1991.gada 30.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, sāksim plenārsēdi! Lūdzu, reģistrēsimies. Ir 129 deputāti.

Šodien mums vajadzēja izskatīt likumprojektu par grozījumiem budžetā, bet man ir tāda informācija no Zeiles kundzes, ka šis projekts īsti nav gatavs. Lūdzu.

V.Zeile: Apvienotā budžeta komisija lūdz šodien noņemt jautājuma par budžetu izskatīšanu otrajā lasījumā sakarā ar to, ka vairāku deputātu jautājumi attiecas uz valdības reorganizācijas pasākumiem. Šodien pulksten 14.00 ir valdības sēde, kurā es informēšu par šo situāciju, kāda ir izveidojusies parlamentā, un tikai pēc tam, kad valdība būs skaidri pateikusi savu konsekvento nostāju ļoti daudzos jautājumos, mēs darīsim zināmus arī budžeta grozījumus otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Vakar jūs visi nebijāt mūsu plenārsēdes noslēguma daļā, kad tika izdalīti balsošanas biļeteni un Latvijas Republikas Augstākās padomes kandidātu saraksts Baltijas asamblejai. Lūdzam tos kolēģus, kuri vakar šos biļetenus nesaņēma, saņemt tos sekretariātā mūsu plenārsēdes pirmajā daļā un nobalsot līdz pulksten 11.30. Balsu skaitīšanas komisijas locekļus pulksten 11.30 lūdzu pulcēties blakuszālē, lai jau konkrēti uzsāktu materiālu apkopošanu. Atļaujiet jūs informēt, ka mēs teorētiski pieļaujam, ka pēdējās– 14., 15., 19., 20., varbūt pat 25. un 26.vieta varētu būt ar vienādu balsu skaitu. Šādā gadījumā mēs piedāvājam jums izvērtēt priekšlikumu, ka par šīm konkrētajām kandidatūrām notiek atkārtota aizklātā balsošana. Ja jūs to atbalstāt, tad mēs uzreiz pēc rezultātu apkopošanas jau sagatavosim biļetenus.

Priekšsēdētājs: Nekādu iebildumu nav?

I.Ozols: Un vēl gribu kolēģus, kuri tikko saņēma šos biļetenus, informēt, ka balsošanas biļetenā ir 43 kandidāti, bet jāatstāj 20 kandidāti. Tātad 23 kandidāti, pret kuriem jūs balsojat, ir jāizsvītro. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Saskaņā ar vakardienas balsojumu sāksim mūsu šīsdienas darbu ar likumprojekta “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vārds Grūtupa kungam.

A.Grūtups: Likumprojekta trešajā lasījumā, kolēģi, ir runa par namīpašumu atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem. Par denacionalizāciju vakar tika jau…

Priekšsēdētājs: Jā. Acīmredzot ir jāsāk skatīties pa pantiem. Varbūt jums ir kādas apkopojošas idejas? Vai arī izskatīsim tūlīt?

A.Grūtups: Es varu tikai īsi pateikt, ka vakar otrajā lasījumā tika izskatīts projekts par denacionalizāciju. Šajā likumprojektā kārtējo reizi tika izdarīti labojumi. Acīmredzot mums šodien arī jāskata tādā rakursā, lai tie pēc saviem noteikumiem būtu līdzīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tad sākam izskatīt pa pantiem. 1.pants. Vai ir kādi jautājumi? Ierosinājumi? Vai šajā pantā kopš otrā lasījuma nav izmaiņu?

A.Grūtups: Nav.

Priekšsēdētājs: Tad, lūdzu, tālāk. 2.pants. Vai rakstisku jautājumu vai priekšlikumu nav?

A.Grūtups: Nav.

Priekšsēdētājs: Un izmaiņu arī nav? Lūdzu, tālāk. 3.pants. Nav. 4.pants.

A.Grūtups: Nav nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Kolēģiem arī nav? Paldies. 5.pants. Deputāts Plotnieks, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Ja jau mēs vienreiz šo jautājumu izdiskutējām attiecībā uz otru likumprojektu un faktiski nekur uz priekšu neesam tikuši, tad nevienā likumā nevaram ieviest principu, ka ir dažādas cilvēku kategorijas, uz kurām attiecas dažāda tiesiskā reglamentācija. Mēs visi par to it kā vienojāmies. Faktiski toreiz jautājums par otru likumprojektu tika izlemts negatīvi lielā mērā tāpēc, ka visi tie jautājumi, kuri tika izvirzīti diskusijas laikā, praktiski palika atklāti. Tāpat ir arī šeit– vienā gadījumā mantinieku loks būs viens, otrā– otrs. Vai maz ir iespējama tāda situācija?

Otrkārt, padomāsim arī par to, kā ir ar mantojuma atdošanu natūrā un tā kompensāciju? Vai te var likt vienlīdzības zīmi? Viena lieta, ka mēs atdodam kādu priekšmetu, tas ir normāli. Otra lieta, ka mēs par to maksājam. Pagaidām mums avots nav skaidrs.

A.Grūtups: 5.pantam nav nekāda sakara ar mantošanu.

A.Plotnieks: Nē, kāpēc tad nav? Ir!

A.Grūtups: Nu, nav.

A.Plotnieks: Par kompensāciju…

A.Grūtups: Nav nekāda sakara.

A.Plotnieks: Tad es atvainojos, es paņēmu otru…

Priekšsēdētājs: Jā, arī profesoram Plotniekam vajadzētu drusku uzmanīgāk skatīties un sekot līdzi sēdei. Lūdzu, tālāk. 6.pants. Vēl par 5.pantu? Lūdzu.

G.Preinbergs: Man vairāk ir redakcionālas dabas priekšlikums. Vai te būtu vietā vārdiņš “sagadīšanās”? Varbūt varētu no tā izvairīties, rakstot “ir bijusi spiesta noslēgt uz tai sevišķi neizdevīgiem noteikumiem”, un viss. Ar to pietiek, un pārējo var svītrot ārā. “Sagadīšanās” nav visai labi teikts. Es gan nezinu, varbūt jurisprudencē tādu jēdzienu lieto, bet…

A.Grūtups: Preinberga kungs! Tā ir diezgan tāda… gadu simtiem pārbaudīta formula, un es tomēr negribētu, ka mēs to patvaļīgi tagad grozītu, jo tas ir bijis lielākajā daļā valsts civilkodeksu, un tas ir…

G.Preinbergs: Labi, paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vairāk neviena priekšlikuma vai iebilduma nav? Paldies. 6.pants. Nav. Simsona kungs?

P.Simsons: Man tagad ir tāds jautājums– mēs vakar analogā likumā, ja nemaldos, svītrojām rindkopu par namīpašumu piebūvi un pārbūvi. Ja to nesvītrosim šajā likumā, tad, kā es saprotu, būs liela pretruna. Tā ka mans ierosinājums ir balsot par 6.panta trešās rindkopas svītrošanu analoģiski tam, kā to izdarījām vakar.

A.Grūtups: Jā, tik tiešām vakar tika izsvītrota šāda norma, un arī šodien par to acīmredzot ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Vai citu priekšlikumu par šo pantu nav? Tādā gadījumā mēs balsosim ar balsojušo vairākumu šīs rindkopas svītrošanu, pēc tam vēl atsevišķi nobalsosim šā panta akceptēšanu trešajā lasījumā, kā tas ir parasti, jo tādā gadījumā, ja mēs to izsvītrosim, pants būs ar izmaiņām. Lūdzu.

A.Felss: Par balsošanas motīviem. Es domāju, ka šeit analoģija tomēr ir un ka ar iepriekšējās dienas likumprojektu nevajadzētu… Būs vēl arī iebildes par nākamajiem pantiem, un argumentēt tikai ar to, ka mēs tur rakstījām tā un arī šeit rakstīsim analoģiski, es domāju, ka tas tomēr šeit nav arguments. Vajadzētu padomāt! Ir arī citi piemēri, Simsona kungs, attiecībā uz to, ko jūs minējāt iepriekš– par šā 6.panta trešo daļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl kāds par balsošanas motīviem grib izteikties? Nav. Acīmredzot tad vajadzētu vēlreiz reģistrēties, jo daudzi deputāti ienāca zālē pēc pirmās reģistrēšanās.

Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Balsosim par 6.panta trešās rindkopas svītrošanu. Lūdzu.

A.Bērzs: Es tomēr gribētu dzirdēt Grūtupa kunga viedokli šajā sakarā, kā būtu lietderīgi, ja reiz vienā likumā šī norma ir izsvītrota. Kā tagad būtu lietderīgāk– vai šajā likumā šo normu vajadzētu atstāt vai svītrot?

A.Grūtups: Mans viedoklis ir tāds: ja vienā likumā mēs šādu noteikumu izsvītrojām, tad nebūtu loģiski to atstāt otrā likumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es gan saprotu tā, ka mēs pašreiz darām ļoti interesantu darbu. Es par to runāšu arī pie 9.panta. Šie visi jautājumi ir jāatrunā Civillikumā vai Civilkodeksā, kādā veidā šīs darbības izdarāmas. Mēs pašreiz kaut ko vienu ierakstām, bet kaut ko otru neierakstām… Man nav saprotama juristu nostāja, jo Civillikumu vai Civilkodeksu viņi negrib pārtaisīt, bet katrā likumā mēģina iestiept iekšā kaut kādu normu, kura nav saistīta ar visu pašreizējo Civillikumu. Kāpēc notiek šāda darbība?

A.Grūtups: Jā, es paskaidrošu. Mums gan 11.pantā ir atsauces uz Civilkodeksu, bet šī te norma, kuru piedāvā izsvītrot,– 6.panta trešā daļa, ir tāds specifisks gadījums, kas ir raksturīgs reformu likumiem, tā ka šeit nekādas pretrunas ar Civilkodeksu nav, jo Civilkodekss regulē attiecības normālā situācijā, taču reformu likumos ir normas, kas ir atšķirīgas no Civilkodeksa. Un tas jau ir cits jautājums. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šī norma ir loģiska, taču, tā kā mēs to izsvītrojām no iepriekšējā likuma, tad būtu neloģiski tīri no šā aspekta atstāt to otrā likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par trešās rindkopas svītrošanu no 6.panta. Balsošanas režīmu! Lūdzu. 58– par. Tātad šis svītrojums ir akceptēts.

Un tagad lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim par 6.panta akceptēšanu kopumā ar šīm izmaiņām. Lūdzu. Par– 57. Pants ir pieņemts.

Tālāk, par 7.pantu. Vai rakstisku priekšlikumu nav? Vai deputātiem ir kādi redakcionāli labojumi vai ieteikumi? Nav. Paldies.

8.pants. Rakstisku priekšlikumu nav. Deputātam Grūbem būs jautājums? Nē. Paldies.

Tātad– 9.pants. Šeit ir gan rakstiski ieteikumi, gan arī deputāts Grūbe grib jautāt. Lūdzu, Grūtupa kungs, vispirms sniedziet komentāru!

A.Grūtups: Cienījamie kolēģi! Es gribētu sniegt nelielu komentāru attiecībā uz 9.pantu. Jūs atceraties vakardienas diskusiju, ka šajā denacionalizācijas likumā saglabājās tikai viena daļa, bet otrā daļa– attiecībā uz lauku apvidiem– tika izsvītrota, tāpēc, dabiski, tas izsauca neapmierinātības reakciju Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas deputātu vidū, pēc kuru ierosinājuma šis 9.pants tā tika formulēts. Es diemžēl patlaban neredzu cita ceļa, kā nolīdzināt šīs pretrunas, jo citādi to izdarīt nekādi nevar. Ja to formulēs tādā pašā veidā, kā vakar denacionalizācijas likumā, tad būs neapmierināti lauksaimnieki. Turpretī, ja paliks tāpat, tad atkal būs neapmierināts kāds cits. Es iesaku vispār atteikties no šā mantinieku loka šajā speciālajā likumā, norādot, ka tas ir regulējams Civilkodeksā. Un tad mēs varēsim, strādājot pie Civilkodeksa, visi izstrīdēties un savest šo mantinieku loku kārtībā. Es domāju, ka tas ir vienīgais iespējamais kompromisa variants šajā jautājumā. 9.pantā vienkārši ir jānorāda, ka mantinieku loku nosaka Latvijas Civilkodekss, un viss. Tas ir vienīgais iespējamais kompromiss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es, cienījamie kolēģi, nevaru ierosināt, bez šaubām, citu redakciju tāpēc, ka pēc vakardienas neesmu to iesniedzis, bet es varu piedāvāt svītrot šo 9.pantu, jo mantinieku loks ir jānosaka Civillikumā vai Civilkodeksā. Tas ir cits jautājums, un es lūgtu cienījamos juristus un arī pārējos deputātus izdarīt šeit izmaiņas. Tad visā Latvijā un arī lauku zemes reformā būs noteikts mantinieku loks, kuru, bez šaubām, mēs būsim spiesti ievērot. Un tad būs visur vienādi, nebūs vairs šo strīdu. Un tāpēc es vēlreiz ierosinu šo 9.pantu svītrot.

A.Grūtups: Nu, jūsu priekšlikums, kā es saprotu, atbilst manam…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Es tomēr ierosinātu 9.pantu atstāt, jo pašreiz mums Latvijā nav Civillikuma. Mēs 1937.gada likumu neesam atjaunojuši, un es kā Latvijas Republikas pilsonis neatzīstu 1964.gada Civilkodeksu, jo tas ir sastādīts Stučkas garā un vispār neatzīst mantojuma tiesības. Es neatzīstu šo 1964.gada Civilkodeksu. Un to neatzīst arī 1,7miljoni Latvijas Republikas pilsoņu. Tātad šodien mums nav Civillikuma. Mums vispirms vajag atjaunot Civillikumu, un tad varam neatsaukties. Es tomēr ierosinātu atstāt 9.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Ja jau mēs vakar neuzskatījām par vajadzīgu runāt par Civillikumu kā tādu un no 9.panta svītrojām vienu daļu, tad šeit, es uzskatu, šim pantam tādam, kāds tas ir, ir jāpaliek un lūdzu par to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Es, cienījamie kolēģi, protams, nepateikšu nekā jauna, tā kā jau esmu runājis ne vienreiz vien. Es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz šādu aspektu. Protams, es saprotu lauksaimniekus, bet šobrīd nevajadzētu nostāties tādā pozīcijā. Jūs, juristi, lemjat tā, un mēs, lauksaimnieki, esam izlēmuši tā, jo šāda mantošanas kārtības nolīdzināšana jeb vienādošana tomēr ir solis no Stučkas varianta, kā šeit kolēģis Rikards izteicās, uz Latvijas Republikas variantu. Un tas būtu pietiekami pamatots iemesls, lai vajadzības gadījumā mēs atskatītos atpakaļ zemes reformas likumā un arī tur izdarītu vajadzīgos minimālos grozījumus.
It sevišķi tāpēc, ka tas šobrīd ir izdarāms, jo zemes reforma ir tikai sākusies, vēl nevienam nekas nav dots īpašumā, un ir runa tikai par lietojumu. To pašlaik ir viegli izdarīt un grozīt. Taču, ja mēs tagad izmetīsim to vispār ārā un paliksim pie Latvijas PSR mantošanas tiesībām, tad pēc gada, diviem vai vienalga kad, kad mūsu vietā nāks citi, viņiem tomēr vajadzēs atgriezties pie Latvijas Republikas likumiem. Tāpēc es ļoti lūgtu ar izpratni izturēties pret šo argumentāciju, jo tur nav nekādu savtīgu momentu. Svītrojot otro daļu, tā kā mēs to vakar ļoti solīdi izdarījām, tas tomēr ir solis uz priekšu, jo šobrīd mēs esam, es domāju, gudrāki nekā pirms pusotra gada.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Skaidrs, ka vislabāk būtu rīkoties tā, kā iesaka Rikarda kungs– ka mēs visās mantošanas lietās turētos pie viena Civilkodeksa, bet pašreiz tas nav iespējams. Katrā likumā ir citādi, un tāpēc es gribu tikai atgādināt, ka šis tomēr ir likums, kas stāsies spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, jo mēs to skatām šodien trešajā lasījumā. Ja mēs neko nepateiksim par mantošanas kārtību un uz jauno Civilkodeksu gaidīsim varbūt vairākus mēnešus, tad šis likums nedarbosies, jo vienkārši nebūs skaidrs, kam un kā piešķirt šos namīpašumus. Un tā nav nekāda nelaime, ka mēs vakar nobalsojām par denacionalizētiem namiem, liedzot pašlaik šos namus saņemt tiem lauku cilvēkiem, kuri tur dzīvo iekšā, un atdodot tos bijušajiem īpašniekiem, jo tie ir ļoti lieli nami, kuros faktiski ir kolhozu kantori vai kādas citas iestādes. Taču šajā likumā mēs runājam arīdzan par mazajām lauku sētām. Tāpēc es tomēr iesaku atstāt šo rindkopu, lai neradītu sajukumu zemes reformā. Un, ja atcelsim, tad darīsim to vēlāk ar labojumu visur, kad būs jaunais Civilkodekss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es atgriežos atpakaļ turpat, kur es iesāku. Es domāju: ja mēs gribam respektēt elementāras tiesiskās kārtības principus, tad nevar būt dažādi mantošanas tiesību kritēriji.

Kāda varētu būt izeja? Es šeit solidarizētos ar Grūbi un teiktu tā, ka praktiski, īstenojot šo prasību, mums ir divas iespējas. Pirmā. Mēs pāris dienu laikā varam izdarīt grozījumus tajā Civilkodeksā, kurš var patikt vai nepatikt, bet kurš šodien ir spēkā. Jo, ja tas nav spēkā, tad vispār nav nekā. Tad neviens darījums nevar tikt noslēgts. Vai arī ir otra iespēja. Mēs varam vienas dienas laikā pasludināt par spēkā esošu Latvijas Republikas Civillikumu, Sodu likumu un tā tālāk, un šajā gadījumā pēc tam tajos izdarīt grozījumus. Taču nevar būt vakuums, kad katrā likumā tiek fragmentāri radītas jaunas civiltiesības un jaunas krimināltiesības. Tad mēs vispār neradām tiesības. Tas ir absolūts haoss. Tāpēc es ierosinātu vai nu dot atsauci uz Civillikumu, vai arī atsauci uz civilo likumdošanu, vai arī vispār šo pantu svītrot. Citu variāciju nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputātu kungi! Mēs pārkāpjam vakar pieņemto lēmumu, kurā teikts, ka oficiālo dokumentu tulkošana krievu valodā tiek pārtraukta ar novembri. Ja pareizi saprotu, šodien vēl ir oktobris, tomēr mums dokumenti– Simsona kunga papildinājumi un labojumi– izsniegti latviešu valodā. Atbilstoši vakar pieņemtajam lēmumam es prasu pārtraukt Simsona kunga labojumu apspriešanu līdz tam laikam, kamēr deputāti saņems tulkojumu krievu valodā. Tas ir, es vēlreiz prasu jūs stigri ievērot mūsu pašu pieņemto lēmumu./

Priekšsēdētājs: Paldies, deputāt Aleksejev! Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Nenostājoties un neatbalstot ne viena, ne otra, ne trešā deputāta pozīciju, es gribētu tomēr informēt, kāds reāli būtu stāvoklis republikā, ja mēs svītrosim 9.panta otro rindkopu. Tad uz zemi būs pieteikušies apmēram par kādiem desmit, piecpadsmit tūkstošiem mazāk mantinieku. Uz namiem lauku apvidos pieteiksies daudz vairāk cilvēku. Tā rezultātā zeme šobrīd piederēs īpašumā vai būs lietošanā vieniem, bet nami– pavisam citiem cilvēkiem. Un tādējādi mēs laukos radīsim situāciju, kas izraisīs ļoti daudzus tīri praktiska rakstura strīdus– par zemes lietošanu, par reālajām darba attiecībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es saprotu, šeit nav nekādas argumentācijas par to, ka ar šāda lēmuma vai likuma normu pieņemšanu tiek pārtraukta vispār agrārā reforma. Es saprotu, ka tā nav argumentācija. Turpretī es tagad gribu ar cienījamajiem deputātiem runāt par citu lietu, kur varbūt ir ietverta argumentācija.

Tātad jautājums arī attiecībā uz pilsētām liekas ļoti interesants, jo pilsētas zemes reformas lēmumā ir ierakstīts, ka mantinieku loks ir nosakāms pēc 1937.gada Civillikuma, bet šeit par namīpašumiem ir ierakstīts, ka mantinieku loks tiek paplašināts tikai ar lejupejošiem mantiniekiem. Tad man ir jautājums: kur te ir konsekvences?

Un tāpēc es patiešām ierosinu šo pantu svītrot un izdarīt tā, kā arī Plotnieka kungs šinī gadījumā piedāvāja,– vai nu mainīt pastāvošo Civilkodeksu, vai pilnīgi un galīgi atjaunot Civillikumu. Es saprotu, ka kungiem nepatīk Civillikumu atjaunot pilnā kārtībā, jo tur ir daudzas tādas normas, kas aizstāv arī Latvijas valsti. Bet es saprotu, ka kungi vēlas tikai iegūt īpašumus un par valsti nedomāt. Tāpēc es tagad lūdzu un aicinu balsot par šā panta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Es gribēju izteikt tikai mazu precizējumu pie kolēģa Lagzdiņa teiktā. Šobrīd zemes reforma paredz zemes piešķiršanu lietošanā. Par namīpašumiem vēl nekas netiek runāts. Īpašumu lietas vēl ir priekšā, un tad nebūs tādu šķēršļu, kā Lagzdiņa kungs izteicās, ka nevarēs to noregulēt, ka nebūs vienveidības attiecībā uz namīpašumu un uz zemes īpašumu. Tas viss ir labojams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz, un tad es došu vārdu deputātam Grūtupam.

A.Bērzs: Es gribu tikai vērst kolēģu uzmanību uz to, ko nozīmē svītrot 9.panta pirmo rindkopu, kā to prasa Grūtupa kungs un Plotnieka kungs. Redziet, represijās cieta un pamatā iznīcināja īpašnieku tiešo līniju. Lūk, namīpašnieki un viņu pēcnācēji, fabriku īpašnieki un viņu pēcnācēji ir šī tiešā līnija. Tā tika gandrīz pilnīgi iznīcināta, bet izdzīvoja brāļi, māsas, tātad līnija, kuri dzīvē bija atstatu no šā īpašuma, neatkarīgi no tā, vai viņi bija inteliģence vai kāda cita kategorija. Un tāpēc šīs normas svītrošana vispār ir komunistiskās politikas turpinājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Grūtupa kungs, lūdzu, komentējiet!

A.Grūtups: Cienījamie kolēģi! Mums tomēr ir jārēķinās, ka te ir divi nesamierināmi pretēji viedokļi. Un šā panta nobalsošana vienā vai otrā gadījumā atsauksies arī uz balsošanu par visu likumprojektu. Es domāju, ka tas ir jāapzinās. Un, ja šo pantu svītrojam, tas nenozīmē, ka atsakāmies no regulējuma, mēs tikai šo regulējumu pārnesam uz Civilkodeksu. Un tur tad varēs strīdēties un vērtēt to. Bet darīt to var tikai tā. Pretējā gadījumā, pastāvot tādām nesamierināmām funkcijām, galarezultāts varētu būt tāds, kādu varam jau gaidīt. Un tad tam 9.pantam, ja likums nebūs pieņemts, kā jūs paši saprotat, nebūs nekādas nozīmes. Tā ka arī man būtu priekšlikums apzināties, ka vienīgais iespējamais kompromiss ir šo pantu svītrot un pārnest šo strīdu uz Civilkodeksu vai Civillikumu.

Priekšsēdētājs: Jā. Ir trīs piedāvājumi: šā panta redakcijas svītrošana, svītrot tā otro daļu un to atstāt. Balsosim ar relatīvo balsu vairākumu un pēc tam to variantu, kurš būs dabūjis balsu vairākumu, apstiprināsim ar balsojušo vairākumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim tādā kārtībā– svītrot visu pantu, svītrot tā otro daļu un to atstāt, tas ir redakcijas komisijas variants. Simsona kungs nav apmierināts ar šādu procedūru. Simsona kungs ieteiks savu principu, kā balsot. Lūdzu.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi, man ir iebildumi. Ja pareizi sapratu, tad mans priekšlikums– svītrot panta otro daļu– bija pirmais. Un tikai pēc tam nāca pārējie priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, mums ir reglaments, kur ir noteikta šī kārtība. Protams, tā ir ļoti relatīva, un mēs katrs par to varam izteikt savu filozofisko attieksmi.

P.Simsons: Kā es saprotu, redakcijas komisijas variants taču ir paturēt šo pantu tādu, kāds tas ir patlaban.

Priekšsēdētājs: Nē, par redakcijas komisijas variantu parasti mēs balsojām kā par pēdējo, tātad to, kas ir tekstā. Ja kāds izvirza, ka to vajag balsot. Pirmais mums ir pēc radikālisma pakāpes. Šeit radikālākais priekšlikums ir svītrot visu. Ja jūs uzskatāt otrādi, es esmu ar mieru atkāpties. Grūbes kungam arī ir savi priekšstati…

G.Grūbe: Es patiešām jūtu, ka pēc radikālisma pakāpes pirmais priekšlikums ir – svītrot šo pantu. Patiešām, tie kolēģi, kuri šodien grib līdz galam diktēt, lai viņi iesniedz savus labojumus Civilkodeksā, vai arī iesniedz dokumentu par 1937.gada Civillikuma atjaunošanu, un tad par to balsosim, nevis mēģināt ieviest normu, kuru mēs atkal par agrāro reformu… Nākamo reizi, kad būs Saeima vai kas cits, mēs atkal mainīsim reformu, jo šeit tiek sperti tikai pussoļi. Un tāpēc ierosinu balsot par šā panta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais balsojums būs par 9.panta svītrošanu. Otrais būs par otrās rinkopas svītrošanu, bet trešais par to, lai atstātu šo pantu tā pašreizējā redakcijā. Lūdzu. 60– par.

Lūdzu, balsosim par otrās rindkopas svītrošanu. Lūdzu. 40– par.

Un tagad, lūdzu, balsosim par 9.pantā lasāmās redakcijas saglabāšanu. Lūdzu. Par– 37. Tas nozīmē, ka pants tiek svītrots. Un, tā kā nekas no šā panta nav palicis pāri, mums nav arī vajadzības to apstiprināt ar balsojošo vairākumu.

10.pants. Jautājumi? Priekšlikumu nav. Paldies. 11.pants. Nav. 12.pants. Nav.

13.pants. Deputātam Simsonam ir rakstisks priekšlikums. Lūdzu, Grūtupa kungs!

A.Grūtups: Jā, deputātam Simsonam bija rakstisks priekšlikums šo 13.pantu izteikt tādā redakcijā, lai uz trim gadiem saglabātu šo situāciju attiecībā uz šo līgumu stabilitāti, bet vakardienas balsojumā deputāti tomēr izšķīrās par tādas redakcijas saglabāšanu, kāda tā ir šeit. Es vakar jau paskaidroju savu viedokli, ka maksimālais nomas līguma termiņš ir pieci gadi. Tātad es domāju, ka te nav nekā tāda būtiska, lai mēs atkāptos no šā Civilkodeksa principa. Bez tam lielā daļā līgumu droši vien būs mazāks termiņš līdz to pārtraukšanai.

Runājot par īres līgumiem, uzskatu, ka faktiski šo daļu nevar labot, jo tad mainās visi pārējie panti attiecībā uz īres līgumiem, kuri ir beztermiņa un kur mēs tomēr esam paredzējuši zināmu kārtību, kādā varēs izlikt. Kaut vai par šiem pašiem septiņiem gadiem. Tad būtu lūgums: tā kā arī vakar tas tika saglabāts, tad visu šo pantu vajadzētu saglabāt tādā redakcijā, kādā tas ir.

Priekšsēdētājs: Vai Simsona kungs piekrīt? Vairāk jautājumu un priekšlikumu nav. Par 14.pantu. Nav. Lūdzu.

A.Grūtups: Vakar bija tīri redakcionāls labojums: pateikt, ka ir nama un ir dzīvokļu īres maksa. Es domāju, ka tādu mēs varam akceptēt. Tas ir tīri redakcionāls labojums.

Priekšsēdētājs: Nav vajadzības balsot par šo redakcionālo labojumu.

A.Grūtups: Es domāju, šajā ziņā viss ir pareizi.

Priekšsēdētājs: 15.pants. Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Mēs dažādā sakarībā jau esam runājuši par to, kā veidosies attiecības starp vietējām pašvaldībām un nam­īpašniekiem, kuri atgūs savus namus. Man šķiet, ka jebkura formula, kuru mēs lietosim, vienu vai otru neapmierinās. Jo galu galā, ja vietējā pašvaldība ir tiesīga darboties, tad kādā sakarībā mēs it kā izraujam kaut kādu fragmentiņu no tās tiesībām un nosakām, ko tās var darīt vai ko tās nevar darīt. Vēl labāk būtu, ja mēs teiktu: tas jums ir jādara! Un tas atkal ir tas pats vecais princips, ka viens sāk otram diktēt. Tāpēc es ierosinātu no šā panta kā tāda vispār atteikties, atstājot brīvas rokas namīpašniekiem un vietējām pašvaldībām, lai viņi meklē savstarpēji izdevīgus risinājumus. Tas būtu korekti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūtupa kungs!

A.Grūtups: Jā, es varu tikai pakomentēt, ka šī redakcija, kas bija arī iepriekšējā likumā par denacionalizāciju, vakar tika saglabāta. Un šim 15.pantam ir tikai viens mērķis, lai dzīvē nerastos situācija, ka bieži vien ierēdnis pasaka… Ja mēs neesam likumā ierakstījuši, tad, teiksim, īpašnieks griežas pēc palīdzības, bet ierēdnis saka, ka tāda palīdzība likumā nekur nav noteikta. Un, vadoties pēc tādas bēdīgas prakses, kā arī ņemot vērā šā fonda nolaistību, mēs uzskatījām par vajadzīgu iekļaut arī tādu normu, taču tās realizācija būs atkarīga– par to šaubu nav!– no konkrētajām iespējām.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Simsons vēlas izteikties par šo pantu? Lūdzu.

P.Simsons: Es gribētu papildus komentēt jeb paskaidrot savu ierosinājumu. Redziet, situācija jau ir tāda, ka šajos 45 vai 50 gados šie namīpašumi ir ārkārtīgi nolaistā stāvoklī. Un, ja mēs tagad liekam tik daudz šķēršļu īpašniekam, lai viņš varētu atgūt šo namīpašumu un iegūt attiecīgu ienākumu no tā, tad, lai viņš spētu šo namu savest normālā kārtībā, manuprāt, būtu korekti, ja pienākums savest namu normālā stāvoklī, vismaz tādā, kāds bija tad, kad to atņēma, gultos uz pašvaldību. Jo ir skaidrs, ka tā nevar būt tikai rekomendācija. Tai ir jābūt obligātam noteikumam. Ja es esmu nolietojis jūsu mantu un atstājis jums driskas, tad acīmredzot man ir pienākums to salabot vai atdot jums jaunu tās vietā. Tā es to saprotu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Par deputāta Plotnieka ierosinājumu. Juridiski tas ir ļoti korekts un precīzs. Faktiski šāds 15.pants, kāds tas tiek piedāvāts tā esošajā redakcijā, nebūtu nepieciešams un vispār to ne vienā, ne otrā likumprojektā nevajadzētu ietvert. Taču, ja mēs to svītrosim šajā likumprojektā, bet atstāsim likumā par denacionalizāciju, tad tādā gadījumā radīsies sajukums, un daudzās pašvaldībās tas tiks izprasts tādējādi, ka attiecībā uz nacionalizētajiem namiem pašvaldības ir tiesīgas piešķirt, teiksim, šos kapitālus to remontam, bet attiecībā uz administratīvā kārtā atsavinātajiem šādu tiesību nav. No šā aspekta raugoties, es varbūt negribētu Plotnieka kungam piekrist.

Arī runājot par Simsona kunga priekšlikumu, es nekādā gadījumā to neatbalstītu, jo pašvaldības, kolēģi, nav atbildīgas par tām netaisnībām, nelikumībām un patvaļu, ko pieļāva okupācijas vara. Tādā gadījumā mēs pašvaldībām uzliekam par pienākumu izlietot ļoti lielas naudas summas, lai kompensētu īpašniekam. Pašvaldības nav atbildīgas! Tādā gadījumā šīs naudas summas ir jādod no valsts budžeta, ja mēs vispār par šo jautājumu debatējam, lai gan uzskatu, ka principā tas ir noraidāms.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bresi!

V.Bresis: Cienījamie kolēģi! Es īsti nevarētu piekrist iepriekšējam deputātam, jo jautājums par kompensācijām ir principiāls jautājums, kurš faktiski mums tomēr jāņem vērā. Es gribētu šeit atgādināt, kāda bija faktiskā saimnieciskā darbība tad, kad iepriekšējais režīms nacionalizēja šos īpašumus, jo tas tālāk nekādus līdzekļus šo īpašumu uzturēšanā vairs neieguldīja. Tā bija realitāte. Šie īpašumi tika nolaisti, bet visi tie līdzekļi, kuri bija paredzēti dzīvokļu fondam, tika ieguldīti jaunos namīpašumos. Kā jūs zināt, tika būvēti kvartāli attiecīgām strādnieku kategorijām.

Tagad, man šķiet, būtu ļoti nepareizi, ja mēs vispār neņemtu vērā šo momentu, nosakot kompensāciju. Kur pašvaldība lai ņem līdzekļus? Es domāju, ka tā nevarētu teikt– pašvaldības nav iepriekšējo saistību pārņēmējas! Tas nav pareizi, jo visu dzīvokļu fondu, kurš šodien pieder valstij, pašvaldības tomēr ir pārņēmušas savā īpašumā. Tas ir viņu īpašums. Līdz ar to tām ir arī visas saistības.

Tāpēc es domāju, ka mums tomēr ir jānosaka kompensācijas mehānisms, bet, kur ņemt šo naudu kompensācijai, tā ir ļoti vienkārša problēma. Pašvaldībām par valsts līdzekļiem celtie nami, kas atdoti dažādiem emigrantiem un tā tālāk, ir jāprivatizē, jāpārdod iedzīvotājiem un par tiem iegūtie līdzekļi jāizdala, lai varētu kompensēt nacionalizēto īpašumu vērtību. Es esmu pilnīgi par to, un tāpēc mums nav ne no kā cita šie līdzekļi jāiegūst, bet jāiegūst, privatizējot jau iepriekš uzbūvēto valsts sektoru. Es uzskatu, ka mums iepriekšējā– otrajā– lasījumā bija vispār ļoti korekts ieraksts, ka komisijai ir jānovērtē denacionalizētās ēkas vērtība un tas īpašuma zaudējums pēc nacionalizācijas ir jākompensē. Taču, ja šis īpašums, teiksim, ir uzlabots, atjaunots vai paplašināts– būs arī tādi gadījumi –, tad vecajam īpašniekam pašvaldībai šī starpība ir jāsamaksā. Man šķiet, ka tā ir ļoti korekta forma, kura tālāk būtu jāapraksta vispār likumā par kompensāciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Raimond Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Es atvainojos, man ir par 14.pantu neliels redakcionāls… Varbūt tagad pabeigsim diskutēt par šo pantu un tad es pateikšu.

A.Grūtups: 14.pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Man liekas dīvains Breša kunga priekšlikums šodien, cik viņš vienkārši piedāvā atrisināt šo jautājumu, kurā viņš pats savā laikā ir ņēmis diezgan lielu dalību, tas ir, pat šā jautājuma sarežģīšanā.

Redziet, kas par lietu– arī tajos valsts celtajos namos nedzīvo miljonāri. Un es nezinu, kur mēs ņemsim šīs summas, lai pašvaldības to varētu nomaksāt. Tāpēc uzlikt kā obligātu pienākumu pašvaldībām maksāt, tas nozīmē ņemt to no šīs pašvaldības iedzīvotāju kabatas. Nekur citur šīs summas neradīsies. Tāpēc es neredzu iespēju, ka šī kompensācija varētu būt tāda, un vēl jo vairāk neredzu, kā šo kompensācijas jautājumu varētu šeit izšķirt ar dažiem priekšlikumiem. Mēs atkal kaut ko ļoti rupju ielaidīsim šajos likumprojektos, ja mēģināsim tādā veidā ļoti operatīvi izšķirt jautājumu, kur pēc būtības ir darīšana ar daudziem desmitiem miljonu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Un vispirms cienījamais kolēģi Bresi! Es esmu dzimis un audzis tādā mazā Kurzemes provinces pilsētiņā, kāda ir Aizpute, kurā visas mājas ir bijušas privātmājas. Ne man personīgi, ne arī maniem radiem neviens nekustamais īpašums nav piederējis, tādēļ es domāju, ka varēšu spriest daudzmaz objektīvi. Jāteic, ka pa visiem šiem gadiem valsts tur nav uzcēlusi nevienu dzīvojamo māju. Visas tās dzīvojamās mājas, kas tur ir uzceltas, ir uzcēlusi Metāla furnitūras rūpnīca vai tuvējie piepilsētas kolhozi. Tā ka no visām šīm pašvaldības pārņemtajām mājām puse jau ir sagruvusi gluži vienkārši tādēļ, ka šai pašvaldībai nebija nekādu līdzekļu, ar kuriem uzcelt jaunu dzīvojamo māju, tāpēc, piedodiet, mēs nepieņemam šo likumu Rīgai, mēs pieņemam to visai Latvijai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Manās acīs viena no galvenajām šo divu likumprojektu jēgām, viena no galvenajām tādām globālajām jēgām ir iedarbināt privāto iniciatīvu Latvijā. Jo mēs ļoti labi zinām, ka tieši īpašuma tiesību, sava īpašuma tiesību aizsargāšana un sava īpašuma tiesību realizēšana un gādība par sava īpašuma uzlabošanu ir galvenais motīvs, kura dēļ vispār civilizētā sabiedrība šodien ir panākusi tādu stāvokli, kāds tai ir.

Es saprotu, ka ceļš, to realizējot, būs grūts, bet nevajag, lūdzu, šajā likumā atstāt tādas lietas, kam krievu valodā ir labs vārds– “izdevenčestvo”, apgādniecības motīvu, kurš maitā un ir samaitājis mums vairākas paaudzes.

Un tamdēļ es lūdzu jūs atstāt šo pantu tādā redakcijā, kādā tas ir iestrādāts šajā likumā. Pietiks no valsts bez gala pieprasīt to, ko valsts nevar dot. Jo galu galā par to būs jāmaksā atkal visiem– gan nabagiem, gan bagātiem. Un tam ir jāpieliek punkts. Lai katrs gādā par savu īpašumu pats!

Cita lieta, ja mēs atgriezīsimies pie tās vecās tantiņas, par kuru te runāja Buķeles kundze un citi. Jā, ja īpašumu atgūst nelaimīga, veca tantiņa, kurai tiešām ir grūti kaut cik uzturēt šo māju, tad viņa griezīsies pie pašvaldības, un pašvaldība, cik vien varēs, viņai palīdzēs, lai šajā rajonā tā māja nesabrūk un lai vienlaikus palīdzētu arī tai tantiņai. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Cienījamie deputāti! Arī es aicinātu atbalstīt to redakciju, kāda ir šeit, projektā. Mums tomēr vajadzētu vadīties pēc koncepcijas, ka pašvaldībās nesēž Latvijas tautas ienaidnieki un ka viņi tomēr paši redzēs, kur vajag vairāk sniegt šo palīdzību. Ja mēs uzskatīsim, ka visur– pašvaldībās un arī citur– sēdēs mūsu tautas ienaidnieki, tad mums te vispār nav ko sēdēt, ja mūsu tauta, tautas vēlētās pašvaldības, kas tagad faktiski, varētu teikt, ir tautfrontiskas pašvaldības, nespēs savai tautai palīdzēt. Mums ir jāvadās pēc tādas koncepcijas. Un tāpēc es uzskatu, ka šeit, projektā, iestrādātais teksts ir pareizs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūtup!

A.Grūtups: Kolēģi, arī es ieteiktu atstāt šo redakciju, jo, piekrītot kopējai diskusijai, es domāju, ka tā tomēr ir tā vērta, lai to iestrādātu likumā par kompensācijām, kas ir vesela sfēra.

Priekšsēdētājs: Faktiski ir iespējamas divas balsošanas– par deputāta Simsona redakciju un par redakcijas komisijas redakciju. Tās abas rakstiskā veidā deputātiem ir redzamas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu par svītrošanu. Jā, deputāts Plotnieks uzskata, ka tomēr ir jāsvītro… Tātad vispirms balsosim priekšlikumu par svītrošanu un tad par deputāta Simsona redakciju. Lūdzu. 26– par svītrošanu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Simsona piedāvāto 15.panta redakciju. Lūdzu. 19– par.

Un tagad, lūdzu, balsosim par redakcijas komisijas piedāvāto redakciju. Lūdzu. 66– par. Tas tomēr nav šajā brīdī… Nē, nē, nē! Es vienkārši skatos, ka mums ir reģistrējušies 118. Vai mums vajag apstiprināt šo balsojumu trešajā lasījumā? Nē. Apstiprināsim to, balsojot kopumā. (Zālē troksnis, nesaprašana.) Ā, skaidrs! Es atvainojos, jā, labi.

Lūdzu, tālāk par 16.pantu.

R.Krūmiņš: Es atvainojos…

Priekšsēdētājs: Vai jūs gribējāt atgriezties pie 14.panta?

R.Krūmiņš: Es atvainojos, ka atgriežos pie 14.panta, bet man ir zināmas bažas, ka šī te 14.pantā ieliktā norma var tikt pārāk vispārināta. Un šajā sakarā es domāju, ka mēs viennozīmīgi saprotam to, ka šī Ministru padomes noteiktā kārtībā attiecas uz atdotajiem namiem. Un tāpēc man ir tāds redakcionāls priekšlikums– to teikumu sākt šādi: “Īres maksa atdotajos namos…”

A.Grūtups: Tam var piekrist.

Priekšsēdētājs: Var tādu pieņemt?

A.Grūtups: Var.

Priekšsēdētājs: Tad, vadoties pēc stenogrammas redakcijas, komisija paskatīsies. Vai neviens deputāts neiebilst? (Zālē troksnis.) Taču redakcijas komisijai tas tomēr ir jāizskata.

16.pants.

A.Grūtups: Nav nekādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Jautājumu nav? Priekšlikumu nav? Deputātam Simsonam 16.pantā ir ierosinājums. Acīmredzot, ja neviens nevēlas izteikties par balsošanas motīviem, tad balsosim par deputāta Simsona papildinājumu un tad par to, ko piedāvāja redakcijas komisija…

A.Grūtups: Attiecībā…

Priekšsēdētājs: …šā panta redakciju ar visu papildinājumu. Tātad tas būtu deputāta Simsona variants. Un otrais balsojums būs par to, ko piedāvā redakcijas komisija bez šā papildinājuma.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 16.panta redakciju ar deputāta Simsona papildinājumu. Lūdzu. 36– par.

Un tagad, lūdzu, balsosim par redakcijas komisijas piedāvāto variantu, kas lasāms šajā tekstā. Lūdzu. 71– par.

17.pants.

A.Grūtups: Atļaujiet man.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Grūtups: 17.pantā ir deputāta Simsona priekšlikums, kas tika akceptēts vakar, izskatot likumu par denacionalizāciju. Tā būtība ir svītrot no šā panta pirmās rindas vārdus: “kopā ar viņu dzīvojošie” un atstāt tikai “viņu ģimenes locekļi”. Tā kā vakar mēs to akceptējām, tad es domāju, ka arī šodien būtu loģiski akceptēt šādu redakciju, neuzsverot to, ka tikai “kopā ar viņu dzīvojošie”.

Priekšsēdētājs: Tātad redakcijas komisija piekrīt šim svītrojumam. Lūdzu, deputāt Ziediņ!

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izlasiet uzmanīgi otro rindkopu un vēlreiz padomājiet! Ja mēs to neizsvītrosim, tad es neredzu reālu iespēju, kā tajos mūsu minētajos nolaistajos lauku īpašumos vispār var atgriezties īpašnieks un uzsākt savu darbību. Es tiešām neredzu šādu iespēju. Padomājiet nopietni– kā mēs varēsim aiziet uz šīm pamestajām lauku mājām, kur izremontēt var tikai vienu istabiņu vai vienu virtuvīti? Un tūlīt mums ir jāatstāj pilsētas dzīvoklis, jāizņem bērni, kas mācās skolā, arī sievai ir jāmaina darbs un tā tālāk, un tā tālāk. Padomājiet taču nopietni. Tāpēc izsvītrosim 17.panta otro daļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Grūtupa kungs, kāds jums ir komentārs?

A.Grūtups: Es varu pateikt tikai to, ka otrā daļa tika saglabāta arī vakardienas likumprojektā. Un es gribētu kolēģiem teikt, ka šī norma, tāpat kā blakusstāvošās normas, attiecas tikai uz to periodu, kamēr šinī namā nav neviena brīva dzīvokļa. Tiklīdz šie dzīvokļi atbrīvojas, tad tiem saimnieks ir īpašnieks, un dabiski, ka viņam nav nekas jāatbrīvo. Tā es to varu iztulkot. Šīs normas ir tikai tik ilgi, kamēr tas nams ir pilns ar īrniekiem un pašam īpašniekam tur nav vietas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels!

A.Grūtups: Katrā ziņā par to vajag balsot.

A.Felss: Es gribētu aizstāvēt to viedokli, ka šeit ir jāpaliek visam tā, kā ir rakstīts, jo pretējā gadījumā var rasties vairākas situācijas, ka vienam ir dzīvoklis un vasarnīca laukos, bet otram, kuram no šejienes jāiet prom, viņam vispār nav kur palikt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Būs divi balsojumi. Viens– par deputāta Ziediņa piedāvāto panta redakciju bez otrās rindkopas, otrs– par to redakciju, kādu piedāvā komisija, kura ir pieņēmusi deputāta Simsona priekšlikumu par attiecīgo vārdu svītrošanu.

Lūdzu, balsosim par deputāta Ziediņa piedāvāto 17.panta redakciju. Lūdzu. Un tagad, lūdzu, balsosim par redakcijas komisijas piedāvāto tekstu. Lūdzu. Par– 63. Tas ir pietiekami, lai to akceptētu trešajā lasījumā.

Lūdzu, 18.pants.

A.Grūtups: Par 18.pantu deputāts Simsons iesniedza priekšlikumu, kuram mēs daļēji piekrītam, atstājot šo pantu tādu, kāds tas ir, bet papildinot ar vienu teikumu, ka pašvaldības ārpus kārtas piešķir šīm personām viņu veselības stāvoklim atbilstošu citu apdzīvojamo platību. Mēs labi apzināmies, ka tā lielā mērā ir tikai skaista deklarācija, bet, ja tas šur tur var palīdzēt risināt jautājumu, tad redakcijas komisija tādai 18.panta redakcijai piekrīt, tikai papildina to ar šādu teikumu: “Pašvaldībām ārpus kārtas jāpiešķir šīm personām (invalīdiem un vientuļiem cilvēkiem) viņu veselības stāvoklim atbilstoša cita apdzīvojamā platība.”

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Simsons piekrīt? Vai neviena cita priekšlikuma nav? Mums par 18.pantu vajadzētu nobalsot, jo tajā tomēr kopš otrā lasījuma ir notikušas izmaiņas. Lūdzu. 61– par.

Un tagad vajadzētu balsot par šā likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” galīgo pieņemšanu. Lūdzu. Te ir priekšlikums.

Cilinska kungs, lūdzu!

E.Cilinskis: Tagad mēs esam izveidojuši šo likumu tādu, ka mantotāju loku nosaka Latvijas PSR Civilkodekss. Tātad, ja mēs šo likumu pieņemam trešajā lasījumā, līdz ar to faktiski tas tā var palikt uz ļoti ilgiem laikiem. Kādas gan ir garantijas, ka šī Augstākā padome ir spējīga atjaunot un pieņemt 1937.gada Civillikumu vai vispār kaut kādā veidā izmainīt šo mantotāju loku? Vispirms jautājums Grūtupa kungam: kādas ir jūsu domas, vai vispār mums šodien ir lietderīgi balsot trešajā lasījumā? Varbūt trešo lasījumu vajadzētu atlikt un tikt galā ar šo mantinieku loku un tikai tad pieņemt gan šo, gan arī otru likumu trešajā lasījumā?

A.Grūtups: Cienījamais Cilinska kungs, es jau vakar izteicu savu viedokli, ka ar šiem likumiem kavēties nedrīkst. Pirmām kārtām privatizācijas spiediens ar katru dienu aug. Tas, es domāju, ļoti īsā laikā ar neskaitāmām saitēm, kuras būs saistītas ar ievērojamiem ieguldījumiem, aptvers šos namīpašumus, tā ka vēlāk šo jautājumu būs vēl trīsreiz grūtāk risināt. Bez tam mēs jau esam pateikuši principu– vispirms īpašuma atdošana un pēc tam privatizācija. Ja mēs tagad šo jautājumu neatrisināsim, tad lielā mērā nevarēs atrisināt arī šo jautājumu par privatizāciju. Manā rīcībā ir pietiekami daudz faktu, kas liecina, ka šis pats tirdzniecības uzņēmumu privatizācijas plāns lielā mērā cilvēkiem ir saistīts ar telpām, bet telpas pa lielākajai daļai, vismaz Rīgā un centrā, ir bijušo īpašnieku namos. Ja mēs kavēsimies, tad var gadīties, ka vēlāk būs ļoti grūti kaut ko atrisināt. Pašlaik ir amorfa situācija un būtu īstais laiks šo jautājumu risināt. Ja mēs ļausim sākt darboties šīm jaunajām pieņemto likumu privatizācijas attiecībām, tad būs par vēlu. Tāds ir mans viedoklis.

Attiecībā uz mantinieku loku, jūs jau dzirdējāt, Cilinska kungs, kādi man bija motīvi un kāpēc es ierosināju šo jautājumu šeit neregulēt. Katrā ziņā, ja mēs uzskatām, ka tur ir vajadzīgs ātrs termiņš, tad mēs varam šādu normu iekļaut lēmumā par likuma stāšanos spēkā. Mēs varam uzlikt par pienākumu izstrādāt un iesniegt mums Civilkodeksa nodaļu par mantošanu. Es zinu, ka profesors Vēbers pie tās strādā, tikai nezinu, kādā situācijā pašlaik tur viss ir. Taču mēs varam kaut kādus termiņus tad noteikt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Rikards pats varētu izstāstīt sava iesniegtā priekšlikuma būtību. Viņa priekšlikums ir tāds, ka pirms likuma par namīpašumu atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem pieņemšanas, vajadzētu uzdot Augstākās padomes sekretāram Imantam Daudišam noslēgt līdz 10.novembrim līgumu ar profesora Vēbera vadīto grupu Latvijas Civillikuma atjaunošanai, kā arī uzdot profesora Vēbera vadītajai grupai līdz 30.novembrim iesniegt Augstākajā padomē atjaunošanai 1937.gada Latvijas Civillikumu.

Lūdzu, kādi ir jūsu komentāri?

R.Rikards: Redziet, kas par lietu. Pagājušā gada maijā mēs nolēmām, ka līdz pagājušā gada beigām tiks atjaunots– protams, piemērojot šodienas apstākļiem– 1937.gada Civillikums. Profesora Vēbera vadītā grupa strādāja, un augustā mēs otrajā lasījumā pieņēmām sadaļu par lietu tiesībām, taču joprojām tā nav pieņemta trešajā lasījumā. Kāds ir ieinteresēts, lai nekas netiktu pieņemts. Un, pirmkārt, profesora Vēbera vadītā grupa strādā par velti– vienkārši par skaistām acīm. Neviens ar to nav noslēdzis līgumu. Ekonomikas ministrija par kaut kādiem papīreļiem, nevis likumiem saņem naudu, bet profesors Vēbers ar savu grupu strādā, un neviens ar viņiem nav noslēdzis līgumu. Visu laiku tas tiek kavēts. Kāpēc Augstākā padome nav noslēgusi līgumu ar darba grupu par šā Civillikuma atjaunošanu? Tur ir vairāk par 1000 pantiem, tas ir ļoti smags likums, tur ir jāiegulda liels darbs. Tāpēc šiem cilvēkiem ir jāsamaksā attiecīgi līdzekļi, tas ir viens.

Otrkārt, cik ilgi mēs varam dzīvot pēc 1964.gada Civilkodeksa, ko mums ir uzspiedušas Latvijas okupācijas iestādes? Jo mums kopš 4.maija ir spēkā Satversmes 2.pants– suverēnā vara Latvijas tautai! Tikai Latvijas tautas, tas ir, pilsoņu kopuma, pieņemtie likumi var būt spēkā, un Civillikums skar katru pilsoni. Katru! Tas nozīmē, ka mēs varam balstīties tikai uz 1937.gada Civillikumu. Te iebildīs, ka to pieņēma Ulmaņa Ministru kabinets, jo visa Saeima toreiz bija patriekta. Bet kas to izstrādāja? Izstrādāja Augstākās tiesas Senāts, kura locekļus iecēla Saeima. Un tā nebija patriekta. Tas bija Augusts Lēbers– profesora Lēbera tēvs, Universitātes profesors, kas to izstrādāja, un arī citi Universitātes profesori. Tie bija Latvijas pilsoņi, kas to izstrādāja. Tas bija nevis kaut kur Maskavā Centrālajā komitejā izstrādāts likums, kas tika uzspiests Stučkas garā. Ja šeit kādam Stučka ir mīļš, lai viņš paliek mīļš, bet Stučka nav mīļš Latvijas tautai. To vajag saprast. Un tāpēc jāuzdod konkrēts termiņš. Lēmumā par šā likuma spēkā stāšanos ir jānorāda, ka līdz 30.novembrim vajag iesniegt 1937.gada Civillikuma atjaunošanas dokumentus. Citādi es nevaru balsot par šo likumu, ja lēmumā par tā stāšanos spēkā nav šāda punkta.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs par šo otro daļu, par šo 30.novembri, varētu diskutēt. Attiecībā uz Imanta Daudiša uzdevumu noslēgt šo līgumu varu teikt, ka to darīs– gan komisijas, gan arī Prezidijs izskata šos jautājumus. Un es šo priekšlikumu varu uzdot Prezidijam jau ceturtdien, lai Prezidija attiecīgā komisija pieņemtu to un novestu līdz galam.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man, cienījamie kolēģi, ir cits priekšlikums. Es nevaru uzticēties arī tik ļoti pazīstamam profesoram, kāds ir Vēbers, kurš pārstrādā šo 1937.gada Civillikumu, jo man ir skaidrs, ka šos “profesorus” cienījamie kungi ir saņēmuši Maskavā. Man būtu priekšlikums– ja mēs to atjaunojam, tad varētu atjaunot 1937.gada Civillikumu pilnībā. Es vēlreiz uzsveru, ka šeit ir aizstāvētas arī valsts intereses, ne tikai atsevišķu personu intereses. Un tāpēc es patiešām lūgtu pievienoties tai tēzei, ko teica Rikarda kungs par atjaunošanu. Ja atjaunot, tad pilnībā! Un tad mēs varam sākt runāt arī par tādu pantu. Ja ir vajadzīga piemērošanas kārtība– tas ir cits jautājums. Taču šeit ir noslēpta sistēma, kuru, es baidos, jebkurš profesors var tikai sabojāt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums vajadzētu izlemt, vai balsosim par šo likumu trešajā lasījumā vai ne? Tad attiecīgais lēmums par Civillikuma atjaunošanu varētu sekot, tas gan, protams, būtu jāsagatavo.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man ir tāds iespaids, ka mēs atrodamies nevis Augstākās padomes plenārsēdē, bet mītiņā, it sevišķi tad, kad klausos cienījamo profesoru Rikardu. Jo galu galā, ja mēs esam konsekventi, tad šeit runāt par pilsoni, par 1937.gada Civilkodeksu… Un es gribu teikt, ka tad, ja mēs vienkārši tā ņemsim un atjaunosim 1937.gada Civillikumu, visi šie lēmumi par denacionalizāciju ir nulles vērti. Jo saskaņā ar 1937.gada Civillikumu mēs šādus lēmumus pieņemt nevaram. Un tas pats ir arī attiecībā uz mantošanu. Arī tad, ja mēs to pilnībā, simtprocentīgi atjaunosim. Taču tagad iznāk tā, ka, no vienas puses, vajag atjaunot, bet tādā veidā, kā tas man personīgi būtu izdevīgi.

Tāpēc es domāju, ka nevajag šeit taisīt spekulācijas. Jā, tik tiešām ir jāmeklē līdzekļi, lai varētu noslēgt šo līgumu ar profesora Vēbera darba grupu, lai tā varētu izstrādāt šo Civillikumu. Tas nav tik vienkārši, kā varbūt vienam otram liekas– vienkārši atjaunosim, un punkts. Pēc tam daudzi paši kodīs pirkstos.

Priekšsēdētājs: Man tikai liekas, ka pašreiz šie strīdi ir saistīti ar lēmumu par likuma spēkā stāšanos. Un tagad tomēr būtu vērts izteikt savus priekšlikumus par likumu– pieņemt to vai nepieņemt.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi, man rodas iespaids, ka mēs esam gatavi šobrīd pieņemt sliktāku likumu, nekā mēs varam pieņemt. Jo mūsu domstarpības, manuprāt, nav saistītas ar profesionālajām atšķirībām starp juristiem un lauksaimniekiem, bet šie atšķirīgie viedokļi balstās uz mūsu tiesisko izpratni un uz mūsu politisko pārliecību. Un šeit, kā es redzu, ir mūsu robežšķirtne. Un tāpēc man nav pieņemami Latvijas PSR mantošanas principi, kurus mēs gribam tagad nostiprināt un iedibināt vēl uz kādu zināmu laiku. Un arī tā baidīšana ar Latvijas Civillikumu, manuprāt, ir tikai ar tādu mērķi, lai mēs piekristu pieņemt kaut ko vismaz uz vienu mēnesi, nevis paliktu bez nekā. Es tā to stādos priekšā. Un es nevaru ņemt uz savas sirdsapziņas tādu grēku un balsot par tādu likumu, kurš pasliktina cilvēku stāvokli salīdzinājumā ar to, ko mēs līdz šim jau esam panākuši.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem, lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es gribu vēlreiz atgādināt, ko es teicu vakar un ko man neļāva pateikt. Balsojot par paketi, jāņem vērā, ka saskaņā ar 1937.gada Civillikumu uz šiem īpašumiem bija iestājies noilgums. Ja mēs ņemam vērā šo kodeksu, tad nekādas īpašuma prasības neviens vairs nevar izvirzīt. Un tas ir jāņem vērā. Un būtu ļoti labi, ja šeit būtu profesora Vēbera un vispār Universitātes juristu slēdziens šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard, par balsošanas motīviem!

R.Rikards: Es gribētu atbildēt Bojāram. Izlasiet Latvijas 1937.gada Civillikuma 1005.pantu. Tur ir teikts: “Īpašuma ieilgums neiestājas uz īpašumu, kas iegūts noziedzīgā ceļā.” Okupācijas vara noziedzīgā ceļā atņēma īpašumus, un uz šo tas neiestājas. Neiestājas arī attiecībā uz to īpašumu, ko šī okupācijas vara ir kādam tālāk pārdevusi. Uz īpašumu, kas iegūts noziedzīgā ceļā, uz to noilguma nav. Tas Civillikumā ir 1005.pants.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

B.Zeltkalne: Es ļoti lūgtu deputātus šodien balsot par šo likumu, lai mēs beidzot varētu to pieņemt. Mēs zinām, ka mums visa dzīvokļu likumdošana ir strupceļā. Mēs joprojām dzīvojam pēc Latvijas PSR Dzīvokļu kodeksa un citiem likumiem un lēmumiem. Un vienreiz tam ir jāpieliek punkts. Mēs nevaram ilgāk gaidīt, jo ir vairāki likumprojekti, kas nodrošinātu īrnieku tiesības, gan par īres maksu, gan par maznodrošinātām ģimenēm, kuras apgādās valsts un pašvaldības. Tās arī risinās dzīvokļu jautājumus. Es ļoti lūgtu balsot par šo likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg, jo deputāts Bojārs jau ir izteicies par balsošanas motīviem.

G.Preinbergs: Es visnotaļ atbalstu kolēģes Zeltkalnes priekšlikumu– ir jābalso, nedrīkstam stāvēt uz vietas. Šobrīd ir trešais lasījums, trīs reizes mēs esam runājuši stundām ilgi. Un atkal atgriežamies pie tā, it kā būtu arodbiedrības sapulcē. Pa pantiem taču likumprojekts ir izskatīts. Katrs izsaka savu viedokli, un mums šis likums ir jāpieņem. Es aicinu balsot par.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Es domāju, ka cienījamie profesori savas attiecības varēs risināt privātā kārtā. Arī es aicinātu beidzot balsot par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai, runājot par to attiecību kārtošanu, lūdzu tās kārtot likuma robežās. Lūdzu, reģistrēsimies. Kolēģi, kuri atrodas blakuszālēs, vēl var paspēt ierasties. Un arī deputāta Grūtupa balss būs klāt. Diemžēl tribīnē mums nav balsošanas mehānisma. Lūdzu, balsosim par likuma “Par namīpašumu atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem” pieņemšanu. Lūdzu. 79– par, 20– pret, 18– atturas. Likums pieņemts.

Jā, mēs varam pāriet pie lēmuma par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu.

V.Bresis: Cienījamie kolēģi! Mēs vakar neizskatījām trešajā lasījumā likumu “Par namīpašumu denacionalizāciju”, taču šis lēmums skar abus šos likumprojektus. Vai nebūtu pareizāk pabeigt trešo lasījumu?

A.Grūtups: Jā, es atbalstītu Breša kunga priekšlikumu. Faktiski, kā es saprotu, dokuments ir jau pavairošanā. Šīs problēmas ir ļoti līdzīgas abos likumos, un mēs esam it kā vienojušies. Man būtu lūgums trešajā lasījumā šodien izskatīt likumprojektu par denacionalizāciju.

Priekšsēdētājs: Jā, arī es to atbalstītu, jo vakar nevadīju sēdi, tāpēc nezināju, ka tas nav pieņemts.

A.Grūtups: Bez šaubām, lēmumu mēs varam izskatīt pa punktiem un pieņemt arī neatkarīgi no tā, jo te var izdalīt, kurš uz kuru likumu attiecas. Tomēr es domāju, ka vajadzētu tūlīt izskatīt trešajā lasījumā šo denacionalizācijas likumu, jo problēmas ir vienādas. Es neredzu nekādu…

Priekšsēdētājs: Darīsim tā! Pēc tam, kad būs izskatīts otrais likums, tad izskatīsim arī lēmumu.

A.Grūtups: Jā, kad tas būs izdalīts.

Priekšsēdētājs: Jā, kad būs izdalīts! Tas vēl nav izdalīts.

Tātad mums ir jāpāriet pie nākamā jautājuma, jo pašlaik vēl nevar izdalīt.

A.Grūtups: Es nezinu, vai sekretariātam ir informācija. Tas no paša rīta jau ir iedarbināts…

Priekšsēdētājs: Varbūt mēs varētu izskatīt Rūpniecības komisijas jautājumu, vakar tas izpalika. Paldies, Grūtupa kungs, mēs tik un tā tālāk skatīsim pēc pārtraukuma, jo dokumenti vēl nav izdalīti.

Varbūt, Krūmiņa kungs, mēs varam izskatīt Rūpniecības komisijas jautājumu? Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es neredzu nekādu nepieciešamību atlikt lēmuma izskatīšanu. Mēs lēmumu tagad mierīgi varam izskatīt.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot par Ābiķa kunga priekšlikumu mums ir jābalso, vai izskatīsim vai neizskatīsim lēmumu. Tā kā viena daļa deputātu bija pret, bet otri– par, tad mums vienkārši ir jānobalso, vai tagad izskatām lēmumu vai ne. Tātad balsosim par Ābiķa kunga priekšlikumu tūlīt pat izskatīt lēmumu. Lūdzu izteikties par balsošanas motīviem.

P.Simsons: Man ir tāds kontrarguments. Ja kāds kaut ko neredz, tad tā ir viņa paša problēma, bet man ir brilles uz acīm, un es redzu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Ābiķa priekšlikumu, kuru atbalsta arī vēl citi deputāti. Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Es tomēr protestēju pret šādu balsošanu. Lēmuma projekts paredz un runā par abiem likumiem. Pieņemts ir tikai viens likums. Tāpēc mēs vispār nedrīkstam balsot. Tādā gadījumā varam nez ko nobalsot.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ābiķis atsauc savu priekšlikumu, kaut gan mūsu deputātiem ir tiesības ierosināt balsot par visiem jautājumiem, kādi vien uz pasaules eksistē, un mēs vienkārši par tiem varam balsot.

Lūdzu, Rūpniecības komisija!

Ģ.Krūmiņš: Cienījamie kolēģi! Es jūs lūgtu sameklēt 349.dokumentu, tā ir tāda maza lapiņa.

Kādēļ radies šāds lēmuma projekts? Mums Rūpniecības komisijā pašreiz ir izveidojusies tāda situācija, ka vairāki deputāti jau pusgadu neierodas komisijā, neņem dalību komisijas darbā, tāpēc ļoti bieži izveidojas situācija, ka komisija vienkārši nav lemtspējīga, jo no 13 deputātiem, kas ir komisijas sastāvā, ieradušies tikai seši. Ja balsošanā domas dalās, tad komisija nav spējīga pieņemt lēmumu. Tādēļ komisija apspriedās un sagatavoja šādu lēmuma projektu, kuram ir divi motīvi.

Pirmais– izslēgt no komisijas sastāva tos deputātus, kuri komisijas darbā praktiski nepiedalās, un otrais– samazināt komisijas skaitlisko sastāvu vispār, nepapildinot to ar citiem deputātiem, kuri varbūt pašreiz nav vēl atraduši vietas komisijās, jo, reāli salīdzinot darba apjomu Rūpniecības komisijā un pārējās komisijās, tādās kā, teiksim, Ekonomikas komisijā, Likumdošanas jautājumu komisijā un vēl vienā otrā, man personīgi ir tāds ieskats, un arī komisijas domas ir tādas, ka tomēr komisijas skaitliskajam sastāvam ir jābūt diferencētam atkarībā no reālā darba apjoma, un es domāju, ka mūsu komisijas sastāvā desmit cilvēki varētu darbu labi veikt.

Vārdu sakot, runa ir par trim deputātiem– Agafonovu, Berdikovu un Peršinu. Attiecībā uz Berdikovu un Peršinu jāteic, ka viņi mūsu komisijā nav redzēti ļoti ilgu laiku. Nedaudz citāda situācija ir ar deputātu Agafonovu, kas solījās turpmāk piedalīties komisijas darbā. Man būtu ierosinājums nobalsot atsevišķi par katru no šiem deputātiem un varbūt dot viņiem iespēju izteikties. Ja būtu kādi jautājumi par šo lēmuma projektu, esmu gatavs uz tiem atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir jautājumi? Jautājumu nav. Tātad, kā es saprotu, komisijas priekšlikums par Mihailu Berdikovu un Peršinu ir skaidrs, bet man nepalika skaidrs priekšlikums par Agafonovu, lai gan mums jūsu viedokli vajadzētu zināt.

Ģ.Krūmiņš: Varbūt deputāts Agafonovs varētu izteikties, jo viņš ir šeit. Mēs gribētu zināt, kādas ir viņa personīgās domas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputāts Agafonovs ir šeit? Jā, jo komisija tiešām… Tas ir par visiem…

G.Agafonovs: */Nu, kas attiecas uz darbu Rūpniecības komisijas sastāvā…/

Priekšsēdētājs: Varbūt, lūdzu, nāciet tribīnē. Krūmiņa kungs, palaidiet, lūdzu, Agafonova kungu tribīnē!

G.Agafonovs: */Kas attiecas uz darbu Rūpniecības komisijā. Pirms trim nedēļām man bija saruna ar komisijas priekšsēdētāju Krūmiņa kungu, un tagad es apstiprinu savas iespējas strādāt šajā komisijā. Tas man ir viss./

Priekšsēdētājs: Paldies, tagad mums ir jāzina komisijas viedoklis. Ja komisija piekrīt, tad mēs vispār par šo uzvārdu pat nediskutēsim.

Ģ.Krūmiņš: Ņemot vērā deputāta Agafonova apņemšanos turpmāk strādāt komisijā, es ierosinātu šajā lēmumā izdarīt izmaiņas– svītrot no izslēdzamo saraksta deputātu Agafonovu un attiecīgi mainīt skaitļus. Tad varētu būt runa par divu deputātu izslēgšanu no komisijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man tomēr būtu priekšlikums nebalsot par katru atsevišķi, bet balsot par pašu lēmumu ar šīm izmaiņām, ko pati Rūpniecības komisija tikko pieņēma.

Lūdzu, deputāt Gavrilov! Jums ir jautājums? Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Uzstāties./

Priekšsēdētājs: Jūs gribējāt uzstāties debatēs?

M.Gavrilovs: */Jā, bet varu arī šeit, pie mikrofona./

Priekšsēdētājs: Ja jautājumu nav, tad paldies, Krūmiņa kungs! Deputāts Gavrilovs lai nāk izteikties.

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Man ir uzdevums no diviem deputātiem– no Peršina kunga un Berdikova kunga. Tā kā viņi ir deputātu parlamentārās grupas “Demokrātisko iniciatīvu centrs” sastāvā, man ar viņiem par šo tēmu bija saruna. Viņi lūdza, lai neizslēdz no komisijas sastāva. Viņi atzīst, ka nav piedalījušies Augstākās padomes darbā un strādājuši komisijā tā, kā pienākas. Parlamentā viņi ir ievēlēti atbilstoši tā laika formulai, ka ir atbrīvotie deputāti, kā Krūmiņa kungs, un ir neatbrīvotie deputāti. Ievērojot saspringto situāciju, kāda pašlaik izveidojusies ražošanā, viņi dažreiz nevar pat uz pusstundu izrauties, uz stundu atstāt rūpnīcu. Pašlaik noris līgumu slēgšanas kampaņa, kas viņus ļoti sasaista. Līgumi drīz būs noslēgti, viņi varēs strādāt komisijā, varēs piedalīties darbā ar pilnu jaudu, ko viņi pacentīšoties darīt. Tāpēc man ir lūgums par šo jautājumu nebalsot.

Es šajā sakarā griezos pie Krūmiņa kunga, lūdzu to nedarīt, vismaz saskaņot tā, ka likt uz balsošanu vienlaikus, ja vajadzīgs, pārcelt uz citu komisiju. Krūmiņa kungs kategoriski atteicās to darīt. DIC deputātu grupas lūgums šo divu cilvēku vārdā atlikt šā jautājuma izskatīšanu. Vispirms izskatīt jautājumu par šo deputātu pārcelšanu citā komisijā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds deputāts grib izteikties? Deputāt Ēlert, lūdzu, nāciet tribīnē, jo mēs tagad izsakāmies par lēmumu.

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu sniegt nelielu uzziņu. Tātad deputāts Berdikovs šogad nav piedalījies nevienu reizi komisijas sēdē, bet pagājušo gadu… Deputāts Peršins šogad ir piedalījies vienu reizi komisijas sēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es gribētu ierosināt tomēr balsot, turklāt, no mana viedokļa, mums ir jābalso negatīvi. Jo mums nav pārliecības, ka šie cilvēki prot valsts valodu. Ko viņi tur darīs? Viņi tikai tur sēdēs, tāpat kā līdzšinējie? Es domāju, ka “vilciens ir aizgājis”. Es ierosinu balsot pret viņiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā komisija attiecībā uz šo lēmumu savu priekšlikumu nenoņem, tad mums atliek par šo lēmumu balsot, vai nu šo lēmumu pieņemt, vai nepieņemt. Protams, tad lēmumā attiecīgi mainās arī šie skaitļi. Tā kā komisija pati noņēma priekšlikumu par Grigoriju Agafonovu, tad šeit visur attiecīgi 10 vietā ir jābūt 11, bet tas ir redakcionālas dabas labojums.

Vēl par balsošanas motīviem grib izteikties deputāts Ščipcovs.

O.Ščipcovs: */Freimaņa kunga pēdējā uzstāšanās un arī viņa vakardienas runa liecina, ka viņā un vēl dažos no mums sēž tāds maziņš boļševiciņš. Varbūt jau gēnu aparātā sēž tāds maziņš boļševiciņš ar latviešu sarkano strēlnieku nokrāsu. Es domāju, ka šie deputāti saprot latviešu valodu, kaut runā krievu valodā, ja vien Freimanis krievu valodu spēj ciest. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Silārs vēlas izteikties par balsošanas motīviem.

I.Silārs: Es domāju, ka šeit absolūti nekādu lomu nespēlē valodas prašana, jo, cik es zinu, Berdikovs saprot latviešu valodu, bet lieta slēpjas tajā apstāklī, ka viens no viņiem tiešām ir Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas direktors, bet otrs ir ražošanas apvienības “Darba spars” ģenerāldirektors. Un es tiešām nestādos priekšā, ka arī turpmāk šie cilvēki varētu pamest savu posteni, kuru viņi ieņem, un piedalīties šajās sēdēs. Es domāju, ka arī visas Latvijas tautsaimniecības labā viņiem ir labāk būt tur, kur viņi ir, jo, kā jau te paskaidroja, viņi nav varējuši ne stundu atrauties, jo darba process ir prasījis viņu klātbūtni, tāpēc domāju, ka priekšlikums svītrot viņus no komisijas sastāva ir ļoti pamatots. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Budovski!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es patiešām šobrīd pēc Ēlerta paziņojuma, kā uz komisijas sēdēm ir ieradies Berdikovs un kā ir ieradies Peršins, gribētu tādā gadījumā teikt vismaz to, ko pats esmu redzējis. Šo abu kungu līdzdalība frakcijas “Līdztiesība” sēdēs… Es nezinu, kā tas bija DIC sēdēs, ir bijusi ļoti aktīva…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zatuliviter!

V.Zatuliviters: */Es par balsošanas motīviem. Man liekas, ka tie iemesli, uz kuriem pamatojas priekšlikums par divu deputātu izslēgšanu no Rūpniecības komisijas, nav pietiekami, lai to izdarītu. Es to saku tāpēc, ka ne tikai komisiju sēžu, bet arī plenārsēžu neapmeklēšana ir pieņēmusi hronisku raksturu. Par to liecina šī jautājuma daudzreizējā apspriešana Prezidijā. Ja vadīsimies tikai pēc tā, tad mums ļoti daudzus deputātus nāksies izslēgt ne tikai no komisijām, bet arī no deputātiem vispār. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dīmani!

S.Dīmanis: Frakcijai “Līdztiesība” ir sava ekonomiskā koncepcija, kura, bez šaubām, izpaužas gan deputātu zālē, gan arī citu komisiju darbā ar citu deputātu līdzdalību, un te, bez šaubām, ir liela loma tieši šo cilvēku darbībai. Ja viņiem fiziski nebija tādas iespējas, tad, es domāju, noliegt viņu darbību Augstākajā padomē mēs nevarētu.

Attiecībā uz Budovska teikto varu piebilst, ka nezinu, varbūt viņam tiešām ir aģentūra mūsu frakcijā, bet kaut kādi tādi paskaidrojumi, man liekas, ir pilnīgi nenormāli šeit, deputātu zālē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dobeli!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka te ir viens vienīgs iemesls– šie cilvēki traucē komisijai normāli strādāt, jo komisijai nav nepieciešamā kvoruma, lai lemtu jautājumus. Atmetīsim visu pārējo, un arī es atbalstu domu, ka šādus cilvēkus komisijā atstāt nevar.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krūmiņ! Pēc tam, Gavrilova kungs, es jums došu vārdu.

Ģ.Krūmiņš: Pirms balsošanas es gribētu vērst deputātu uzmanību uz trim punktiem. Pirmais. Šeit izvirzījās jautājums par valodu. Kā zināms, mums komisijā strādā deputāts Drobots, arī Agafonovs, kuri latviski nesaprot, tomēr mēs lieliski varam strādāt. Tā ka tas nebūtu ne šķērslis, ne iemesls.

Otrais. Komisija nav darbaspējīga, ja mēs nevaram pieņemt lēmumu balsojot. Mēs varam vienoties par kaut kādiem sīkumiem, ja esam ieradušies 4–5 komisijas locekļi, taču nevaram izlemt tādus jautājumus kā, teiksim, rūpniecības ministra kandidatūru un tamlīdzīgi, kur mums ir jābūt noteiktam kvorumam un protokolam un tā tālāk, lai mūsu lēmumus pēc tam valdība nevarētu apstrīdēt.

Un trešais jautājums– par aizņemtību. Viens no mūsu komisijas aktīvākajiem locekļiem, kā jums visiem labi zināms, ir Antons Buls. Arī viņš ir strādājošais deputāts un apvienības ģenerāldirektora vietnieks. Tomēr viņš var strādāt aktīvi gan plenārsēdēs, gan komisijās, gan savā tiešajā darbā. Es domāju, ka tas nav arguments. Ja cilvēks ir piekritis šādam darbam, tad viņam tas ir jāvar, vai arī jāatsakās no tā…

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Gavrilov! Bet pēc tam deputāts Ābiķis grib izteikties.

M.Gavrilovs: */Es gribētu uzstāties ar šādu domu. Ja nu iemesls ir tas, ka nav kvoruma– bet tā ir daudzu komisiju problēma –, tad jāizdara izmaiņas mūsu pagaidu nolikumā par komisiju darbu. Šis kvorums jāsamazina. Tas, ka mums ir nepilnīgs nolikums par kvorumu, nedrīkst tikt izmantots, lai atbrīvotos no atsevišķiem cilvēkiem komisijā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es domāju, ka problēma ir plašāka. Attiecībā uz šiem deputātiem viss ir skaidrs, bet mums tomēr ir jāstrādā pie likuma par deputāta statusu, jo diemžēl viņi nav vienīgie deputāti, kuri ieņem atbildīgus amatus. Arī mūsu frakcijā ir tādi deputāti, kas regulāri nenāk uz komisijas sēdēm un darbā nepiedalās, un mēs paši kādreiz redzam, ka te vakaros diemžēl mums ir problēmas ar kvorumu… Un tas attiecas ne tikai uz DIC vai “Līdztiesības” frakciju, vai neatkarīgās frakcijas deputātiem, tas attiecas arī uz Tautas frontes frakcijas deputātiem. Tāpēc mums galu galā beidzot ir jānonāk pie kāda konkrēta lēmuma, ka tautas deputāta statuss nav savienojams ar administratīvo darbu un tā tālāk. Izņēmums varētu būt tikai pedagoģiskais darbs, lekciju lasīšana, bet ieņemt lielus amatus un strādāt šeit, tas praktiski nav savienojams, un mēs to redzam, paskatoties zālē dienas beigās, turklāt ne tikai dienas beigās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Ir 106 deputāti. Lūdzu, balsosim par Rūpniecības komisijas iesniegto lēmumu “Par grozījumiem Rūpniecības komisijas sastāvā”. Deputāts Ābiķis ir aizmirsis reģistrēties. Vai mēs viņu skaitīsim? Lūdzu rezultātu. 73– par. Lēmums ir pieņemts.

Pirms pārtraukuma deputāts Ozols gribēja informēt par balsošanu. Varbūt uzklausīsim viņu un tad atsāksim darbu 5 minūtes vēlāk nekā parasti.

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Kā jau es informēju, mēs šinī starpbrīdī atvērsim urnu un līdz ar to piedalīšanās balsošanā tiks pārtraukta. Ir jautājums: vai kāds vēl nav saņēmis asamblejas kandidātu balsošanas biļetenu? Ja kāds nav saņēmis, tad, lūdzu, ir pēdējā iespēja to nekavējoties veikt! Lūdzu balsu skaitīšanas komisijas locekļus pulcēties Sarkanajā zālē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums. Atsāksim darbu piecas minūtes pāri divpadsmitiem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Sākam darbu. Saskaņā ar mūsu darba kārtību mums ir jāizskata likums “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”. Pēc īsa brīža tiks izdalīts šā likuma krievu tulkojums, bet, tā kā likums kopš vakardienas daudz nav mainījies, tad mēs praktiski varam sākt izskatīt to pa pantiem, jo pantu apspriešanu tas netraucē, ka tulkojums pagaidām nav izdalīts. Grūtupa kungs ziņos mums par tām izmaiņām, kuras ir notikušas katrā pantā, ja gadījumā kaut kur pēc vakardienas tādas ir radušās. Un mēs varētu tūlīt pat paskaidrot. Lūdzu.

A.Grūtups: Es domāju, ka varētu skatīt pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Sākam apspriešanu pa pantiem. Pirmā sadaļa, 1.pants. Vai te ir bijušas kādas izmaiņas?

A.Grūtups: 1.pantā nekādu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi? Un jautājumi? 2.pants.

A.Grūtups: 2.pantā ir izdarītas izmaiņas sakarā ar vakardienas balsojumu, bet nekādu citu izmaiņu šeit nav.

Priekšsēdētājs: Otrā sadaļa, 3.pants.

A.Grūtups: Tur nekad nav bijušas nekādas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Arī šobrīd nav ieteikumu. 4.pants. Lūdzu, deputāt Birkav!

V.Birkavs: Grūtupa kungs, es gribētu precizēt attiecībā uz Tautas deputātu padomes izveidotajām komisijām. Ne lēmumā, ne pašā likuma tekstā nekas sīkāk nav paskaidrots. Vai tur ir kāda iestrāde vai nav?

A.Grūtups: Birkava kungs, lēmumā par likuma spēkā stāšanos mēs esam uzdevuši valdībai izstrādāt nolikumu. Tur to varētu reglamentēt ar darba kārtību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautājumu par 4.pantu nav. Arī izmaiņu nav. Nav arī rakstisku priekšlikumu.

5.pants.

A.Grūtups: Godājamie kolēģi, mēs nupat, izskatot iepriekšējo likumprojektu, vienojāmies, ka mantinieku loku varētu noteikt Civilkodeksā. Un man ir attiecīgs Rolanda Rikarda priekšlikums, kuru varētu iekļaut lēmumā par likuma spēkā stāšanos un kurš uzdotu Augstākajai padomei šo jautājumu risināt līdz 30.novembrim. Tāpēc man ir lūgums, ņemot vērā visu šo iepriekšējo motivāciju, ko es teicu, šo pantu vispār svītrot.

Priekšsēdētājs: Vai tas viss ir komisijas priekšlikums?

A.Grūtups: Jā. Mēs nupat to izsvītrojām arī iepriekšējā likumprojektā, un apsvērumi ir šādi: tā kā bija divi nesamierināmi viedokļi, tad, lai vispār nevajadzētu šaubīties par likuma pieņemšanu, šo jautājumu varētu izdalīt Civilkodeksa regulējumam. Tur nopietni vajadzētu izdiskutēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es vienkārši lūgtu likt uz balsošanu 5.panta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Man bija sakāms, ka es esmu pret 5.panta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Citu nekādu priekšlikumu nav. Lūdzu, pēc komisijas ierosinājuma balsosim par šā panta svītrošanu. Tātad šoreiz balsosim tikai par tā svītrošanu, tāpēc ar balsojušo vairākumu izlemsim jautājumu, vai svītrojam vai ne.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! 105. Lūdzu, balsosim par 5.panta svītrošanu. Pants tiek svītrots, ja par to nobalso balsojušo vairākums. Lūdzu. 55– par. Tas ir balsojušo vairākums, līdz ar to pants tiek svītrots.

6.pants.

A.Grūtups: 6.pantā nav nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. 7.pants.

A.Grūtups: Tāpat nav labojumu.

Priekšsēdētājs: 8.pants. Nav nekādu labojumu. Trešā sadaļa, 9.pants.

A.Grūtups: 9.pants ir formulēts atbilstoši vakardienas balsojumam, un nekādi jauni papildinājumi nav ienākuši.

Priekšsēdētājs: 10.pants.

A.Grūtups: Par 10.pantu pagaidām nav nekādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Es ierosinātu 10.pantu svītrot divu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām kompensāciju par bojāgājušo īpašumu maksā apdrošināšanas sabiedrības, taču šeit ir atsauce uz likumu, kuru es līdz šim neesmu varējis noskaidrot, kas tas būs par likumu un kādā veidā tas notiks.

A.Grūtups: Es varu atbildēt cienījamajam Eglāja kungam. To jautājumu mēs nopietni izdiskutējām jau otrajā lasījumā. Un lēmumā par likuma spēkā stāšanos Ministru padomei ir uzdots iesniegt likumprojektu par kompensācijām. Tā ka 10.pants ir tikai atsauces norma, kuru varēs sākt piemērot tad, kad mums būs akceptēts šis likums.

Priekšsēdētājs: Vai Eglāja kungu apmierina atbilde? Es nesapratu– vai paliek spēkā jautājums par svītrošanu?

A.Grūtups: Es domāju, ka nav vajadzības.

Priekšsēdētājs: Vairāk neviena priekšlikuma nav. 11.pants.

A.Grūtups: Nav nekādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

A.Grūtups: Nekad nav bijušas nekādas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Ceturtā sadaļa, 13.pants.

A.Grūtups: 13.pants saglabājas tāds pats, par to nav nekādu priekšlikumu atbilstoši vakardienas balsojumam.

Priekšsēdētājs: 14.pants.

A.Grūtups: Arī nav nekādu izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, lūdzu, Raimond Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Bija par īres maksu. Te es gribētu izteikt to pašu priekšlikumu, kas man bija par iepriekšējā likuma 14.pantu. Tikai šajā gadījumā tas attiecas uz denacionalizētajiem īpašumiem.

A.Grūtups: Tas ir redakcionāls labojums, lai būtu nepārprotami. Mēs pieņemam to redakcionāli.

Priekšsēdētājs: Tiek pieņemts. Tālāk par 15.pantu.

A.Grūtups: 15.pants tika izdiskutēts, pieņemot iepriekšējo likumu, un šeit 15.pants atbilst iepriekšējā likumā pieņemtajai redakcijai.

Priekšsēdētājs: 16.pants.

A.Grūtups: Arī 16.pants pilnībā atbilst iepriekšējā likuma redakcijai.

Priekšsēdētājs: Te ir deputāta Simsona rakstisks priekšlikums. Lūdzu.

P.Simsons: Tā kā mēs sen ne par ko neesam balsojuši, tad man būtu lūgums balsot par manu 16.panta papildinājumu. Kaut vai tāpēc, lai pārliecinātos par mūsu uzskatu noturību.

Priekšsēdētājs: Neviena cita priekšlikuma vai ierosinājuma nav. Balsosim vispirms par deputāta Simsona redakcijas variantu, papildinot šo tekstu ar jaunu rindkopu, ko jūs visi varat izlasīt. Un tad balsosim par redakcijas komisijas piedāvāto tekstu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Simsona piedāvāto redakciju. Paldies. 30– par.

Lūdzu, balsosim par redakcijas komisijas izstrādāto panta variantu. Lūdzu. 49– par.

17.pants.

A.Grūtups: 17.pantā ir vienkārši drukas kļūda, jo vakar tika nobalsots par deputāta Simsona priekšlikumu– svītrot vārdus “kopā ar viņu dzīvojošie”. Tā ka uzskatiet, ka šim tekstam faktiski ir jābūt ar šo svītrojumu. Tā vienkārši ir tehniska kļūda, jo tika iesniegts variants ar šo vārdu svītrojumu. Citādi es to nevaru izskaidrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. 18.pants.

A.Grūtups: 18.pantā ir ievērots deputāta Simsona variants, un tas ir redzams atsevišķā teikumā par pašvaldībām, kas ārpus kārtas piešķir viņa veselības stāvoklim atbilstošu citu apdzīvojamo platību. Tur ir ņemts vērā vakardien nobalsotais Simsona variants.

Priekšsēdētājs: Paldies. Piektā sadaļa, 19.pants.

A.Grūtups: Par 19.pantu– es gan nezinu, vai tas ir izdalīts, tika iesniegts deputāta Bērza priekšlikums par to, ka denacionalizētos namus var atsavināt tikai priekš Latvijas Republikas pilsoņiem. Tāds ir priekšlikums– uzlikt vēl vienu papildu garantiju, kas ļautu šos namus pārdot tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Tā kā šeit ir vajadzīga šī pašvaldības piekrišana, tad pašvaldība jebkurā konkrētajā gadījumā var izvērtēt, un tāpēc diez vai būtu vajadzīga vēl šī papildu garantija. Vai šāds papildu ierobežojums būtiski nekavēs šo apgrozījumu attiecībā uz šiem namiem?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Es uzskatu, ka principā mums ir jābūt vienādai attieksmei gan pret zemi, gan arī pret namiem, kas atrodas uz šīs zemes. Ja mēs uzskatām, ka zeme var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņu privātais īpašums– tā mēs nākotnē esam paredzējuši –, tad arī namiem ir jābūt Latvijas Republikas pilsoņu īpašumā. Tāpēc tomēr es tik absolūti nevados pēc šīs koncepcijas kā Ābiķa kungs, ka pašvaldības ir tik absolūti uzticamas, kam var atļaut pilnībā lemt visus jautājumus, diezin vai varam uzskatīt, ka to piekrišana garantēs šīs normas ievērošanu. Tāpēc es lūdzu balsot par manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Raimond Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Es atkal atgriežos pie iepriekšējā panta, jo te ļoti strauji tika izskatīts šis jautājums.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot mazliet pagaidīsim. Izlemsim šo un atgriezīsimies vēlreiz pie iepriekšējā panta.

A.Grūtups: Te varētu balsot šo…

Priekšsēdētājs: Balsosim par Bērza kunga priekšlikumu.

A.Grūtups: Būtība ir tā, ka denacionalizēto namu īpašnieki var atsavināt, tas ir, pārdot, mainīt un tā tālāk, namīpašumus tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Tāds ir priekšlikums. Tātad vēl papildus šai pašvaldību piekrišanai ir tāds nosacījums.

Priekšsēdētājs: Vispirms balsosim par Bērza kunga piedāvājumu, bet pēc tam par redakcijas komisijas tekstu, tādu, kāds tas šeit ir lasāms. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Bērza kunga piedāvājumu. Lūdzu. Par– 20.

Un tagad, lūdzu, balsosim par redakcijas komisijas piedāvāto tekstu. Lūdzu. Par– 59. Ar balsu vairākumu esam izvēlējušies redakcijas komisijas piedāvāto tekstu.

Lūdzu, deputāt Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Man ir priekšlikums par 18.pantu, par tā otro rindkopu. Es negribu apstrīdēt šo normu pēc būtības, bet tās redakcija, manuprāt, šajā gadījumā ir diezgan apšaubāma, jo tur nevar tieši saprast, kuram tas jādara– vai tas īpašnieks piešķirs, vai tā vientuļā persona piešķirs pašvaldībai to dzīvokli. Tur ir jālabo panta redakcija. Man būtu orientējoši šāds priekšlikums: “Atbilstoši minēto personu veselības stāvoklim pašvaldību pienākums ir piešķirt viņām ārpus kārtas šos dzīvokļus.”

A.Grūtups: Šāda pati redakcija ir iepriekšējā likumā, un es, Raimond, saprotu, ka kaut ko vajag citādi, bet šeit ir zināms kategoriskums, tā zināmā mērā ir deklaratīva norma, tāpēc lai tā paliek. Iespējas noteiks, vai to varēs vai nevarēs izdarīt.

R.Krūmiņš: Es absolūti neapšaubu tās kategoriskumu, bet tieši redakciju. Jo no šīs redakcijas, pirmkārt, nevar saprast, atbilstoši kā veselības stāvoklim, un, otrkārt, kuram atbilstoši ir jāpiešķir tas dzīvoklis– vai tas vientuļais atdos to dzīvokli pašvaldībai, vai pašvaldība to atdos viņam.

A.Grūtups: Loģika te ir ļoti vienkārša. Vientuļo nevar izlikt, bet, dabiski, pēc viņa brīvas gribas, ja pašvaldībai ir iespējas šos vientuļos cilvēkus apgādāt ar šādiem dzīvokļiem… tāda tur ir loģika, lai līdz ar to zināmā mērā atvieglotu īpašnieku likteni.

R.Krūmiņš: Es to ļoti labi saprotu, bet vai, teiksim, visi klātesošie šo normu tā arī sapratīs, nemaz nerunājot par tiem, kuri lasa šo likumu?

A.Grūtups: Rakstveidā man nav tava labojuma.

Priekšsēdētājs: Tas bija vēlējums. Tā kā mums nav šī teksta, jo priekšlikums nav izteikts rakstveidā, tad mums praktiski nav par ko balsot.

20.pants.

A.Grūtups: Nav nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Nav labojumu. Tādā gadījumā mums ir iespējams balsot par šā likuma pieņemšanu galīgajā, trešajā, lasījumā. Lūdzu, reģistrēsimies. Un dodiet arī zvanu. Reģistrāciju! Lūdzu rezultātu. 118. Škapara kungs arī ceļ roku, bet nu jau ir par vēlu.

Vai kāds grib izteikties par balsošanas motīviem? Kā parasti– deputāts Simsons.

P.Simsons: Es atkal esmu spiests ar nožēlu konstatēt, ka mēs tomēr esam gatavi ar katru lasījumu likumu pasliktināt. Un šāda tendence, protams, man nav pieņemama, lai piedalītos šāda likuma akceptēšanā.

Priekšsēdētājs: Tā kā Škapara kungs mums visiem atvainojās, es lūdzu vēlreiz ātri pārreģistrēties, lai viņa balss tiktu ieskaitīta. Lūdzu. 117. Balsosim par likuma “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” pieņemšanu. Rezultātu! 80– par, 14– pret, 13– atturas. Likums ir pieņemts.

Un tagad, lūdzu, pāriesim pie lēmuma.

A.Grūtups: Tad laikam ir jāskata pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot. Mēs gan vēl neesam apsprieduši. Varbūt deputātiem ir kādi vispārīgi jautājumi par lēmumu? Droši vien praktiski visas problēmas būs, kad skatīsim pa punktiem.

1.punkts ar diviem apakšpunktiem. Lūdzu, kādi ir ierosinājumi vai jautājumi? Nav.

2.punkts. Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Par 2.punktu man ir iesniegts priekšlikums– papildināt tā pirmo daļu ar vārdiem: “kā arī nedzīvojamās telpās”. Un tas ir nepieciešams tādēļ, ka katram namam ir ne tikai dzīvojamās telpas, bet arī pirmais stāvs, bēniņu stāvs un pagrabstāvs, kur parasti atrodas nevis dzīvokļi, bet telpas organizācijām, iestādēm un tamlīdzīgi. Šeit varētu būt runa par to, ka arī šajās telpās nedrīkst iemitināt jaunus īrniekus.

A.Grūtups: Es piekrītu šim labojumam. Tāds bija. Un acīmredzot tas tikai drukas kļūdas dēļ ir izslīdējis ārā, tātad iemitināšanai atbrīvotais dzīvoklis dzīvojamajās telpās, kā arī nedzīvojamajās telpās.

A.Punovskis: Man ir vēl viens lūgums pie tā paša, kas pirms tam gan nav iesniegts, bet es varētu to izteikt patlaban. Papildināt vēl šo pašu teikumu ar vārdiem: “uz laiku, ne ilgāku par 1995.gada 1.janvāri”, tas ir, šie trīs gadi. Kāpēc? Tāpēc, ka gadījumā ja atbrīvojas šī telpa, tad atstāt to tukšu faktiski nedrīkst, jo telpa var tikt sabojāta, bez tam tukša telpa var traucēt apkārtējiem īrniekiem. Un tamdēļ pašvaldība te varētu iemitināt īrnieku vai nomnieku, bet uz laiku, ne ilgāku par šiem trijiem gadiem. Ar noilguma termiņa laiku.

A.Grūtups: Nu, to ir grūti teikt. Te faktiski ir nedaudz pretējas redakcijas. Vienā mēs pasakām, ka iemitināšana ir aizliegta… Varbūt to varētu darīt tikai ar īpašnieka ziņu, kurš būs pieteicies, bet vēl nebūs noformējies. Es gan nezinu…

A.Punovskis: Ja īpašnieks ir pieteicies, tad, protams, tas ar viņu tiek saskaņots, bet, ja īpašnieks nav pieteicies, tad iznāk, ka trīs gadus šīs telpas stāv tukšas. Es piedāvāju ielikt vārdu “aizliegt”, tātad: “Aizliegt šo namīpašumu atsavināt un veikt tā rekonstrukciju, kā arī jaunu īrnieku iemitināšanu atbrīvotajās dzīvojamajās un nedzīvojamajās telpās uz laiku, ne ilgāku par 1995.gada 1.janvāri.”

A.Grūtups: Jā, līdz 1995.gadam viņš to drīkst darīt, pašvaldība to drīkst darīt.

Priekšsēdētājs: Tas ir skaidrs. Te nevajadzēs balsot. Vai nevienam nav iebildumu? Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Grūtupa kungs, man rada šaubas 2.punkta pirmais teikums: “Līdz namīpašuma atdošanai likumīgajam īpašniekam vai namīpašuma denacionalizācijai aizliegts…” Man liekas, ka pietiek: “Līdz namīpašuma atdošanai likumīgajam īpašniekam…” Vai ne?

A.Grūtups: Jā, varētu būt…

R.Marjaša: Denacionalizācija kā tāda taču notiek jau ar šā likuma pieņemšanu.

A.Grūtups: Jā, jā. Redziet, tas attiecas uz abiem likumiem.

R.Marjaša: Jūs taču saprotat, ka tas skan divdomīgi.

A.Grūtups: Labi, labi, tas tā varētu būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Es gribu teikt attiecībā uz deputāta Punovska pēdējo priekšlikumu– par viņa papildinājumu ar nosacījumu “līdz 1995.gadam”. Es gribētu vienkārši vērst uzmanību uz šādu apstākli. Ja šeit būtu runa par nedzīvojamām telpām, tad varbūt tas būtu vienkāršāk risināms. Bet, ja ir runa par dzīvojamo platību, ja tur tiks iemitināts īrnieks, kaut arī uz noteiktu laiku, tad tik un tā atbrīvot šīs telpas arī pēc šī termiņa notecēšanas būs ļoti problemātiski, un mēs radīsim šeit atkal jaunu riņķa danci šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Tas būs jābalso, Punovska kungs!

A.Grūtups: Principā ir tā– ja īres līgums ir ilgāks par gadu, tad tas skaitās uz nenoteiktu laiku ar visām no tā izrietošajām sekām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Es vēlētos tikai pamatot savu priekšlikumu. Ja telpa ir tukša, tad pēc pusgada noteikti kāds ieradīsies un šo telpu aizņems nelikumīgi. Un tamdēļ ir prātīgāk atļaut šo telpu īrēt likumīgā ceļā uz trijiem gadiem, nevis cīnīties ar šo nelikumīgo ieņēmēju. Bez tam, ja telpa arī netiek ieņemta, tad, stāvot tukša trīs gadus, tā tiks sapostīta. Tas ir telpas aizsardzības princips.

A.Grūtups: Jā, doma ir skaidra. Tikai ir jautājums par to, kādām tad ir jābūt attiecīgajām izmaiņām dzīvokļu likumdošanā, jo pagaidām mums termiņa līgums ir tikai uz vienu gadu. Tad jābūt, teiksim, līgumam uz trim gadiem.

Priekšsēdētājs: Mums ir jābalso par deputāta Punovska ierosināto šā panta redakciju ar šo termiņa ierobežojumu līdz 1995.gadam. Un tad balsosim par redakcijas komisijas variantu. Vai visiem ir skaidrs, par ko mēs balsosim?

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Punovska ierosināto redakciju. Lūdzu. 35– par.

Un tagad, lūdzu, balsosim par redakcijas komisijas piedāvāto pantu ar šīm sīkajām izmaiņām, kas jau tika minētas. Tie bija deputātes Marjašas un arī deputāta Punovska precizējumi. Lūdzu. 70– par. Pieņemta šāda 2.punkta redakcija.

3.punkts.

A.Grūtups: 3.punkts kā tāds pilnībā saglabājas, bet 3.punktam varētu būt otrā daļa, kuru iesniedzis Dzintars Ābiķis. Tā ir lasāma 300.dokumentā un jau sen ir izplatīta deputātiem. Tur ir minēta viena atruna. Tātad deputāta Ābiķa priekšlikuma būtība ir tāda: ja, teiksim, īrnieki ir iemitināti jau pēc tam, kad bijušais īpašnieks ir pieteicies, kaut gan šī pieteikšanās ir bijusi tikai uz zināmas kategorijas namiem, bet tāda bija likumā paredzēta, tad šīs īrnieka tiesības tur dzīvot saglabājas tikai uz gadu. Tāda ir būtība, jo pēdējā laikā praksē parādījušies gadījumi, ka, tiklīdz pie horizonta parādās bijušais īpašnieks, tūdaļ notiek izmisīga dažnedažāda darbība, arī, teiksim, īrnieku iemitināšana.

Attiecībā uz represētajiem atdotajām mājām tur viss ir skaidrs, jo šī pieteikšanās kārtība bija reglamentēta, taču attiecībā uz visiem citiem gadījumiem pagaidām eksistē vēl zināma pašiniciatīva vai pašdarbība, kuras rezultātā daudzas izpildkomitejas vispirms savāc šos iesniegumus un tad izsludina avīzēs, ka piesakās šie īpašnieki. Acīmredzot Ābiķa kungs ir domājis šos gadījumus. Te vajadzētu balsot.

Bez tam te ir vēl viens svarīgs jautājums: vai mēs varam tādu atrunu izdarīt, ja īrnieks ir iemitinājies jau pēc tam, kad īpašnieks ir darījis par sevi zināmu? Tad viņam šīs tiesības tur dzīvot būs tikai gadu. Lūk, tā Ābiķa kungs!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es ļoti gribētu lūgt savus kolēģus atbalstīt šo manu priekšlikumu, jo pie manis šajā jautājumā ir griezušies vēlētāji. Tie ir gados veci cilvēki, kam ir atdots šis bijušais īpašums; nevis atdots bijušais īpašums, bet viņi tikko ir iesnieguši prasību attiecīgajā institūcijā. Un tiklīdz to dabūjis zināt attiecīgā kolhoza priekšsēdētājs, viņš ļoti veikli no savu paziņu loka bijušajiem īpašumiem iedzīvotājus burtiski nekaunīgā kārtā… man konkrēti par to ir stāstīts. Attiecīgajā mājā ir bijuši divi brīvi dzīvokļi, bet kolhoza priekšsēdētājs no savu paziņu loka pierunā cilvēkus vai kaut kā citādi un burtiski piedzen šo māju pilnu, un bijušais īpašnieks tagad faktiski septiņus gadus nekādi vairs nevar ar šo problēmu tikt galā. Tā ka es ļoti lūdzu mani atbalstīt, jo šo gadījumu nav sevišķi daudz, bet tādi tomēr ir. Un tie, es gribētu teikt, ir ļaunprātīgi gadījumi, tāpēc izņēmuma kārtā vajadzētu tomēr manu priekšlikumu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Principā piekrītot Ābiķa ierosinājumam, es gribētu deputātu uzmanību vērst uz vienu iespējamo konfliktu bloku, kas varētu rasties, ja tiktu pieņemts šis Ābiķa priekšlikums tādā redakcijā, kā tas tiek piedāvāts. Proti, vairākās pilsētās un rajonos, arī Liepājā un Jūrmalā, jau vairāk nekā gadu pašvaldības faktiski denacionalizē īpašumus, un daudzi bijušie īpašnieki jau ir pieteikušies. Un tagad, ja mēs pieņemsim Ābiķa priekšlikumu tādā redakcijā, kādu viņš piedāvā, tad uzreiz gan pašvaldībām, gan bijušajiem īpašniekiem radīsies jautājums, vai tiem īrniekiem, kas iemitināti namos, uz kuriem ir pieteikušies bijušie īpašnieki, vai uz viņiem attieksies šī Dzintara Ābiķa atruna vai neattieksies. Tātad šeit mums būtu jāprecizē, kāda ir mūsu pozīcija. Vai tai būs atpakaļejošs spēks, vai arī tā attieksies tikai uz tiem pieteikumiem, kas iesniegti pēc šā likuma spēkā stāšanās. Tāds man ir Grūtupa kungam jautājums, un reizē es gribētu noskaidrot arī mūsu viedokli.

A.Grūtups: Redziet, mēs jau šo jautājumu, Lagzdiņa kungs, kuru jūs uzdevāt, faktiski risinām 2.punktā, uzliekot attiecīgus aizliegumus par šo gada termiņu, taču tas ir jābalso. Jā, zināmas juridiskās neskaidrības te var rasties un arī radīsies, jo ir skaidrs, ka Dzintara Ābiķa priekšlikumā tas ir domāts ar atpakaļejošu spēku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Principā piekrītot šim ierosinājumam, manuprāt, tomēr tieši tāda redakcija būtu jāizvērtē. Pie tam ļoti kritiski. Jebkurā gadījumā, vienalga, vai tas būtu krimināltiesībās vai citās jomās, kur ir iespējamas tās vai citas nelabvēlīgas sekas, mēs prasām, lai cilvēks to zinātu. Ja šis īrnieks nav zinājis, ka viņš saņem dzīvojamo platību tādā namā, vai tad viņu, pastāvot šādai formulai, var izlikt? Vai nevar rasties tāda situācija, ka pat gluži ļaunprātīgi, lai sariebtu tam vai citam pilsonim vai iedzīvotājam– ņemsim plašāku formulu –, viņu var ievietot šajā namā un pēc tam pateikt: pēc gada pamet šo mājokli! Man šķiet, ka šeit noteikti jābūt norādei, ka viņš to ir zinājis. Tad viss ir normāli.

A.Grūtups: Jā, te ir daudz tādu momentu, kas, bez šaubām, ir izvērtējami.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Berķi!

A.Berķis: Es piekrītu Plotnieka kunga izteiktajai redakcijai. Katrā ziņā šī ļaunprātība ir jānovērš. Jo arī man ir zināmi daudzi gadījumi, kad tiešām– un tas izraisa dusmas– viņš vēl sabiedrībā izmanto pēdējo momentu un dara vēl, ko var, lai šos namus aizņemtu.

A.Grūtups: Tad varbūt mēs varam dot šādu redakciju: “iemitināti īrnieki, kuri ir zinājuši par savas iemitināšanas netiesiskumu, kā arī to, kāda ir situācija”. Varbūt tā?

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, taču pagaidām šī redakcija ir vēl ļoti miglaina, tāpēc to vajadzētu uzrakstīt uz papīra, lai vismaz varētu nolasīt, jo lēmumu mēs laikam nevaram rakstiski pavairot.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es gribētu pievienoties Ābiķa kunga priekšlikumam, kā arī precizēt, ka šāds grēks, ka kolhoza priekšsēdētājs, uzzinājis par īpašnieka rašanos, iemitina namā savus, tā sakot, tuviniekus vai paziņas, piemīt arī vietējai komitejai, arī vietējo padomju priekšsēdētājiem. Tāds netikums piemīt. Un tā ir diezgan vispārēja parādība. Tas notiek kaut vai, piemēram, Gulbenes rajonā un arī šur tur citur.

Taču es tajā pašā laikā gribētu ierosināt atturēties arī no Plotnieka kunga ierosinājuma, jo būtībā tas cilvēks, kurš ir it kā zinājis vai nav zinājis, viņš, protams, par to nevar atbildēt, un tādā gadījumā viņš jebkurā situācijā var pateikt: “Es neko nezināju”. Un mēs atkal būsim turpat, kur sākumā. Ir jābūt pietiekami stingrai redakcijai, kā ieteica Ābiķa kungs.

Priekšsēdētājs: Tātad būs trīs balsojumi. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Arī es ļoti gribētu atteikties no Plotnieka kunga ierosinājuma, un, lai gan es neesmu jurists, taču man liekas, ka tas faktiski ir galīgi aplam. Kā to var novērtēt, vai cilvēks ir zinājis vai nav zinājis? Tas ir absolūti subjektīvi! Es neticu, vai izmeklēšanā to varētu noskaidrot.

A.Grūtups: Principā jau var noskaidrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Birkav!

V.Birkavs: Tiesībās, jo īpaši krimināltiesībās, šie jēdzieni ir pazīstami. Tas nozīmē vai nu nevērību, ja viņš to nav zinājis, bet viņam to vajadzēja zināt, vai arī pašpaļāvību, ja viņš to zināja, bet vieglprātīgi paredzēja, ka būs iespējams novērst negatīvās sekas. Tas ir jautājums, kas parasti tiek atspoguļots krimināltiesībās, taču, ieliekot šo jēdzienu šajā likumā, tas radīs nepārredzamas jukas, un šādu pierādīšanas iespēju nebūs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par trīs iespējamajām redakcijām, tas ir, deputāta Ābiķa piedāvāto redakciju, deputāta Plotnieka piedāvāto redakciju un redakcijas komisijas variantu. Vai deputāts Grūtups atsakās no redakcijas komisijas varianta?

A.Grūtups: Nē, nē, redakcijas komisijas variantā šis 3.punkts saglabājas jebkurā gadījumā.

Priekšsēdētājs: Taču tik un tā par papildinājumu pie abām redakcijām mēs balsosim.

A.Grūtups: Jā, bez šaubām!

Priekšsēdētājs: Bez tam vēl kāds var pieprasīt, ka ir jābalso arī par redakcijas komisijas tīro variantu, tā kā šeit ir rakstīts. Vai jūs par to uzstājat, Grūtupa kungs?

A.Grūtups: Nē.

Priekšsēdētājs: Tad būs divi balsojumi. Kamēr deputāts Plotnieks raksta, lai mēs skaidri saprastu, par ko balsosim, mēs varam pāriet pie 4.punkta 1.apakšpunkta.

A.Grūtups: 4.punkts attiecas uz procedūru, tā normas nosaka, cik ilgā laikā un kas ir jāizstrādā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaščerinski!

J.Zaščerinskis: Man ir priekšlikums pirms 4.punkta papildināt to vēl ar vienu punktu šādu apsvērumu dēļ: pašlaik saskaņā ar lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas likumu tiem, kuri saņem mantisko paju, mēs novērtējam īpašumu pēc bilances vērtības. Saskaņā ar šo likumu namīpašumus acīmredzot vērtēsim pēc tālaika faktiskās vērtības. Savukārt saskaņā ar Ministru padomes lēmumu represētajiem cilvēkiem, kuri savā laikā tika izsūtīti, šinī brīdī mēs izmaksājam tikai 3000 par visu iedzīvi un 12 000 par visiem, kā saka, namīpašumiem kopā ņemot.

Tāpēc man ir priekšlikums papildināt 4.punktu ar šādu redakciju: “Noteikt, ka līdz ar Latvijas Republikas tāda un tāda likuma spēkā stāšanās brīdi, zaudē spēku visi iepriekšējie Ministru padomes lēmumi šajos jautājumos attiecībā uz nepamatoti represētajiem.”

Un vēl pie 4.punkta: “Uzdot saskaņot ar…”

A.Grūtups: Zaščerinska kungs, mēs jau praktiski vienojāmies ar jums par šādu redakciju, tāpēc tā nav iekļauta. “Sakarā ar šā likuma pieņemšanu uzdot valdībai saskaņot savus lēmumus, kuri attiecas uz represētajiem un administratīvi izsūtīto mantiskajām tiesībām, ar šiem likumiem…”, jā, tāds projekts bija.

J.Zaščerinskis: Tas nav iestrādāts…

A.Grūtups: Tas vēl nav iestrādāts, taču es domāju, ka nevajadzētu šobrīd pateikt, ka tie zaudē spēku, jo tad tie arī pārstāj darboties, un kādu laiku būs zināma nenoteiktība. Taču varētu uzdot valdībai saskaņot savus iepriekšpieņemtos lēmumus, kuri attiecas uz represēto mantiskajām tiesībām, ar šiem likumiem. Tāds varētu būt formulējums.

Priekšsēdētājs: Grūtupa kungs, vai jūs domājat, ka šis pants varētu atrasties tajā vietā, kuru ierosina deputāts Zaščerinskis?

A.Grūtups: Tas varētu būt 4.punkta, teiksim, 6.apakšpunkts.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mēs vēl padiskutēsim par to, bet tad tas tiek ietverts iekšā no stenogrammas. Vai jūs vēl formulēsit redakciju?

Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Pilnībā atbalstu deputāta Zaščerinska priekšlikumu, jo nedabīga ir tāda situācija, ka cilvēks, kuram ir ne tik vien atņemts īpašums, bet kurš ir arī represēts– tātad bijis vai izsūtījumā, vai atradies ieslodzījumā –, ka viņam faktiski mazākā mērā tiek atdotas šīs īpašuma tiesības vai arī mazākā mērā tiek izmaksāta kompensācija.

Tomēr šeit atkal rodas jautājums. Es, būdams jurists praktiķis, uzreiz redzu iespējamo strīdu un konfliktu, proti, neskaidrību. Tātad pie mums, juristiem, griezīsies bezgala daudz personu, kuras jau kopš 1989.gada ir saņēmušas kompensāciju– šos nožēlojamos 3000 rubļu. Šobrīd nožēlojamos 3000! Un viņas mums, dabiski, jautās: “Bet kā tad ir ar mani?” Redziet, tā tantiņa, kas iesniegusi tagad vai pirms pusgada iesniegumu, viņa tagad saņems kompensāciju atbilstoši mums šodien pieņemtajiem likumiem, vai ne? Tātad pilnā apmērā. Bet, lūk, es saņēmu tikai 3000 rubļu. Ko man darīt? Godātais referent un godātie kolēģi, kā mēs izkļūsim no šīs situācijas, ja gribēsim būt taisnīgi?

A.Grūtups: Jā, Lagzdiņa kungs, es domāju, ka šie jautājumi tik un tā būs jārisina likumam par kompensācijām, bet acīmredzot tad ir jāpārskata arī šie 1988. un 1989.gada valdības lēmumi atbilstoši citiem nosacījumiem, lai tie atbilstu šiem likumiem, bet, runājot par kompensācijām, jāteic, ka pagaidām ar šiem likumiem mēs vēl nevienam neesam iedevuši kompensāciju vai nosaukuši tās apjomu. Mēs esam tikai pateikuši, ka to regulēs atsevišķi likumi, bet vēl neesam pateikuši, ka viņam būs trīsreiz vai piecreiz vairāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Cienījamais Grūtupa kungs, es izteikšos saistībā ar Zaščerinska priekšlikumu. Vai šeit neiznāks uzreiz kaut kāda pretruna ar 4.punkta 2.apakšpunktu, kur ir runa par to, ka Ministru padomei ir uzdevums izstrādāt un iesniegt likumprojektu par kompensācijām? Ja mēs šeit mēģināsim vēl kaut ko ielikt iekšā un tajā pašā laikā paredzam tālāk arī likumprojektu “Par kompensācijām”… Manuprāt, tas būtu lieki, un šo problēmu vajadzētu atrisināt tieši saistībā ar šādu likumprojektu– gan ar iepriekšējo, gan arī saistībā ar šo.

A.Grūtups: Jā, jā, arī es tieši tā domāju, ka to šajā situācijā varēs vienādot jeb vienlīdzināt tikai likums par kompensācijām. Taču tur ir vēl arī citas nianses. Varbūt valdība tomēr lai pārskata savus lēmumus atbilstoši šiem likumiem, un tas, manuprāt, būtu lietderīgi.

Priekšsēdētājs: Mums vajadzēs balsot par to, vai mēs iekļaujam šādu jaunu 4.pantu ar norādījumu, ka vajadzētu pārskatīt arī iepriekšējos likumus. Varbūt jūs, Grūtupa kungs, varat vēlreiz formulēt šo kompromisa redakciju, kas jums bija?

A.Grūtups: Jā, jautājums būtu tāds, ka 4.punkta 6.apakšpunktā mēs, teiksim, uzdotu valdībai līdz 1991.gada 1.decembrim saskaņot valdības lēmumus, kuri regulē represēto un administratīvi izsūtīto mantiskās tiesības, ar pieņemtajiem likumiem.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs darīsim to 6.apakšpunktā, nevis atsevišķā pantā?

A.Grūtups: Jā, 6.apakšpunktā, jo arī valdībai uzdodam vienkārši pakoriģēt savu likumdošanu, bet visus pārējos jautājumus noteiks likums par kompensācijām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Cienījamais Grūtupa kungs! Vai tomēr nebūtu labāk to ietvert nevis kā atsevišķu apakšpunktu, bet apvienot ar otro, kur ir šis uzdevums par kompensācijām, un pie tā, teiksim, varētu pielikt klāt šo tekstu, lai to saistītu kopā. Citādi tie izdalīsies ārā it kā divas atsevišķas lietas. Viena lieta– ka vajag savest kārtībā, un otra– ka šeit ir…

A.Grūtups: Jā, mēs varam papildināt ar palīgteikumu, jo arī tur ir minēts 1.decembris, tā ka tur tas viss būtu normāli.

Priekšsēdētājs: Tas būs papildinājums pie 2.apakšpunkta.

A.Grūtups: Jā, pie 2.apakšpunkta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaščerinski!

J.Zaščerinskis: Grūtupa kungs, ja es pareizi sapratu jūsu formulējumu, tad tas tomēr neatrisina to problēmu, ko teica Lagzdiņa kungs, par tiem, kuriem kompensācija jau ir izmaksāta.

A.Grūtups: Redziet, tas viss ir mūsu rokās, kad apspriedīsim likumu par kompensācijām. Ja mēs likumā par kompensācijām iekļausim normu, ka šī starpība attiecībā uz agrāk saņemto ir jākompensē, tad tā arī būs. Ja mēs tad atkal diskutēsim un teiksim, ka tikai turpmāk…

J.Zaščerinskis: Paldies. Sapratu.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs pieņemam šo papildinājumu 2.punktā kā palīgteikumu, bet par to balsosim tad, kad balsosim par 4.punktu kopumā. Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Man liekas, ka 4.punktu un 5.punktu vajadzētu sākt ar vārdu “uzdot”, jo te republikas Augstākā padome nolemj…

A.Grūtups: Jā.

V.Eglājs: Tomēr man ir tāds jautājums. Šeit, 4.punktā, ir minēti konkrēti termiņi– 1.decembris, 10.decembris, 1.janvāris. Vai šie termiņi kaut kādā mērā ir jau iepriekš saskaņoti ar valdību?

A.Grūtups: Mēs to skaņojām ar Ministru padomes Juridisko daļu. Un šie termiņi ir ietverti pēc viņu ierosinājuma, lai viņi varētu paspēt to izdarīt. Tāda ir doma. Tā ka šeit tomēr ir vajadzīgs zināms laiks, lai varētu izstrādāt labojumus un nolikumu, ko iesniegt mums. Tātad tas ir saskaņots ar Ministru padomes juridisko dienestu.

V.Eglājs: Jo mums bija lēmums par 15.jūliju, tas ir citā vietā, un līdz šim laikam vēl nav īsti… Tā ka tie termiņi… Paldies.

A.Grūtups: Jā, es to zinu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 4.punktu būtībā jau nebija neviena iebilduma, un tad par šo 2.punkta redakciju balsot nav vajadzības, jo mēs balsosim par lēmumu kopumā.

Atgriezīsimies, lūdzu, vēl pie 3.punkta par šiem diviem variantiem.

A.Grūtups: Es varu to nolasīt, jo deputāts Plotnieks jau ir iesniedzis papildinājumu deputāta Ābiķa variantam. Tātad tas varētu skanēt tā: “Īrnieki, kuri ir iemitināti, ir zinājuši vai arī varējuši uzzināt par namīpašuma namīpašnieka gribas izpausmi atjaunot savas īpašuma tiesības…”, tātad “zināja vai varēja uzzināt par namīpašnieka gribas izpausmi atjaunot savas īpašuma tiesības”. Un tas ir fakta jautājums, kā mēs sakām, jo izlikšana iespējama tikai ar tiesas palīdzību, tātad to varētu konstatēt tiesa. Taču tas ir balsošanas jautājums…

Priekšsēdētājs: Mēs jau izteicām motīvus par Ābiķa kunga un par Plotnieka kunga ieteiktajiem variantiem. Un, protams, ir grūti pateikt, kādā kārtībā par tiem balsot. Pieņemsim, ka Ābiķa kunga variants ir pirmais, un tad balsosim par Plotnieka kunga redakciju.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim vispirms par Ābiķa kunga piedāvāto redakcijas variantu, jo tas bija pirmais. Grūbes kungs, es tiešām nedzirdu, ko jūs runājat no zāles gala. Lūdzu, atnāciet, ja ir kāds jautājums par procedūru, un pasakiet to mikrofonā!

G.Grūbe: Es atvainojos, es gribēju izlabot balsojumu, es esmu nevis “pret”, bet “par”, jo es nobalsoju “pret”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu rezultātu. 47– par. Un tagad, lūdzu, balsosim par Plotnieka kunga piedāvāto redakciju… Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Potnieks: Es ļoti atvainojos, bet es nepiedāvāju alternatīvu redakciju. Es šajā grozījumā piedāvāju ieviest tikai atrunu, ka īrnieks zināja vai tam vajadzēja to zināt, līdz ar to cilvēks, kurš vienkārši ir nokļuvis… Šobrīd man jau ir sūdzības no cilvēkiem, kas izdarījuši dzīvokļa apmaiņu, absolūti nezinādami, ka viņi nokļūs mājā, kura tiek atbrīvota bijušajam īpašniekam, un viņi neko tur nevarēs darīt.

Priekšsēdētājs: Jā, Plotnieka kungs, deputātiem bija uzskats, ka tā ir alternatīva redakcija, un es tur neko nevaru darīt. Tāpēc mums būs jābalso vai nu tā, vai tā.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Ja jau Plotnieka kungam balsošanas laikā deva vārdu, tad arī es atļaušos izteikties. Es tomēr gribētu uzklausīt Birkava kunga argumentus, jo šo Plotnieka kunga piedāvājumu praksē atrisināt būs neiespējami.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt tomēr neuzklausīsim vairs argumentus, jo man liekas, ka tie, vismaz lielākajai daļai, ir skaidri. Lūdzu, balsosim par Plotnieka kunga piedāvāto tekstu. 17– par. Esam izvēlējušies iepriekš nobalsoto redakciju.

Lūdzu, par 5.punktu.

A.Grūtups: 5.punktā nav nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Par 5.punkta 2.apakšpunktu, ja drīkst. Man vispirms ir jautājums: uz ko attiecas šis apakšpunkts– vai uz visiem īrniekiem vai tikai uz tiem, kuri tiks izlikti no šā nama? Vispirms ir tāds jautājums, un pēc tam es varbūt došu savu priekšlikumu.

A.Grūtups: Principā to vajadzētu acīmredzot attiecināt tieši uz tiem, kuriem draud šāda izlikšana, jo tas ir nereāli apgādāt visus– simtus un tūkstošus īrnieku– ar zemes gabaliem. Un diez vai tas arī kādreiz būs vajadzīgs. Teorētiski to var pieņemt.

A.Punovskis: Paldies. Tādā gadījumā varbūt vajadzētu ielikt iekšā vienu vārdu, ka tas attiecas uz izliekamajiem īrniekiem, tas ir, uz dzīvokļu apstākļu uzlabošanas uzskaitē uzņemtajiem un izliekamajiem īrniekiem. Es šo redakciju vēl nevaru precīzi pateikt, bet tas ir…

Un otrais. Man tomēr ir priekšlikums izstrīpot vārdu “pirmkārtas” tamdēļ, ka šajā likumā nevajadzētu noteikt kārtību, kādā cilvēki tiek apgādāti ar zemes gabaliem individuālo dzīvojamo māju celšanai. Iespējams, ka pirmām kārtām tomēr vajag piešķirt zemesgabalus tiem, kuri dzīvo avārijas mājās; varbūt ka tos vajag piešķirt daudzbērnu ģimenēm un tā tālāk. Tas tomēr ir cits likums, un tas ir pašvaldības kompetences jautājums.

A.Grūtups: Jā, es piekrītu abiem papildinājumiem. Tik tiešām mēs iepriekšējos gados pārāk aizrāvāmies ar tādiem jēdzieniem kā, piemēram, “pirmkārtas”, “ārpuskārtas”, un rezultātā nebija nekādas kārtas. Varbūt tiešām tas tur tā ir vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Arī pārējie piekrīt šiem labojumiem. Paldies. Lūdzu, deputāt Blažēvič!

J.Blažēvičs: 5.1.punkts. Man vispirms ir jautājums: sakiet, lūdzu, vai šajā gadījumā pašvaldībām absolūti visur ir jāpieprasa– gan tiesā, gan notariātā, gan arhīvā visi šie dokumenti, lai varētu uzzināt, vai tā ir? Tātad ir jāpieprasa absolūti viss reģistrs? To prasīs īrnieki, to prasīs īpašnieki un to prasīs pašvaldības. Tad būs jāveic dubults darbs…

A.Grūtups: Blažēviča kungs, es domāju, ka šo jautājumu precīzi noregulēs nolikums par denacionalizāciju, jo denacionalizācija attieksies uz pašvaldībām. Tā ka tur, cik es zinu, šis darbs lielā mērā jau ir veikts. Arī Ventspils rajonā tas darbs ir veikts. Man tas ir zināms, jo man to paziņoja izpildkomitejas priekšsēdētājs Krists Skuja par visiem; tā ka viņiem tas ir zināms. Ventspilī jau ir pilnīgi absolūti dati. Mēs to esam vienkārši ierakstījuši tāpēc, lai pašvaldības jau gatavojas, kamēr vēl tiks pieņemts un publicēts nolikums. Lai tās jau gatavojas.

J.Blažēvičs: Es jums uzdevu jautājumu, jo es zinu situāciju, un tāpēc šajā sakarībā es piedāvāju šo 1.punktu izsvītrot.

Priekšsēdētājs: Jā, 1.apakšpunktu. Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Par 2.apakšpunktu vai arī par visa 5.punkta nosaukumu. Mēs tikpat labi varētu rakstīt: “Pagastu, pilsētu, pilsētu rajonu pašvaldībām, kā arī PSRS, Krievijas, Ukrainas un citu republiku valdībām…” sakarā ar namīpašumu denacionalizēšanu nodrošināt likumīgajam īpašniekam dzīvokļa apstākļu uzlabošanu, jo uz dzīvokļa apstākļu uzlabošanu, starp citu, kādreiz bija šādas ļoti garas rindas, kur sastājās pārsvarā bijusī nomenklatūra– gan rūpnīcu priekšnieki, gan dažādi galvenie inženieri. Es to ļoti labi zinu, jo kādreiz strādāju Galvenajā arhitektūras pārvaldē, arī Pilsētu projektēšanas institūtā. Un zem šā nosaukuma viņi no trīsistabu dzīvokļa aizgāja uz Ministru padomi celt četristabu dzīvokli. Un man ir jautājums: vai šeit aiz vārda “īrnieki” nevajadzētu ielikt to, kam ir uzturēšanās tiesības Latvijā. Jūs saprotiet, šie īrnieki ir atkal tādi… Mēs taču jau likumdošanā par kooperatīvo dzīvokļu privatizēšanu ieviesām tādu pantu, ka tiem, kuriem nav šādu tiesību, tiem šie dzīvokļi pusgada laikā būs jāpārdod Latvijas Republikas pilsoņiem. Tātad šeit ir jautājums– kas tie ir par īrniekiem? Vai arī mums ir jānorāda, ka tikai tiem īrniekiem, kuriem būs šīs uzturēšanās tiesības. Ja viņiem nebūs šo uzturēšanās tiesību, tad par viņiem rūpēsies, piedošanu, nevis pagasts, bet PSRS valdība. Un tas ir skaidri jāieraksta.

A.Grūtups: Man nav nekādu iebildumu pret tādu ierakstu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Paldies. Es runāšu par 5.4.punktu, ja drīkst. 5.punkta 4.apakšpunkta beigu daļā ir teikts, ka likumīgi atdotā nama īpašnieks ir gatavs veikt šādu remontu… Nav īsti skaidrs, kā šo gatavību var apliecināt. Ja īpašnieks atnāk un saka: “Es esmu gatavs!”, vai ar to vien pilnīgi pietiek? Es ierosinātu uzrakstīt skaidri un gaiši: “likumīgi atdotā nama īpašniekam ir jāpierāda, ka viņš ir gatavs veikt šādu remontu”. Un tas nozīmē, ka viņam ir jāpierāda savs finansiālai stāvoklis, iespējas iegūt materiālus un tamlīdzīgi.

A.Grūtups: Jā, es piekrītu.

A.Punovskis: Pretējā gadījumā no dzīvokļiem tiek izlikti cilvēki, bet tie stāv tukši. Es atvainojos, arī attiecībā uz 5.punkta 1.apakšpunktu es kā pašvaldības pārstāvis uzskatu, ka šim punktam ir jāpaliek, jo pašvaldībai vajadzētu apzināt savus namīpašumus.

A.Grūtups: Jā, arī es nekā slikta neredzu šajā apzināšanā un attiecībā uz jūsu priekšlikumu par šo pierādīšanu man nav nekādu iebildumu. Tā līdz šim tas noticis arī tiesā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Zeltkalne!

B.Zeltkalne: Piekrītot Kiršteina kunga priekšlikumam, kas zināmā mērā sasaucas arī ar kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju, es tomēr no 2.punkta lūgtu izņemt šo apstākļu uzlabošanas uzskaiti, jo mums nepastāv šādas apstākļu uzlabošanas uzskaites, tā, kā saka, jau pieder pagātnei. Mums gan rindas vēl ir saglabājušās, bet nav tādas… Un, ja mēs ejam un likvidējam šīs rindas, tad varbūt nevajag tomēr iestrādāt šādu normu, ja bez tās varētu iztikt…

A.Grūtups: Jā, es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Tas jau bija saskaņā ar Kiršteina kunga ierosinājumu.

A.Grūtups: Mēs no likuma izņēmām ārā šo uzskaiti.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs neesam vienojušies tikai par deputāta Blažēviča izvirzīto priekšlikumu– svītrot 5.punkta 1.apakšpunktu. Par to vajadzētu balsot. Vispirms balsosim par deputāta Blažēviča redakciju bez šā 1.apakšpunkta un tad par redakcijas komisijas piedāvāto variantu ar visiem pieciem apakšpunktiem.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1.apakšpunkta svītrošanu. Lūdzu. 24– par.

Un tagad, lūdzu, balsosim par redakcijas komisijas piedāvāto 5.punktu. Lūdzu. Par– 66. Jā, ar visiem attiecīgajiem labojumiem, par kuriem mēs jau vienojāmies mutiski.

6.punkts.

A.Grūtups: Par 6.punktu nav nekādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Un 7.punkts.

A.Grūtups: Ir vēl viens papildu punkts līdzšinējam 7.punktam, un tad tas būtu 8.punkts. Te ir deputāta Rikarda un deputātes Marjašas abu kopā iesniegtais priekšlikums. Tas lasāms 393.dokumentā un acīmredzot jau ir izplatīts: “Uzdot Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu komisijai līdz 1991.gada 30.novembrim iesniegt izskatīšanai Augstākajā padomē Latvijas Civillikuma sadaļu par mantošanas tiesībām.”

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man katrā ziņā jāatvainojas sēdes vadītājam un arī kolēģiem par to, ka es gribu ierosināt drusciņ citādākā redakcijā šo Marjašas kundzes un Rikarda kunga priekšlikumu, jo jautājums par Civillikuma sadaļu par mantošanas tiesībām ir ļoti būtisks. Un mani ļoti interesē, kāda tā izskatīsies mūsu pašreizējā Civilkodeksā un arī vispār pats princips, kā šeit atjaunos mantošanas tiesības. Tāpēc es ierosinātu varbūt šo 7.punktu izteikt drusciņ citādākā redakcijā. Un konkrēti: “Uzdot Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu komisijai līdz 1991.gada 15.novembrim…” (tātad seko labojums– pārcelt no 30. uz 15.novembri) “…iesniegt izskatīšanai Augstākajā padomē Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma darbības atjaunošanas kārtību.”

Un paskaidrojums. Lai nebūtu tāda situācija, ka mēs gribam šo Civillikumu izmantot tikai tādā formā, ka mums kāda atsevišķa norma patīk un mēs to kaut kur ieviešam, bet patiešām vajadzētu runāt par to, lai viss noritētu noteiktos termiņos. Lai Augstākajai padomei tiktu iesniegts, kādā veidā atjaunosim šo 1937.gada Civillikumu pilnā apmērā. Bez šaubām, šeit varētu būt runa par attiecīgu pantu piemērošanu, tomēr šādam grafikam ir jābūt, kādā veidā mēs to izskatīsim. Pretējā gadījumā mēs gribam redzēt tikai šo mantošanas daļu, bet es varbūt gribu redzēt vēl citu daļu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet savu redakciju rakstiski! Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Es paguvu aprunāties ar Civillikuma izstrādāšanas darba grupas vadītāju profesoru Vēberu, un viņa darba grupas koncepcija ir atjaunot 1937.gada Civillikumu, taču to nevar atjaunot tieši, jo ir vajadzīgs pamatīgi izstrādāts ievadlikums, kas izietu cauri vairāk nekā tūkstoš pantiem, nosakot to piemērošanas kārtību.
Bez tam divas sadaļas mums faktiski ir sagatavotas jau trešajam lasījumam, bet līdz šim tas nav ietverts mūsu darba kārtībā. Arī tās var sagatavot, jo tās bāzējas uz Latvijas 1937.gada Civillikumu, taču te ir jāņem vērā visi līdz šim Augstākās padomes pieņemtie likumi. Tādēļ, nesasteidzot šo darbu, tas tomēr ir jāpadara šogad, tāpēc es ierosinātu pagaidām balsot par šo punktu tādu, kāds tas ir iedots Marjašas kundzes un Rikarda kunga priekšlikumā, bet Civillikuma kopējo atjaunošanu vajadzētu pabeigt līdz… Ne atjaunošanu, bet ievadlikuma un koncepcijas sagatavošanu līdz gada beigām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Es neesmu tikko runājis ar profesoru Vēberu, bet, teiksim, spriežot pēc iepriekšējām sarunām, kas mums ir notikušas, profesors Vēbers būtībā prasa, lai tiktu slēgts līgums, jo tas ir saistīts ar ievērojamu naudas summu. Būtībā viņš uzskata arī to, ka 1937.gada Civillikumu tieši atjaunot nevar, tas tad ir jādod jaunā redakcijā, piemērojot to jau šodienas konkrētajiem apstākļiem. Vismaz pirms mēneša mūsu sarunā viņš teica, ka šim darbam ir vajadzīgs vismaz gads.

Priekšsēdētājs: Bet kāds ir jūsu priekšlikums par mūsu lēmumu?

A.Endziņš: Šinī gadījumā, runājot par to, ko ierosina Grūbes kungs, ka vajadzētu noteikt šo kārtību… Ziniet, tas ir tā– to var pieņemt, bet var arī nepieņemt, tam nekādas būtiskas nozīmes šinī gadījumā nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Jundzi!

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties, mans kolēģis un deputāts Grūbe principā bija pret šo mantinieku loka paplašināšanu, un tāpēc savukārt arī citi deputāti balsoja pret šā likuma pieņemšanu un bija spiesti balsot tā pieņemšanu trešajā lasījumā. Un tagad Grūbes kungs– es nezinu, vai viņš to dara apzinoties vai neapzinoties,– faktiski šo ļoti vērtīgo Marjašas un Rikarda priekšlikumu vispār grib norakt, jo, kā mēs dzirdējām arī no kompetentiem Likumdošanas jautājumu komisijas pārstāvjiem, tas, ko Grūbes kungs ierosina, it kā tādu ļoti pievilcīgu priekšlikumu– līdz 15.novembrim… Es baidos, ka tas var būt nākamā gada 15.novembris, jo tas nav realizējams ne mēneša, ne divu mēnešu laikā. Tāpēc tādā redakcijā, kā to ierosina Marjašas kundze un Rikarda kungs– līdz 30.novembrim, tikai vienu sadaļu par mantošanas tiesībām var izstrādāt, un pamatā, kā mēs dzirdējām, uz 1937.gada Civilkodeksa bāzes tas ir reāli izdarāms, tāpēc es aicinātu par to arī balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Par Grūbes priekšlikumu. Atklāti sakot, es arī ar visu sirdi gribētu, lai, rīt no rīta pamostoties, vairs nebūtu spēkā kopš to pieņemšanas brīža visu Kirhenšteina valdības dekrētu, bet sāktu darboties Civillikums. Tomēr ar prātu es saprotu, ka tas nav iespējams, ka ir vajadzīga reforma visās civiltiesiskajās attiecībās, un arī Civillikums ir atjaunojams tikai pa daļām, jo tas ir pārāk liels. Un tā kā tieši šī mantošana… Jau veselu gadu ir runa par to, ka mantošanas tiesību sadaļa, kas sastāv no mazliet vairāk nekā 400 pantiem, ir atjaunojama, tomēr darbs pie tās uz priekšu nekust. Ja mēs ņemsim kaut vai tikai vienu sadaļu– “Mantošanas tiesības”– un uzliksim tās sagatavošanas termiņu līdz 30.novembrim, tad jau kaut ko reāli būsim izdarījuši, un tāpēc es aicinātu tomēr nepievienoties Grūbes priekšlikumam, bet balsot par šo priekšlikumu.

A.Grūtups: Jā, arī man liekas, ka vajag balsot.

Priekšsēdētājs: Deputāts Grūbe vēl grib izteikties.

G.Grūbe: Es gribētu Jundža kungam pateikt tikai to, ka es nebūt nenoraidu šo piedāvājumu par 30.datumu, bet es piedāvāju patiešām tikt skaidrībā, kurš šis datums būs, jo es tomēr praktiski strādāju ar Zemes komisiju un man tomēr ir svarīgi zināt, kad un kādas normas tiks atjaunotas, lai mēs varētu kaut cik plānot darbu. Bez tam pašu faktu, ka uz 30.datumu var piedāvāt šo gatavo redakciju, bez šaubām, mans priekšlikums neizslēdz, taču es saprotu, ka mūs šobrīd interesēs tikai šī mantošanas daļa un mēs ar to gribam arī beigt. Turklāt tas nav korekti, jo, runājot arī par pilsētas zemes reformu, ja mēs ar rītdienu vai šodienu nolemsim, ka īpašums tiek atjaunots, tad pašreizējā Civilkodeksā nav nevienas normas, kas regulē zemes pirkšanu un pārdošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Buķele!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Manī rada neizpratni tas, ka Endziņa kungs apstrīd šo Civilkodeksa atjaunošanu. Augstākās padomes Prezidijs izveidoja šo darba grupu, kuru vada profesors Vēbers, bet tā taču ir darba grupa(!), tur nav tikai viens profesors, un tur par atsevišķām nodaļām ieinteresētie cilvēki jau ir sameklējuši attiecīgi juristus, kuri ar šiem jautājumiem var strādāt. Turklāt ir paredzēti arī līdzekļi– arī tas bija Prezidija lēmumā –, un tad man atliek tikai neizpratne par to, kāpēc Likumdošanas jautājumu komisija nav šo līgumu oficiāli noslēgusi, lai attiecīgie cilvēki varētu strādāt. Arī es uzskatu, ka pie tā ir jāķeras un konkrēti jālemj, lai darbs ritētu uz priekšu.

A.Grūtups: Man liekas, kolēģi, ka mēs aizvirzāmies projām no apspriešanas…

Priekšsēdētājs: Jā, mums diemžēl tā gadās, bet deputāti vēl grib pateikt savu vārdu. Tāpēc dosim vārdu vēl arī deputātam Simsonam un deputātam Kehrim. Man liekas, ka tad gan mēs varēsim balsot.

P.Simsons: Es varbūt pārpratuma dēļ strādāju republikas Zemes komisijā kopā ar kolēģi Grūbi, un tāpēc man viņa argumenti liekas apšaubāmi un rodas jautājums: vai mēs, gribēdami sasniegt visu– atjaunot visu Civillikumu kopumā –, nenokavēsim to laiku, ko kolēģis Grūbe tagad ir ieguvis vismaz līdz 30.novembrim? Tas vēl vairāk varētu padziļināt šo problēmu ar mantošanas lietām gan pilsētās, gan laukos. Tāpēc kolēģa Grūbes piedāvājums man liekas ļoti apšaubāms, un es ierosinu par to nopietni padomāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kehri!

O.Kehris: Kolēģi! Es atbalstu deputātes Marjašas un deputāta Rikarda priekšlikumu par nepieciešamību līdz 30.novembrim iesniegt Augstākajā padomē Civillikuma sadaļu par mantošanas tiesībām. Es tiešām piekrītu, ka deputāta Grūbes priekšlikums tikai sarežģītu šīs Civillikuma sadaļas atjaunošanu, taču man ir arī papildu priekšlikums par to, ka līdz 30.novembrim Likumdošanas jautājumu komisijai vajadzētu iesniegt izskatīšanai Augstākajā padomē jau trešajam lasījumam Civillikuma sadaļu par īpašuma tiesībām. Es jums, cienījamie kolēģi, gribu paskaidrot, ka mēs šo jautājumu esam izskatījuši jau apmēram pirms divām nedēļām komisijas sēdē, uzaicinot visas ieinteresētās puses, arī profesoru Vēberu. Mūsu secinājums ir tāds, ka šis darbs tiek darīts gauži, gauži lēnām. Priekšvēsture šeit ir tāda, ka mūsu cienījamie juristi noraidīja likumprojektu par īpašumu, ka tāds vispār būtu vajadzīgs, bet tas notika jau pagājušā gada jūlijā vai augustā, argumentējot ar to, ka strauji tiks izstrādāts šis likums par īpašumu. Šis “strauji” notiek tik ilgi, ka līdz šim mēs vēl neesam to sagaidījuši. Tādēļ pašreizējā brīdī mēs… Es tiešām gribu teikt, ka mums ir ļoti liels nihilisms šajās īpašuma attiecībās, jo atšķirībā no mūsu kaimiņiem, kur ir šie likumi par īpašumu, mums tas netiek nekur regulēts, un tad atsevišķi administrācijas pārstāvji iedomājas to darīt ar savu rīkojumu vai lēmumu palīdzību. Tādējādi šie ir tikai argumenti tam, lai pasteidzinātu un līdz 30.novembrim iesniegtu Civillikuma sadaļu “Par īpašumtiesībām” trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Atbalstot domu, kas ir izteikta Marjašas un Rikarda priekšlikumā, gribu vērst uzmanību uz to, ka šeit redakcija nav korekta, jo Latvijas 1937.gada Civillikumā nav tādas sadaļas “Par mantošanas tiesībām”. Šī sadaļa saucas “Par mantojuma tiesībām”. Tiesa gan, šajā sadaļā par mantojuma tiesībām ir apakšnodaļa “Par mantošanas kārtību”, kas reglamentē šo mantotāju loku, taču es pieņemu, ka šeit ir bijusi doma par sadaļu “Par mantojuma tiesībām”.

A.Grūtups: Labi, labi, tā varētu būt.

Priekšsēdētājs: Jā, redakcijas komisijai to vajadzēs pārbaudīt, lai nebūtu kļūdu mūsu tekstā. Un tagad, tā kā mums šāda panta vispār nav, mums par to jābalso…

Tad būtībā mums ir jādara tā: mums ar relatīvo balsu vairākumu ir jāizvēlas starp deputāta Grūbes un starp deputātu Marjašas un Rikarda variantu, jo šie ir divi dažādi piedāvājumi. Ja mēs par vienu no tiem nobalsosim, tad varēsim par pantu nobalsot arī kopumā. Arī Kehra kunga priekšlikumu? Es gan tur nedzirdēju nekādu priekšlikumu. Tur bija? Par īpašuma tiesībām? Tad mēs ar to papildināsim Marjašas kundzes variantu, ja? Protams, tad, ja mēs par to nobalsosim, bet nu ir jāizvēlas starp šiem diviem, un tad skatīsimies tālāk. Vispirms acīmredzot balsosim. Jā, te ir grūti pateikt, kurš ir radikālākais… Pieņemsim, ka deputāta Grūbes variants, kā to raksturoja deputāts Jundzis, ir ļoti radikāls, un balsosim par to vispirms. Un tad balsosim par deputātu Marjašas un Rikarda variantu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu pārreģistrēties. Rezultātu! 97… 98. Lūdzu, balsosim par deputāta Grūbes piedāvāto 7.panta redakciju. 18– par.

Un tagad balsosim par deputātes Marjašas un deputāta Rikarda piedāvāto 7.punkta redakciju. Lūdzu. 74– par. Līdz ar to mēs varam apspriest, ar ko un kādā veidā šo redakciju papildināt vai mainīt.

Lūdzu, deputāt Kehri!

O.Kehris: Mana papildinājuma būtība bija tāda, ka varētu turpināt šo tekstu un tātad tāpat līdz 30.novembrim iesniegt Latvijas Republikas Augstākajā padomē Civillikuma… laikam tā sadaļas “Par īpašumtiesībām” trešo lasījumu, jo divi lasījumi jau ir pieņemti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūtup, komentējiet!

A.Grūtups: Es domāju, ka tam var piekrist, jo otrajā lasījumā tas ir pieņemts. Tātad es domāju, ka to var sagatavot trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Tādā gadījumā šeit nevajadzētu norādīt īpašumtiesības, jo mums ir divi bloki, kuri otrajā lasījumā gāja kopā: īpašumtiesības un arī izmaiņas saistību tiesībās … Tā ka šeit būtībā varētu uzdot iesniegt, jo patiesībā šis darbs ir jau gatavs un izdarīts. Taču šīs izmaiņas Civilkodeksā trešajā lasījumā, kas jau iepriekš bija izskatīts… Nevajadzētu norādīt, vai tās ir īpašumtiesības vai kādas citas.

A.Grūtups: Jā, skaidrs.

Priekšsēdētājs: Mēs taču vienojāmies, ka šis papildinājums der. Arī Marjašas kundze ar Rikarda kungu tam piekrīt.

A.Grūtups: Jā, te jau nav ko balsot.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mēs balsosim par šo 7.punktu, faktiski tā iekļaušanu jau likuma tekstā, jo mēs to izvēlējāmies. Apstiprināsim to tādā variantā, par kādu mēs tikko vienojāmies. Lūdzu.

A.Grūtups: Par 7.punktu mēs jau nobalsojām.

Priekšsēdētājs: Nē, mēs faktiski izvēlējāmies vienu variantu, bet mēs nebalsojām par to kā tādu, lai iekļautu tekstā. Es gan nezinu, vai tas formāli ir vajadzīgs vai nav, bet nu nobalsosim, jo mums tā vēl nebija iekšā. Mēs izvēlējāmies variantu un…

Lūdzu, balsosim. Par– 68, tātad pieņemts. Katrā ziņā vienmēr labāk tomēr ir nobalsot nekā pēc tam, ja kaut kāda formalitāte nav izdarīta, domāt, ko darīt tālāk.

Un vēl par 7.punktu– par likuma spēkā stāšanos ar tā pieņemšanas brīdi.

A.Grūtups: Tas tagad būtu 8.punkts.

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir 8.punkts. Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Es ierosinātu, ka šis lēmums stājas spēkā ar tā publikācijas brīdi, jo tur ir vairāki jautājumi, kas attiecas uz pašvaldību rīcību, un, es domāju, lai nebūtu neizpratnes par to periodu, kamēr šis lēmums nonāks līdz pašvaldībām, lai tās nesastrādātu tādas lietas, ko nedrīkst, tad tam vajadzētu stāties spēkā ar publikācijas brīdi.

Priekšsēdētājs: Jā, tas būtu pieņemams priekšlikums. Lūdzu, deputāt Jundzi!

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, es jūs gribētu aicināt maksimāli atteikties vispār no šādas kārtības, kad kāds lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Mums ir labi, mēs, kuri esam klāt, te vēl zinām, bet tie deputāti, kuri, kā saka, ir ārpus šīs zāles, tie varbūt nezina, nemaz nerunājot par pašvaldībām, nerunājot par valdību, nerunājot par tiem, kuriem šie lēmumi pēc tam būs jāpilda. Tāpēc tas varētu būt tikai viens no tūkstoš gadījumiem, kad lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, un es aicinātu vispār…

A.Grūtups: Vai par to vispār nevajag runāt, ja? Par tādu punktu, ja? Tātad paliktu “vispārējā kārtībā”.

Priekšsēdētājs: Tad vispār vajag svītrot šo 8.punktu, es tā sapratu no deputāta Jundža teiktā. Deputāt Endziņ, Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamie deputāti! Šinī gadījumā mums tad ir jāatgriežas atpakaļ pie 1.punkta, kur ir noteikta arī likuma spēkā stāšanās ar tā pieņemšanas brīdi. Par otro likumu ir noteikts, ka tas stājas spēkā tikai ar 1.janvāri, turpretī šinī gadījumā tad 1.punktā vajag norādīt vai nu publicēšanas brīdi, vai… Jo tas viss ir saistīts kopā, un te ir, kā jau norādīja, teiksim, arī saistības ar pašvaldībām kā tādām. Tad varbūt arī šī pretruna ir jānovērš.

A.Grūtups: Skaidrs! Dabiski, ka šim likumam ir jāstājas spēkā vienā laikā ar to…

Priekšsēdētājs: Jā, tur nav nekādu problēmu.

A.Grūtups: Jā, es domāju, ka “vispārējā kārtībā” paliek– publikācija un vēl šis termiņš.

Priekšsēdētājs: Jā, tad mēs varam balsot kopumā. Lūdzu, zvaniet! Vēl vārds deputātam Blažēvičam.

J.Blažēvičs: Par balsošanas motīviem. Grūtupa kungs! Un es lūgtu arī pārējos padomāt. Ja paskatās, tad mēs redzam, ka ļoti daudzos lēmumos, arī 5.punktā, ir teikts: “apzināt”, “risināt”, “sekmēt” un tā tālāk… Mēs visur rakstām par pašvaldībām ļoti deklaratīvi. Es ļoti lūgtu paskatīties pašvaldību likumus, tur ir daudz kas rakstīts, un, ja ir iespējams, tad juridiski korekti ierakstīt šādas normas. Paldies.

A.Grūtups: Jā, paldies!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! 96… labi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma pieņemšanu. 89… 90– par un 3– atturas. Lēmums ir pieņemts. Paldies, Grūtupa kungs!

Pirms pārtraukuma vārds deputātam Daudišam. Vēl ir divas minūtes laika.

I.Daudišs: Cienījamie kolēģi! Mēs vakar vienojāmies, ka šodien noklausīsimies enerģētikas ministru Lazdiņa kungu. Viņš bija komandējumā, šorīt no rīta atgriezās, un es ar viņu runāju. Šodien pēcpusdienā ir Ministru padomes sēde, bet pulksten 18.00 (viņš ir vienojies jau iepriekš) būs preses konference par šiem pašiem jautājumiem. Šajā sakarībā viņš lūdza viņa informāciju uzklausīt nākamo otrdien.

Priekšsēdētājs: Varam, ja? Paldies. Sekos pārtraukums.

(Pārtraukums)