Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1991.gada 30.oktobra sēdes stenogramma Vakara sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.2006., Nr. 40 (3408) https://vestnesis.lv/ta/id/129899

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Frakciju viedokļi

Vēl šajā numurā

09.03.2006., Nr. 40 (3408)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1991.gada 30.oktobra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Turpinām šīsdienas sēdi. Saskaņā ar darba kārtības izmaiņām nākošais jautājums ir likumprojekts “Par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijas Republikā”, trešajā lasījumā. Vārds deputātam Ojāram Kehrim.

O.Kehris: Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti, godātie klātesošie! Likumprojektu par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijas Republikā mēs pieņēmām pirms divām nedēļām un ar lēmumu noteicām, ka tas jāizskata šodien. Tādēļ es jums paskaidroju, ka pamatā trešajam lasījumam ir sagatavots 382.dokuments, kurā ir pats likumprojekts.

Tāpat 16.lappusē ir lēmuma projekts par spēkā stāšanās kārtību. Uz četrām lappusēm ir līdz iepriekšējās nedēļas piektdienai saņemtie labojumi un papildinājumi šim likumprojektam.

Bez tam piektdien, kad mēs jau bijām pabeiguši darbu komisijā (varbūt tas notika tieši pulksten 16.00), mēs saņēmām labojumus un papildinājumus uz 14 lappusēm no cienījamā Bērza kunga. Tāpēc šie labojumi un papildinājumi nav ietverti šajā kopīgajā tabulā, bet mēs tos izskatījām šajā pirmdienā un piecus no tiem daļēji ņēmām vērā. Pārējās atsauksmes un argumentēti noraidījumi ir 390.dokumentā. Bez tam vēl pašā pēdējā brīdī saņemtie trīs priekšlikumi ir 389.dokumentā, kurš ir uz vienas lapas, jo ir ļoti īss.

Tādējādi mēs varētu pāriet pie šā likumprojekta izskatīšanas pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, sākam, acīmredzot šis ievadteikums nav komentējams.

O.Kehris: 1.pantā būtībā visi iesniegtie labojumi, proti, Bojāra kunga iesniegtie, ir ņemti vērā, izņemot tos, kas ir noraidīti 390.dokumentā. Būtībā tur ir redakcionāli labojumi, jo ir ņemti vērā Juridiskās pārvaldes ieteiktie labojumi terminoloģijā. Uzskatu, ka šis pants ir balsojams kopumā.

Priekšsēdētājs: Jautājumi? Ieteikumi? Nav. Tādā gadījumā reģistrēsimies un tomēr nobalsosim. Citādi tie deputāti, kuri ir iesnieguši veselu virkni priekšlikumu un nenāk uz sēdēm, pēdējā brīdī var prasīt pārbalsot.

Balsosim par 1.pantu ar tām izmaiņām, kas ir nākušas klāt pēc otrā lasījuma, ņemot vērā priekšlikumus. Rezultāts: 63– par. Pieņemts trešajā lasījumā.

O.Kehris: 2.pantā un 3.pantā būtisku labojumu un priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Kolēģiem? Nav. 4.pants.

O.Kehris: 4.pants ir viens no visbūtiskāk pārstrādātajiem. Plenārsēdes uzdevums ir šo pantu sakārtot, pārskatīt. Veikto darbu jūs redzat dokumentā, kurā esam būtībā ņēmuši vērā deputāta Freimaņa un Āboltiņa priekšlikumus. Būtībā mums ir pašlaik šis virsraksts 4.1. Tāpat ir ņemti vērā deputātu grupas (Krastiņš, Jurševics, Cīrulis, Andrejevs, Gulbis) priekšlikumi. Ir precizēts deputāta Kinnas priekšlikums pāriet no 90 uz 99 gadiem. Nav pieņemts deputāta Bukas priekšlikums vispār svītrot šo pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Man ir jautājums. Kāpēc 4.panta 1.punktā ir noraidīts Bojāra priekšlikums par nekustamo īpašumu tirdzniecību un ar to saistītajiem starptautiskajiem darījumiem, kas ir 3.lapā?

O.Kehris: Šis punkts tika izskatīts gan komisijās, gan iepriekšējā plenārsēdē. Šeit argumenti dalījās. Daļa deputātu, kā deputāts Bojārs, arī speciālisti Spāde un Bluķis, aizstāvēja, ka tas būtu nepieciešams. Turpretī citi deputāti un citi speciālisti, kuru argumentus jūs dzirdējāt iepriekšējā reizē, kā ministrs Āboltiņš, kurus atbalstīja Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Kalniņa kungs, kā arī mūsu konsultanti un padomnieki Neimaņa kungs un Kapša kungs, ir citās domās. Sakarā ar to, kā jūs tur redzat, mēs atstājām tādu redakciju, kāda tā bija otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav.

Balsosim par 4.pantu trešajā lasījumā ar tām izmaiņām, kas ir izdarītas pēc otrā lasījuma. Rezultāts: 65– par. Pieņemts.

5.pants.

O.Kehris: 5.pantā ir ņemti vērā deputāta Plotnieka un deputāta Grūbes priekšlikumi, proti, uzsverot, ka ar ārvalstnieku ieguldījumu iesaistīšanu un kontroli saistītos jautājumus pārzina viena noteikta republikas Ministru padomes pilnvarota institūcija. Citu labojumu un papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ēlertam.

I.Ēlerts: Pašreizējais teksts ir unikāls, jo tajā teikts, ka pārzina viena vārdā neminama vai slepena institūcija. Es saprotu, ka komisija nav spējusi izšķirties, kura institūcija. Tādā gadījumā, ja mums tas nav pasakāms, tikpat labi mēs varam rakstīt, ka pārzina Latvijas Republikas Ministru padome. Ministru padome vienmēr ir tiesīga kādam to uzdot. Es ierosinātu svītrot šos vārdus “viena pilnvarota institūcija”.

O.Kehris: Es ļoti vēlētos paskaidrot cienījamajam deputātam Ēlerta kungam, ka mums šāda redakcija bija pirmajā lasījumā, kur mēs norādījām konkrēti Ārējo ekonomisko sakaru departamentu, bet vairāki deputāti bija pret to. Manuprāt, tie bija pamatoti iebildumi, jo mums priekšā stāv iespējamā valdības reorganizācija. Tad varētu gadīties, ka nebūtu īstas skaidrības. Mēs tajā iepriekšējā reizē atstājām, proti, tieši tā, kā pašlaik iesaka Ēlerta kungs. Bet mēs ļoti atbalstījām Plotnieka kunga un Grūbes kunga priekšlikumus, ka var gadīties situācija, ka Ministru padome vienā gadījumā pilnvaro vienu, otrā gadījumā– citu, trešā– vēl kaut kādu. Un tad ārzemniekiem var nebūt skaidrības, pa kuriem gaiteņiem un pie kā viņiem doties. Tāpēc mēs komisijā atbalstījām to, ka ir jābūt vienai. Ja Ministru padome pilnvaros departamentu pašlaik, ļoti labi, ja sakarā ar struktūras izmaiņām pilnvaros kādu citu, tad būs kāda cita institūcija. Tāpēc mēs aizstāvam pašlaik šo redakciju.

I.Ēlerts: Kehra kungs, es domāju, ka Ministru padome var pilnvarot kādu tikai ar savu lēmumu. Augstākajai padomei ir tiesības nepareizu jeb nepamatotu lēmumu vai citādi atcelt bez kādām grūtībām, ja mēs tā uzskatām.

O.Kehris: Es palieku pie sava. Ja drīkstētu komentēt šo, tad tas nebūtu mūsu funkcijās– nemitīgi varbūt sekot un mēģināt atcelt šo vienu vai otru Ministru padomes lēmumu, ja mēs to uzskatām par nepamatotu. Bet, protams, teorētiski var palikt šāds raksturojums, kā piedāvā Ēlerta kungs. Šis balsojums ir korekts un iespējams. Mēs atbalstām esošo redakciju, jo uzskatām, ka iespējamiem ieguldītājiem no tās būtu lielāka skaidrība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs, jūs par šo pašu pantu?

A.Kiršteins: Pagājušajā reizē bija runa par vienu jautājumu. Es domāju, ka tas bija 4.panta 3.punkts un ka tas parādīsies tālāk, bet es sapratu, ka tas vairs neparādīsies. Runa bija par to, ka atsevišķos gadījumos ar valdības atļauju zemi var piešķirt īpašumā atsevišķām firmām. Šādi paši likuma panti tiek atcelti gan Ungārijā, gan Polijā. Viņiem arī bija šāda situācija. Es atceros, ka mēs runājām: ja Ministru padome uzskata, ka valdība atsevišķos gadījumos… tad viņi ar savu lēmumu to pamato, jo ir uzņēmumi, kuri nedrīkst vispār būvēt, vai ir valstis, kur kādas bankas vai apdrošināšanas sabiedrības neceļ, ja viņiem nav šā nelielā zemes gabala. Tāda runa mums vienreiz bija. Jūs uzskatāt, ka valdība nevar šādas lietas izskatīt?

O.Kehris: Es personiski jūs ļoti labi saprotu. Bet mūsu likuma koncepcija ir– nemainīt to, kas ir nacionālajā likumdošanā par zemi, kur ir fiksēts, ka tā var būt republikas pilsoņu īpašumā, ja kaut kas cits nav paredzēts starpvalstu līgumos. Tātad pašlaik tas ir iespējams, bet diemžēl tikai tādā gadījumā, ja starpvalstu līgumā, piemēram, starp Latviju un Dāniju, tas ir atrunāts. Ja tas nav šādā līgumā, tādā gadījumā ar atsevišķu Ministru padomes lēmumu to nav iespējams izdarīt. Mēs to diskutējot atstājām būtībā izlemšanai nacionālajai likumdošanai par zemi.

Priekšsēdētājs: Ir iespējams balsot par zemi – deputāta Ēlerta piedāvāto redakcionālo variantu bez vārdiem– “viena pilnvarota institūcija” un par to, ko piedāvā redakcijas komisija, jo loģiskos argumentus, kādus izvirzīja pagājušajā sēdē Grūbes kungs ar Plotnieka kungu, jūs tikko dzirdējāt vēlreiz.

Vispirms balsosim par deputāta Ēlerta svītrojumiem.

Tātad– svītrot redakciju un tad– par pilnu tekstu, kāds šeit ir. Balsosim par 5.panta redakciju, kāda šeit ir lasāma. Rezultāts: 43. Mēs esam izvēlējušies šo 5.panta redakciju.

6.pants.

O.Kehris: 6.pantā, mūsuprāt, ir diezgan būtisks viens priekšlikums, kuru diezgan kategoriski izvirza Ārējo ekonomisko sakaru departaments, kas lūdz pārskatīt balsojumu otrajā lasījumā, neskarot 7.pantu, kur mums ir iebalsots viens miljons, proti, ka tikai uzņēmumiem, kuru materiālie un finansiālie resursi pārsniedz vienu miljonu, nepieciešamas šīs speciālās prasības. To nekādā ziņā nepārskatot, viņi iesaka šajā 6.pantā vienu miljonu mainīt ar 300 000, pie viena minot arī to, ka ir jāpiesaka ar vārdu “jāinformē”. Tas nozīmē, ka par jebkuru ārvalsts ieguldījumu, kurš pārsniedz šos 300 000, ir jāizpilda 1.pielikums un jāinformē. Tikai jāinformē. Nav jāprasa atļauja, bet jāinformē par šo ieguldījumu Ārējo ekonomisko sakaru departaments vai mūsu gadījumā tā būtu precīzā tekstā šī “Ministru padomes pilnvarotā institūcija”.

Mēs to speciāli izskatījām komisijā un uzskatām par iespējamu atbalstīt šādu redakciju, lai gan te tekstā ir atstāta iepriekšējā, par kuru ir nobalsots otrajā lasījumā. Mēs uzskatām, ka šeit mainās būtība, ja runa ir par informēšanu, proti, ka ir jāinformē departaments par iespēju veikt vismaz zināmu analīzi.

Priekšsēdētājs: Birkava kungs bija pirmais.

V.Birkavs: Kādas sekas izriet, ja neinformē?

O.Kehris: Acīmredzot pie informācijas tiek saņemta kaut kāda ziņa, ka viņi ir iesnieguši šo 1.pielikumu, tas ir nepieciešams pie reģistrācijas. Bet likums neparedz, ka departamentam vai institūcijai būtu iespējams nepieņemt šo informāciju.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins: Man liekas, ka šeit atkal dominē sociālistiskā likumdošana. Es iedevu šai zviedru firmai, kura būvē, remontē savu pārstāvniecību, aprēķināt 50 dzīvokļu dzīvojamās mājas vērtību, kāda tā būs un kāda tā ir pašreizējās cenās, teiksim, Zviedrijā, Somijā, kaimiņu reģionos. Šādas ēkas vērtība ir četri līdz pieci miljoni dolāru. Saprotiet, tas nozīmē, ka tik smieklīga summa kā viens miljons, ja mēs pāriesim uz šīm pasaules cenām pēc pusgada vai nākošajā gadā, rada atkal veselu rindu birokrātisku procedūru.

Tas pats ir 7.pantā. Jādabū atļauja no Ministru padomes. Kurš būs tas atļāvējs, kurš būs tas aizliedzējs, pie kā jāiet ar vienu miljonu, par kuru nākošajā gadā varēs uzbūvēt nelielas mājas piekto daļu? Jūs pamatojiet to! Kam tas ir vajadzīgs? Kāpēc ne pieci miljardi? Kurš ir noteicis šo vienu miljonu? Es saprastu– 10 miljonus, 100 miljonus! Bet kā ar vienu miljonu dolāru var?!

O.Kehris: Nu, kolēģi, tas varbūt ir ļoti interesants priekšlikums. Bet es gribu atgādināt, ka konceptuāli pirmajā lasījumā mums bija 100 tūkstoši dolāru. Mēs iepriekšējā reizē šo slieksni pārcēlām uz vienu miljonu. Līdz šim mums nav bijuši priekšlikumi, ka būtu jāceļ daudz augstāk. Līdz šim vismaz pirmajos lasījumos parasti lielāks deputātu skaits būtībā prasīja vairāk kontrolēt, nevis mazāk. Mēs būtu varbūt izskatījuši, bet šādu priekšlikumu tiešām neesam saņēmuši. Ja jūs atceraties, ministrs Āboltiņš ar zināmu argumentāciju iepriekšējā reizē aizstāvēja tieši šo miljonu, lai gan bija daudz priekšlikumu šo summu samazināt.

Bet, kas attiecas uz 6.pantu, es domāju, ka pilnā mērā ir iespējams par to balsot. No tā likumprojekta struktūra vai būtība nemainās. To iesniedza Ārējo sakaru departaments, kurš par to atbild, un mēs uzskatījām, ka ir iespējams to ņemt vērā. Bet es uzsveru, ka likumprojekts tā arī paliks noteikti ar šo vienu miljonu. Lai gan es tiešām šeit paskaidroju: ja jūs paskatītos 1.pielikumu (tas nav pārāk garš), jūs zinātu, ka ir ārvalstu firmas, kuras jau būtībā bez prasīšanas iesniedza šo informāciju, uzskatot, ka tā ir nepieciešama. Bet es sapratu, ka mēs varam balsot.

A.Kiršteins: Es aicinu balsot par šā panta svītrošanu, jo mēs vēl pirms dažām dienām nezinājām, kādas ir šīs cenas un kā mainās situācija. Neviens nevarēja paredzēt, ka mēs tik drīz pāriesim arī uz citu norēķinu sistēmu, nevis uz rubļiem.

Priekšsēdētājs: Sakarā ar to, ka Ārējo ekonomisko sakaru departamenta pārstāvja viedokli šobrīd neaizstāv neviens deputāts, par to mums nav jābalso, tas netiek uzturēts spēkā. Mēs varam balsot tikai par šā panta apstiprināšanu vai svītrošanu. Vispirms balsosim par svītrošanu, kā ierosināja Kiršteina kungs. Ar balsu vairākumu izšķirsim, par kuru priekšlikumu ir vairākums klātesošo.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6.panta svītrošanu. Rezultāts: 21– par. Viena kļūda bija.

Balsosim par 6.pantu tādā redakcijā, kādā tas šeit ir!

No zāles: Es ļoti atvainojos, tur tikai tāds redakcionāls labojums varbūt būtu vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Par to mēs pēc tam varēsim izdiskutēt. Mums galvenais ir izvēlēties starp šiem variantiem. Rezultāts: 41– par. Tātad pants paliek.

Lūdzu, Apsīša kungs, redakciju!

R.Apsītis: Es personiski nevaru uztvert šā panta domu, saturu. Tātad par ieguldījumiem, kuri ir pa daļām un tā tālāk, ārvalstu ieguldītājiem pirms ieguldīšanas jāinformē. Acīmredzot– par ieguldījumiem, kuri pārsniedz to un to, jāinformē.

Priekšsēdētājs: Jā, jums ir pilnīga taisnība. Tas ir vienkārši loģiski aplams teikums. Tā ka ņemiet vērā, lūdzu, Kehra kungs, un izlabojiet!

O.Kehris: Jā, es piekrītu tam, un redaktori, es ceru, to izdarīs.

Priekšsēdētājs: 7.pants.

O.Kehris: 7.pantā esam pieņēmuši Ārējo ekonomisko sakaru departamenta priekšlikumu– mainīt vārdus “statūtu fonds” ar formulējumu “materiālie un finansu resursi”. Mūsu ārzemju padomnieki arī atbalstīja to, teikdami, ka “materiālie un finansu resursi” ir precīzāk, bet “statūtu fonds” nav pietiekami saprotami. Mēs aicinām to pieņemt.

Tāpat esam pieņēmuši pēc zināmām diskusijām deputāta Plotnieka priekšlikumu– svītrot 7.5.daļu. Blažēviča kunga priekšlikumu– svītrot 7.4. vispār– esam noraidījuši.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, mums kaut kā vajadzēja vienoties par kārtību. 7.pants ir ļoti liels, tas sastāv no vairākām daļām. Vajadzēja kaut kā pa daļām apspriest, jo man te ir vesela rinda papildinājumu. Par visu kopā a priori jau nevar spriest. Ņemsim tās daļas un nobalsosim, tad tās aizies. Ja būs kādas iebildes, tad teiksim, kādas tās ir. Faktiski 7.pants normālā likumā būtu vesela nodaļa. Tas ir no metodoloģijas viedokļa.

Priekšsēdētājs: Jā, es piekrītu. Varam sākt ar 7.panta 1.punktu un skatīt pēc kārtas, lai tiešām šeit nerastos juceklis.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kehra kungs, vai mums nav iznākusi viena maza nesaprašanās? Es nezinu, es pats te laikam esmu vainīgs. Iepriekšējā reizē un arī daudz kur citur tika runāts par to, ka pie Latvijas interešu aizsardzības pieder tāds jēdziens kā, teiksim, konkursa vai izsoles kārtība, respektīvi, tas ir tad, ja vairākas firmas pretendē uz ieguldījumiem. Par to visvairāk ir runājis Kiršteina kungs. Es par to jautājumu šeit nerunāju, jo cerēju, ka tas jautājums kaut kur aizies. Bet kur tas parādās šeit? Kā ir paredzēti šie konkursa jautājumi, pēc kuriem atļauts izdarīt indeksāciju? Tā bija Kiršteina kunga sākotnējā ideja, ka to vajag kaut kur iestrādāt.

O.Kehris: Šī ideja, man liekas, tika ieteikta jau otrā lasījuma gaitā. Tā pēc būtības ir atbalstāma, tomēr, mūsuprāt, tas ir jādara citā normatīvajā aktā, jo šā likuma mērķis, ko esam akceptējuši, ir veicināt ārvalstu ieguldījumu iesaistīšanu Latvijas Republikā, nodrošinot Latvijas Republikas interešu ievērošanu. Pašreizējā brīdī par konkursa kārtību vai arī par šo izsoļu organizēšanas kārtību dažus normatīvos dokumentus ir pieņēmusi Ministru padome. Tas varētu būt viņu kompetencē, kas varbūt būtu jāuzdod. Bet mēs uzskatījām, ka tas nav šā likumprojekta mērķis. Arī kaut kādus konkrētus pantus vai procedūras neesam saņēmuši. Uzskatām, ka trešajā lasījumā nebūtu pareizi tieši šeit to iekļaut, jo konkursa īstenošanas procedūra ir pietiekami sarežģīta un pasaules likumdošanā parasti tiek reglamentēta pietiekami precīzi.

J.Freimanis: Kehra kungs, bet vai tādā gadījumā, teiksim, šo jautājumu nevajadzētu iestrādāt kaut vai lēmumā par likuma stāšanos spēkā, lai tas vispār “nepakārtos gaisā”?

O.Kehris: Es piekrītu, ka vajadzētu. Varbūt šajā brīdī varētu formulēt šādu punktu, es domāju, ar uzdevumu Ministru padomei? Vai arī mēs tiešām esam gatavi par to padomāt, kā uzdevuma formā to iekļaut lēmumā par spēkā stāšanās kārtību?

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par 7.panta 1.punktu ir kādi priekšlikumi vai iebildumi? Vai ir vajadzīga papildu balsošana? Nav.

7.panta 2.punkts. Bojāra kungs, mēs izskatām 7.panta 2.punktu. Jums bija interese par visiem šiem punktiem. Jūs vienkārši nepalaidiet garām!

J.Bojārs: Cienījamie klātesošie, ja jūs man atļaujat, es tomēr gribētu vērst uzmanību uz to, ka Amerikas likumdošana par investīcijām skaitās viena no visliberālākajām, no absolūti liberālākajām pasaulē. Neskatoties uz to, amerikāņi ļoti lielu uzmanību pievērš nacionālo interešu aizsardzībai un stingriem valsts mehānismiem. Tāpēc lieku priekšā, lūk, šo sadaļu. Nu tas gan ir 7.panta 6.punkts. Bet tā jau nu beigu beigās ir darba grupas lieta, kur viņi to ieliek.

Lūk, tēzes par Ministru padomi, ka tā ar savu lēmumu atsaukusies uz republikas nacionālajām interesēm un ir tiesīga attiecībā uz jebkuru investīciju ierosināt pārbaudi un faktu izmeklēšanu, jo izlaupīšana būs kolosāla, ar to ir jārēķinās, nevajag domāt, ka viņi te brauc mums labu darīt. Regulēt, aizliegt, atcelt, apturēt, paturēt par spēkā neesošām, aizliegt pirkšanu un pārdošanu. Tas viss ir jūsu priekšā. Tas ir, starp citu, nevis štatu likumdošanā, bet visas federācijas 1977.gada likumos. Es uzskatu šo normu par ļoti attaisnotu, jo tādējādi valdības rokās tiktu atdota ļoti spēcīga svira, kā iedarboties uz negodīgiem investoriem. Tā ka gribētu likt priekšā nobalsot, vai un kur varētu ielikt šo normu, kuru amerikāņi uzskata par ļoti svarīgu.

Priekšsēdētājs: Tā ir papildu norma, papildinājums.

J.Bojārs: Jā, man te ir. Viena rinda ir tāda– papildnormas.

Priekšsēdētājs: Bet varbūt nonāksim līdz 7.panta 4.punktam vismaz, jo 2.punktā nebija nekādu priekšlikumu? Vai Birkava kungam ir par 3.punktu? Vienkārši tiksim galā ar šiem, un tad Bojāra kungs…

V.Birkavs: Es gribētu oponēt Bojāra kungam un teikt, ka tajā gadījumā, kad ir negodīga rīcība, ir jādarbojas nevis Ministru padomei, bet prokuratūrai un attiecīgām izmeklēšanas iestādēm. Tādēļ šajā likumā tāds papildinājums nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Labi, Birkava kungs, pie tā vēl atgriezīsimies. Par 3.punktu vārds Šapovālova kungam.

P.Šapovālovs: */Man ir papildinājums 7.3.punktam. “Latvijas Republikas Ministru padome vai tās pilnvarots orgāns pieņem lēmumu trīsdesmit dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas dienas.” Lai nenotiktu nekāda birokrātiska vilcināšanās, ierosinu šo tekstu papildināt: “Ja atbilde nav saņemta noteiktajā laikā, uzskatīt, ka atļauja saņemta.”/

Priekšsēdētājs: Bet vai tas ir rakstiski, Kehra kungs?

O.Kehris: Nē, mēs to rakstiski neesam saņēmuši. Šāda norma precīzāk ir iestrādāta likumā “Par Uzņēmumu reģistru”. Tur ir speciāli paredzēta kārtība, kādā tas notiek ļoti līdzīgi, kā teica Šapovālova kungs, bet šeit mēs neesam tādu izskatījuši, šeit, es tomēr domāju, būtu labāk palikt pie šādas redakcijas.

Priekšsēdētājs: Jā, tad mums ir jāatgriežas pilnīgi no jauna. Mums tomēr vajadzēja rakstiski redzēt visus priekšlikumus un balsot tikai par tiem, izņemot svītrojumus.

Lūdzu, deputāt Karlson!

J.Karlsons: Man, izdarot vienkāršus matemātiskos aprēķinus, diemžēl jāatgriežas pie 7.panta 1.punkta, jo, ieviešot 6.panta normas šeit, izrādās, ka vienkārši jāinformē par vienu miljonu, bet jādabū atļauja par 500 tūkstošiem dolāru.

O.Kehris: Es atvainojos, jums ir nepareizi dokumenti, 7.panta 1.punktā nekas nefigurē…

J.Karlsons: Bet kontroli iegūst par 51 procentu. Ja kopsumma ir tikai miljons dolāru, tad kontroli iegūst par 500 tūkstošiem. Kā tad ne? Tas ir 7.panta 1.punktā. Pusmiljons, un jādabū atkal.

O.Kehris: Ja drīkst paskaidrot? Ko iegūst kontrole? 1.pantā ir mēģināts to atšifrēt. Proti, ārvalstu ieguldītāji ar balsstiesībām vai citādi iegūst tiesības noteikt uzņēmuma darbības veidu vai virzienu. Pasaules praksē kontrole nenozīmē vis piecus procentus, dažādu akciju izkliede var nozīmēt arī septiņus procentus vai 15 procentus. Tādēļ šeit ir runāts, ka iegūst kontroli pār Latvijas uzņēmumu, kura materiālie un finansu resursi pārsniedz vienu miljonu. Tātad visa uzņēmuma materiālie resursi pārsniedz vienu miljonu, nevis kontrolējamie…

J.Karlsons: Bet pār kādu investīciju viņš iegūst kontroli? Daudz mazāku. Tātad te ir tā kļūda. Te ir tā 6.panta matemātiskā nesaderība ar 7.panta 1.punktu. Tā attiecība ir galīgi absurda.

Priekšsēdētājs: Atļausim Kehra kungam paskatīties un sarēķināt.

O.Kehris: Es saprotu, ka tas tomēr būtu redakcionāls labojums. Mums visu laiku likumprojekta koncepcijas būtība ir bijusi, ka mēs nedalām atsevišķu ārvalstu ieguldījumu, vismaz 6. un 7.pantā ne. Mēs būtu gatavi šo redakciju precizēt 6.pantā, lai nerastos šeit, varētu teikt, aizdomas, ka šī ieguldījuma daļa attiecas tikai uz ārvalstu ieguldījuma daļu.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Es domāju, ka mēs ar Karlsona kungu varētu piedāvāt redakciju, to pavairot un pēc tam nobalsot.

Priekšsēdētājs: Tad mēs atgriezīsimies pie sacītā pirmā…

O.Kehris: Paldies. Tas gan ir precizējoša rakstura… Mēs esam nobalsojuši…

Priekšsēdētājs: Nu, te visi vienojās par to, iebildumu nebija. Vienkārši izlabojiet attiecīgi pareizi šo redakciju, un mēs balsosim trešajā lasījumā.

7.panta 4.punkts. Nav. Tad paliek šis Bojāra kunga priekšlikums.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es nevaru piekrist Birkava kungam. Te ir runa tieši par to, kas nav Kriminālkodeksā. Ja jūs atvērsit mūsu Kriminālkodeksu, tad redzēsit, ka nav nevienas normas par ekonomiskajiem noziegumiem, par mafijas tipa ekonomiskajiem noziegumiem. Tur jau tā lieta! Tāpēc mēs pagaidām ar savu Kriminālkodeksu nevaram nevienu no šiem blēžiem saukt pie atbildības.

Bet šeit ir runa tieši par administratīvo procesu, ko pielieto amerikāņi, ja pārkāpums nav saistīts ar Kriminālkodeksa pārkāpšanu. Lūk, par ko ir runa, ja ir runa par nacionālo interešu aizsardzību ar valdības lēmumiem. Tāpēc es lūgtu par šo normiņu tomēr nobalsot. Es uzskatu, ka tā ir svarīga, jo mums Kriminālkodeksā vēl nav šo pantu, neviens tos nav uzrakstījis, mēs nezinām metodes, ar kādām darbojas ekonomiskā noziedzība Rietumos.

O.Kehris: Ja drīkstētu komentēt? Mēs komisijā rūpīgi izskatījām šo Bojāra kunga priekšlikumu, balstījāmies uz līdzīgiem argumentiem, kā šeit nupat teica arī Birkava kungs, balstoties uz to, ka šā likuma mērķis, ko mēs pasludinām, ir piesaistīt ārvalstu ieguldījumus un nodrošināt Latvijas interešu aizsardzību. Tajā pēc iespējas mazāk vajadzētu būt šīm aizliedzošajām normām. Pret to mēs koncepcijā esam daudzos punktos un nevaram ar šo likumu lāpīt neizdarības vai to, kas ir citos administratīvajos, Kriminālkodeksa vai citos pantos. Šajā nolūkā grupas pietiekami strādā, un tādā gadījumā tas nedrīkst attiekties speciāli uz ārvalstu ieguldījumiem, tas tikpat labi attiecas uz mūsu republikas uzņēmumiem. Ja mēs pasludinām šo nacionālo režīmu pirmajos pantos, tad nacionālajam režīmam ir jābūt. Tikpat labi šīs darbības, ko teica Bojāra kungs, ar šo mafijas naudu var veikt arī nevis ar ārzemju ieguldījumu palīdzību, bet ar to, kas skaitās latviešu ieguldījums, tāpēc šeit mēs esam pilnīgi pret dalīšanu, kas būtībā būtu šā nacionālā režīma pārkāpšana.

Priekšsēdētājs: Deputāt Bojār, jūs gribējāt piebilst?

J.Bojārs: Atvainojiet, bet es vēlreiz esmu spiests atgādināt, ka šeit nav aizliedzošas normas, bet gan ierobežojošas normas. Es vēlreiz atgādinu, ka amerikāņu likumdošana investīciju jomā tiek uzskatīta par vienu no visliberālākajām pasaulē. Šis ir federālais likums, un te taču sākas skaidri un gaiši: ierosināt pārbaudi, faktu izmeklēšanu, regulēt… un tikai tālāk aizliegt un atcelt, ja redzams, ka tiek pārkāptas valsts nacionālās intereses, tikai tad… Aizliegt pirkt noteiktus objektus! Tas taču ir absolūti normāli. Mums taču ir šis saskaņošanas mehānisms, ja? Tātad vajadzīgs pēc “a” pateikšanas teikt arī “b”. Ja mums ir pateikta norma, ka ārvalstnieks nedrīkst kontrolēt tādas un tādas nozares, tad tūlīt vajag skaidri un gaiši pateikt, kas to dara. Tātad Ministru padomes aizliedz un tā tālāk…

Cienījamie kolēģi, tas ir ļoti nopietni. Cik kompetenta un cik aktīva mums būs Ministru padome, tā ir cita lieta, bet Ministru padomei šādus līdzekļus vajag dot, tas nav Kriminālkodekss, tas ir administratīvs process. Tā ir pavisam cita lieta.

Priekšsēdētājs: Skaidrs, balsosim! Bet tagad par balsošanas motīviem argumentāciju. Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Neviena no tām darbībām, kuras savā runā uzskaitīja Bojāra kungs, nav aizliegta, tās visas ir iespējams šodien realizēt. Tādēļ likumprojektā, ar kura palīdzību mēs vēlamies piesaistīt ārvalstu investīcijas, likt šo normu, kurai pagaidām nav tālāka seguma Administratīvajā un Kriminālkodeksā, ir nevajadzīgi. Jā, mums ir jāiestrādā attiecīgās normas Kriminālkodeksā un Administratīvajā kodeksā, bet taču ne likumā, kurā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka Ministru padomei tiek dotas milzīgas pilnvaras. Katrs ārvalstu investors, izlasījis šo punktu un zinot par totalitārā režīma sekām, pateiks jums, ka tā jau ir tīrā patvaļa. Es esmu kategoriski pret šādas normas iekļaušanu šajā likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins: Man tomēr īsti nav skaidrs 7.panta 4.punkts. Varbūt Kehra kungs precizēs. Es saprotu, ka likums precīzi aizliedz, atļauj vai regulē kārtību. Šeit mēs lasām, ka Latvijas Republikas Ministru padome ņem vērā… ja? Ko tad tā dara?

Un tad ir divas lietas: jaunu darba vietu radīšana… Tas ir labi vai slikti? Šodien varbūt vajag slēgt šīs darba vietas, rīt varbūt vajag atvērt? Tas ir kaut kas vispārējs.

Un otrs: vietējo izejmateriālu pārstrādāšana un pakalpojumu izmantošana. Ja kāds gribēs, teiksim, Dienvidāfrikas dimantus te slīpēt, vai viņš tad nevarēs to darīt? Es gribu zināt, ko nozīmē tāda deklaratīva frāze kā “ņem vērā”… Ne aizliedz, ne iesaka, ne atļauj, bet kaut ko noskaita, ka “ņem vērā” likumā.

O.Kehris: Es paskaidroju godātajam Kiršteina kungam, ka tik tiešām 7.panta 4.punktam ir aprakstošs un rekomendējošs raksturs. Priekšlikumi par tā svītrošanu tika izteikti otrajā lasījumā un ar balsojumu noraidīti, atstājot to šāda vēlējuma formā, uz ko balstoties Ministru padomes attiecīgā institūcija pieņem lēmumu. No tā likums tomēr tikai iegūtu. Bet tomēr šim punktam tik tiešām ir šāda vēlējuma forma.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Eglājam.

V.Eglājs: Es gribētu piedāvāt 7.panta 1.punktā tīri redakcionāli svītrot vārdus “ieguldījumiem ir” un rakstīt “nepieciešama Latvijas Republikas Ministru padomes vai pilnvarotās institūcijas atļauja, ja ārvalstu ieguldītājs…”. Atļauja ir nepieciešama, bet ne jau tā ir tam ieguldījumam nepieciešama… To “ieguldījumam ir” svītrot un sākt ar “nepieciešama Latvijas Republikas Ministru padomes atļauja, ja ārvalstu ieguldītājs…”.

Priekšsēdētājs: Es gan nezinu, man vismaz tā klausoties neliekas, ka šī redakcija būtu loģiskāka par to, kas šeit ir. Es varbūt tiešām nesaprotu to, bet es domāju, Eglāja kungs, ka redakcijas komisija var vēlreiz izlasīt to, un redaktors, kurš to redakciju gatavos pēc stenogrammas, ņems vērā jūsu ieteikumu, bet redakcionāli, teiksim, mainīt tur vārdu kārtību vai… Varbūt var arī… Mēs balsosim tagad par šo redakciju. Es tiešām īsti nesapratu. Turklāt rakstiskā veidā, kā Eglāja kungs teica, te tā nav.

O.Kehris: Ja drīkstētu komentēt? Klausoties man liekas, ka tas nepasliktina un neuzlabo šo tekstu, tomēr runa šeit ir par ieguldījumiem. Juridiskā pārvalde pirms trešā lasījuma ir skatījusi kopā ar valodniekiem tekstu, mums būtu drošāk aicināt tomēr atstāt tādu redakciju, kāda tā ir, lai gan tā nemaina šo būtību.

Priekšsēdētājs: Jā, Eglāja kungs vienkārši drusku savādākā veidā pateica. Bet man arī liekas, ka tomēr šādi ir loģiskāk, jo tā bija grūtāk saprast, kā Eglāja kungs to teica. Vismaz tādā veidā, kā tika nolasīts. Bet tad mēs praktiski atgriežamies pie balsojuma par Bojāra kunga redakcijas variantu ar papildinājumu, kuru viņš ierosināja. Bojāra kungs pats arī uz balsošanu tūlīt atnāks, un mēs varēsim balsot.

Vispirms par redakcijas variantu ar Bojāra kunga papildinājumiem un tad par tādu, kāds tas ir šeit, proti, bez papildinājuma. Reģistrēt nevajag, jo ir tikai izgājuši, klāt neviens nav nācis laikam.

Balsosim par Bojāra kunga ieteikto 7.panta redakcijas variantu ar viņa ieteikto papildinājumu, kas ir izlasāms. Rezultāts: 13.

Balsosim par redakcijas komisijas 7.panta variantu. Rezultāts: 39.

8.pants. Nav. Paldies.

9.pants. Te ir rakstiski arī jāskatās pa punktiem.

O.Kehris: 9.pantā ir viena ļoti būtiska lieta, proti, mēs uzskatām, ka 1. un 2.punkta precizējumi, kur mēs esam pieņēmuši Juridiskās pārvaldes formulējumus, vienkārši uzlabo šā teksta valodu, nemainot būtību, bet 5.punktā es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Kodoliņa kungs jau pēc apspriešanas komisijā ir 389.dokumentā iesniedzis citu redakciju savam priekšlikumam par 5.punktu. Tā ka mums būtu jāņem nevis šī redakcija, kas ir kopējā, bet tā, kura ir 389.dokumentā. Komisijā domas šeit ļoti dalījās, tādēļ nevarējām pieņemt lēmumu. Bet vienlaikus uzskatām to par ļoti būtisku, jo runa ir par nodokļu režīmu. Es zinu, ka Kodoliņa kungs kā galvenais nodokļu konstruktors būtībā mūsu likumdošanas aktos šeit noteikti lūgs vārdu.

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir par 5.punktu, bet vai par 1.punktu nav vēl kādi citi priekšlikumi.

V.Mucenieks: Vai termins “atsavināšana” dotajā gadījumā ir tas īstais, vai nevajag rakstīt– “nacionalizācija”?

O.Kehris: Mēs par šo problēmu diskutējām otrajā lasījumā, kur Bojāra kunga priekšlikums bija– “nacionalizācija”, bet Endziņa kungs un daži citi juristi zināmā mērā aizstāvēja šo terminu “atsavināšana”. Mēs to arī apspriedām komisijā ar speciālistiem un juristiem un noteikti pastāvam uz to, ka jāpaliek terminam “atsavināšana”, nevis vārdam “nacionalizācija”.

V.Mucenieks: Paldies.

Priekšsēdētājs: 9.panta 2., 3., 4., 5.punkts. Lūdzu, deputāt Kodoliņ!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Jūs labi zināt, ka situācija ar nodokļiem mums vēl ir tapšanas stadijā. Mums, bez šaubām, šogad ir pieņemti likumi par nodokļiem, nākamajā gadā mēs gribam pilnveidot nodokļu likumdošanu, pieņemot divus jaunus likumus un veicot veselu rindu grozījumu esošajos likumos. Bez tam, es domāju, nepaies ilgs laiks, un mēs nonāksim pie secinājuma, ka jāmaina likums par zemes nodokli, kurš principā ir ļoti vienkāršots un galīgi nav piemērots normālai pilsētas pašvaldību zemes nodokļa iekasēšanai. Tāpēc tagad noteikt, ka desmit gadus būs šie ārvalsts uzņēmumi tādā nodokļu režīmā, kāds ir pašreiz, manuprāt, ir ļoti nepareizi no divām pusēm.

Pirmkārt, mēs līdz ar to tomēr radīsim ļoti nevienādus noteikumus ārvalstu uzņēmumiem un mūsu pašu uzņēmumiem. Otrkārt, mēs ļoti sarežģīsim birokrātisko aparātu, kurš būs spiests sekot līdzi dažādām uzņēmumu grupām, arī ārvalstu uzņēmumiem, kas šogad dibināti, nākamgad, aiznākamgad tiks dibināti. Katram būs savi nosacījumi, pēc kuriem viņi funkcionēs. Tāpēc mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka visi tie atvieglojumi, kādi ir paredzēti (bez šaubām, desmit gadus mēs nedrīkstam, mēs varam mainīt likumu par ārvalstu investīcijām pēc kāda laika), uz šiem uzņēmumiem attieksies, bet dot tādas garantijas, ka mēs varam viņiem garantēt pilnīgi nemainīgu nodokļu režīmu desmit gadus, šinī brīdī, manuprāt, tas būtu… Vārdu sakot, tādā gadījumā mēs gatavojam augsni arī milzīga nodokļu kontroles aparāta uzturēšanai, kas nav reāli. Nav reāli mums pašlaik šādu solījumu dot.

Priekšsēdētājs: Paldies.

O.Kehris: Ja drīkstu komentēt, tad es atkārtoju, ka mums šeit nav komisijas lēmuma. Es varu izteikt savu personisko viedokli, arī būdams autors. Es biju autors un iesniedzu šo labojumu otrajā lasījumā, lai vispār būtu šis likumdošanas moratorijs, bet tiešām ļoti baidos, ka, ja mēs to pasludināsim uz nodokļu sfēru, jo vairāk tāpēc, ka mums tik tiešām šī nodokļu sistēma vēl ne tuvu nav nostabilizējusies (visvairāk es domāju tiešām par šo zemes likumdošanu), ka tas varētu nenākt par labu, tādēļ es personiski atbalstu tos argumentus, kurus minēja Kodoliņa kungs.

Priekšsēdētājs: Tad mums vienkārši jābalso. Ja jums nav lēmuma un esat uzticējuši mums izšķirties, tad mēs pamēģināsim izšķirties. Faktiski tad ir tā, ka mēs varam balsot par visu 9.pantu kopumā, jo izmaiņas skar tikai 5.punktu. Viens tad būtu, ka šajā deputāta Kodoliņa ierosinātajā redakcijā 5.punkts mainās, un otrs būtu tas, kas šeit ir rakstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Vai deputāts Kiršteins kaut ko grib teikt? Nē. Deputāta Kodoliņa ierosinātais variants– 5.punkts ar zināmiem labojumiem. Rezultāts: 43.

Balsosim par to variantu, kas šeit ir lasāms. Rezultāts: 19. Acīm redzami mazāk.

Lūdzu, 10.pants.

O.Kehris: 10.pantā mums nav būtisku priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 11.pants.

O.Kehris: 11.pantā mēs esam pieņēmuši trīs Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka Kalniņa kunga precizējumus. Šis likumprojekts ir arī viņa iesniegts. Mēs uzskatām, ka tie ir pieņemami un ka ir iespējams balsot par pantu kopumā.

Priekšsēdētājs: Vai kādam ir kaut kādi priekšlikumi par 11.pantu? Un par atsevišķiem tā apakšpunktiem? Lūdzu.

B.Salītis: Man nav saprotams, kāpēc te netiek atzīmēts, ka Bojāra priekšlikumi šajā punktā bija par atbrīvošanu no peļņas nodokļa. Kāpēc tas netiek šeit runāts un kāpēc netiek risināts? Vai principā šodien ir pareizi, ja uzņēmumu atbrīvo no nodokļu maksāšanas? Šeit principā ļoti labi var izmantot ārzemnieku ieguldījumus, lai dabūtu atvieglojumus no peļņas nodokļa.

Priekšsēdētājs: Es gan, Salīša kungs, šeit neredzu Bojāra kunga variantā…

O.Kehris: Mēs šo jautājumu jau izdiskutējām otrajā lasījumā. Tas tik tiešām ir iekšā visā nodokļu sistēmā. Šis ir viens no visbūtiskākajiem atvieglojumiem ārvalstu ieguldījumiem. Jā, tik tiešām mēs paredzam atvieglojumus tieši šiem nodokļiem, sākot ar ieguldījumiem, kur ārzemju ieguldījumu daļa pārsniedz 30 procentus. Mēs iepriekšējā reizē arī par to par šeit diskutējām, ka speciāli ļoti precīzi tehniski to nodalīt nav iespējams. Turklāt, ja mēs pieņemam un mainām, teiksim, tad šo nodokļu atvieglojumus padarām daudz neizdevīgākus ārvalstniekiem, jo, es atkārtoju, tas pašreizējā brīdī būtībā ir pilnīgi identisks ar mūsu kaimiņiem igauņiem. Vismaz tuvs šajā punktā, par ko runāja Salīša kungs, tuvs Lietuvas, tajā skaitā arī pašreizējās PSRS un Krievijas pieejai. Mēs uzskatām, ka tas ļoti sarežģītu šo ārzemju kapitālu piesaistīšanu. Mēs pilnīgi esam pret.

B.Salītis: Es atvainojos, nav runas par ārvalstnieku ieguldījuma daļu, bet par mūsu valsts daļu. Kā to principā var nodalīt? Dividendes saņems katrs no iegūtās peļņas, izejot no savas ieguldītās daļas. Kā to nevar atzīt, to visu var aprēķināt! Vienīgi– vai to kāds grib. Tā nav taisnība.

O.Kehris: Salīša kungs, ņemsim vienu konkrētu rūpnīcu, cementa rūpnīcu, kur ir daudz mūsu ēku, varbūt tur vēl ir zināma mūsu izejvielu daļa vai zināms intelektuālais ieguldījums. Ārzemju mašīnu iegāde ir vajadzīga, lai šī rūpnīca strādātu, ir vajadzīgs, pieņemsim, šis viens miljons vai divi miljoni dolāru, kas sastāda 30 procentus no kopējās summas.

Tātad jūs piedāvājat tādai rūpnīcai, kurā tikai 30 procenti ir šo ārzemju ieguldījumu un 70 procenti ir mūsu daļa, nodokļu atvieglinājumus attiecināt tikai uz trešdaļu, bet neattiecināt uz šo mūsu daļu?

B.Salītis: Jā.

O.Kehris: Mēs uzskatām, ka tas ir principā ļoti nepareizi, jo mums nevajag atdot visu cementa rūpnīcu simtprocentīgā ārvalstu ieguldījumā, lai tikai tad tai būtu šie nodokļu atvieglinājumi, kas ir arī citās valstīs. Mums pilnīgi pietiek ar šīs tehnoloģijas pārņemšanu, veidojot to kopā ar mūsu uzņēmumiem, lai visam šim kopā saražotajam cementam saglabātos uz diviem gadiem šie nodokļu atvieglinājumi, lai peļņas daļu, ko parasti viņi saņem no šiem atvieglinājumiem, viņi varētu investēt, kā tas parasti notiek, līdzīgā uzņēmumu paplašināšanā.

B.Salītis: Es to visu ļoti labi saprotu, bet taisnīgi tas nav.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Vēl kādi jautājumi par 11.pantu? Vārds deputātam Vaivadam.

J.Vaivads: Klausoties jūsu teikto, man rodas jautājums. Ja, piemēram, ieguldīs vienu dolāru, kas sastādīs varbūt nulle procentu, tad iznāk, ka visa rūpnīca pēkšņi tiks atvieglota ar nodokļiem?

O.Kehris: Vaivada kungs, lūdzu, lasiet tekstu! Absolūti tā tas nenotiks. Ja šī rūpnīca sastāvēs no četru dolāru materiālajiem un finansu resursiem, arī tad tā vēl nemaksās pēc jūsu parauga; ja tā sastāvēs no trīs dolāriem, tad maksās.

Priekšsēdētājs: Vairāk nekas nav sakāms? Balsojuma mums praktiski nav par 11.pantu.

12.pants.

O.Kehris: 12.pantam– nav.

Priekšsēdētājs: 13.pants.

O.Kehris: Nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? 14.pants.

O.Kehris: 14.pantā mēs esam pieņēmuši Juridiskās pārvaldes priekšlikumu– “mantu” aizstāt ar vārdu “īpašums”.

Priekšsēdētājs: 15.pants.

O.Kehris: Arī ir pieņemts Juridiskās pārvaldes precizējums. Būtisku priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 16.pants.

O.Kehris: Nav.

Priekšsēdētājs: 17.pants.

O.Kehris: Nav kopš otrā lasījuma.

Priekšsēdētājs: 18.pants. Nav.

O.Kehris: Mums nav būtisku.

Priekšsēdētājs: 19.pants.

O.Kehris: Nav.

Priekšsēdētājs: 20.pants.

O.Kehris: 20.pantā vārdi “starptautiskais līgums” aizstāti ar vārdu “starpvalstu”, kas ir, mūsuprāt, precīzāk.

Priekšsēdētājs: Paldies.

O.Kehris: Par pielikumiem mēs esam ņēmuši vērā priekšlikumus, kuri ir izteikti. Tas attiecas uz Plotnieka kunga un uz atsevišķi jau pēdējā brīdī iesniegto deputāta Grūbes priekšlikumu par 3.pielikuma 3.punktu. Citu būtisku piezīmju par pielikumiem nav.

Priekšsēdētājs: Nav par pielikumiem nekādu ierosinājumu? Es nezinu, mēs parasti par pielikumiem nebalsojam. Bet situācija tagad ir tāda: lai varētu balsot, protams, par galīgo pieņemšanu, zālē acīm redzami trūkst deputātu. Šoreiz tas ir nevis deputātu nedisciplinētības dēļ, bet tāpēc, ka pie mums viesojas Eiropas Padomes Likumdošanas komisija, kura mums vēlas palīdzēt likumdošanas jautājumos. Rezultātā visa Likumdošanas komisija atrodas tur. Tas tiešām ir svarīgi– būt tur pašreiz. Praktiski, cik es saprotu, arī Ārlietu komisija atrodas tur. Un vēl kādas komisijas pārstāvji. Tā ka mums laikam būs jāizšķiras, ka mēs šobrīd (es varu izmantot arī savas pilnvaras) vienkārši atliekam balsošanu līdz otrdienai, kad mums būs nākamā plenārsēde, un tad par to kā par vienu no pirmajiem jautājumiem nobalsosim.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Varbūt mēs varētu vēl izdiskutēt šo lēmumu un tad otrdien kā vienu, tā otru, jo to mēs varbūt varam?

Priekšsēdētājs: Nu, varbūt. Principā man liekas, ka var, jo mums tiešām palikusi tikai balsošana. Kaut gan, protams, ja nenobalsojam un nepieņemam, tad lēmumam nav jēgas. Ziniet, kolēģi, es tomēr ieteiktu nebalsot par lēmumu, jo jūs redzēsit, ka tad, kad atnāks tā viena trešdaļa un it sevišķi deputāts Bojārs, kurš parasti ar daudziem priekšlikumiem nāk, sāksies viss no gala, kaut arī mēs būsim to lēmumu izskatījuši šodien. Varbūt tiešām netērēsim laiku, nobalsosim trešajā lasījumā par likumu otrdien un tad ņemsim lēmumu kā parasti. Ja nu pēkšņi mēs to nepieņemam! Paldies, Kehra kungs, laikam tad viss par šo jautājumu.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Bet es tomēr ieteiktu mūsu darbu virzīt tā, lai pēc trešā lasījuma, kad ir nobalsots par visu, vairs netiktu rīkota kaut kāda cenzēšana, redakcionāla uzlabošana un tamlīdzīgi. Tāpēc vajadzētu tomēr līdz otrdienai visu, kas bija iebilsts par redakcionālo labošanu, tomēr izdarīt, lai pēc balsojuma vairs nebūtu jālabo, jo sakarā ar cenzēšanu pēc balsošanas mums ir ļoti slikti piemēri.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, šoreiz gan mēs par visu nobalsojām. Te viss ir atkarīgs no tā, vai Kancelejas darbinieki šodienas balsoto pareizi izpildīs, vai nebūs tehnisku kļūdu. Tam, protams, jāseko līdzi, Kehra kungs ir atbildīgs par to.

Tagad es varbūt dotu vārdu Ozola kungam, jo ir saskaitītas balsis, un mēs uzzināsim, kas tad ir delegāti Baltijas parlamentārajā grupā.

Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Cienījamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisijas protokolu sastādot, mēs konstatējām, ka 20 deputātu ievēlēšanai darbam Baltijas asamblejā tika izdalīti 148 biļeteni ar 43 deputātu komisiju izvirzītajiem kandidātiem. Atverot urnu, tajā atradās 143 biļeteni, no kuriem 12 izrādījās nederīgi. Derīgajā 131 biļetenā 43 kandidāti katrs saņēma šādu balsu skaitu:

S.Albertiņa– 31,

A.Aleksejevs– 31,

O.Batarevskis– 89,

E.Berklavs– 37,

A.Bērzs– 25,

V.Birkavs– 100,

O.Blumbergs– 83,

J.Bojārs– 45,

M.Budovskis– 77,

S.Buka– 40,

E.Buķele– 47,

A.Buls– 63,

I.Cālītis– 79,

J.Cibulis– 46,

E.Cilinskis– 46,

I.Cupruns– 69,

R.Černajs– 79,

I.Daudišs– 87,

J.Dinevičs– 108,

S.Dīmanis– 36,

J.Drobots– 36,

I.Emsis– 74,

A.Endziņš– 77,

J.Freimanis– 28,

I.Geidāns– 27,

G.Grūbe– 87,

T.Jundzis– 73,

J.Karlsons– 64,

O.Kehris– 82,

A.Kiršteins– 54,

A.Kodoliņš– 71,

K.Liepiņš– 76,

V.Mucenieks– 42,

I.Ozols– 58,

G.Preinbergs– 33,

M.Stepičevs– 77,

V.Strīķis– 73,

O.Ščipcovs– 37,

K.Šļakota– 77,

J.Vaivads– 75,

D.Vanags– 45,

V.Zeile– 90,

T.Ždanoka– 28.

Līdz ar to no Latvijas Republikas Baltijas asamblejā ievēlēti 20 deputāti:

Jānis Dinevičs,

Valdis Birkavs,

Valentīna Zeile,

Oļegs Batarevskis,

Imants Daudišs,

Guntis Grūbe,

Ojārs Blumbergs,

Ojārs Kehris,

Ints Cālītis,

Raits Černajs,

Māris Budovskis,

Aivars Endziņš,

Mihails Stepičevs,

Kazimirs Šļakota,

Kārlis Liepiņš,

Jānis Vaivads,

Indulis Emsis,

Tālavs Jundzis,

Voldemārs Strīķis,

Artūrs Kodoliņš.

Turklāt balsu skaitīšanas komisija iesaka (ja jūs šo ideju atbalstāt) vienoties tomēr par pieciem nākamajiem kandidātiem attiecīgi pēc balsu ranga, kuri varētu saukties par rezervistiem vai kandidātiem gadījumam, ja delegācija kaut kādu iemeslu dēļ nevarētu nokomplektēt katrreiz 20 pārstāvjus. Tas ir, ja jūs pieņemat. Es varbūt nosaukšu, kuri tie ir.

No zāles: Var nesaukt. Nevajag.

I.Geidāns: Silāra kungu tas neinteresē. Ja pārējos arī neinteresē, es nelasīšu.

Priekšsēdētājs: Varbūt nosauciet, lai ir skaidrība, jo, kad vajadzēs cilvēkus sūtīt, tad viens vai nu saslims, vai kaut kas cits būs, tad…

I.Geidāns: Paldies... (Bet stenogramma neuzrāda nosauktos uzvārdus – Red.)

Priekšsēdētājs: Paldies, Geidāna kungs. Tagad mums jāizlemj, ko skatīsim tālāk. It kā būtu lēmums par sabiedriskajām organizācijām, fondiem, programmām. Bet par to ir jābalso šodien. Labi, skatīsimies! Galu galā darba kārtībā tas ir, cik nu esam, tik esam.

E.Kide: Cienījamie deputāti! Jūs atceraties, ka pagājušā gada decembrī mēs pieņēmām likumu par peļņas nodokli, īpašuma nodokli un ienākuma nodokli. Šajos nodokļos ir panti, kuri paredz sabiedriskajām organizācijām, fondiem, pasākumiem un uzņēmumiem daļējus vai pilnīgus nodokļu atvieglojumus. Kas tie ir par pantiem, atceraties? Tas ir peļņas nodokļa 23.pants, 33.pants un īpašuma nodokļa 6.panta 4.punkts, arī ienākuma nodokļa 4.punkts.

Augstākā padome no Ministru padomes 3.aprīlī saņēma iesniegumu par lēmuma projektu ar trim pielikumiem, kuri ietvēra sarakstus par fondiem, sabiedriskajām organizācijām un uzņēmumiem kā pretendentiem atbrīvošanai no nodokļa pēc šiem pantiem.

Tagad ir pagājuši septiņi mēneši, saraksti nav apstiprināti. Varētu teikt, ka pagājis finansiālais gads un ka visas cerības, ko deva šie nodokļa atvieglojumi, nav īstenojušās, saraksti nav stājušies spēkā, tos neesam apstiprinājuši. Kāpēc tas tā bija, mazliet par šo vēsturi un tās gaitu.

Augstākās padomes Budžeta komisija un Ekonomikas komisija saņēma šo Ministru padomes iesniegumu un izdalīja arī citām komisijām caurskatīšanai šos priekšlikumus. Bet mums vēl šodien, tāpat kā tajā laikā, nebija un nav likuma par fondiem un sabiedriskajām organizācijām. Nebija un nav likuma par bezpeļņas organizācijām. Tādēļ visām komisijām bija ļoti lielas grūtības, lai izšķirtos par pretendentiem, kuri iekļaujami pielikumā esošajos sarakstos. Kritēriji ir grūti nosakāmi, un tas radījis šādus sarežģījumus.

Ekonomikas un Budžeta komisija ļoti rūpīgi kopā ar Ministru padomes pārstāvjiem izskatīja visu sarakstos iesniegto organizāciju un fondu statūtus un izdarīja slēdzienu. Tā kā bija zināmas grūtības sakarā ar nepieņemtajiem likumiem, Budžeta komisija un Ekonomikas komisija sanāca vēl uz divām kopējām sēdēm un vēlreiz apsprieda visus “par” un “pret” attiecībā uz pretendentiem, kas iekļauti sarakstos.

Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija sakarā ar nenoteiktību kritērijos par pretendentiem, kas iekļaujami sarakstos, nāca ar pavisam citu priekšlikumu. Ar kādu? Atteikties vispār no tā, ka Augstākajai padomei šādi saraksti jāapstiprina, pirms nav pieņemts šis likums. Ekonomikas komisija ar šādu priekšlikumu nebija vienisprātis, tāpēc ka pēc viņu argumentācijas veselu gadu šīs organizācijas ir cerējušas uz nodokļa atvieglojumiem un tagad, gada beigās, mēs paziņosim, ka tādu sarakstu nemaz nebūs! Tas varētu radīt, protams, finansiālus apgrūtinājumus un konflikta situācijas. Tāpēc Budžeta komisija kopā ar Ekonomikas komisiju nāca pie slēdziena, ka jāpieņem lēmums.

Šāds kompromisa lēmums šodien tiek piedāvāts Augstākās padomes plenārsēdē. Kāda ir šā lēmuma būtība? Kā Apvienotā budžeta komisija un Ekonomikas komisija risināja jautājumu? Pirmkārt, 1.pielikumā mēs liekam priekšā izsvītrot visas programmas un pasākumus, kādus bija iesniegusi Ministru padome. Kādēļ? Tādēļ, ka mums nebija skaidrs adresāts, uz kurieni jāpārskaita līdzekļi par nodokļa atvieglojumiem. Nebija skaidrs adresāts, kas šīs programmas un pasākumus pilda. Tāpēc visi pasākumi un programmas no Ministru padomes priekšlikuma ir svītrotas.

Otrkārt, komisija ir izsvītrojusi tautsaimniecības biedrības no 1.pielikuma. Kādēļ? Tādēļ, ka likumā par peļņas nodokli mēs izsvītrojām pie labojumiem tautsaimnieciska rakstura pasākumus, kas būtu atvieglojami. Lai būtu konsekvence, tad izsvītrojām arī tautsaimniecības biedrības. Tālāk tika izsvītrotas sporta biedrības, jo šīs sporta biedrības saņem atvieglojumus saskaņā ar peļņas nodokļa 39.pantu. Nebija nepieciešamības, mūsu skatījumā, atstāt viņiem arī 33.panta atvieglojumus. Kā izņēmums tika atstāta Latvijas Olimpiskā komiteja kā ļoti liela republikāniska komiteja. Tai atstājām 33.panta iedarbību. Un invalīdu sporta biedrība “Optimists”. Pārējās sporta biedrības ir izsvītrotas. Mēs izsvītrojām no 1.pielikuma, jūsu zināšanai, arī visus reģionālos fondus, tas ir, rajonu fondus. Iesakām šos reģionālos fondus pievienot tiem fondiem, kas ar tādu pašu nosaukumu vai tādu pašu nozīmi ir republikas mērogā, vai atstāt rajona pašvaldību ziņā.

2.pielikumā, kas attiecas uz 23.punktu, ir par uzņēmumu atbrīvošanu no peļņas nodokļa, to uzņēmumu atbrīvošanu, kuri ir piesaistīti fondiem un skaitās šo fondu uzņēmumi. Tur es jums varu paskaidrot šādu lietu. Līdz jautājuma izskatīšanai šodien šo uzņēmumu saraksts pieaudzis tik liels, ka, apspriežot komisijā, varēja nākt pie slēdziena, ka maz ir tādu uzņēmumu, kuri dibinājušies un kuri nebūtu atraduši sev kādu fondu, lai paceltu tā karogu un iegūtu tiesības nemaksāt nodokļus.

Apvienotās komisijas piedāvā plenārsēdei šādu risinājumu. Mēs no šā saraksta izņēmām visus uzņēmumus, izņemot invalīdu uzņēmumus, kas ražo kaut kādas medicīniska rakstura preces invalīdiem, un medicīnas rakstura uzņēmumus, kas arī bezpeļņas veidā ražo ļoti vajadzīgas medicīnas ietaises. Atstājām no tā bezgalīgā saraksta pavisam tikai astoņus, kā ir parādīts pielikumā. Tas pēc jūsu ieskata. Gribu gan piebilst, ka viens uzņēmums, invalīdu tehnikas uzņēmums, kas ir pie Sociālās nodrošināšanas ministrijas, šai sarakstā nav iegājis. Pašlaik papildus ir saņemts priekšlikums šo uzņēmumu, kas saucas “Invalīdu tehnika”, arī iekļaut šajā sarakstā kā devīto.

Komisijas nāca ar priekšlikumu par 23. un 33.peļņas nodokļa pantu, kā to piedāvāja Tautas izglītības komisija, pārskatīt un ieviest labojumus nākamajā gadā, kad būs pieņemts nodoklis par fondiem un sabiedriskajām organizācijām un likums par bezpeļņas organizācijām. Tad būs iespējams pārskatīt.

Tālāk. Pašā lēmumā, ar ko jūs esat iepazinušies, ir uzsvērta viena lieta– 4.punktā ir stingras, ļoti stingras sankcijas, ja finansu inspekcija atrod pēc fonda atskaites, ka līdzekļi nav izlietoti statūtos paredzētajiem mērķiem. Tad ir pēc 17.vispārējā nodokļu likuma punkta ļoti stingras sankcijas, par kurām jūs zināt. Tas ir pirmais.

Otrais. Šā lēmuma 5.punktā abas komisijas liek priekšā diezgan noteiktus ierobežojumus līdzekļu izlietošanai vēl ārpus paredzējuma, lai Valsts finansu inspekcijai būtu iespēja gada beigās pēc atskaitēm, pēc kaut kādiem kritērijiem spriest par līdzekļu izlietošanas atbilstību. Šeit pie 5.punkta, kad tas lēmums tapa, ir iesniegts labojums no manas puses, kas ir jums izsniegts 363.dokumentā. Kad pa punktiem skatīsim šo lēmumu, tad jūs varēsit spriest par tā pieņemamību un varēšu jums arī to paskaidrot.

Man par lēmumu būtu viss, bet man ir priekšlikums par to, kā izskatīt šo lēmumu un visus trīs pielikumus, jo mums attiecībā uz šiem trim priekšlikumiem ir saņemti vēl papildu priekšlikumi ieviest attiecīgas organizācijas un fondus šajos sarakstos pēc jūsu ieskata. Man ir priekšlikums izskatīt pa grupām. Vispirms 1.pielikumu: sabiedriskās organizācijas un fondus, izskatīt priekšlikumus par izmaiņām šajos sarakstos, kādas tiek ierosinātas. Vispirms varbūt svītrot un pēc tam ierakstīt no jauna?

Pēc tam 2.pielikumu par peļņas nodokļa 23.punktu arī tādā pašā kārtībā, vispirms svītrojot vai piedāvājot kaut ko papildus. Pēc tam 3.sarakstu par īpašuma nodokļa 4. un 6.punkta pielietojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Man ir mazliet cits procedūras piedāvājums. Pirmām kārtām mums ir jāizlemj jautājums konceptuāli par šo dokumentu. Tikai tad, kad izlemsim konceptuāli, varēsim sākt runāt par konkrētām grupām.

Priekšsēdētājs: Tātad piedāvājums ir apspriesties. Varbūt tagad darīsim tā. Tagad ir starpbrīdis. Vienkārši padomāsim par procedūru un galīgi nolemsim pēc starpbrīža. Paldies, Kides kungs!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Par lēmumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem”. Ir divi priekšlikumi, kā to procesuāli apspriest. Vienu izvirzīja deputāts Kide, tātad apspriest atsevišķi pa punktiem, par nodokļa atvieglojumu un attiecīgi par organizācijām sakarā ar šo punktu. Otrs bija deputāta Laķa priekšlikums: vispirms izšķirties principā, vai mēs šobrīd pieņemam vai ne. Principā pēc mūsu reglamenta pareizākais ir deputāta Laķa piedāvājums. Mums vispirms ir jāizdebatē, un tad varam skatīt pa punktiem un spriest tālāk, ja esam principiāli pieņēmuši. Tas attiecas arī uz lēmumiem, vienkārši lēmumiem nav lasījumu, kā tas ir ar likumiem. Protams, vēl ir jautājums par jautājumiem. Vai jautājumus arī uzdod deputātam Kidem, vai uzreiz pārejam pie debatēm? Jautājumi nav domāti, tāpēc vajadzētu tagad izteikt savu attieksmi debatēs, kā Pēteris Laķis izvirzīja, principiāli.

Pirmais ir pieteicies deputāts Laķis. Lūdzu.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums, ko mēs šodien izskatām, prasa diezgan rūpīgas pārdomas šeit uz vietas. Es mēģināšu tagad pamatot, kādēļ tas tā ir.

Pirmkārt, loģiski un arī juridiski būtu izvirzāma prasība, ka vispirmām kārtām, pirms mēs varam pieņemt šādus atvieglojumus, mums ir jāpieņem likums par sabiedriskajiem fondiem. Tas būtu obligāts priekšnosacījums, jo citādi vispār nevaram pateikt, kas tas fonds tāds būtu.

Kāda šinī gadījumā ir situācija? Ja jūs vēl atceraties, tad mēs pirmajā lasījumā esam pieņēmuši šo likumprojektu “Par sabiedriskajiem fondiem”. Bet tālāk tas ir apstājies praktiski divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka sākās finansu manipulācijas ar šo likumu, tajā sakarībā parādījās šis likums par sabiedriskajām organizācijām, kurš ietvēra sevī gan to daļu par sabiedriski politiskajām organizācijām, ko mēs bijām pieņēmuši pirmajā lasījumā, gan arī šos fondus kā tādus vispārējus zināmus “jumta” likumus. Diemžēl arī šis likums tālāk nav virzīts, jo nostāja pret to bija tāda, ka šāds “jumta” likums, neskatoties uz prasību pēc vienotas likumdošanas, tomēr ir pārāk vispārējs un abstrakts gan attiecībā uz sabiedriski politiskajām organizācijām, gan arī attiecībā uz sabiedriskajiem fondiem. Diemžēl šeit šīs īpatnības nav ievērotas.

Otrs moments, par ko es vēl minēšu beigās, ir jautājums par būtiskām konceptuālām izmaiņām pašu šo sabiedrisko fondu izpratnē. Tas būtu viens.

Otrais. Protams, mēs varam pieņemt šo dokumentu, ņemot vērā divus nosacījumus. Pirmkārt, to, ka ir fondi, kuri nenoliedzami eksis­tē, kuri darbojas un kuri ir sabiedrībai vajadzīgi vairāk vai mazāk un pret kuru funkcionēšanu mums būtu grūti ko iebilst. Ņemot vērā valsts kases nabadzību un arī prasības, pilsoniskā sabiedrībā tomēr šāda finansēšana būtu ļoti vēlama. Otrkārt, protams, zināms pluss šeit ir arī tas, ka šis saraksts būtu apstiprināms tikai līdz šā gada beigām un, protams, ņemot vērā visas šīs finansu inspekcijas kontroles iespējas un tā tālāk. Taču šinī sakarībā man ir arī tūliņ divi “bet”.

Pirmkārt, kaut kur ir notikusi zināma atlase no šā lielā saraksta. Tomēr šie atlases principi ir klaji empīriski vai vispār nav zināmi. Šo iemeslu dēļ, vismaz man personiski, ir jautājums par dažām organizācijām, kuras varētu pretendēt, bet kuras sarakstā nav tikušas. Tajā pašā laikā par dažām šajā sarakstā ietvertām organizācijām man ir jautājums: gan par šo “Abrenes fondu”, gan par “Austrumu cīņu fondu” un tā tālāk. Tātad te princips acīmredzot zināmā mērā bijis tāds: ja mēs par to nekā nezinām, tad tur arī mēs neko īpaši iebilst nevaram.

Situācija bija tāda, ka fondu saraksts bija tik milzīgs, ka reāli neviena komisija, vismaz mūsu komisija, nebija spējīga nopietni izskatīt šo sarakstu. Tajā mūsu kompetencē bija vairāk nekā 120 fondu, programmu, pasākumu un tā tālāk. Kompetenta izskatīšana, kā jūs saprotat, nav iespējama.

Ko šinī gadījumā, manuprāt, vajadzētu darīt? Pirmkārt, mums vajadzētu pieņemt forsētā tempā šo likumu par sabiedriskajiem fondiem, pieļaujot vienu varbūt nelielu reglamenta pārkāpumu mūsu darbā, proti, kaut arī tas ir pieņemts pirmajā lasījumā, mēs varētu pieļaut konceptuālas maiņas otrajā lasījumā, neatgriežot to pirmajā lasījumā.

Šī konceptuālo izmaiņu būtība ir saistīta ar situāciju, ka fonda paspārnē mēģina paiet ārkārtīgi liels skaits uzņēmumu, bet mums šodien nav reālu iespēju noskaidrot, kurš tad galu galā tur ir bijis godprātīgs un kurš ne. Par dažiem mēs to varam pateikt, par dažiem nevaram.

Tad varētu būt šis variants, ka fonds būtībā ir tikai naudas pārsūknēšanas centrs, respektīvi, ka fondam būtu sabiedriskā padome, kura tiktu publicēta presē un būtu visiem zināma. Fondā strādātu tikai viens, maksimums divi štata darbinieki: finansists, grāmatvedis, iespējams, jurists. Šī nauda, kas nonāktu fondā pēc noteiktiem atvieglojumiem, tiktu attiecīgi sadalīta pēc šīs sabiedriskās padomes lēmuma. Līdz ar to mums būtu iespēja kontrolēt.

Mēs varam ielikt šajos fondu statūtos nosacījumu, ka fonda izlietojums gada beigās ir jāpublicē presē. Tā ir finansu inspekcijas kontrole, protams. Bet, lai tas būtu arī plašākai sabiedrībai zināms, attiecīgos laikrakstos tas varētu tikt publicēts. Savā laikā šādu tradīciju ieviesa Kultūras fonds. Tas būtu pirmais.

Otrais. Mums acīmredzot steidzīgi jāizdara šis pats redakcionālais labojums šajā slavenajā 33.pantā, lai būtu iespējams līdz šā gada beigām izglītības, zinātnes un kultūras iestādēm saņemt tieši 2,85 vai cita koeficienta reālu finansiālo palīdzību no tām organizācijām, kuras to vēlas sniegt, lai, teiksim, Endeles kunga skola varētu uzlikt sev jumtu, ja kāda organizācija ar mieru viņu finansēt, lai Tomašūna kungs varētu durvis remontēt un tā tālāk. Tas būtu šis otrais nosacījums. Šo problēmu mūsu komisija ir iesniegusi. Prezidijam Ekonomikas komisija iesniedza, ja nemaldos, pirms divām nedēļām. Es domāju, ka mēs tomēr nākošās nedēļas plenārsēdē varētu izskatīt.

Fondu likums būtu sagatavojams arī ātrā tempā. Ņemot vērā, ka mēs pieļaujam šādu nelielu atkāpšanos no procedūras sakarā ar šo nelielo konceptuālo izmaiņu, praktiski tas arī ir tikai divu nedēļu lēmums. Tāds būtu, manuprāt, šis vēlamais ceļš, kādu varētu iet.

Ja ir kādas aktuālas vajadzības, kuras ir šajā fondu sarakstā, ja mēs zinām, ka šis fonds tiešām pilda zināmas funkcijas, un mēs varam likt savu parakstu un savu garantiju zināmā mērā šai finansu pārbaudei, tad tas būtu jāizskata acīmredzot atsevišķi.

Es saprotu, ka tas varētu būt saistīts ar mūsu piedalīšanos olimpiādē. Te varētu būt runa par Bērnu fondu… Bet tad šo fondu skaits nekādā gadījumā nedrīkst būt lielāks par četriem vai pieciem. Tas, ka finansu inspekcija tagad veiks pārbaudi, nav arguments. Pirmkārt, es domāju, ka šajā gadījumā šāds risks diezin vai ir pamatots. Otrkārt, jāņem vērā arī tās reālās iespējas, kuras ir attiecībā uz šo uzņēmumu skaitu, kuru šo fondu paspārnē ir ļoti daudz.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Godājamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mani lūdza Būvinženieru savienība, lai mēs atbalstītu viņu lūgumu pievienot sabiedriskajām organizācijām pielikumā kā 34.pozīciju arī Būvinženieru savienību.

Es principā piekrītu Budžeta komisijas lēmumam, kurš ir dots pielikumā, proti, izslēgt no šā saraksta tautsaimniecības biedrības un sporta biedrību. Tikai tādā gadījumā mums ir jābūt konsekventiem līdz galam un jāsvītro arī 1.pielikumā 5.pozīcija, kas ir Latvijas Arhitektu savienība (tā ir tautsaimnieciska organizācija), un 29.pozīcija– Austrumu cīņu savienība, par kuru jau arī kolēģis Laķis teica. Ja mēs to tomēr atstājam, tad es lieku priekšā atjaunot sarakstā arī Būvinženieru savienību, kas agrāk bija. Tā ir tāda pati savienība kā Arhitektu savienība.

Īsumā informācija. Kas ir Būvinženieru savienība? Tā ir radoša profesionāla sabiedriska organizācija, kura dibināta 1924.gadā un kuras darbība atjaunojās 1989.gadā. Būvinženieru savienības ekonomiskais pamats ir biedru naudu iemaksas, kuras nevar kompensēt izdevumus tautsaimniecībai svarīgo jautājumu risināšanā. Tādējādi viņi lūdza iekļaut šo organizāciju šajā 1.pielikumā. Es ļoti atbalstu viņu lūgumu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Buķelei, kura runās komisijas vārdā.

E.Buķele: Veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas komisija, visnotaļ nopietni izskatot šos sarakstus un vairākkārt par tiem apspriežoties, nonāca pie secinājuma, ka principā, protams, ir jāatbalsta jebkurā veidā mecenātisms, jebkurā veidā žēlsirdība un labdarība. Bet mūsu viedoklis ir, ka vajadzētu atbalstīt, lūk, šo darbību un ka mēs to jau izdarām ar atvieglojumiem nodokļu paketē. Tur varbūt varētu vēl kaut ko vairāk likt iekšā.

Bet, šādā veidā taisot sarakstus, mēs vienmēr kādu fondu būsim atstājuši aiz borta un kādu lieku ielikuši iekšā un kādu sabiedrisko organizāciju tāpat. Mēs nekad neizsvērsim, kurš tad būtu jāatstāj un kurš jāizsvītro. Bez tam ir tāda bēdīga prakse, ka aiz šiem fondiem un aiz šīm sabiedriskajām organizācijām, aiz tā skaistā moto un tā labā lozunga slēpjas dažādi kooperatīvi vai kādas citas organizācijas, kuras tikai izmanto šo godīgo vārdu.

Minēšu piemēru. Sabiedriskā organizācija “Černobiļa”. Šos nelaimīgos cilvēkus un viņu godīgo vārdu vairākkārt ir izmantojušas citas organizācijas ne tikai labvēlīgos nolūkos vien, bet arī krietni savtīgos nolūkos. Tāpat, atcerieties, mums taču bija problēmas ar Latvijas Žēlsirdības fondu. Kamēr mums nav valsts kontroles, vai mēs spēsim visus šos procesus tā kontrolēt, lai tas būtu godīgi? Vai finansu inspekcijas ar to tiks galā un vai mēs arī šeit tad būsim tiesīgi izlemt, ka, lūk, tas ir īsti pareizi, tas fonds ir atbalstāms un kāds cits varbūt nav?

Mūsu komisijas slēdziens un priekšlikums, kā arī aicinājums jums: atbalstīt. Patiesību sakot, tas ir Laķa kunga ieteiktais variants. Konceptuāli: labdarību, žēlsirdību un mecenātismu, visus līdzekļus, kas ir šiem nolūkiem izmantoti. Bet tikai kā darbību, nevis kā atsevišķus fondus.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kodoliņam.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Šodien mēs runājam par ļoti aktuālu, es pat teiktu, ļoti svarīgu jautājumu, no kura tāda vai citāda atrisinājuma ir atkarīgs, vai veselai rindai organizāciju būt vai nebūt. Es jums varu pateikt, ka ir vesela rinda mūsu radošo savienību, vesela rinda citu organizāciju, piemēram, Kinocentrs, kas šinī brīdī jau ir bankrotējušas. Ja mēs nepieņemsim pareizu lēmumu, tad būs situācija, ka šīs savienības būs spiestas izpārdot savus īpašumus, lai segtu parādus kreditoriem. Visa būtība ir tāda.

Šeit atskan jautājums: lūk, darīsim savādāk! Es teikšu jums, cienījamās dāmas un kungi, ja mēs gribam, lai mūsu likumus kāds ciena, tad vispirms ir pašiem jāciena likums. Ja mēs paši pieņemam likumu, tad, pirmkārt, mums pašiem jādomā, ka mums tas ir jāpilda. Tāpēc, pirms mēs sākam debates šinī jautājumā, visiem uzmanīgi jāizlasa likuma par peļņas nodokli 23.pants, likuma par peļņas nodokli 33.pants un jāatceras tās debates un diskusijas, kādas bija, pieņemot šos pantus.

Redziet, kad šos pantus iesniedza, tad tur bija rakstīts, ka to regulē Ministru padome. Nē, mēs teicām, Ministru padomei mēs neuzticam tik svarīgu funkciju kā apstiprināt to organizāciju sarakstus, mēs paši to izdarīsim. Lūk, Ministru padome mums ar novēlošanos iesniedza šos sarakstus, atnesot, starp citu, uz komisiju veselu rindu grāmatu. Lai izdotu šīs grāmatas deputātu vajadzībām, manuprāt, ar visu gada papīra budžetu nebūtu pieticis. Tajās grāmatās ir sarakstīti katra fonda cēlie mērķi, ir uzrakstīts, ka viņi ir labi darbojušies līdz šim un vēl labāk darbosies turpmāk, kad mēs būsim viņus ieslēguši sarakstā.

Tas viss, bez šaubām, ir skaisti. Bet es uzskatu, ka mums ir jāievēro princips. Zināmā veidā pēc tāda principa vadījās arī Budžeta komisija un Ekonomikas komisija. Pirmais princips ir tāds: šajos fondos var ieslēgt jebkuru, kurš nav pierādījis pretējo. Tātad mēs nevaram sodīt vai turēt aizdomās šeit minētos fondus, kamēr nevaram pierādīt pretējo, ka tie izlieto šos līdzekļus ne tiem mērķiem, kurus deklarē. Uz kāda pamata mēs varam? Principā tā ir nevainības prezumpcija, kas, manuprāt, šeit ir jālieto vienkārši.

Cita runa, ja mēs būsim redzējuši, ka viņi izmanto šos līdzekļus ne paredzētajiem mērķiem, tad, bez šaubām, šie fondi ir jāsvītro no sarakstiem. Vēl vairāk– pret šiem fondiem un organizācijām, kā tas ir minēts lēmuma projektā, ir jālieto visa likuma bardzība. Likuma bardzība ir tāda, ka visa nauda jādod atpakaļ budžetā plus vēl divkārša summa soda sankciju veidā. Es uzskatu, ka tā ir pietiekami stipra barjera, lai apturētu šo līdzekļu negodīgu izmantošanu. Izglītības komisija liek priekšā– lūk, nekontrolēsim vispār! Es uzskatu, ka šinī gadījumā mēs tiešām nonāksim situācijā, kad dibināsies fondi, kuri tiešām izlietos šos līdzekļus pavisam citiem mērķiem, un neviena finansu inspekcija nebūs spējīga viņus izkontrolēt. Vienīgā iespēja izkontrolēt šādu darbību ir caur šiem sarakstiem. Diemžēl realitāte ir tāda.

Es piekrītu arī tam, ka, pieņemot attiecīgu likumu, vai nu tas būs par sabiedriskajiem fondiem, vai tas būs likums par sabiedriskajām organizācijām, mēs varam pāriet uz citu principu. Bet šinī brīdī, manuprāt, mums citas iespējas nav kā pieņemt šos sarakstus, pēc tam neatļaut nogrimt šim, piemēram, Kinocentram… Ko tad mēs gribam, lai šis Kinocentrs, kurā savā laikā tika ielikts tāds darbs, lai to izveidotu, tiek vispār likvidēts? Bet tieši tāda ir tā situācija. Jebkurā brīdī šis centrs var kļūt vienkārši par publisku kinoteātri vai par videozāli, kur rāda trešās kategorijas videofilmas.

Es tomēr domāju, ka mums ir jābūt ļoti lielai atbildības sajūtai, pieņemot šo lēmumu. No šā lēmuma ir tiešām atkarīgs ļoti daudzu organizāciju “būt vai nebūt”. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Rāznam.

S.Rāzna: Godātie deputāti! Es par šo lēmumu gribu runāt tik daudz, cik tas saistās ar zemnieku saimniecību attīstību. Lietas būtība ir sekojoša. Vai jūs zināt, ka 4.septembrī tika labots jeb grozīts likums par peļņas nodokli? Šinī sakarā tika arī pieņemts lēmums par šā grozījuma spēkā stāšanās kārtību. Šā lēmuma 5.punkts noteica, ka Finansu ministrija izstrādās kārtību, kādā veidā tiks finansētas ar šiem ziedojumiem zemnieku saimniecības. Tādējādi Finansu ministrijā radās dokuments, kurš noteica: lai apkopotu visus šos līdzekļus, kas tiks ziedoti zemnieku saimniecībām, pie Lauksaimniecības ministrijas tiks izveidots speciāls fonds zemnieku saimniecību ražošanas attīstībai.

Manī izraisa izbrīnu, pirmkārt, jau tas, ka šobrīd tādā procedūrā kā dāvinājums, kuram būtu jānotiek, brīvi vienojoties ieinteresētajām pusēm, notiek šī centralizācija. Bet tā jau arī būtu lietas viena puse. Otra puse, kas man ir neizprotama, ir tā, ka 1989.gadā ar Ministru padomes akceptu tika izveidots Latvijas Zemniecības fonds un Ministru padome šinī fondā ieskaitīja 500 tūkstošus rubļu. Izbrīnu rada tas, ka šis fonds, kurš praktiski tika veidots ar valdības akceptu, nefigurē šajā Finansu ministrijas izstrādātajā kārtībā, bet tiek veidots jauns fonds.

Vēl tālāk. Kad šodien es skatos šo izstrādāto lēmumu, tad redzu, ka šeit parādās jau citi fondi, nāk klāt Latvijas jaunsaimnieku palīdzības fonds. Tikai nav atkal tas, kas ir noteikts Finansu ministrijas izstrādātajā kārtībā. Tāpēc man rodas jautājums, vai, pieņemot šo lēmumu, tiks atcelta šī kārtība, ko izstrādāja Finansu ministrija un ko paši bijām noteikuši, vai šī kārtība paliks spēkā? Manā skatījumā, šobrīd šo dokumentu pieņemt būtu pāragri, jo es saskatu pretrunas pašos principos.

Risināmību saskatu tikai divējādā ceļā. Viens ceļš varētu būt, ka mēs ar savu lēmumu paredzētu tiešos kontaktus starp uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām, kā arī starp fondiem, vai arī– nespēlēt šo teātri ar ziedojumiem, dzirdot arī tos pārmetumus, ka it kā tie ir tieši budžeta līdzekļi, bet vienkārši mums šeit parlamenta sienās veidot valdības politiku tādējādi, lai šie ziedojumi nebūtu jāvāc un jāapvieno kaut kādos fondos, bet lai vienkārši valdības politika veidotos tā, ka tā būtu par labu zemniecībai. To varētu īstenot, pārdalot tādējādi budžetu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Par nožēlu, mēs jau daudzas reizes apspriežam šo jautājumu bez jebkādiem rezultātiem. Acīm redzams, ka tam ir dziļi iemesli. Galvenais iemesls ir tas, ka mums nav likumdošanas par sabiedriskajām organizācijām un fondiem. Ir tikai daži ieraksti likumā par peļņas nodokli, likumā par īpašuma nodokli. Laiks atzīties, ka šie ieraksti ir kļūdaini, un turpmāk nepieķerties šīm burtiski divām trim rindiņām šajos likumos. Problēma ir daudz dziļāka un sarežģītāka. Lieta tā, ka mēs šo dažu rindiņu dēļ varam tādu putru savārīt, ka vairs nevarēsim izkontrolēt.

Tāpēc pirmais priekšlikums. Laiks pārskatīt šajos likumos pantus par peļņas nodokli. Tur nav vietas šiem labojumiem, šiem nosacījumiem par atlaidēm pārskaitījumiem fondos un sabiedriskajām organizācijām. Citāds mehānisms vajadzīgs. Kāds? Vajadzīgi likumi par sabiedriskajiem fondiem un sabiedriskajām organizācijām, kur visam jābūt precīzi formulētam. Te es pilnīgi piekrītu Laķa kungam, kā tām jāorganizējas, kur… Ir tādi fondi ar tādu pārvaldes struktūru, kuru par demokrātisku nenosauksi. Tāpēc vajadzīgs likums, lai mēs zinātu, kādam jābūt fondam, kas tā tāda sabiedriskā organizācija, lai nebūtu vajadzīgs šis sarakstu princips, kas paredzēts likumos par peļņas un īpašuma nodokli.

Ja kāda sabiedriskā fonda vai sabiedriskās organizācijas statūti atbilst likumam, tad kāpēc saraksts vajadzīgs? Tad fonda pārstāvjiem jāiet uz Augstāko padomi, tad mēs kārtējo reizi apspriežam un rodas jautājumi. Kāpēc? Es jums varu atkārtot, ka piedalījos vairākās apspriedēs, kas notika mūsu Ekonomikas komisijā. Jūs saprotat, kolēģi, kādā pazemojošā situācijā nonāk republikā plaši pazīstami cilvēki, kad viņi staigā no kabineta uz kabinetu, pa komisijām ar izstieptu roku, jo nav precīza mehānisma, un palīdzēt viņiem nevaram. Viņu prasības skaidras, bet priekšā daudzi neatrisināti jautājumi, tādēļ ir komisija, teiksim, konkrēti cilvēki, kam jāizlemj, bet viņi nesakārtotas likumdošanas dēļ nevar uzņemties atbildību. Un šeit rodas pats galvenais jautājums. Parlaments strādā jau pusotru gadu, bet cik ilgi vēl jāgaida likums par sabiedriskajām organizācijām un sabiedriskajiem fondiem? Tas cilvēkiem, kas komisijā nodarbojas ar šiem jautājumiem, ir pats galvenais pārmetums. Es domāju, ka Prezidijam, Īvāna kungam, uz to jāvērš visnopietnākā uzmanība. Mēs tagad kārtējo reizi mīņājamies klajā vietā un netiekam uz priekšu.

Vislielākais ļaunums pašās sabiedriskajās organizācijās un fondos ir tas, ka tajos samilzt birokrātiskais aparāts, kuru kontrolēt nav iespējams. Es piekrītu tam, ka jādomā par speciālām normām likumā, kas stingri ierobežotu šo fondu un organizāciju aparāta palielināšanos. Pat līdz tam, ka ne kapeiku, ne santīmu no saziedotajiem līdzekļiem nedrīkst izlietot aparāta apmaksai. Tas likumā stingri jāieraksta. Šeit tā visa nav. Bez stingras nostādnes šos dokumentus nedrīkst laist tautā. Neapzinoties to, mēs vairojam to cilvēku skaitu, kas ne par ko neatbild, parazitē uz citu nelaimes un to jūtām, kas ziedo savu naudu. Šeit spēlēties nedrīkst. Protams, pats šis saraksts jau rāda, cik kļūdaina ir koncepcija tam, ko mēs darām. Ņemsim dažādās profesionālās savienības un organizācijas. Nu, kāpēc tām jāmaksā? Mēs šeit ar kolēģiem jokojam: vajag ekonomistu biedrību! Bet ja ir ekonomisti, kam nepieciešama filantropija, tad tas vispār ir absurds un nonsenss, nemaz nerunājot par citām organizācijām, pietiekami bagātām, bet kas kļūst nabagākas savu ārkārtīgi uzpūsto štatu dēļ, piemēram, Latvijas Arhitektu savienība. Es vēl saprotu, ka mums nepieciešama, teiksim, Latvijas Olimpiskā komiteja, kas saistās ar Latvijas prestižu. Taču mums lemt par katru organizāciju atsevišķi– tā nav izeja. Vajadzīga likumdošana, un tad mēs droši varam paļauties uz savu finansu inspekciju, nav ko baidīties, ka tā ar savu uzdevumu netiks galā, bankas tam modri sekos. Šeit nebūs problēmu, jo viss būs precīzi uzrakstīts, kur un kā izlietojami sabiedrisko fondu un organizāciju līdzekļi.

Un vēl. Nav nozīmes, vai par šo sarakstu balsojam kopā vai atsevišķi. Kādam kaut kas var nepatikt, citam cits. Ja būtu pēc likuma– viņi pulcētos, konstitucionētos, piereģistrētos– viss, ja statūti bez pretenzijām. Katrs uzņēmums var pārskaitīt naudu ar atbilstošiem atvieglojumiem, par kuriem mēs runājām. Bet tas jāieraksta likumā, tālāk dzīve rādīs, paši ekonomiskie subjekti, cik un kādos fondos viņiem pārskaitīt. Ieviešot ierobežojumus, mēs atkal pilsoniskai sabiedrībai uzliekam totalitārus iemauktus. Un tas ir ļoti bīstams precedents. Ja būs likums, nebūs nekādu sarakstu, nekādu ierobežojumu, nekādu staigāšanu pa instancēm, nekādas lūgšanās un asaru. Jo tās sabiedrībai ir pazemojošas. Ar likumu šo problēmu būsim atrisinājuši. Tuvākajā laikā tāds likums mums jāpieņem. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bukam.

S.Buka: */Cienījamie deputātu kungi! Šodien beidzot ir pienākusi tā diena, kad daudziem sabiedrisko organizāciju birokrātiem ar prieku piepildās sirdis. Šodien viņiem tiešām ir svinības. Kā gan ne– barotava paliek un tuvākajā laikā funkcionēs. Daudzi deputāti rīkojas pēc principa: ja jūs balsosiet par manējiem, tad arī es neatteikšos balsot par jūsu organizācijas pārstāvjiem.

Šodien mums izsniegtajos sarakstos, kas jau izgājuši caur daudzkārtīgiem lasījumiem daudzās komisijās, tajā skaitā arī Ekonomikas komisijā un Apvienotajā budžeta komisijā, sajaukti kopā zirgi, cilvēki, fondi un organizācijas. Šeit nonākušas organizācijas, kuras var būt un kurām jābūt atsvabinātām no aplikšanas ar nodokļiem, kurām specifisku apstākļu dēļ valstij ir pienākums piešķirt atvieglojumus– to cilvēki ir vai nu īpaši neaizsargāti, vai arī tiešām tādi fondi un organizācijas, kas valstij sevišķi vajadzīgas un kas dod labumu visai Latvijas tautai. Tajā pašā laikā šeit ir milzīgs daudzums tādu organizāciju, kuras šajā sarakstā iekļuvušas sava privileģētā stāvokļa dēļ, pateicoties blatam, savas pārstāvniecības dēļ varas koridoros, Ministru padomē vai Augstākajā padomē. Arī viņi ļoti grib šos atvieglojumus un šodien tos saņems. Šodien vairāki runātāji uz šīs tribīnes jau pierādīja, ka ir šo profesionālo vai citu organizāciju lobisti. Viņi prasa tās vai citas organizācijas vārdā. Šajā sarakstā ir cilvēki, kam tiešām vajadzīga sabiedrības palīdzība, jo invalīdi ir iejaukti starp profesionālām organizācijām, kas aizstāv savas vai šauras cilvēku grupas intereses. Šeit taču galvenokārt ir organizācijas, kas saistītas ar inženiertehnisko darbu, šeit inteliģences radošās un pseidoradošās grupas. Mēs stāstām, ka arhitektūra atstāta novārtā un pretendējam uz to, lai būtu Arhitektu savienība. Mēs stāstām, ka mums nav Rakstnieku savienības un Kinematogrāfistu savienības, jo tās pēdējos 50 gados ir sagrautas. Bet tās taču eksistē! Man ir labas attiecības ar šo organizāciju pārstāvjiem, tomēr jāsaka, ka šodien viņi izmanto situāciju, kurā iekļuvuši, būdami varas koridoros.

Es, tāpat kā iepriekšējais runātājs, uzskatu, ka mūsu ekonomika ir nabaga, ja pat ekonomistu un zinātnieku biedrības nevar nopelnīt savai dzīvei vajadzīgo. Ja viņiem vajadzīgas konsultācijas, varu tās dot, kā pašiem nopelnīt sev iztiku. Lai griežas tīri profesionālos jautājumos. Nesen es vienā no televīzijas raidījumiem redzēju žurnālistu nama iekšējo apdari. Tā pārsteidza ar apzeltījumiem, mēbelēm un daudz ko citu. Taču rādīja pilnīgi tukšu namu. Pēc tam gribēju uzzināt, kā šis nams tiek apmeklēts ikdienā. Noskaidroju, ka bufetē pat kafijas automāti netiek ieslēgti katru dienu. Tas ir, viņi nevar vai negrib nodrošināt pašfinansēšanos. Varbūt cilvēki, kas pārvalda šo namu, vienkārši nav spējīgi to veikt? Bet kāpēc gan savu neprasmi pārlikt uz biedrības nabadzību? Tās mums tiešām ir nabadzīgas. Mums daudz kam pietrūkst līdzekļu, bet tagad šādām organizācijām gribam dāvāt miljonus. Vairākas organizācijas pēdējā laikā ir pārņēmušas savā īpašumā bijušos Savienības objektus– pansionātus, atpūtas namus –, šodien arī tos mēs atbrīvojam no aplikšanas ar nodokļiem. Ja šīs organizācijas nav spējīgas nodrošināt pašfinansēšanos, šie objekti vienkārši jāatņem. Ja tās ir spējīgas to panākt, tad kāpēc viņi nāk šo naudu izkaulēt no mums? Turklāt tās nav pašas nabagākās organizācijas. Kurš no mums var pateikt, vai daļa no šiem miljoniem– bet komisijā mēs noskaidrojām, ka lieta grozās par miljoniem rubļu,– neaizplūdīs aparāta uzturēšanai, importa mēbeļu pirkšanai, japāņu televizoru un radioaparatūras iegādei, telefoniem un cik paliks organizāciju un tajās esošo cilvēku vajadzībām?

Tāpēc ierosinu lēmumā iekļaut punktu, ka līdzekļus, kas tiks saņemti, atbrīvojot no nodokļiem, nedrīkst izmantot šo organizāciju aparātu uzturēšanai. Ne tikai centrālo, bet arī vietējo. Atcerieties, cik skandālu ir bijis ap Grāmatu draugu biedrību? Tā tagad pārdod grāmatas, pelna naudu un prasa nodokļu atlaides. Es lieliski sadzīvoju ar grāmatām, cienu ļaudis, kas tās mīl. Bet lai savas kaislības apmierina paši par savu naudu, ne uz valsts, šodien tik nabagās valsts rēķina. Tāpat ierosinu no šī saraksta izslēgt visas profesionālās organizācijas un biedrības. Tas mums dos iespēju izveidot patiesi bagātus fondus, tādus, kas republikai tiešām ir vajadzīgi, kā bērnu fonds, nacionālās bibliotēkas celtniecības un operas atjaunošanas fonds, daudzbērnu ģimeņu fonds, slimo cilvēku palīdzības fonds. Citādi atkal iznāks tā, ka nauda netiks dota ne daudzbērnu mātēm, ne bērnu fondam, bet dos Rakstnieku savienībai, arhitektiem un vēl kādiem. Šo naudu mēs neredzēsim atgriežamies pie cilvēkiem.

Tiešām, subjektīvismu var novērst, es te atbalstu Laķa kunga uzstāšanos, tikai pieņemot atbilstošu likumu, bet ne nodarbojoties ar virves vilkšanu, ko un kā svītrot no šā saraksta. Šodien notiek tieši tā. Tāpēc piedāvāju visradikālāko priekšlikumu: šodien nepieņemt šo lēmumu, nolemt nākamās nedēļas darba kārtībā iekļaut projekta apspriešanu likumam par bezpeļņas organizācijām, un tikai tad, izskatot jautājumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību, paredzēt, ka šīs organizācijas var izmantot atvieglojumus aplikšanā ar nodokļiem 1991.gada ienākumu rezultātā. Citādi atkal parādīsim savu nevarību kā Augstākā padome, kas nodarbojas ar lobismu profesionālu vai neprofesionālu cilvēku labā, kuri nav spējīgi sagādāt sev iztiku, aizmirstot par cilvēkiem, kuri cieš trūkumu šodien un vēl vairāk cietīs rīt, kuriem mēs šos miljonus varētu dot. Tad būs vēl sarežģītāka situācija, ka valsts saviem iedzīvotājiem nevarēs dot sociālās garantijas./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kehrim.

O.Kehris: Dārgie kolēģi! Kā ekonomists un teorētiķis es diemžēl (vai varbūt arī ne diemžēl) pilnīgi varētu piekrist tam, ko šeit teica Gavrilova kungs. Tik tiešām tam, kas ir fonds, kas ir bezpeļņas organizācija, kas ir sabiedriskā organizācija, ir jābūt fiksētam likumdošanā. Bet mēs neesam šeit ekonomisti, juristi, teorētiķi. Mēs esam struktūra. Ja mēs nevaram sešos mēnešos to izdarīt, tik tiešām man ir ļoti neērti pret tādiem cienījamiem cilvēkiem republikā, kuriem nebūt nav daudz laika staigāt pa kabinetiem. Un pa mūsu kabinetiem viņi ir staigājuši ļoti daudz. Es nosaukšu tikai dažus. Pirmām kārtām prātā nāk Skulmes kundze, Dripes kungs un daudzi citi.

Tiešām, tas ir ļoti nepateicīgs darbs. Liels paldies Budžeta komisijai, kura ir veikusi šeit vienu no lielākajiem darbiem vai iznesusi lielāko smagumu. Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas, kuras kompetencē ir šis likums, iekšējo pretrunu dēļ Prezidijā mēs esam divkārt apsprieduši šo jautājumu. Nevaram pavirzīt šo jautājumu uz priekšu, to izsvītrojot vai atrisinot. Es neredzu praktiski iespēju, kā tuvākajā laikā šis jautājums tiks atrisināts, tādēļ piekrītu teorētiski tam, ko teica gan iepriekšējais runātājs, gan Gavrilova kungs. Būtībā tas ir zināmā mērā aicinājums torpedēt Latvijas intelektuālo potenciālu. Varbūt tas zināmā mērā ir sabiedriski organizatoriskais potenciāls, bet tie ir cilvēki, kas reāli organizē un darbojas ar šīm lietām.

Mēs savā laikā vienojāmies apmēram par tādu procedūru, ka tad, ja “par” ir Budžeta komisija, Ekonomikas komisija, bet tā komisija, kuras interešu lokā ir attiecīgā sabiedriskā organizācija vai fonds, ir “pret”, tad mēs noteikti uzreiz ņemam ārā. Ja šeit nevienosies tie, kas pārstāv šīs intereses, tad mēs nepieņemsim šo sarakstu. Par to esmu pārliecināts pēc tiem balsojumiem, kas mums bija komisijās. Tāpēc man diemžēl ļoti skumji bija dzirdēt šeit cienījamā Laķa kunga teikto, ka mēs atkal varam teorētiski piekrist. Tā vietā, lai jau divus mēnešus kaut cik strādātu komisijās, viņš atgriežas pie vieniem un tiem pašiem jautājumiem, kad komisijās tie jau saskaņoti.

Ja šeit šīs pretrunas turpināsies, mēs arī neko nepieņemsim, Bet, ja mēs nepieņemsim, tad šī sabiedrības daļa, ko tas skar, tie nebūs tie, kas nāks ar plakātiem un ar lielām petīcijām. Tie, kas uzmanīgāk sekojuši, dažos rakstos to redzējuši pavīdam. Viņi savu attieksmi izrādīs daudz vienkāršāk. Viņi būtībā novērsīsies no mums kā likumdevējiem un no valdības, kas to ir iesniegusi. Es ļoti negribētu, ka tie spēki, kas to atbalstītu, man diemžēl… Es parasti necenšos komentēt citu deputātu runas, bet Bukas teiktajā un tajā attieksmē, kur dažiem profesionāliem punktiem var piekrist, tomēr ir jūtama, es domāju, pat zināma necieņa pret tām organizācijām un cilvēkiem, kas tās pārstāv. Turklāt tiek izmantots tāds paņēmiens, kā to organizāciju minēšana, kuras sen jau ir izslēgtas no sarakstiem, kā arī runājot nekonkrēti.

Es nezinu, kā, bet mums ir jāpieņem šis saraksts. Lai gan es drusku šaubos, vai to bija vērts apspriest tad, ja šeit nepiedalās Budžeta komisijas priekšsēdētājs. Ja nevienosies svarīgākās komisijas, tad mēs nevarēsim izlemt. Mēs nevaram šeit, plenārsēdē, apspriest, kāpēc, pieņemsim, Latvijas Neredzīgo biedrībai vajag vai Latvijas Rēriha biedrībai nevajag. Ja mēs nevaram uzticēties finansu inspekcijai un komisijas slēdzieniem, tad mēs varam to noņemt un uzskatīt, ka šogad šī shēma nesāks darboties. Lai gan es tiešām ceru, ka jebkurā gadījumā mums vajadzētu atsevišķu blakuslēmumu par to, lai uzdotu Pašvaldību komisijai ļoti konkrētos termiņos tā vai citādi iesniegt apspriešanai šo likumu par fondiem un par sabiedriskajām organizācijām, lai varētu to pieņemt. Tiešām, šā Prezidija spēkos tas nav, lai gan šeit vērsās pret Prezidiju.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ābiķim.

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Klausoties šīs debates un redzot visu, kas notiek, mani ir pārņēmusi tāda zināma vainas apziņa. Diemžēl tiešām parlaments lielā mērā ir vainīgs, ka ir izveidojusies tik nenoteikta situācija un ka ļoti daudzi cilvēki, pateicoties mūsu darbībai, ir lielā neziņā. Es gribētu piekrist tam, ko tikko teica Kehra kungs, ka teorētiski ekonomisti, it īpaši Bukas kungs, it kā pareizi spriež, bet es diemžēl saklausīju viņa runā zināmu tendenci, ar tādu, es pat gribētu teikt, cinismu vēršoties pret radošo inteliģenci un tā tālāk. Tas vēl nebūtu nekas. Es atkārtoju, ka par šo nenoteikto situāciju lielā mērā vaina jāuzņemas tieši mums. Galvenokārt tāpēc, ka nav radīta šī likumdošanas bāze, respektīvi, nav likuma par fondiem, nav likuma par sabiedriskajām organizācijām. Jāsaka atklāti, Latvijā, manuprāt, pašreiz vispār fondu nav, labākajā gadījumā ir tikai daži fondi vai vispār nav neviena.

Es neatkārtošu to, ko teica Pēteris Laķis, kas ir fonds. Tas mums visiem ir skaidrs, ka tādu fondu Latvijā nav. Manā uztverē vienīgā izeja no situācijas, lai kaut kā šo savu vainas apziņu mīkstinātu, būtu pašreiz apstiprināt visu šo dokumentu ar visu sarakstu pilnībā, kāds tas ir pašreiz, nesākot kaut ko te šķirot, kura organizācija ir vairāk tiesīga, kura ir mazāk tiesīga. Man, protams, tāda organizācija kā Austrumu cīņu savienība galīgi nebūtu pieņemama šajā sarakstā. Mēs diemžēl neesam īsti noskaidrojuši, ar ko deviņas desmitdaļas no šīm organizācijām nodarbojas, un, atklāti sakot, mēs elementāri to nevarējām izdarīt. Tāpēc es uzskatu, ka mums pagaidām vajadzētu pieņemt šo lēmumu pilnībā, ieslēdzot tajā visas šeit uzskaitītās organizācijas, un tajā pašā laikā steidzīgi sagatavot lēmumu par fondiem, likumu par sabiedriskajām organizācijām, lai jau nākamajā gadā finansu inspekcija, radikāli rīkojoties, varētu izfiltrēt visu šo sarakstu un nolikt visu savās vietās. Bet pašreiz mums vajadzētu pieņemt šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Čebotarenokai.

V.Čebotarenoka: Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es arī piekrītu iepriekšējam runātājam, ka šis lēmums zināmā mērā skar tieši Latvijas inteliģenci, kurai šajā brīdī ir vieni no smagākajiem laikiem.

Es labi pazīstu daudzus latviešu māksliniekus, rakstniekus un zinu, ka viņi pārdzīvo krīzi. Paldies Dievam, ka tā nav garīgā krīze, bet materiālā krīze tā ir nopietna, jo vairs nav šīs tā saucamās valsts palīdzības, un daudzu slavenu mākslinieku darbi diemžēl palēnām aizceļo no Latvijas, jo arī viņi ir tikai cilvēki un arī viņiem ir jādzīvo.

Es negribu teikt, ka šodien es uzstājos kā labdare, nekādā gadījumā. Bet par vienu sev tuvu, 1988.gadā veidotu kultūras iestādi, kas Latvijas atmodā ienesa savu spilgtu iezīmi un kas Latvijas atmodā parādīja, ka latviešu tauta (un ne tikai latviešu tauta, bet visi, kas šeit dzīvo) pieņem arī stipri elitāru mākslu, aktīvi tajā piedalās un ka šī elitārā māksla nav pieejama tikai šauram cilvēku lokam, es gribu runāt. Tā pieder visai Latvijai.

Konkrēti es runāju par nevalstisku organizāciju, par Starptautisko jauno kinocentru, kas ir dibināts 1988.gadā. Tā darbība balstās vienīgi un tikai uz mecenātismu un sponsorēšanu. Es ļoti lūgtu šo organizāciju ierakstīt šajā sarakstā, ja mēs par tādu balsosim. Divos vārdos gribu raksturot šīs organizācijas darbību. Caur šo organizāciju Latvijā ir ienākusi arī Eiropas māksla. Tie ir starptautiskie kinofestivāli “Arsenāls”. Jau divi ir bijuši Latvijā. Ir bijis zviedru bērnu filmu festivāls šovasar Jūrmalā. Pagrimušajā, klusajā kultūras dzīvē bija Antonioni filmu multivīzijas izstāde un arī filmu demonstrējumi. Bija Sergeja Paradžanova filmu demonstrējumi, decembrī mūs sagaidīja nozīmīga filmu skate. Es pilnīgi piekrītu Kodoliņa kungam un ļoti lūdzu par šo Kinocentru balsot. Ja mēs to neizdarīsim, šā Kinocentra vairs nebūs, jo cita peļņas avota tam nav, ir vienīgi mecenātisms, kas Latvijā atdzimst kopā ar šo organizāciju. Tas ir vienīgais, kā mēs saviem bērniem varētu parādīt, kāda ir Eiropas māksla, vismaz kinomāksla. Es vēlreiz aicinu balsot par Starptautiskā jaunā kinocentra iekļaušanu šajā sarakstā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Budovskim.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es principā domāju, ka viss šis lēmums ir jāpieņem ar visu šo sarakstu. Viens no argumentiem ir šāds: principā šis saraksts neko citu nenosaka kā tiesības uz atvieglinājumiem. Respektīvi, tas atver vārtiņus labai gribai, labai darbībai. Kas pa šiem vārtiņiem ienāks, tā ir cita lieta. To mēs šeit nevaram lemt. Tās ir tās aktivitātes, ko parādīja šie uzņēmumi un tā tālāk.

Šajā sakarā es gribētu runāt tomēr par vienu lietu, šobrīd konkrētāk par sportu. Es esmu pateicīgs visām komisijām, kas atbalstīja LOK iekļaušanu. Kā jūs saprotat, sports pašlaik ir krīzes situācijā. Šī krīzes mehānisma pamatā ir tieši finanses. Visu laiku, kā jūs zināt, sports nesa valstij slavu un prestižu un tam bija tiešais valsts maksājums. Šodien praktiski to nav iespējams izdarīt. Mūsu budžets neatļauj šādus tiešos maksājumus. Paliek sponsoru un mecenātu iespējas un tas, ko sports ar savām biļetēm nopelna. Kā jūs saprotat, tā ir niecīga daļa, tai nav nekādas vērtības.

Tātad attiecībā uz sponsorēšanu. Es gribētu teikt vienu lietu, proti, sports no valsts prestiža viedokļa visu laiku faktiski ir bijis ļoti augstā rangā, jo sports ir prece, vienmēr 100 procenti eksporta prece. Mēs varam runāt, ka “1.Maijs” ražo tādus apavus, kurus nevar nekur pārdot. Bet cīņā par zelta medaļu nav nekādas atlaides. Pasaules arēnā iziet sportisti, vienalga, vai tie pārstāv Amerikas Savienotās Valstis vai Latvijas Republiku, vai kādu citu vietu. Zelta medaļa ir viena. Un šeit šis sasniegums metros un sekundēs ir eksporta prece. Tur nav ko gaidīt atlaides. Tas būtu jāatbalsta.

Es gribu runāt par vienu pilnīgi ekstraordināru gadījumu, par kuru es gribētu šodien iestāties. Ir runa par to, ka daudzos gadījumos tie sasniegumi, ko Latvija ar savu eksportu ir panākusi starptautiskajā arēnā, ir kaut kur nomiruši un pazuduši. Visi jūs atminaties to spožo šķēpmetēju plejādi, kuru savā laikā gatavoja Valentīns Mazzālītis. Te bija Jānis Lūsis, Elvīra Ozoliņa, brāļi Domiņi, Feldmanis un Māzeris un tā tālāk, tāpat mūsu kolēģis Kristovskis. Bet Valentīna Mazzālīša šķēpmetēju skola, par ko runāja visa pasaule, faktiski ir aizgājusi nebūtībā. Tā faktiski ir pazudusi.

Es šodien gribu iestāties par citu. Ir jauna iniciatīva. Ar pagājušā gada 1.februāri ir juridiski apstiprināta tāda sabiedriskā organizācija kā Valtera basketbola skola. Protams, es saprotu, ka visi jūs atminaties šobrīd, kas bija Valters. Starptautiskie starti izlases sastāvā, Eiropas labākais basketbolists un tā tālāk. Daudzi sportisti savā tālākā karjerā ir nomiruši, Valteram bijis pietiekami daudz spēka, lai nodibinātu šādu skolu. Šobrīd šajā skolā mācās 200 cilvēku no pilsētas, 100 cilvēku no laukiem. Šajā gadā Itālijā vienā no lielākajiem pasaules basketbola turnīriem šīs Valtera basketbola skolas komanda ieguva pirmo vietu. Visa itāļu prese, amerikāņu prese bija pilna ar to, ka Latvijas Republikas basketbols atkal ir sevi pierādījis. Šinī gadījumā es gribētu teikt, ja mēs patiešām šo sarakstu skatāmies (es nevēlos nevienu apšaubīt, kā jau teicu, ir jāatver vārtiņi viņu darbībai), es gribētu lūgt, lai iekļautu sabiedrisko organizāciju sarakstā arī šo Valtera basketbola skolu. Kas būs tie, kas palīdzēs, tas ir cits jautājums. Bet atvērsim vārtiņus!

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Preinbergam.

A.Kiršteins: Par procedūru varētu ierosināt?

Priekšsēdētājs: Ko, lūdzu?

A.Kiršteins: Par procedūru. Man nav skaidrs, mēs…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs. Kad Preinberga kungs beigs runāt, es jums došu vārdu.

A.Kiršteins: Es par procedūru.

Priekšsēdētājs: Nu, tad par procedūru runāsim.

G.Preinbergs: Cienīto priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Man jāsaka, ka tik tiešām kolēģis Gavrilovs un kolēģis Kehris ir simtprocentīgi taisnīgi. Tā ir patiesība. Mums tiešām ir vajadzīgs pirmām kārtām likums par šīm organizācijām, par fondiem, lai būtu skaidrība, kas ir kas. Taču diemžēl nav šā likuma. Tāpēc vajadzētu atstāt tikai vienu viedokli no tiem, kas varētu būt.

Man šķiet, ka mūsu Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija nāca ar saprātīgu priekšlikumu. Ja mēs runājam par šādu, kā saka, pretimnākšanu, tad vajadzētu arī tā darīt un tiešām reducēt šo sarakstu tikai uz labdarības biedrībām, labdarības organizācijām. Ja mēs to nedarām, tad jāiet jau šis ceļš, kurš ir iesākts un ko te kolēģis Ābiķis minēja, pieņemot sarakstu tādu, kāds tas ir.

Tam nekādi negribētos piekrist vairāku apstākļu dēļ. Man nav saprotams, nekādā veidā man nav saprotams, kā tas ir gadījies, ka šajā sarakstā 1.pielikumā, piemēram, 1.sadaļā, ir divas mediķu organizācijas. Šajā pašā 1.pielikumā, ja mēs skatāmies uz fondiem, tad ir arī vēl viens fonds. Ja tagad skatāmies 3.pielikumu, te ir trīs mediķu biedrības. Nekādā gadījumā es negribu noliegt, ka šīm biedrībām šajā sarakstā, ja vispār tāds paliek, nebūtu jābūt. Tām ir jābūt, ja šāds saraksts tiek veidots. Bet man nav saprotams, lūk, šīs komisijas darbs. Kāpēc no saraksta ir izsvītrota Veterinārārstu biedrība? Kur ir atšķirība? Kā tas var būt? Man tas vienkārši nav saprotams. Vai nu ir, vai nav. Ja ārsts, tad ārsts. Viens strādā vienu darbu, otrs– otru darbu, bet principā pamati taču vieni un tie paši!

Lūk, šajā sakarībā es lūdzu 1. un 3.pielikumā tomēr iekļaut arī Latvijas Veterinārārstu biedrību. Vai nu tas tā ir, vai tas tā nav, varbūt vienam patīk, otram nepatīk, bet darbs ir nopietns un vajadzīgs, un to ārstu nemaz mūsu republikā tik daudz arī nav. Ir apmēram 3000 cilvēku, pat mazāk, un šajā biedrībā ir tikai apmēram 1000.

Un vēl. Man gribētos dažus vārdus par lobismu runāt. Vai es nesaprotu kolēģi Buku, vai viņš īsti nesaprot vārda jēgu, vai grib vienkārši šo situāciju ievirzīt tādā pavisam neglītā veidā. Galu galā– kas tad mēs esam šeit? Jāsaprot, ko nozīmē lobists, kas zem šā vārda slēpjas. Ja to nesaprot, nevajag pieminēt. Mēs esam deputāti, kas pārstāv savus vēlētājus. Man aiz muguras, ja runājam, ir visi šie 1000 cilvēki, visa veterinārā fakultāte. Es esmu lobists vai neesmu lobists? Lūdzu, spriediet! Un tā jebkurš, kas te nāk un runā, pārstāv savu viedokli, savus vēlētājus. Ja viņš arī pārstāv savu profesiju, tas nav nekāds grēks, tas tikai ir labi, ka ir, kas šeit runā par saviem kolēģiem.

Visbeidzot, es domāju tā, kā jau es te minēju, automātiski pieņemt šos sarakstus, man šķiet, tomēr nevar. Selekcijai zināmai ir jābūt arī šeit, plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kiršteins vispirms.

A.Kiršteins: Tad mēs neuzdevām šeit jautājumus, jo bija runa par konceptuāliem izstrādājumiem, tagad man nav skaidrs, par ko mēs aģitējam viens otru. Tas, ka ir vajadzīga šī nodokļu atlaide, visiem ir skaidrs. Man ir konkrēts priekšlikums– izbeigt debates. Ja nobalsojam par šo 1.pielikuma pirmo daļu– sabiedriskās organizācijas, tad ierosinām vai izsvītrojam dažas organizācijas, ja mēs nobalsojam pret, tad skatām tālāk par fondiem un netērējam laiku. Es nesaprotu, par ko mēs tagad aģitējam!

Priekšlikums ir– beigt debates un konkrēti sākt ar šo sarakstu. Neviens taču neapšauba to, ka ir vajadzīgs nodokļu…

Priekšsēdētājs: Nu, kā jūs dzirdējāt, Kiršteina kungs apšauba, bet vārds tiek dots deputātam Šteinam, jo es viņu pieteicu. Pēc tam balsosim par debašu izbeigšanu pēc jūsu ierosinājuma.

V.Šteins: Cienījamie kolēģi! Es neaizkavēšu ilgi. Pirmkārt, par to, ka ir nepieciešams atskaitījums par pašiem fondiem, biedrībām un pārējais. Tas nav sarunu priekšmets mums šovakar. Es nesaprotu šīs runas par šo lietu kā tādu. Kā Artūrs Kodoliņš teica, mēs paši neievērojam likumus, ko esam sen pieņēmuši. Un mēs esam parādā vienkārši šo sarakstu.

Vēl viena lieta, ko es gribu aizrādīt, proti, to, ko arī Artūrs Kodoliņš teica par nevainības prezumpciju. Mēs nevaram uz baumu pamata, ka “viens kaut ko teica par vienu organizāciju” vai ka “man liekas, ka tur kaut kas nav tā”, kaut ko svītrot ārā un izvērtēt.

Es pateikšu nedaudz, kā mēs strādājām. Šo sarakstu vispirms visas organizācijas iesniedza Ministru padomei. Ministru padome izskatīja atbilstību likumam pēc statūtiem, kā tās darbojas un kādi ir šie statūti, vai nav ierosināta krimināllieta par šīm organizācijām. Citu kritēriju nav. Tas būtu viens.

Tālāk visām komisijām šis materiāls tika izdalīts, ilgu laiku komisijās tas bija. Jūs varējāt izsvītrot, pierakstīt klāt, katra komisija to varēja darīt atbilstoši savai specifikai. Ja kaut viena komisija par kādu biedrību, fondu, organizāciju iebilda, tās šajā sarakstā nav. Taču tiek gatavots otrais saraksts. Man ir lūgums, lai tās, kuras šodien nosauca, ka vēl vajagot ieslēgt, tās vajag obligāti ieslēgt. Iesniedziet, un tās ieslēgs nākošajā sarakstā! Tas saraksts top.

Ko mēs vēl izdarījām attiecībā uz finansu kontroli? Par tām organizācijām, kuras ir sarakstā un kurām bija kaut kur tikai kaut kādas aizdomas, tika iesniegti pieprasījumi finansu inspekcijai.

Otrs. Pēc pusotra mēneša, faktiski pēc diviem mēnešiem maksimāli, mēs visas šīs organizācijas, visas, kas ir šinī sarakstā, finansiāli pārbaudīsim. Ar Finansu ministriju vienošanās ir. Mēs pēc diviem mēnešiem zināsim, kāds ir viņu apgrozījums, vai tur slēpjas kaut kas vai neslēpjas. Ja tur būs šīs finansu nelikumības, tad mēs varēsim arī lemt par šo organizāciju izslēgšanu.

Uz emociju pamata tagad, ja tam nav pierādījumu, mēs nevaram tā– man patīk vai nepatīk– pieiet šai lietai. Tūlīt gatavosim nākamo sarakstu, lai var iet uz priekšu.

Es lūdzu par visu sarakstu kopumā tagad nobalsot. Pēc diviem mēnešiem atgriezīsimies ar visiem finansu pārbaudes rezultātiem.

Priekšsēdētājs: Balsosim, lūdzu, par debašu pārtraukšanu. Reģistrāciju vispirms. Rezultāts: 81. Balsosim par to, lai tiktu pārtrauktas debates. Rezultāts: 48. Lēmums pieņemts.

Vārds Laķa kungam par procedūru.

P.Laķis: Man ir priekšlikums. Es domāju, ka pie šāda deputātu skaita tā vai citādi arī tie, kas grib panākt pozitīvu iznākumu, to nepanāks. Es domāju, ka šo balsošanu vajadzētu pārnest uz otrdienu pie normāla deputāta skaita zālē. Tas ir, pirmkārt.

Otrkārt, šeit tika izteikti visai pretēji spriedumi. Varbūt tomēr komisijas varētu vēlreiz pamēģināt nonākt pie kaut kāda konsensa šinī sakarībā, citādi šeit nekas nebūs no balsošanas kopumā par šādu sarakstu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šteinam par procedūru. Lūdzu.

V.Šteins: Neliela replika. Es vienkārši nepateicu vēl sakarā ar Laķa kunga teikto, ka visus uzņēmumus, visu milzīgo uzņēmumu sarakstu, kas ir zem fondiem, zem biedrībām, mēs izslēdzām ārā no šā saraksta. Te to vairs nav. Ir tikai astoņi, kas saistās ar medicīnu.

Priekšsēdētājs: Vārds Cilinska kungam.

E.Cilinskis: Par procedūru. Es domāju, ka mums vajadzētu pārnest to lietu uz otrdienu. Kādā veidā? Vispirms mēs nobalsotu principā, vai pieņemam šādu principu. Tas ir viens. Ja mēs to principu pieņemam, tad tanī brīdī katram deputātam vajadzētu izsniegt visu šo sarakstu, kas ir pielikumā, lai vienkārši izsvītro ārā tos, kas viņiem nepatīk. Apstiprināti būtu visi tie, kuri saņemtu vismaz 66 balsis. Kuri saņemtu mazāk, tie netiktu apstiprināti.

Priekšsēdētājs: Vārds Kodoliņa kungam.

A.Kodoliņš: Es, bez šaubām, saprotu, ka ir argumenti un ka mēs šodien atkal pārtrauksim darbu, lai ātrāk ietu mājās. Bet es jums gribu atgādināt, cienījamie kungi un dāmas, ka mēs praktiski īstenojam darba kārtību, kura bija pirms trīs nedēļām. Es atvainojos. Tie, kas strādā, tie vienmēr vakaros sēž, tie, kas tikai balso, to vienmēr nav. Es uzskatu, ka mums jautājums šodien ir jāizskata un ir jāizskata saraksti, atstājot lēmuma pieņemšanu uz otrdienu.

No zāles: Nav vajadzīgs saraksts.

A.Kodoliņš: Precizēšanai nav vajadzīgs. Mums ir jāizskata pielikumi.

Priekšsēdētājs: Te, protams, bija runa arī debatēs par principu, vai vispār mums skatīt šo sarakstu, kamēr nav pieņemti attiecīgie likumi. Bet, ja acīmredzot ir saraksts un lēmums, tad mēs varētu to apspriest tādu, kāds tas šeit ir, un balsošanā par lēmumu mēs tad izšķirsimies. Tie, kuri būs pret, noraidīs visu lēmumu kopā ar sarakstu, un kuri– par, tie balsos par.

Vēl ir kādi ieteikumi par procedūru?

J.Vaivads: Man par procedūru sekojošs priekšlikums. Ja ir runa par šo sarakstu revidēšanu, tad es ierosinu izskatīt tikai jautājumu par izslēgšanu, bet nekādā gadījumā par kādu noteiktu organizāciju pievienošanu. Šteina kungs jau ļoti daudz stāstīja, kādā veidā ir tapis šis saraksts. Tur ir vesela virkne. Tātad procedūras elementi arī bijuši, ka ir izdarīts liels darbs attiecībā uz katru organizāciju, bet tagad izskatās, ka šeit bez jebkādas īpašas informācijas un pārbaudes grib pievienot kaut ko sarakstā.

Tad man ir priekšlikums, ja ir runa, tad tikai par izslēgšanu, bet par iekļaušanu, lūdzu, parastajā procedūrā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ja mēs apspriežam šo sarakstu, tad te par ieslēgšanu, es domāju, nevajadzētu būt nekādai runai, arī par izslēgšanu ne. Es te personiski nevarētu ne par vienu no šiem fondiem balsot, vai to var izslēgt vai ne, ja man būtu jābalso, jo es tiešām par tiem neko nezinu. Taču ir vajadzīga ekspertīze un vajadzīgs kaut kāds profesionāļa slēdziens.

Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Tā kā vairāki debatētāji izteica priekšlikumu, ka nav jābalso par katru atsevišķi, tad vajadzētu vispirms nobalsot par principu, vai mēs skatām katru atsevišķi vai pieņemam par visiem kopā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Tomēr, cienījamie kolēģi, es gribētu vēl tādu informāciju dot, ka šie septiņi mēneši pagāja, ne tikai neko nedarot, bet pirmajā pakāpē Ministru padomes komisija skatīja par katru iesniegto astoņus vai septiņus dokumentus. Kad Ministru padome bija izskatījusi, materiālu nodeva Budžeta komisijai, tad Ekonomikas komisijai. Pēc tam Apvienotā budžeta komisija vēlreiz izskatīja visus dokumentus. Es domāju, ka, cik mēs varējām izskatīt, tik mēs esam izskatījuši, vairāk nav iespējams. Liktu priekšā tikai pieņemt šo sarakstu vai nepieņemt.

Par klātpielikšanu ir tikai četri objekti, kuri ir izslēgti un kurus varētu arī plenārsēde izskatīt, vai tos atkal pievienot vai nepievienot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

E.Kide: Jā, komisija ir izslēgusi.

V.Eglājs: Es rūpīgi iepazinos tagad ar mūsu lēmuma pieņemšanas un likuma pieņemšanas kārtību. Pēc visa, tāda procedūra, ka šādi ilgstoši izstrādātu sarakstu koriģētu plenārsēdē, ir absolūti nederīga lieta. Mēs varam skatīt pa pantiem lēmumus, bet sākt šeit koriģēt sarakstus– ne. Vispār es arī daļēji esmu piedalījies šajā lietā, esmu galīgi pret, jo nekur procedūrā nav, ka pielikumus varētu pieņemt vai noraidīt. Mūsu procedūrā nav pat paredzēts, kā to lietu darīt.

Priekšsēdētājs: Vārds Kiršteina kungam.

A.Kiršteins: Man tomēr nav skaidrs pašreiz tas, ko saka Eglāja kungs, jo, piemēram, man ir jautājums par divām organizācijām. Vienā sarakstā par divām un otrā. Es nesaprotu, kāpēc mēs šādus jautājumus nevaram uzdot, jo mēs tos neuzdevām, un kāpēc mēs nevarētu izsvītrot vienu vai divas organizācijas no šā saraksta? Mēs taču to varam darīt. Kāpēc tad atkal debatējam?

Priekšsēdētājs: Vārds Stroganova kungam.

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka visi jautājumi mums atkristu– kā par sarakstiem, tā par visu pārējo –, ja mēs šo dokumentu nosauktu “Par Latvijas Republikas fondu finansēšanu no budžeta”. Gribam to vai negribam, bet ar šo dokumentu sarakstā nosauktās organizācijas finansējam no valsts budžeta. Kāpēc? Tāpēc, ka tās summas, kuras saņemam ar nodokļiem un divas trešdaļas atbilstoši likuma pantam par peļņas nodokli, no kura tāpat tiek atbrīvoti, kas arī veido mūsu budžetu, kuru mēs nosakām un sadalām. Ja pieņemam lēmumu par finansējumu no budžeta, tad apstiprinām šo sarakstu, kuru komisijas jau izskatījušas, un ar to jautājums atrisināts. Jo mēs taču izlemjam jautājumu par budžeta organizāciju finansēšanas palielināšanu, un neko vairāk. Tas nozīmē, ka budžetā jāievieš viens pants. Pieņemot likumu par republikas budžetu, mums tikai jāievieš šis pants par sarakstā nosaukto organizāciju finansēšanu. Un tad visi jautājumi atkrīt./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Endelem.

J.Endele: Man neliela informācija tajā jautājumā par klāt pielikšanu. Šeit ir tāds amizants dokuments, ko parakstījis Blektes kungs un Bēniķa kungs 25.septembrī un kas attiecas uz peļņas nodokļa 33.punktu. Tur bija tāda piezīme, ka “arī zemnieku saimniecību ražošanas attīstībai”. Ja mēs klāt nepieliekam fondu, ko šie kungi ir izgudrojuši, tad, protams, zemnieku saimniecības dabū savai attīstībai “trīs pirkstu kombināciju”, jo šeit viņi ir paredzējuši saimniecības ražošanas attīstības fondu. Tāda nekur nav. Tāda patiešām nav nekur. Cienījamie finansisti iztaisa fondu, lai “uzliktu čupiņu” tam 33.punktam.

Priekšsēdētājs: Jā, nu tā ir detaļa, kas attiecas uz fondiem. Manuprāt, mums vēl nav īstas skaidrības par procedūru. Galu galā mums visiem kopā tas ir jāizlemj. Viens no priekšlikumiem procedūras jautājumos bija atlikt pieņemšanu vispār līdz attiecīgo likumu pieņemšanai par sabiedriskajiem fondiem. Otrs priekšlikums, ko izteica deputāts Laķis,– atlikt līdz otrdienai, kad komisijas vēlreiz precizēs savus viedokļus. Trešais– izskatīt tūlīt pat uz vietas. Tagad gan mums nav īpaši daudz laika, tikai desmit minūtes. Praktiski šī izskatīšana ir tas pats, ko deputāts Laķis prasa, proti, atlikt līdz otrdienai, jo mēs vienkārši netiksim galā līdz dienas beigām. Tad mums būs jāvienojas par procedūru, kā skatīsim tos sarakstus, jo tiešām, ja vajag skatīt cauri sarakstus, tad mēs ar to nodarbosimies līdz gada beigām. Katram deputātam ir savs mīļš fonds, viņš vēl vāks informāciju, uzstāsies. Tad mēs neko citu nedarīsim.

Vai nu apstiprināt vai neapstiprināt šos sarakstus kopā ar visu lēmumu, citas alternatīvas, es tā domāju, nevarētu būt. Tāds vismaz ir mans viedoklis.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man, cienījamais sēdes vadītāj, varbūt būtu precizējams otrais priekšlikums, ko jūs ieteicāt. Tātad priekšlikums Budžeta komisijai šodien pēc sēdes tūlīt uzklausīt tos iebildumus, kuri šeit bija Kiršteina kungam un vēl arī citiem, pieņemt par to lēmumu un otrdien, kad izskata, tad arī informēt, kādas ir komisijas domas. Pretējā gadījumā mēs sāksim plenārsēdē visus šos jautājumu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Jā, man liekas, ka tas būtu labākais, ko mēs varētu izdarīt, jo praktiski tāds jau bija šis deputāta Laķa priekšlikums. Lūdzu.

J.Vaivads: Es esmu Budžeta komisijas loceklis un varu pateikt, ka nekādu Budžeta komisiju šodien mēs acīmredzot nesasauksim. Tātad pirmdien ir Budžeta komisijas sēde. Acīmredzot. Tad tie, kas kaut ko grib labot, var mēģināt labot šinī sēdē pirmdien.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es gribētu nedaudz palabot Vaivada kungu. Mums būs Budžeta komisijas sēde par valūtas jautājumu jau ceturtdien. Mēs vēlētos saņemt šos priekšlikumus, lai ceturtdien varētu jau izskatīt. Es gribu tikai piebilst, ka šiem priekšlikumiem jābūt ekonomiski argumentētiem, pirmkārt, un, otrkārt, par attiecīgo organizāciju vai fondu atbrīvošanu lai attiecīgo problēmu komisijas dod savu ekspertīzes slēdzienu par šo fondu vai organizāciju darbības mērķtiecību, jo mēs neesam saņēmuši ne no vienas komisijas…

Priekšsēdētājs: Ja mēs otrdien balsojam, tad mēs vairs nediskutējam, tad mēs vienkārši balsojam ar “jā” vai “nē”. Ja uzskatām, ka vispār nevajag, tad arī noraidām. Citādi te jau praktiski nav, par ko īsti diskutēt.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Es vēlreiz gribu atkārtot savu priekšlikumu. Šodien laiks ir pagājis. Tātad mēs otrdien varam skatīt šos sarakstus, kā jau es teicu. Man ir skaidra viena lieta, man ir skaidrs, kas ir organizācijas, kas nodarbojas ar žēlsirdību, dažādas profesionālās biedrības, kurām nav naudas, man tas viss ir skaidrs. Bet man nav skaidrs, kā iekļūst komisijā noraidīta organizācija, piemēram, Latvijas un ārzemju draudzības biedrību savienība. Man nav skaidrs, kas ir Latvijas Zinību biedrība, vai tā māca svešvalodas latviešu bērniem. Man nav skaidrs, kāpēc 1.sarakstā bez nedzirdīgo, invalīdu biedrībām un dažādām organizācijām, kuru lietderību neviens neapšauba, ir parādījusies Latvijas Austrumu cīņu savienība. Man nav skaidrs, kas ir savienība “Salanga”. Es gribētu šeit dzirdēt atbildi no tiem, kas šo sarakstu sastādīja. Vai viņi māca latviešu bērniem kokli spēlēt vai ko citu? Kāpēc šeit ir savienība “Salanga”?

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, te ir tā galvenā problēma, ko izvirzīja Pēteris Laķis, ka mums šobrīd tiešām nav kritērija, lai mēs pateiktu, ko iekļaut un ko neiekļaut. Vienīgā izeja ir diskutēt līdz gada beigām par katru biedrību un pieņemt atsevišķu Augstākās padomes lēmumu. Ja mēs tā pieejam…

Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Es kā Budžeta komisijas loceklis varu pateikt, ka mēs projektu esam astoņas reizes caurskatījuši un protokolējuši un mums ir galīgais slēdziens. Budžeta komisija pati nevar vairs nekādu slēdzienu dot, septiņus mēnešus mēs gaidījām dažādās komisijās, lai kāds piedalītos un nāktu ar priekšlikumiem, atkārtoti gaidījām. Tagad vienā naktī vēlreiz visu pārskatīt un tikai tad nākt, tas nu nebūtu vietā! Es esmu ar mieru, ja komisijas izskatītu tos četrus objektus, kas te tika it kā pēdējā laikā izvirzīti. Tikai tos visus 120 uzņēmumus, kurus mēs noraidījām, nepārskatīt vairs un necīnīties par tiem šai gadā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Celmiņš: Man ir priekšlikums par procedūru. Mēs varētu balsot atsevišķi par kādu fondu vai organizāciju tikai tādā gadījumā, ja kādam no deputātiem ir iebildumi pret tā iekļaušanu sarakstā un ir ierosinājumi izsvītrot to. Tādā gadījumā balsot. Bet par pārējām organizācijām un fondiem, ja nevienam iebildumu nav, nebalsot. Pēc tam noslēgumā par sarakstu nobalsot kopumā. Man ir tāds priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lembergam.

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi! Ja Augstākā padome pieņem lēmumu, kas ir piedāvāts tajā interpretācijā, kas mums izsniegta, tādā gadījumā tiek pārkāpti divi Latvijas Republikas likumi. Pirmais likums ir par budžeta tiesībām, otrais likums– par pašvaldībām. Tā ka es aicinu šos divus likumus nepārkāpt.

Un nākamais moments ir, ka virkne pašvaldību, tajā skaitā arī Ventspils, iesniedza priekšlikumus arī par attiecīgo pašvaldību fondu iekļaušanu šajā sarakstā. Šie fondi nav pielikumā minēti, lai deputāti varētu balsot par lietderību vai nelietderību. Uz apspriešanu pašvaldību pārstāvji aicināti netika. Tas ir trešais moments, kāpēc es uzskatu, ka par šo lēmuma projektu nevar balsot.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šteinam.

V.Šteins: Es gribētu iebilst tikai par izslēgšanas kārtību. Ja kādam kaut kas nepatīk, piemēram, vienam nepatīk “Salanga”, otram nepatīk austrumu cīņas sports, tad bez ekspertīzes mums nav nekādu tiesību tādā vai citādā veidā nepatikšanas dēļ vien likt uz balsošanu par izslēgšanu. Tā nav nopietna pieeja, tā nedrīkst darīt deputāti.

Priekšsēdētājs: Jā, pareizi. Kolēģi, varbūt darīsim tā, ka līdz nākamajai otrdienai gan Budžeta komisija, gan Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija, kas ir ieinteresētas šā lēmuma pieņemšanā, tomēr izstrādās principus procedūrai, kā mēs šo lēmumu vispār pieņemsim vai kā mēs to noraidīsim. Nav šobrīd skaidrības par procedūru! Ko darīt ar šo milzīgo sarakstu?

Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Cienījamie kolēģi! Diskusija, kas šeit izvērsusies, liecina, ka tā procedūra, tas mehānisms, ko kļūmīgi izgudrojām, nestrādā. Steidzīgi jāpieprasa likums. Pēc nedēļas. Citādi mēs šeit mocīsimies un strīdēsimies, patērēsim milzīgi daudz laika, kura mums ļoti trūkst. Likums stingri jāpieprasa no komisijas, kura nīkst bezdarbībā, kura pusgadu līdz šim laikam nevar mums iesniegt likuma projektu./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Laķim.

P.Laķis: Jā, man ir priekšlikums. Es vairāk nerunāšu par šo sarakstu. Man ir priekšlikums. Mēs varam nobalsot, vai iekļaut otrajā lasījumā likumu par sabiedriskajiem fondiem pēc divām nedēļām.

Priekšsēdētājs: Par to, protams, varam balsot, bet tas neatrisina šā lēmuma jautājumu. Pie lēmuma atgriežamies otrdien… Jā, varbūt nobalsosim par šo likumu par sabiedriskajiem fondiem pēc divām nedēļām, lai mēs pie tā tiktu… Kaut gan atkal būs kādi svarīgāki likumi.

Es domāju, ka šobrīd, kolēģi, nebalsosim, mēs ar to neko nepanāksim. Prezidijs vēlreiz izskatīs ceturtdien visus šos procedūras jautājumus, un es gribētu, lai otrdien, atgriežoties pie šā jautājuma, būtu priekšlikumi par procedūru un arī par likuma pieņemšanas termiņiem.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es nesaprotu, kāpēc sēdes vadītājs tik elementāru lietu mēģina sarežģīt. Bija divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums– nobalsot par to, ka mēs balsojam kopumā par visu sarakstu, otrs priekšlikums, Celmiņa kunga priekšlikums,– ka par tām organizācijām, par kurām ir pretenzijas, varētu vispirms nobalsot atsevišķi. Bet tikai par tām, par kurām ir pretenzijas. Ja liktu abus šos priekšlikumus uz balsošanu, mums būtu balsošanas rezultāts un varētu tālāk balsot. Elementāra lieta! Bet nez ko mēs tagad te gribam sarežģīt!

Priekšsēdētājs: Labi, Ābiķa kungs! Balsosim par to otrdien tādā gadījumā!

(Sēdes beigas)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!