Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 8. martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.2006., Nr. 40 (3408) https://vestnesis.lv/ta/id/129901

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lēmums par Saeimas 2006. gada 2. marta sēdes sasaukšanu un sēdes darba kārtību

Vēl šajā numurā

09.03.2006., Nr. 40 (3408)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 8. martā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2006.gada 8.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Sokolovska, V.Buzajeva, A.Tolmačova, A.Aleksejeva, N.Kabanova un J.Plinera jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.100)
“Par jumtu konstrukciju drošību”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5417)

2. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums veselības ministram G.Bērziņam (jautājumu reģistra nr.101)
“Par iespējām samazināt cenu zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5441)

3. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei (jautājumu reģistra nr.105)
“Par skolotāju neaplikšanu ar ienākuma nodokli”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (jautājumu reģistra nr.107)
“Par diplomātu drošību musulmaņu pasaules valstīs”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

5. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei (jautājumu reģistra nr.108)
“Par nacionālās hokeja izlases komandas rezerves sagatavošanu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

6. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums bērnu un ģimenes lietu ministram A.Baštikam (jautājumu reģistra nr.109)
“Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām ģimenēm”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

7. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums tieslietu ministrei S.Āboltiņai (jautājumu reģistra nr.110)
“Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu, pirms termiņa aiziet pensijā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

8. Deputātu A.Klementjeva, J.Urbanoviča, V.Agešina, V.Orlova un I.Ribakova jautājums labklājības ministrei D.Staķei (jautājumu reģistra nr.111)
“Par Labklājības ministrijas sociālo politiku”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

9. Deputātu I.Ostrovskas, M.Gulbja, I.Ribakova, P.Tabūna un A.Vidavska jautājums tieslietu ministrei S.Āboltiņai (jautājumu reģistra nr.112)
“Par Latgales reģiona administratīvo tiesu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2006.gada 6.martā

 

 

Pielikums

 

 

Par jumtu konstrukciju drošību

Pēdējā laikā Eiropā notikušas vairākas traģēdijas, iebrūkot lielu būvju jumtiem. Šajā sakarā lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Kādā veidā Latvijā tiek kontrolēta lielu būvju jumtu drošība?

2. Kādā veidā Latvijā tiek kontrolēta būvprojektu atbilstība Latvijas klimatiskajiem apstākļiem?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti: J.Sokolovskis, V.Buzajevs,

 A.Tolmačovs, A.Aleksejevs, N.Kabanovs, J.Pliners

Rīgā 2006.gada 9.februārī

 

 

Par iespējām samazināt cenu zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem

Esošā kārtība ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijai ir mazefektīva sirds slimniekiem un diabētiķiem. Taču šīs slimības, sevišķi sirds slimības, pēc Latvijas Kardioloģijas centra vadītāja Andreja Ērgļa datiem, ir visvairāk izplatītas Latvijā.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir radusies iespēja iegādāties plašu Eiropas Savienības ražotu zāļu spektru.

Taču šīs zāles, kā likums, nav “pa kabatai” ievērojamai daļai šo slimnieku, un arvien augošās inflācijas apstākļos viņi nevar tās nopirkt.

Godājamais ministr, Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti vēlētos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai tiek plānota kompensācija zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem?

2. Kā ministrija vērtē iespēju kompensēt par 100% medikamentus sirds slimniekiem un diabētiķiem, ja pārdošanā tie maksā vairāk par 15 latiem? Piemēram, tādi kā “Sortis” vai “Plavix”. Kas šim mērķim ir vajadzīgs?

3. Vai tiek plānota invalīdu un maznodrošināto apgāde ar zālēm par atlaidēm? Kā tiek plānota kompensāciju palielināšana zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 15.februārī

 

 

Par skolotāju neaplikšanu ar ienākuma nodokli

Dažu Eiropas Savienības valstu likumdošanas akti, kā arī dažas Eiropas Komisijas regulas nosaka nodokļu imunitāti (atbrīvošanu no maksāšanas) dažādiem Eiropas līmeņa ierēdņiem un ierēdņiem struktūrvienībās uz vietām.

Cienījamā ministre, kā Jums zināms, valsts budžeta kopējie ieņēmumi 2005.gadā bija 2,641 miljards Ls, bet izdevumi 2,738 miljardi Ls. Nodokļos iekasēti 1,35 miljardi. Kopējie nodokļu ienākumi 2006.gadā tiek plānoti par 15,7% vairāk nekā 2005.gadā. Salīdzinājumā ar 2005.gadu 2006.gadā pieaugums uzņēmumu ienākuma nodoklim plānots par 32%.

Kāds ir Jūsu viedoklis par iespēju noteikt daļēju nodokļu imunitāti skolotājiem (izņemot privātskolu), atbrīvojot viņus no ienākuma nodokļa maksāšanas. Tas arī tikai daļēji palīdzētu palielināt skolotāju reālos ienākumus.

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 23.februārī

 

 

Par diplomātu drošību musulmaņu pasaules valstīs

Starptautiskais stāvoklis, kas izveidojies sakarā ar Rietumu plašsaziņas līdzekļos publicētajiem musulmaņus apvainojošajiem attēliem, kā arī šajā sakarā radušās masveida nekārtības šajā valstīs un uzbrukumi rietumvalstu diplomātiskajām misijām rada bažas par Latvijas diplomātisko misiju darbinieku, kā arī goda konsulu drošību šajās valstīs.

Godājamais ministr, lūdzam atbildēt:

1) Cik vēstniecību un kurās musulmaņu valstīs ir Latvijai?

2) Kurās musulmaņu pasaules valstīs darbojas konsuli?

3) Kādi papildu pasākumi viņu drošībai tiek veikti no Ārlietu ministrijas puses?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.martā

 

 

Par nacionālās hokeja izlases komandas rezerves sagatavošanu

Hokejam Latvijā ir senas un labas tradīcijas, šim sporta veidam ir visas tautas atbalsts un mīlestība. Nacionālās izlases komandas uzvara hokejā ne vienreiz vien ir kļuvusi par svētkiem ne tikai šā sporta veida līdzjutējiem, bet visas valsts iedzīvotājiem.

Hokejs, tāpat kā sports vispār, ir kalpojis un kalpo Latvijas tēla popularizēšanai pasaulē un valsts iedzīvotāju saliedēšanā un integrācijā.

Tomēr nopietnas bažas rada Latvijas olimpiskās hokeja izlases komandas starts 2006.g. olimpiādē Turīnā. Latvijas olimpiskā komanda bija viena no gados vecākajām komandām 2006.g.olimpirkajās spēlēs.

Cienījamā Druvietes kundze, vēlamies saņemt atbildes uz jautājumiem:

1) Kas tiek darīts hokeja izlases komandas rezervju sagatavošanā Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī un citās pilsētās un apdzīvotajās vietās?

2) Kādas bērnu un jauniešu sacensības hokejā tiek rīkotas Latvijā?

3) Kā bērnu un jauniešu hokejs tiek apgādāts ar hokeja piederumiem? Kādi līdzekļi šim mērķim ir vajadzīgi?

4) Kā tiek plānots radīt iespēju talantīgiem pusaudžiem un jauniešiem izmantot treniņiem mākslīgo ledu?

5) Kādus citas problēmas ir jārisina valsts hokeja izlases komandas rezervju sagatavošanā?

6) Vai ir lietderīgi uzlikt sporta, t.sk. hokeja, jautājumu risināšanu speciālai– sporta ministrijai? Vai tomēr šie jautājumi ir pa spēkam Izglītības un zinātnes ministrijai un Bērnu un ģimenes lietu ministrijai?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.martā

 

 

Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām ģimenēm

Godājamais Baštika kungs!

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.909 no 29.11.2005.g. “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām” ir noteikuši (6.punkts), ka pie šīm personām pieder tie, kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par normatīvajos aktos noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni (24 lati atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.881 no 2005.gada 22.novembra). Tādu personu Latvijā ir apmēram 8% no visiem iedzīvotājiem– 170 000–180 000 (minētie noteikumi Nr.909 no 2005.g. 29.11., punkts 15). Viņu mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli, kā jau tika atzīmēts, nepārsniedz 24 latus mēnesī, t.i., 0,80 Ls dienā.

Godājamais ministr, lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Cik tādu ģimeņu dzīvo katrā rajonā un pilsētā?

2) Cik tai skaitā ir bērnu vecumā līdz 7 gadiem?

3) Cik bērnu ir vecumā no 7 līdz 15 gadiem?

4) Cik jauniešu no 18 līdz 21 gadam?

5) Cik Latvijā ir ģimeņu ar bērniem līdz 21 gadam, kam ienākumi uz katru ģimenes locekli ir:

– no 24 līdz 30 latiem mēnesī?

– no 30 līdz 40 latiem mēnesī?

– no 40 līdz 50 latiem mēnesī?

– no 50 līdz 60 latiem mēnesī?

– no 60 līdz 70 latiem mēnesī?

– no 70 līdz 80 latiem mēnesī?

– no 80 līdz 90 latiem mēnesī?

– no 90 līdz 100 latiem mēnesī?

– no 100 līdz 105 latiem mēnesī?

6) Kur minētās ģimenes dzīvo Latvijas teritorijā: kuros rajonos un pilsētās un cik?

7) Ņemot vērā, ka Latvija patiesi ir pati nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts, vai nevajadzētu radīt kaut kādu jaunu valsts institūciju, kas nodarbotos ar maznodrošināto ļaužu problēmām, vai tomēr viņu problēmas ir pa spēkam risināt Labklājības ministrijai, Bērnu un ģimenes lietu ministrijai un pašvaldībām?

8) Kādi finanšu un citi resursi nepieciešami, lai atrisinātu problēmas tām ģimenēm ar bērniem, kam ienākumi ir mazāki par iztikas minimumu– 105 latiem uz katru ģimenes locekli?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.martā

 

 

Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu pirms termiņa aiziet pensijā

Likumā “Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 11.punkts nosaka:

“11. Nosakot tiesības uz pensiju sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kāds norādīts šo pārejas noteikumu 10.punkta 1.apakšpunktā, par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos Latvijas teritorijā, piemērojami saraksti, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.”

Šeit runa ir par tā saucamo sarakstu Nr.1 un Nr.2, kuru pat nav valsts valodā.

Kārtība, kas darbojas pašlaik, pieļauj visai atvieglotus noteikumus aiziet pensijā, t.sk. personām, kas nav sasniegušas 50 gadu vecumu.

Vienlaikus likuma “Par valsts pensijām” konstrukcija jau tāpat ir ļoti sarežģīta pēc uzbūves un daudzajām atsaucēm, kas prasa nopietnu darbu un profesionālu juristu skaidrojumu, bet viņi nav pieejami cilvēkiem, kuri strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos.

Cienījamā Āboltiņas kundze!

Vēlamies uzzināt:

1) Kā ir jāmaina likumi, lai vienlaikus nepasliktinātu tiesības personām, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos pirms termiņa aiziet pensijā.

2) Varbūt ir jāpieņem speciāls likums šajā jautājumā?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
 M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.martā

 

 

Par Labklājības ministrijas sociālo politiku

Cien. ministres kundze!

Latvijas Republikas Satversmes tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi Labklājības ministrijas izstrādāto un Ministru kabineta akceptēto valsts sociālo politiku par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.

Viena no šīm neatbilstībām bija aizliegums pensionāriem vienlaikus strādāt un saņemt pensiju pilnā apmērā. Saskaņā ar Satversmes tiesas nolemto, pensionāri, kuriem pēc Satversmes tiesas sprieduma 2002.gada 19.martā tika ieturēta daļa no pensijas, ir tiesīgi saņemt šo neizmaksāto pensiju daļu no valsts. Diemžēl, acīmredzot, bažījoties par Valsts pensiju budžeta stabilitāti, Satversmes tiesa valdībai neuzlika par pienākumu pensionāriem atmaksāt arī to pensijas daļu, kas bija ieturēta līdz 2002.gada 19.martam, kas strādājošos pensionārus nostāda nevienlīdzīgā situācijā.

Šajā sakarā lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Cik pensionāriem un par kādu summu ir plānota un ir izmaksāta pēc 2002.gada 19.marta ieturētā pensijas daļa?

2. Cik strādājošajiem pensionāriem un par kādu summu ir ieturēta daļa pensijas par periodu no ierobežojumu spēkā stāšanās dienas līdz 2002.gada 19.martam? Kāda naudas summa šobrīd būtu nepieciešama šo ieturējumu atmaksai?

3. Vai Labklājības ministrija, ņemot vērā labvēlīgo situāciju Valsts pensiju budžetā, neplāno lemt par pilnīgu ieturējumu no pensijām atmaksu?

Otrs sabiedrībai aktuāls Labklājības ministrijas un valdības izstrādātās un īstenotās sociālās politikas jautājums, kas skatīts un nav akceptēts Satversmes tiesā, ir vecāku tiesības apvienot bērna kopšanu līdz gada vecumam, saņemot kopšanas pabalstu, ar nodarbinātību. Kā zināms, Satversmes tiesa atzina, ka ierobežojums bērna kopējam līdz viena gada vecumam vienlaikus strādāt un saņemt bērna kopšanas pabalstu ir personas tiesības nesamērīgi ierobežojošs un tādēļ neatbilstošs Satversmei.

Mēģinot pildīt Satversmes tiesas spriedumu, ar lielu novēlošanos Labklājības ministrija ir izstrādājusi jaunu bērnu kopšanas pabalstu piešķiršanas koncepciju, par kuras pamatotību rodas noteiktas šaubas.

Tā Valsts sociālo pabalstu likuma 7. un 15.pantā, kur iestrādāta šī jaunā koncepcija, ir piedāvāts vispār atteikties no nepilna darba laika institūta. Lasot labklājības ministres izteikumus laikrakstā “Telegraf” (22.februāris), kuros Darba likuma 134.pantā iekļautā un galvenokārt bērnu aprūpei veltītā norma par tiesībām uz nepilnu darba laiku ir nosaukta par absurdu (?!) ar visai jocīgiem komentāriem, rodas iespaids, ka ne ministres kundze, ne citi Valsts pabalstu likuma 7.panta grozījumu autori vai nu nepārzina darba likumdošanu, vai arī šiem ministrijas piedāvātajiem grozījumiem ir citi mērķi, kas nav saistīti ar rūpēm par ģimeni.

Grozījumos Labklājības ministrija piedāvā noteikt, ka neatkarīgi no darba laika ilguma bērna līdz gada vecumam kopējs, kurš saglabā darba attiecības, var saņemt tikai pusi no aprēķinātā bērna kopšanas pabalsta.

Šajā sakarā lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc Labklājības ministrija neatzīst Darba likuma 134.pantā (īpaši panta otrajā daļā) noteiktās sievietes tiesības apvienot bērna kopšanu līdz gada vecumam (pamatā barošanu ar krūti) ar tiesībām uz nepilnu darba laiku, nemazinot tiesības uz valsts piešķirto bērna kopšanas pabalstu?

2. Vai labklājības ministres publiskie izteikumi par nepilna darba laika institūtu liecina, ka Labklājības ministrija rosinās šo normu izslēgt no Darba likuma vai būtiski to pārskatīt?

3. Vai, ministrijasprāt, šis jaunais piedāvātais bērnu kopšanas līdz gada vecumam pabalsta saņemšanas ierobežojumus, ierobežojot sievietes tiesības strādāt nepilnu darba laiku un pilnībā baudīt visas sociālās tiesības (tai skaitā arī tiesības uz bērnu kopšanas pabalstu pilnā apmērā) tomēr nav personas tiesības nesamērīgi ierobežojošs un līdz ar to arī neatbilstošs Darba likumam un Satversmei?

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Klementjevs, J.Urbanovičs,
V.Agešins, V.Orlovs, I.Ribakovs

Rīgā 2006.gada 1.martā

 

 

Par Latgales reģiona administratīvo tiesu

Ļ. cien. S.Āboltiņas kundze!

Pirms neilga laika kļuva zināms, ka Latgales reģiona administratīvā tiesa tiks izvietota Jēkabpilī.

Vēlamies jautāt, kāds ir pamatojums izvēlei par labu Jēkabpilij un ne citai reģiona pilsētai? Vai, izdarot izvēli par labu Jēkabpilij, ir ņemti vērā Latgales reģiona ģeopolitiskie aspekti un iedzīvotāju ērtības nokļūt tiesā? Tāpat vēlamies noskaidrot, vai ir notikušas konsultācijas ar pašvaldību vadītājiem un ir ņemts vērā viņu viedoklis par administratīvās tiesas novietojumu Jēkabpilī?

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: I.Ostrovska, M.Gulbis,
I.Ribakovs, P.Tabūns, A.Vidavskis

 Rīgā 2006.gada 1.martā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!