Ministru prezidents:

— apmeklējot "Radiotehniku RRR"

No lielajiem rūpniecības uzņēmumiem, kas vēl deviņdesmito gadu sākumā darbojās Latvijā, skarbajos konkurences un tirgus ekonomikas apstākļos

A/s "Radiotehnika RRR" padomes priekšsēdētājs iepazīstina Ministru prezidentu Andri Bērziņu gan ar kādreiz ražoto tehniku (augšējā attēlā) , gan ar mūsdienu produkciju (apakšējā attēlā)

izdzīvojuši tikai nedaudzi. To skaitā — akciju sabiedrība "Radiotehnika RRR". Lai iepazītos ar situāciju šajā uzņēmumā, tā ražotnēm un tajās topošo produkciju, vakar, 22.novembrī, akciju sabiedrību apmeklēja Ministru prezidents Andris Bērziņš.

Sabiedrības padomes priekšsēdētāja Vladimira Martinsona, prezidenta Eduarda Maļejeva, komercdirektora Arnolda Kraukļa un citu uzņēmuma pārstāvju pavadībā premjerministrs iepazinās ar radioelektronikas un elektronisko bloku ražotni, skaļruņu un akustisko sistēmu ražotni, montāžas un pakošanas iecirkni, citām ražotnēm un iecirkņiem, kā arī akustisko mērījumu un skaņas kvalitātes noteikšanas laboratoriju, kur tās vadītājs Juris Saprovskis demonstrēja uzņēmumā ražotās akustiskās sistēmas.

Sabiedrības vadība informēja, ka skaļruņi un akustiskās iekārtas tiek eksportēti ne vien uz kaimiņvalstīm, bet arī uz Lielbritāniju un Austrāliju un to kvalitāte ir pat augstāka nekā citu līdzīgu firmu ražojumiem, toties cena — aptuveni divas līdz piecas reizes zemāka. Ikviens interesents no piedāvātā produkcijas klāsta var izvēlēties savām finansiālajām iespējām atbilstošu akustisko sistēmu komplektu mājas kinozāles veidošanai.

Klātesošajiem bija iespēja iepazīties arī ar pašiem pirmajiem uzņēmuma produkcijas paraugiem, tai skaitā bijušajā Padomju savienībā tik populāro piecu lampu radiolu "Daugava" un radiolas "Rīga" eksperimentālo dāvanu variantu, kas kā velte tika pasniegts pat augstiem valstsvīriem. Savukārt no jaunākajiem ražojumiem tika demonstrēts seškanālu zemfrekvences reproduktors ar aptverošo skaņu, ko var izmantot mājas kinozālē un kura cena ir aptuveni 250 latu. Kā pastāstīja A.Krauklis, Latvijā gadā tiek pārdoti apmēram astoņi procenti no uzņēmuma produkcijas kopapjoma 80 līdz 90 tūkstošu latu apmērā.

Pēc uzņēmuma ražotņu un iecirkņu apskates A.Bērziņš secināja, ka tajā ir pietiekami daudz brīvas teritorijas un ražošanas platību, ko būtu nepieciešams izmantot. Valdība gan nenodarbojas ar ražošanas jautājumu risināšanu, teica premjerministrs, taču ražošanas attīstība tai ir jāveicina. Par to jādomā jo vairāk tāpēc, ka pakalpojumu sektora īpatsvars ir krietni pieaudzis.

Atbildot uz E.Maļejeva lūgumu izskatīt iespēju pazemināt nodokļus jauno tehnoloģiju ražotājiem, A.Bērziņš uzsvēra, ka nodokļi ir jāmaksā visiem, bet nodokļu atvieglojumi tiks noteikti tikai jaunu tehnoloģiju, investoru piesaistīšanai. Viņš atzina, ka a/s "Radiotehnika RRR" bez nopietnām investīcijām neiztikt, piebilstot, ka būtībā ir vienalga, no kurienes nāk investori — no Rietumiem vai tepat no Latvijas, galvenais ir jaunas tehnoloģijas un modernas ražotnes, kur taptu arī Rietumvalstu tirgū konkurētspējīga produkcija.

Ja gribam būt droši par savu nākotni, nepieciešams visiem spēkiem veicināt ražošanas attīstību, norādīja premjerministrs. Lai arī lēni un ar mokām, uzņēmums tomēr attīstās, tajā strādā 600 cilvēku, kas ražo produkciju, ko eksportē arī uz Rietumeiropu. Uzņēmumā ir viss, kas nepieciešams sekmīgai ražošanas attīstībai — milzīgas ražošanas platības ar attīstītu infrastruktūru, kas pasaulē maksā ļoti dārgi. Tomēr tā darbības aktivizēšanai nepieciešami papildu impulsi. Te savu artavu varētu dot Latvijas Attīstības aģentūra un citas institūcijas, palīdzot ražotājiem, kas spēj izgatavot starptautiskajiem standartiem atbilstošu produkciju.

Šajā virzienā cenšas darboties arī uzņēmuma vadība. Kā pastāstīja V.Martinsons, tiekot uzturēta sadarbība ar bankām, meklēti investori un pasūtītāji, tai skaitā arī Eiropas valstīs. Problēmas radot tas, ka esot ļoti daudz konkurentu. Viņš apliecināja, ka akciju sabiedrība gaida atbalstu no valdības, un informēja, ka nozares ekspertu padome izstrādājusi un iesniegusi valdībai izskatīšanai rekomendācijas attiecībā uz nodokļu atlaidēm jauno tehnoloģiju ražotājiem. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs pauda cerību, ka valdība uz tām reaģēs pozitīvi.

Runājot par investīcijām, kas tiek veiktas ne tuvu ne visos uzņēmumos, E.Maļejevs uzsvēra, ka ražotājiem pašiem vispirms jāsakārto ražošanas process, jo neviens investors nebūs ar mieru ieguldīt savus līdzekļus uzņēmumā, kurš strādā ar zaudējumiem. Tātad — ja ražotājs pats sev nepalīdzēs, neviens cits viņa vietā to nedarīs. Tādēļ arī a/s "Radiotehnika RRR" savulaik par vienu no galvenajiem uzdevumiem uzskatīja ražošanas procesa noregulēšanu un pasaules standartiem atbilstošas kvalitatīvas produkcijas izlaidi. Viņš arī pastāstīja, ka kompānija "Samsung" atzinusi sabiedrības ražotās akustiskās iekārtas par labākajām Eiropā, un kopā ar šo firmu ir tapušas akustiskās sistēmas mājas kinozālei, kuru eksperimentālā partija jau ir gatava.

Gita Kronberga, "LV" informācijas redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— tiekoties ar Japānas vēstnieku Latvijā

Vakar, 22. novembrī, iepazīšanās vizītē pie Ministru prezidenta Andra Bērziņa bija ieradies Latvijā akreditētais Japānas vēstnieks Tomio Učida.

Vizītes gaitā tika pārrunāti Latvijas un Japānas savstarpējo attiecību jautājumi. Japānas vēstnieks atzīmēja, ka neatkarīgi no valstu atšķirīgā ģeogrāfiskā izvietojuma Japānai un Latvijai veidojas labas un draudzīgas attiecības. Kā veiksmīga tika uzsvērta vairāk nekā 30 gadus ilgā sadraudzība starp Rīgas un Kobes pilsētām.

Ministru prezidents sarunā akcentēja Latvijas centienus integrēties transatlantiskajās struktūrās un Eiropas Savienībā. A.Bērziņš atzina Japānu par valsti ar augstu attīstītu tehnoloģiju un cerīgi izteicās par abu valstu turpmāko sadarbību šajā jomā.

Japānas vēstnieks augstu novērtēja Rīgas pilsētas kultūru un atzīmēja, ka turpmāk, cerams, pieaugs Japānas tūristu apmeklējumi.

— vizītē Vācijas Federatīvajā Republikā

Ministru prezidents Andris Bērziņš no 23. līdz 26. novembrim uzturēsies darba vizītē Vācijā.

Vizītes pirmajā dienā Ministru prezidents uzstāsies ar uzrunu Vācijas rūpniecības un tirdzniecības kameru apvienības rīkotajā pasākumā. Tajā piedalīsies dažādu valstu diplomāti, ekonomisti un uzņēmēji. A.Bērziņam paredzētas arī divpusējās tikšanās ar iespējamajiem ārvalstu investoriem.

24. un 25.novembrī Ministru prezidents piedalīsies Kvanta fonda rīkotā Eiropas foruma atklāšanā, uzstāsies ar runu un piedalīsies diskusijās kopā ar Lietuvas prezidentu, Slovēnijas prezidentu un ES komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu.

Foruma ietvaros paredzētas arī Ministru prezidenta divpusējās tikšanās ar G.Ferhoigenu, tikšanās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu, kā arī ar Brandenburgas Ministru prezidentu Manfrēdu Štolpi un Vācijas finansu ministru Hansu Eihelu.

Valdības preses departaments