Ministru kabineta 2006.gada 7.marta sēdē

Par izmaiņām Nacionālo Bruņoto spēku vienību štatu apstiprināšanā

Ministru kabinetā akceptēts Aizsardzības ministrijas iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Lai izpildītu NATO noteiktās prasības, nodrošinot efektīvāku Nacionālo bruņoto spēku vienību štatu apstiprināšanu, likuma grozījumos noteikts, ka vienību štatus turpmāk apstiprinās NBS komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

Lai sakārtotu virsnieku karjeras plānošanas sistēmu un tās kontroli, kā arī atvieglotu kārtību, kādā karavīriem tiek piešķirtas dienesta pakāpes, ņemot vērā NATO valstīs izmantoto praksi, likumprojekts paredz, ka turpmāk atbildīgā institūcija, kas izvērtēs karavīra atbilstību kārtējās dienesta pakāpes saņemšanai, būs Aizsardzības ministrijas Augstākā atestācijas komisija.

Grozījumi Militārā dienesta likumā paredz karavīriem arī saņemt atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas un kompensācijas dzīvokļa īres un komunālo maksājumu segšanai.

Lai radītu vienlīdzīgus apstākļus visiem karavīriem, likumprojektā noteikts, ka visi karavīri neatkarīgi no īrējamās telpas statusa saņems dzīvojamās telpas īres un komunālo maksājumu kompensāciju.

Grozījumi arī paredz tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi arī karavīriem, kas atvaļināti no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.

Grozījumi Militārā dienesta likumā vēl jāapstiprina Saeimā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Par sadarbības projektu īstenošanu Moldovā un Gruzijā

Ministru kabineta 7.marta sēdē apstiprināts granta projektu konkursa “Atbalsts projektiem attīstības sadarbības jomā Gruzijā un Moldovā” nolikums.

Viena no 2006.gada Attīstības sadarbības politikas plāna prioritātēm ir divpusējās un trīspusējās sadarbības projektu īstenošana Moldovā un Gruzijā, tādēļ Ārlietu ministrija uzsāk grantu programmu šīs prioritātes īstenošanai.

Saskaņā ar 2006.gada Attīstības sadarbības politikas plānu projektu īstenošanā ir izvirzītas šādas prioritātes: Moldovas un Gruzijas valsts pārvaldes, pašvaldību, aizsardzības reformu, Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesa veicināšana, demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana, kā arī izglītības, kultūras, sociālās attīstības, veselības, vides aizsardzības attīstības veicināšana.

Grants ir maksājums granta saņēmējam, realizējot projektu nekomerciāliem mērķiem. Grantu konkursa ietvaros pieejamais finansējums projektu īstenošanai ir 90 000 latu.

Pietiekties grantu projektu konkursam varēs tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi un komersanti.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Par PHARE programmas un Pārejas programmas vadību Latvijā

Ministru kabineta (MK) 7.marta sēdē akceptēts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts, kas regulēs Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumenta PHARE programmas un Pārejas programmas vadību Latvijā. Likums noteiks PHARE programmas un Pārejas programmas atbildīgās amatpersonas, to tiesības un pienākumus, programmu vadības nodrošināšanu, kā arī atbildīgo amatpersonu lēmumu pieņemšanu un pārsūdzēšanu grantu shēmas ietvaros.

Pašreiz PHARE programmas un programmas “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” vadību Latvijā nosaka MK 2003.gada 25.jūnija noteikumi Nr.331 “Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmu” un MK 2004.gada 2.novembra noteikumi Nr.908 “Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības finanšu instrumenta “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” programmu”.

Lai analizētu ar finanšu instrumentu ieviešanu saistītās problēmas un sagatavotu priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, Finanšu ministrijā tika izveidota darba grupa. Tā secināja, ka pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot ārējus normatīvos aktus par PHARE programmas un Pārejas programmas administrēšanas jautājumiem. Izstrādātais likumprojekts gan noteiks programmu vadību Latvijā, gan arī paredzēs deleģējumu MK izdot ārējus normatīvus aktus šo programmu vadības nodrošināšanai. Līdzšinējā vadības sistēma ar likumprojektu netiks būtiski mainīta.

Likumprojekts par PHARE programmas un Pārejas programmas vadību paredz, ka ir jāizstrādā trīs MK noteikumu projekti – MK noteikumi par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē abas programmas, MK noteikumi par kārtību, kādā sagatavo un iesniedz pārskatus programmu īstenošanas un uzraudzības nodrošināšanai, kā arī MK noteikumi par kārtību, kādā atbildīgās amatpersonas ziņo par konstatētajām neatbilstībām un krāpšanas gadījumiem programmu līdzekļu vadībā.

Likumprojekts arī noteiks, ka pašreiz spēkā esošie 2003.gada 25.jūnija MK noteikumi Nr.331 un 2004.gada 2.novembra noteikumi MK noteikumi Nr.908 būs spēkā līdz jauno MK noteikumu izdošanai tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar likumprojektu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par priekšlikumiem izdevumu segšanai, kas radušies, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu

Ministru kabineta 7.marta sēdē tika uzklausīti Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumi nepieciešamajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK). Priekšlikumi paredz noteikt kārtību tādu izdevumu segšanai, kas radušies, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu.

Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, administratīvo pārkāpumu tiesības tāpat kā krimināltiesības ir sodu tiesības, tikai ar mazāku soda bardzību. Salīdzinot procesuālo izdevumu atlīdzināšanu sodu tiesībās, jānorāda, ka Kriminālprocesa likumā (KPL) ir noteikta procesuālo izdevumu segšanas kārtība. Taču APK atšķirībā no KPL nav paredzēts, ka personai, par kuru ir pieņemts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, būtu jāsedz izdevumi, kas iestādei, kura pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, radušies administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas rezultātā. Tādējādi visi izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

Informatīvajā ziņojumā izteikts priekšlikums izdarīt grozījumus APK, nosakot pienākumu personai (gan fiziskai, gan juridiskai), par kuru pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā un uzlikts administratīvais sods, segt izdevumus, kas radušies ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas vai dokumentu nodošanu glabāšanai un glabāšanu valsts aģentūrā “Materiālās rezerves”.

Pienākumu segt izdevumus noteiktu iestāde (amatpersona), kas pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā vienlaikus ar lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu.

Uzklausot informatīvajā ziņojumā izteiktos priekšlikumus, valdība uzdeva TM izstrādāt attiecīgus grozījumus APK.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par kārtību, kādā sastādāms administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes

Ministru kabineta (MK) 7.marta sēdē akceptēts Vides ministrijas pieteiktais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā”.

Pašlaik Aizsargjoslu likums un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka pārvietošanās, tajā skaitā stāvēšanas vai apstāšanās, ierobežojumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, bet neparedz kārtību pārkāpuma fiksēšanai gadījumos, ja mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma vietā.

Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā amatpersona, kas izskata administratīvos pārkāpumus par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu.

Noteikumu projektā arī noteikta administratīvā pārkāpuma protokola-paziņojuma forma un saturs, kārtība, kādā transportlīdzekļa īpašniekam nosūta protokolu-paziņojumu par nesamaksāto naudas sodu, un naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtība.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanu

Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt sodus par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanas kārtības pārkāpšanu. Grozījumi normatīvajā aktā veikti, lai ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana neapdraudētu bioloģisko un konvenciālo lauksaimniecību un novērstu iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

Normatīvajā aktā norādīts, ka sodi paredzēti par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu bez reģistrēšanās, arī par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, neievērojot līdzāspastāvēšanai noteiktās prasības, un par ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu sēklu aprites prasību pārkāpšanu. Sodu var piemērot arī par ģenētiski modificētās gatavās produkcijas uzglabāšanas, sagatavošanas, saiņošanas un transportēšanas prasību pārkāpšanu.

Audzējot ģenētiski modificētos kultūraugus, ir stingri jāievēro prasības, kas noteiktas līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai. Tādējādi, lai ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana neradītu ekonomiskos zaudējumus un draudus apkārtējai videi, ir stingri jāievēro prasības un kārtība, kas noteiktas, audzējot ģenētiski modificētos kultūraugus. Ņemot vērā to, kādus ekonomiskos zaudējumus un ietekmi uz vidi var radīt piesārņojums ar ģenētiski modificētajiem kultūraugiem, arī sodiem ir jābūt adekvātiem.

Par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanas kārtības pārkāpšanu tiks noteikti administratīvie sodi. Izpildi nodrošinās Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Normatīvajā aktā noteikts, ka par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, nereģistrējoties VAAD, fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu no 50 līdz 450 latiem, bet juridiskās personas – ar 500 līdz 5000 latiem. Par ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu sēklu aprites prasību pārkāpšanu fiziskajām personām varēs uzlikt sodu no 50 līdz 450 latiem, bet juridiskajām personām – no 100 līdz 1000 latiem.

Savukārt par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, neievērojot līdzāspastāvēšanai noteiktās prasības, fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu no 100 līdz 450 latiem, bet juridiskajām personām varēs uzlikt 200 – 1000 latu sodu.

Tāpat par ģenētiski modificētās gatavās produkcijas uzglabāšanas, sagatavošanas, saiņošanas un transportēšanas prasību pārkāpšanu fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu no 100 līdz 450 latiem, bet juridiskās – no 200 līdz 1000 latiem.

Ja minētie pārkāpumi tiek izdarīti atkārtoti gada laikā, fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskās personas – no 1000 līdz 3000 latiem.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Par linšķiedras saražošanas apjomu 2005./2006. tirdzniecības gadam

Valdība otrdien, 7.martā, akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem un personām, kuras uzskata par apstrādātājiem”. Līdz ar to ir noteiktas 2005./2006. tirdzniecības gada linu nosakāmās vienības par vienu linu sējumu hektāru.

Grozījumu noteikumos paredzēts, ka šajā tirdzniecības gadā garās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums ir 174 kilogrami par vienu linu sējumu hektāru, bet īsās linšķiedras nosakāmās vienības daudzums ir 634 kilogrami par vienu linu sējumu hektāru.

Nosakāmo vienību daudzumu aprēķina, izdalot Latvijai noteikto garās un īsās linšķiedras maksimāli garantēto apjomu ar konkrēta tirdzniecības gada linu sējumu kopplatību. Garās un īsās linšķiedras garantētais daudzums noteikts Latvijas iestāšanās līgumā Eiropas Savienībā. Savukārt informāciju no pirmapstrādātājiem par saražoto linšķiedras daudzumu saņem Lauku atbalsta dienests (LAD). Nosakāmo vienību daudzumu LAD izmanto, lai aprēķinātu šķiedras apjomu, par kuru pirmapstrādātāji var saņemt atbalstu par tonnu saražotās šķiedras.

Tā kā linu un kaņepju sējplatības mainās ik gadu, tad grozījumi attiecīgajos MK noteikumos arī veicami katru gadu.

2005.gada pilnvaroto šķiedras linu pirmapstrādātāju, kuri saņēmuši atļauju par tiesībām pretendēt uz atbalstu par saražoto īso un garo linu šķiedru, atbalsta iesniegumos norādītās linu sējplatības ir 2071,53 ha.

Šobrīd Latvijā ar linu pirmapstrādi nodarbojas seši uzņēmumi Latgales reģionā. Kaņepju šķiedra Latvijā rūpnieciskai ražošanai netiek audzēta.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa