Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltijas jūras ekoloģiju konferencē Tallinā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.03.2006., Nr. 39 (3407) https://vestnesis.lv/ta/id/129851

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Grieķijas aizsardzības atašeja akreditāciju

Vēl šajā numurā

08.03.2006., Nr. 39 (3407)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Baltijas jūras ekoloģiju konferencē Tallinā

Pagājušonedēļ, 2.un 3.martā, Tallinā, Igaunijā, notika Baltijas asamblejas Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas rīkotā konference par Baltijas jūras ekoloģijas jautājumiem.

Tās gaitā spriests par jūras vidi un kuģošanas drošību, eitrofikāciju (ūdenstilpju aizaugšanu), kā arī par iespējamiem riskiem, ko radītu Krievijas un Vācijas gāzesvada izbūve Baltijas jūrā. Konferencē piedalījās Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu parlamentārieši, kā arī eksperti.

Vairāki runātāji uzsvēra, ka Baltijas jūra ir īpaši jutīga ekoloģiskā zona, tāpēc tās aizsardzībai pievēršama pastiprināta uzmanība. Bažas rada kuģošanas un navigācijas drošības jautājumi. Fakti liecina, ka pa Baltijas jūru dienā virzās līdz pat 200 kuģiem – gan pasažieru, gan kravas – un pēdējie rada naftas noplūdes draudus. Igaunijas pārstāvji informēja par vienu no pēdējiem atgadījumiem, kad Baltijas jūrā pie Igaunijas krastiem tika konstatēta naftas noplūde no kāda kuģa, bet vainīgais vēl joprojām nav atrasts.

Lielu uzmanību konferences dalībnieki pievērsa Krievijas un Vācijas gāzesvada izbūves jautājumam. Latvijas pārstāvis, Saeimas deputāts Indulis Emsis akcentēja, ka aktuāls jautājums ir par to, vai Eiropas Savienībai ir un nākotnē būs kāda kopēja politika attiecībā uz Krievijas resursu izmantošanu. Ja šāda diskusija netiek uzsākta, nākas secināt, ka katra valsts šos energoapgādes un drošības jautājumus risinās individuāli, bet tas savukārt neveicina dalībvalstu iekļaušanos energoresursu tīklā un negarantē energoresursu piegādes drošumu un resursu daudzveidību.

Runājot par gāzesvada izbūvi, vairāki konferences dalībnieki vērsa uzmanību uz to, ka loģisks risinājums būtu, ja visi gāzesvada celtniecības varianti tiktu salīdzināti, izvērtējot trūkumus un priekšrocības attiecībā pret citiem variantiem. Diemžēl šādas salīdzinošas analīzes nav veiktas. Tika minēti arī iespējamie ekoloģiskie riski, kas saistīti ar gāzesvadu, – tā izbūve un turpmākā ekspluatācija vai niecīgākā tajā pieļautā kļūda var izraisīt pēc Otrā pasaules kara nogremdēto ķīmisko ieroču eksploziju un indīgo vielu izdalīšanos, pasliktinot jūras ekosistēmas stāvokli un radot paaugstināta riska apstākļus.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!