no labākajiem izaugsmes rādītājiem ES valstu vidū. Ministrs pauda pārliecību, ka nepaies ilgs laiks, līdz Latvija sasniegs attīstīto Rietumeiropas valstu labklājības līmeni. Valsts ir radījusi pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, samazinot birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbības uzsākšanai; tuvākajā nākotnē tiks samazināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis – līdzšinējā 25% likme tiks samazināta līdz 15%.

K.Kariņš atgādināja Latvijas neseno pagātni – neatkarības atgūšanu 1991.gadā, kad Latvijai bija jāveic visaptveroša ekonomiskā reforma – jāpārorientējas no plānveida ekonomikas uz liberālu tirgus ekonomiku, bet tagad Latvijas valdība ir izvirzījusi skaidru attīstības mērķi – konservatīvi liberālu politiku ar zemiem nodokļiem.

Ieva Zīberga, ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos