2006. gada 2. marta stenogramma

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 2.marta sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta vēstuli ar lūgumu: saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu atzīt par steidzamu un iekļaut Saeimas šā gada 2.marta sēdes darba kārtībā Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Sadaļā “Par iesniegtajiem likumprojektiem” pirmais likumprojekts ir “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Ir saņemts arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

“Pret” šo likumprojektu vēlas runāt Andrejs Klementjevs. Lūdzu!

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es gribu atgādināt, ka pagājušā gada oktobrī es jūs jau brīdināju, ka Satversmes tiesas spriedums būs par labu man un arī tām māmiņām, kuras iesniedza šo pieteikumu Satversmes tiesā. Neviens no jums neklausījās un noraidīja šo priekšlikumu, kas varētu dot iespējas sievietēm saņemt algu, ja viņas strādā, un arī bērna kopšanas pabalstu.

Bet tik un tā izskatās, ka jūs līdz galam neesat izlasījuši šo Satversmes tiesas spriedumu, kurš tika pieņemts 2005.gada 4.novembrī. Un, ja jūs atkal atbalstīsiet šo likumprojektu, jūs pieļausiet lielu kļūdu. Saprotiet, ir sāpīgi Labklājības ministrijai, tādai lielai iestādei, atzīt to, ka opozīcijas deputāti labāk zina likumdošanu, Satversmi un tā tālāk un iesniedz tādus projektus, lai kļūdas kaut kā atceltu. Bet es gribu jūs brīdināt: ja jūs atkal šajā redakcijā pieņemsiet šo likumprojektu, tad mēs, būdami frakcija, kura izlasa gan Satversmes tiesas spriedumus, gan pašu Satversmi, iesniegsim tiesā pieteikumu un mēģināsim atcelt šo normu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kārtību zālē! Kas te notiek?”)

Es nerunāju pat par to, ka spriedums bija 4.novembrī un ka tam vajadzēja stāties spēkā 1.martā. Šodien ir 2.marts. Vai Labklājības ministrija pa šo laiku nevarēja sagatavot normālu likumprojektu, iesniegt to parlamentā un laikus to izskatīt? Vai tas nav kauns lielai iestādei? Es nezinu, kuros laikos var kavēt dokumentu izskatīšanu. Vai pusgada bija par maz, lai izskatītu un iesniegtu parlamentā likumprojektu? Pasakiet, lūdzu, kāpēc labklājības ministre šodien nav te pie mums un neziņo par šo likumprojektu, ja to sagatavoja? Kāpēc viņa nevar paskaidrot mums, kāpēc viņa nokavēja tik daudz?

Mēs to šodien pieņemsim, ja jūs neatbalstīsiet manu priekšlikumu, kas aicina to noraidīt. Mēs pieņemsim to šodien tajā redakcijā, kurā to sagatavoja, un pēc tam izskatīsim komisijās trijos lasījumos, bet ko darīt māmiņām? Viņas nezina šodien, vai pēc likuma viņām ir tiesības strādāt un saņemt pabalstu vai nav. Kas notiks, ja būs pārmaksas? Kas būs tad, ja mēs atkal mēģināsim šo normu apturēt Satversmes tiesā un aicināsim to pārskatīt?

Es saprotu, ka šodien labklājības ministre nekontrolē ministriju, un es baidos, ka šī kļūda šajā likumā būs visu laiku, tāpēc lūdzu jūs izstrādāt vai palīdzēt... Mēs grasāmies palīdzēt jums izstrādāt alternatīvu likumprojektu, kurā mēs dosim māmiņām tiesības saņemt gan algu, gan pabalstu.

Tas ir normāli, ja māte nolemj strādāt. Viņa iet strādāt nevis no labas dzīves un laba tās līmeņa. Viņa nevar šodien ar šo pabalstu– 56 latiem, kurus garantē Labklājības ministrija, ja viņa nestrādā, uzturēt bērnu. Un es domāju, ka tas būtu tikai godīgi pret visiem tiem cilvēkiem, kuri šodien ir uzņēmušies tādu atbildību un audzina bērnu līdz vienam gadam. Viņiem vajag palīdzēt, nevis visu laiku mēģināt atriebties, atņemot pusi darbadienas, un tā tālāk.

Es lūdzu noraidīt šo likumprojektu un steidzīgi sagatavot alternatīvu likumprojektu, izskatīt to divos lasījumos un paredzēt māmiņām pilnu samaksu– gan pabalstu, gan algu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt deputāte Jevgenija Stalidzāne.

Godātie kolēģi, lūdzu ievērot klusumu zālē, lai būtu iespējams dzirdēt runātāju.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā tiešām ir sagatavoti sakarā ar Satversmes tiesas lēmumu, un šie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, saskaņā ar kuriem bērna kopšanas pabalsts tiks piešķirts arī nodarbinātām personām, kas kopj bērnu vecumā līdz gadam un vienlaikus arī strādā, noteiks ģimenei atbilstošāku bērna kopšanas pabalstu... tiks noteikta atbilstošāka bērna kopšanas pabalsta sistēma.

Nosakot bērna kopšanas pabalstu 50% apmērā personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam un strādā, līdzvērtīgi tiks nodrošinātas gan bērna, gan vecāku intereses, jo valsts šo pabalstu savā laikā noteica ar vēlmi, lai pirmajā dzīves gadā katram mazajam bērniņam māmiņa būtu vistuvāk pieejama katrā laikā, kad tas viņam visvairāk ir vajadzīgs. Taču, ņemot vērā Latvijas situāciju, kad ļoti daudzi mūsu valsts iedzīvotāji saņem minimālas algas, kā arī tomēr saprotot to, ka ar 56 latiem mēnesī māmiņai un arī bērniņam ir diezgan pagrūti izdzīvot... ņemot vērā to, ka tieši šādu māmiņu, kas saņem algu līdz 160 latiem un saņem šo pabalstu, mūsu valstī ir apmēram 40% no visa kopējā māmiņu skaita, nosakot šo normu, ka šīm māmiņām tiks dota iespēja strādāt un saņemt šo pabalstu, mēs ļoti uzlabosim viņu situāciju.

Tā, piemēram, ja māmiņa saņem 90 latu lielu algu un strādā pilnu dienu, tad viņa varēs saņemt arī šo pabalstu– 56 latus, un kopā viņa saņems 146 latus. Tā māmiņa, kas saņem 300 latu algu un grib strādāt pilnu darbadienu... viņai ir tiesības uz 210 latu lielu pabalstu, un tas ir pilnais pabalsts.

Šie grozījumi nosaka: ja māmiņa strādā pilnu darbadienu un nav ar mieru nemaz no sava darbalaika veltīt bērna kopšanai, tad valsts tomēr nāk viņai pretī un maksā pusi no šā pabalsta, tas ir, 105 latus. Tātad arī šīs māmiņas, kuras aiziet strādāt, saņemot 300 latu lielu algu, rezultātā tomēr saņems 405 latus.

Tā ka, es uzskatu, šis likumprojekts mums šodien ir jāpieņem pirmajā lasījumā un jāstrādā nopietni, lai to pieņemtu otrajā un pēc tam arī galīgajā lasījumā. Un šā jautājuma atlikšana nekādā veidā nestimulēs, neuzlabos to māmiņu situāciju, kuras šodien vēl nezina, vai viņas saņems vai nesaņems pabalstu, vai viņas var iet vai nevar iet strādāt.

Tātad Klementjeva kungs arī komisijā regulāri uzstājas, runādams par to, ka visvairāk tiek “abižotas” tās māmiņas, kurām ir šīs minimālās algas. Taču, ņemot vērā to, ka bērnam šis atbalsts no mātes visvairāk ir vajadzīgs pirmajā gadā, un tomēr atbalstot šīs māmiņas, lai viņas strādā vai nu daļēji, vai pilnu darbadienu... atbalstot viņas no valsts puses, mēs pirmām kārtām atbalstām bērna labklājību. Un šis pabalsts arī bija domāts bērna labklājībai.

Un tieši tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un nopietni strādāt, lai to varētu pieņemt un lai šīs māmiņas, kuras grib izvēlēties, strādāt vai nestrādāt, varētu to darīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu divām komisijām– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret– 17, atturas– 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts, kuru ierosinājuši deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Ivans Ribakovs un Valērijs Agešins. Tas ir likumprojekts “Grozījums Dzelzceļa likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai runās deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Vēlreiz labrīt! Ļoti žēl, ka jūs nedzirdējāt mani līdz galam un tik un tā balsojāt, lai kaitētu cilvēkiem. Nu nekas!

Es piedāvāju likumprojektu, kas paredz izdienas pensijas cilvēkiem, kuri strādā sociāli bīstamās profesijās un kuru darbs ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu. Jūs jau saprotat, ka ļoti daudzās profesijās cilvēks vairs nevar pilnvērtīgi pildīt savus darba pienākumus, ja viņam ir 60 gadi, ja viņam ir, pieņemsim, 55 vai 59 gadi. Tādiem cilvēkiem ir paredzētas izdienas pensijas. Šodien uz tādu pensiju ir tiesības Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, policijas darbiniekiem un tā tālāk.

Mums ir arī daudz cilvēku, kuri strādā, pieņemsim, aviācijā, ir kuģu kapteiņi vai strādā uz dzelzceļa, un viņiem ļoti vajag šo sociālo garantiju, ka viņus, ja būs godīgi nostrādāts, pieņemsim, līdz 55 gadiem, nepazeminās darbā par konduktoru vai kādu citu apkalpes cilvēku sakarā ar to, ka viņš vairs nevar pilnīgi izpildīt savas profesionālās darbības profesionālo iemaņu zuduma dēļ, bet izmaksās normālu pensiju.

Sakarā ar to mēs piedāvājam šiem cilvēkiem garantēt šo izdienas pensiju, lai viņi neuztraucas, turpina strādāt un nemeklē darbu ārzemēs, jo ir skaidrs, ka, pieņemsim, aviācijā mums šodien jau trūkst pilotu. Un vienā momentā mēs varam viņus pazaudēt. Bet, ja mēs tomēr mēģināsim izmantot šos cilvēkus vecumā pēc 55 gadiem, tad viņi var apdraudēt arī visu pasažieru dzīvību un tā tālāk.

Es saprotu, ka ļoti daudziem deputātiem, kuri sēž zālē, tas maz interesē un viņi neklausās, bet gribu jums atgādināt, ka gan Sociālo un darba lietu komisija, gan visu deputātu vairākums šodien atbalstīja likumu “Par diplomātiem”, kur tiek paredzētas šīs izdienas pensijas diplomātiem, kuri strādā ārzemēs.

Ļoti aizdomīgi, kāpēc deputāti uzskata, ka tad, ja cilvēkam ir 55 gadi, viņš nevar strādāt par diplomātu un viņam vajag piešķirt izdienas pensiju, bet cilvēkiem, kuri strādā par pilotiem vai kuģa kapteiņiem, tas nav vajadzīgs.

Es nezinu, kuram ir bīstamāks darbs un kurš vairāk nes sociālo atbildību par cilvēkiem– vai diplomāts, kurš strādā Briselē, Londonā vai Vīnē, vai tas cilvēks, kurš, pieņemsim, šodien paceļas gaisā un ved vismaz 150 cilvēkus kaut vai uz to pašu Vīni.

Es domāju, ka šis cilvēks, kuram ir 55 gadi un kurš ir nostrādājis šajā darbā 25 gadus... Skaidrs, ka viņš ir piekusis un ka viņam ir kādas slimības jau no vecuma, ka viņam var būt sirdslēkme, un tieši no viņa būs atkarīgi ne tikai tie cilvēki, kuri ir lidmašīnā, bet arī tie, kuri ir uz zemes.

Taču šodien valdība atbalsta to, ka diplomāts Vīnes dzīvoklī, kas atrodas pašā centrā, vairāk var zaudēt profesionālās iemaņas nekā, pieņemsim, pilots vai vilciena vadītājs.

Es gribu pateikt, ka ļoti grūti ir strādāt ar kolēģiem komisijā un parlamentā, jo te vairāk rūpējas par tiem cilvēkiem, ar kuriem viņi ikdienā satiekas pieņemšanās vai ārzemju komandējumos, par vēstniekiem... Gribas viņiem izpatikt un sakarā ar to izdomā viņiem speciālu likumu, lai viņi varētu iet pensijā 50 gadu vecumā. Izdomā viņiem vēl klāt piemaksu par to, ka viņiem ir sievas, un arī sieva saņem 50% no vīra pabalsta. Skaidrs, ka gribas būt labam, jo tad viņi varbūt labāk izturēsies pret jums, bet es gribu rūpēties par tiem cilvēkiem, kuri šodien strādā “melnajos” darbos, kuri domā, kā viņi varētu godīgi izpildīt savus pienākumus, strādājot par pilotiem vai dispečeriem, kas sēž uz zemes un kontrolē lidmašīnas, līdz 62 gadu vecumam, kā to paredz likumdošana.

Neatbalstot šo likumprojektu, jūs iespļausiet sejā visiem tiem cilvēkiem, kuri apkalpo mūs, un cilvēkiem, kuri reāli šodien turas pie šā darba tikai tāpēc, ka viņi ir darba patrioti. Un, ja mēs šodien domāsim par cilvēkiem– arī par tiem, kuri saņem šos pakalpojumus, pieņemsim, par tiem cilvēkiem, kuri izmanto nevis personīgo auto, bet gan elektrovilcienu, tad, es domāju, jums vajadzētu šo likumprojektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 46, atturas– 11. Likumprojekts noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Andreja Klementjeva, Jāņa Urbanoviča, Borisa Cileviča, Ivana Ribakova un Valērija Agešina iesniegtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju””. Prezidijs ierosina minēto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai vēlas runāt deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja un godājamie deputāti! Kad mēs sākām strādāt 8.Saeimā, Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem bija zināms, ka izdienas pensija ir piešķirama tikai atsevišķām cilvēku kategorijām, bet pa šo laiku Saeimai un mūsu komisijai piedāvāts piešķirt izdienas pensiju arī kultūras māksliniekiem, baleta dejotājiem, un tagad top likums arī par diplomātiskajiem darbiniekiem.

Jūs jau saprotat, ka tas tiek virzīts no Tautas partijas puses, un viņiem, protams, izdosies to panākt. Un tas nozīmē, ka tad, ja mēs gribam atrisināt kādu jautājumu kaut kādā jomā, mums ir jādod vadīt atbilstošo ministriju Tautas partijas pārstāvjiem. Esmu pārliecināts, ka tikai tādā veidā– protams, es jokoju– Latvijā tiks atrisināti visi jautājumi.

Diemžēl tad, kad mums komisijā parādījās šis projekts par izdienas pensijām diplomātiskajiem darbiniekiem, ļoti liela neapmierinātība bija gan no Labklājības ministrijas ierēdņu puses, gan arī no pārējo Sociālo un darba lietu komisijas locekļu puses, tāpēc ka mēs jau saprotam, ka šo ideju uzreiz virzīs arī pārējo nozaru profesijas un piedāvās... skaidros, ka tieši viņiem darba apstākļi ir ļoti nopietni un ka arī viņiem ir jābeidz strādāt 50 vai 55 gadu vecumā.

Diemžēl es varu konstatēt, ka ne valstij, ne Labklājības ministrijai nav savas nostājas, kādā veidā mēs vispār domāsim par to, kad un kuras nozares pārstāvji ies pensijā, kādā vecumā. Ministrijai nav arī nostājas, kādā veidā mēs mēģināsim aizturēt cilvēkus, kuri brauc prom, un kādu sociālo garantiju paketi mēs piedāvāsim darbiniekiem.

Tas, ko piedāvā politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija, ir tikai viens solis pretī cilvēkiem, kuriem no valsts puses ir nepieciešams iedot kaut kādas sociālās garantijas, un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu, bet Labklājības ministriju, ministri un darbiniekus es aicinu tomēr sagatavot vīziju, kā un pēc kāda principa mēs turpmāk piešķirsim izdienas pensijas atsevišķām profesiju nozarēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 47,
atturas– 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– deputātu Andreja Klementjeva, Jāņa Urbanoviča, Borisa Cileviča, Ivana Ribakova un Valērija Agešina iesniegtais likumprojekts “Grozījums Jūras kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina nodot minēto likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai vēlas runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Kā visiem ir zināms, jūrā brīvdienu nav un līdz ar to mēs piedāvājam konceptuāli, pēc būtības risināt jautājumu par tiesībām uz izdienas pensijām arī mūsu jūrniekiem.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas nostāja pagaidām ir negatīva, neskatoties uz to, ka jau 2004.gadā pēc vienošanās ar arodbiedrībām komisijas vadība solīja šo jautājumu risināt pēc būtības un paredzēt izdienas pensijas arī citām darbinieku kategorijām, ne tikai diplomātiem.

Šobrīd gan valdība, gan atsevišķi Saeimas deputāti izrauti turpina atbalstīt atsevišķas darbinieku kategorijas, paredzot tām tiesības uz izdienas pensijām, bet nerisina šo jautājumu konceptuāli. Un tādējādi tiek radīta nevajadzīga spriedze mūsu sabiedrībā. Kāpēc diplomātiem ir tiesības uz izdienas pensijām, bet jūrniekiem nav? Darbs jūrā taču saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu.

Sakarā ar to mēs lūdzam atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu. Esam pārliecināti, ka jūrniekiem ir tiesības uz izdienas pensijām.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 48, atturas– 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova un Nikolaja Kabanova iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Saeimas Prezidijs ierosina nodot minēto likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai deputāts Juris Sokolovskis runās “par”.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Mūsu frakcija, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, ierosina izdarīt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mēs ierosinām noteikt, ka pirms ienākumu aplikšanas ar nodokli tiek no gada apliekamā ienākuma apjoma atskaitīti izdevumi par maksātāja pirmā mājokļa iegādi.

Godātie kolēģi! Jau tagad šī sistēma eksistē– tagad no šiem apliekamajiem izdevumiem tiek atskaitīta nauda, ko cilvēks maksā par mācībām, par ārsta pakalpojumiem, par veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Un tagad mēs ierosinām paplašināt šo loku– palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri pirmo reizi iegādājas mājokli. Godātie kolēģi, šī ir ļoti nopietna problēma. Šī problēma neskar bagātos cilvēkus, šī problēma var būt tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir maznodrošinātā statuss. Viņiem palīdzēs tādā veidā pašvaldība.

Diemžēl tagad visgrūtākajā situācijā ir tā saucamais vidējais slānis. Protams, bagātajās Eiropas valstīs vidējais slānis ir tie cilvēki, kuri paši var atļauties nopirkt sev dzīvokli, bet mūsu apstākļos cilvēki diemžēl tikai nosacīti var tikt pieskaitīti pie vidējā slāņa. Diemžēl tagad cilvēki, kam nav dzīvokļa (piemēram, tie, kas dzīvo denacionalizētos namos, vai jaunās ģimenes, kurām ir nelieli ienākumi), ir spiesti ņemt kredītu, lai iegādātos dzīvokli.

Taču, godātie kolēģi, tagad, kā jūs zināt, nekustamā īpašuma cenas ir ļoti, ļoti lielas. Ja cilvēks grib nopirkt, piemēram, divistabu dzīvokli kādā Hruščova laikā celtā mājā, viņam tagad ir jāsamaksā apmēram 50 000 eiro. Salīdzinājumā ar mūsu cilvēku algām tā ir milzīga summa! Diemžēl tagad nekustamā īpašuma tirgus ir ļoti izkropļots. Cilvēkiem, kuri grib īrēt dzīvokli, tagad ir ļoti plašs piedāvājums īrēt pilsētas centrā dārgu dzīvokli, kurā ir veikts eiroremonts, bet trūkst tā saucamo ekonomiskās klases dzīvokļu– vienistabas, divistabu dzīvokļu jaunām ģimenēm. Un tagad ļoti dārgi ir arī īrēt. Principā ļoti grūti ir atrast dzīvokli par normālu cenu. Un tā nu tagad cilvēki ir spiesti iet šo kredītu verdzībā– ņemt kredītu uz divdesmit gadiem. Es šaubos, vai viņi varēs to kredītu atdot, ja varbūt, nedod Dievs, būs kāda krīze.

Un tāpēc mums ir šāds ierosinājums– padomāt, kādā veidā mēs varam palīdzēt šiem cilvēkiem. Godātie kolēģi, šie cilvēki ir tie lielākie nodokļu maksātāji! Tie cilvēki, kuriem ir lieli ienākumi, var atļauties noslēgt līgumu ar prasmīgu juristu, kurš var dot padomus, kā labāk izvairīties no nodokļu maksāšanas. Paši lielākie nodokļu maksātāji mūsu valstī– un ne tikai mūsu valstī, bet arī citur pasaulē– ir tā saucamais vidējais slānis, tie cilvēki, kuri pieder pie vidējā slāņa. Viņi ir tie lielākie nodokļu maksātāji. Viņi neizvairās no nodokļu maksāšanas, viņi maksā pilnā apmērā.

Un tagad iznāk tā, ka mēs nepievēršam uzmanību šiem cilvēkiem un vadāmies no tādas filozofijas: ja cilvēkam ir problēma, lai viņš pats to risina! Diemžēl iznāk tā, ka mēs ņemam nodokļus no viņa un viņš tos kārtīgi maksā, bet diemžēl valsts nekādā veidā viņam nepalīdz.

Mēs piedāvājam mehānismu, veidu, kādā valsts varētu palīdzēt viņiem. Tātad, ja cilvēks pirktu sev jaunu mājokli, tad par tā iegādi viņš nemaksātu kredītu. Protams, mēs paredzam arī mehānismu, ka Ministru kabinets noteiks to kārtību un apjomu, veidu, kādā tas varētu tikt izdarīts. Es domāju, ka tas būtu pirmais solis un tas tikai stimulētu normāla vidējā slāņa veidošanos un samazinātu šo spriedzi, un neļautu mūsu cilvēkiem bankrotēt.

Aicinu balsot “par”!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 41, atturas– 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Saeimas Prezidijs ierosina nodot minēto likumprojektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt to par atbildīgo komisiju.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai deputāts Aleksandrs Golubovs runās “par”. (No zāles dep. J.Dobelis: “Šurik!”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi mūsu frakcija ierosina atzīt 8.martu par Starptautisko sieviešu dienu. Latvijā ļoti liels skaits gan sieviešu, gan vīriešu –vairāk par 50 procentiem– pieprasa, lai tādi svētki Latvijā būtu. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīmē šos svētkus, un darbs uzņēmumos gandrīz nenotiek šajā dienā. Eiropas Savienības valstīs 8.marts ir vai nu svētku, vai atzīmējamā diena.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nekā nebija!” Dep. A.Kiršteins: “Pēc kāda stila?”)

Sēdes vadītāja.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai deputāts Juris Dobelis runās “pret”. (No zāles: “Kauns, Juri!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Atkal pār Saeimu klājas baisa sarkana migla, un šai miglai cauri spīd kaulainais Klāras Cetkinas rēgs. Rodas iespaids, ka šo kaulaino rēgu par savu virtuālo sievieti ir izvēlējušies tie, kuru frakcijā citu sieviešu nav. Tagad, ņemdamies ap šo “virtuālo dāmu”, šie kungi ir tā noguruši, ka nevar vairs citas sievietes apsveikt katru dienu. Un nu ir izvēlējušies tikai vienu dienu gadā. Citam viņiem spēka nepietiek.

Redziet, okupācijas gados es vēl būtu varējis jūs saprast. (No zāles: “Viņš par sevi stāsta!”) Šī viena diena bija tāds saules stariņš, kad kāds biedrs turēja trīcošā rokā kaut kādu sarkanu ziediņu. Parasti tā bija tulpe, retāk– neļķe. Un tad ar tādām glāžainām acīm lūkojās pielūdzamajā būtnē un mēģināja kaut ko tur iestumt... Un tad varbūt tanī brīdī vienreiz gadā jutās nedaudz vīrietiskāk.

Bet ko jūs piedāvājat tagad? Jūs piedāvājat savu izklaides dienu– kopā ar visiem saviem šņabjiem un sarkanajām tulpēm!– pataisīt par svinamu dienu. (No zāles: “Pareizi!”) Jūs gribat šo dienu nolikt blakus 18.novembrim. Nekas nesanāks!

Interesanti spriedelējumi ir jau pašā anotācijā. Gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs 8.marts esot atzīmējamā diena. Nu tad nosauciet man vienu Eiropas Savienības valsti, kurā svin 8.martu! (No zāles: “Īrija!”) Var jau būt, ka jums jēdziens “svinēšana” saistās ar kaut ko citu.

Tālāk. Vēl viens ģeniāls spriedelējums: šāda grozījuma pieņemšana “dos sabiedrībai pilntiesīgu iespēju godināt sabiedrības sieviešu daļu”. Malači! Pilntiesīgas iespējas vienreiz gadā, pārējās dienās– nekādu iespēju! Vai tad tāpat nav jādara? Vai tad ir jāraksta iekšā anotācijā tas, ka sieviete ir jāgodina? Savādi gan!

Tālāk: “Lielākā sabiedrisko organizāciju daļa atbalsta šo svētku lietderību.” Kuru organizāciju? Nosauciet vismaz vienu! (No zāles: “Štābs!”) Nu labi, es saprotu,– PCTVL ar visām tām struktūrām un apakšstruktūrām, visādi štābi, “nacboli” un tamlīdzīgi... Jā, ticu gan, ka tie to varētu izdarīt! Bet kuras vēl? Vismaz vienu nacionālu organizāciju nosauciet! (No zāles: “Juri, tava sieva atbalstīs!”) Es saprotu, kāpēc tieši tagad, sākoties marta mēnesim, kad kaķi brēc uz jumtiem un kaķenes gaida kaut ko no viņiem, jūs atkal atceraties savu Klāru Cetkinu.

Nu labi, ja jums cits nekas nepalīdz, lai Klāra jums palīdz, bet nepiegāniet, lūdzu, mūsu kalendāru! Nebāziet šitās te kaulainās– es nezinu, kādas tautības,– vecenes idejas mūsu kalendārā! (No zāles dep. A.Klementjevs: “Kādas vecenes! Fui!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par– 36, pret– 23, atturas– 22. Likumprojekts komisijai nav nodots. (Zālē troksnis.)

Nākamais darba kārtības jautājums– deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Saeimas Prezidijs ierosina minēto likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai deputāts Aleksandrs Golubovs runās “par”.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu, šis jautājums gan nav tik politizēts.

Mēs ierosinām ar šo likumprojektu ieviest uzņēmumiem progresīvo ienākuma nodokli.

Ja balsojumā par šo likumprojektu jūs nobalsosiet “par”, ar to jūs apliecināsiet, ka gribat palīdzēt mazajiem (īpaši– mazajiem!) un vidējiem uzņēmējiem risināt viņu problēmas un gribat risināt arī sociālās problēmas mūsu valstī.

Mūsu speciālisti izskaitļoja, ka, ieviešot šo progresīvo nodokli, kopējie ieņēmumi budžetā nesamazināsies. Nekādu briesmu nebūs. Nodosim šo likumprojektu komisijai, lai komisija paskaitļo un lai pastrādā arī Finanšu ministrija! Un tad varbūt pēc neilga laika mēs šo progresīvo ienākuma nodokli uzņēmumiem ieviesīsim un tālāk risināsim arī ļoti milzīgās sociālās problēmas mūsu valstī.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai! Par– 10, pret– 41, atturas– 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Saeimas Prezidijs ierosina minēto likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai deputāts Aleksandrs Golubovs runās “par”. (No zāles dep. J.Dobelis: “Šurik, turies taču! Okupācija ar tevi!”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Nebaidies, durik! Viss ir kārtībā...

Sēdes vadītāja.

Lūdzu nesarunāties ar zāli!

A.Golubovs.

Tā viņu nosauca, atvainojos, “Lauku Avīze”, man izdruka ir. (No zāles dep. J.Dobelis: “Šurik, beidz runāt!”)

Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mēs visi zinām, ka mums ir milzīgas sociālās problēmas, mums ir milzīga inflācija, un tāpēc mēs, kā jau valstiski domājoša frakcija, ierosinām jaunus ieņēmumus mūsu budžetā. Ar tiem ieņēmumiem mēs varēsim risināt arī sociālās problēmas, kā arī mazināt inflāciju un vispār pacelt līmeni mūsu valstī. Ar to mēs varēsim nepalikt pati nabadzīgākā valsts Eiropā. Mums ir kauns būt nabadzīgiem! (No zāles dep. J.Dobelis: “Ko tu muldi!”)

Lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Šurik, kauns!”)

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 26, atturas– 33. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Par Eiropas nolīgumu par svarīgākajām starptautisko kombinēto pārvadājumu līnijām un atbilstošajiem objektiem (AGTC)”. Saeimas Prezidijs ierosina nodot likumprojektu Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Par Eiropas nolīgumu par galvenajām starptautiskajām dzelzceļa līnijām (AGC)”. Saeimas Prezidijs ierosina... Es atvainojos, mums atkārtojas darba kārtībā jautājums...

Nākamais ir deputātu Māra Grīnblata, Pētera Tabūna, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Imanta Kalniņa un Annas Seiles iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina minēto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai deputāts Māris Grīnblats runās “par”.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Kaut arī tuvojas ne tikai 8.marts, bet arī Saeimas vēlēšanas un Saeimas sēžu zālē troksnis ir apmēram tāds pats kā Rīgas Centrāltirgū, kad tur tirgo svaigas zivis un pārdevējs un pircējs skaļi sakliedzas, tomēr uz pāris sekundēm pievērsīšu uzmanību mazam grozījumam Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Saeima ir pieņēmusi visai bargu kārtību, ka vēlētāju prātu apstrādāšanai partijas var tērēt ne vairāk kā divdesmit santīmus uz vienu dvēseli. Ņemot vērā vēlētāju kopskaitu, kas ir apmēram 1,4 miljoni, tas nozīmē, ka partiju tēriņu limits Saeimas vēlēšanās ir apmēram 280 000 latu. Tiktāl nu viss būtu skaidrs.

Jautājums ir tas, vai šis ierobežojums ir nopietns vai nenopietns vai, citiem vārdiem sakot, kādas tad ir sekas, ja kāda partija šo tēriņu limitu– 280000 latu– pārsniedz. Tiem gadījumiem, kad partijas ir nedaudz kļūdījušās un par dažiem simtiem vai dažiem tūkstošiem latu ir pārsniegušas šo tēriņu limitu, ir paredzēta soda nauda: juridiskām personām– līdz 5000 latiem. Tas varētu būt pietiekami nopietns sods tajos gadījumos, kad pārkāpums ir mērāms robežās no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem latu.

Toties, ja partijai gadās pārsniegt vai tā tīšām pārsniedz to krietni vairāk– par 100 tūkstošiem vai dažiem simtiem tūkstošu –, tad šāds sods– 5000 latu– godīgi sakot, ir stipri dekoratīvs, tam sodam nav lielas nozīmes. Tas ir apmēram tāpat, kā vēl nesen bija ar auto vadīšanu dzērumā vai dzērumā un bez tiesībām: par to nebija nekādu nopietnu sankciju. Taču tagad, kad nopietnas sankcijas ieviestas, visi atzīst, ka situācija tomēr ir nedaudz uzlabojusies.

Projekts, kuru mēs piedāvājam, būtībā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sagatavotais projekts, tas pats projekts, kuru KNAB jau vairāk nekā pirms diviem mēnešiem iesniedzis valdībā. Jāatzīst, ka pašam KNAB nav likumdošanas iniciatīvas. Tātad, ja vien valdība nevirzīs šo projektu uz priekšu, tad projekts Saeimā tā arī nenonāks. Pašlaik valdība gaida– gaida vai nu to, ka šo projektu kāds atsauks, izņems no darba kārtības, vai arī to, ka tas pēkšņi pārmainīsies pēc satura, vai arī gluži vienkārši gaida, kad pienāks rudens un būs vēlēšanas, un tad jau būs par vēlu kaut ko grozīt.

Šajā sakarībā mūsu frakcija vienkārši nāk talkā, domādama, ka Saeimā ir pietiekami daudz deputātu, kas uzskata, ka vajag nopietni apkarot ne tikai dzērājus pie stūres, bet arī tās partijas, kas ievērojami un nekaunīgi pārsniedz vēlēšanu tēriņus,– pieņemt šādu grozījumu, neaiztiekot pārējās normas šajā visai sarežģītajā un jutīgajā likumā. Protams, ir dzirdēts, ka riskanti ir atvērt šo likumu vēlēšanu kampaņas laikā– tādējādi riskēt, ka tur varētu iebalsot ne tikai šo normu, bet arī kaut kādas citas.

Taču tajā pašā laikā uzskata, ka pastāv reāls risks, ka varbūt kāda varai tuvāk esoša partija tomēr vēlēsies izmantot to, ka izdevīgi ir likumu pārkāpt par krietnām summām. Un šis sods– 5000 latu– būtībā nav nekāds nopietns drauds. Tajā pašā laikā partijām, kuras korupcijas apkarošanu un pārmērīgu šķiešanos ar naudu uzskata par prioritāti, tomēr ir arī risks tikt uzskatītām par tādām, kuru politika, tulkojot jaunlaiku valodā, ir šāda: ar muti Briselē, bet ar darbiem –aizkrāsnē. Jo par korupcijas apkarošanu runāt gan patīk, bet, kad ir jābalso “par” vai kaut kas jādara, tad diemžēl balsu nav un balsu nepietiek.

Protams, ļoti patīkami būtu domāt, ka es esmu kļūdījies un viss notiks pavisam citādāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijām deputāts Kārlis Šadurskis runās “pret”. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kārli, fui!”)

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mana uzruna visvairāk būs adresēta, protams, koalīcijas partneriem, bet arī dokumenta iesniedzējiem un Juridiskās komisijas vadītājam Segliņa kungam.

Kolēģi, šie ir labi un vajadzīgi priekšlikumi. Pašreizējais likuma regulējums nedod praktiski neko. Tas paredz maksimālo sodu par vēlēšanu izdevumu pārsniegšanu nieka 5000 latu apmērā gan tad, ja pārtēriņš ir bijis 500 latu, gan arī tad, ja pārtēriņš ir 500000 latu.

Šajā ziņā Grīnblata kungam ir pilnīga taisnība (No zāles dep. J.Dobelis: “Protams!”), un, skatoties formāli, šis jau arī būtu īstais likums, kas jāgroza. Droši vien mūsu frakcija balsotu “par” šā likuma atvēršanu, ja vien Saeimas kuluāros nebūtu dzirdētas runas par to, ka viss jau bija labi, kamēr “Jaunais laiks” nebija nācis klajā ar saviem ierobežojumiem, kas tagad apgrūtina dzīvi partijām. Tiek minēti gan priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumi, gan aizliegums juridiskajām personām ziedot, jo tagad “nabadzīgajiem” bagāto firmu īpašniekiem ir jāzaudē anonimitāte, ziedojot partijām, vai arī jārada sev legāli ienākumi, izmaksājot dividendes, lai no tām varētu ziedot. Tāpat arī par 10000 vērta ziedojuma limitu ciniski runā, ka tas tagad liek noņemties ar naudas summu dalīšanu, lai tās varētu ieskaitīt partiju kontos. (No zāles dep. J.Dobelis: “Zagļi, zagļi!”)

Es baidos, ka daudziem šajā namā gribas atgriezties pie miljonus vērtajām kampaņām– ar akmentiņiem jūrā, ar skumjajām neapēstajām zemenēm, ar zirga acīm un citiem “būtiskiem” partiju programmu elementiem, kas vēlētājiem ir tik ļoti vajadzīgi. Manas bažas vēl vairāk pastiprina Saeimas bēdīgi slavenais balsojums par Azartspēļu un izložu likumu, kas rada pārdomas par to, cik viegli ir pērkamas dažu tautas kalpu balsis. (No zāles dep. J.Dobelis: “Latvieti, nepadodies!”) Nav ticības, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums, ja tas šodien būs atvērts, tiks uzlabots. Drīzāk no tā pazudīs jau esošās ierobežojošās normas. Tāpēc mēs uzskatām, ka šā likuma atvēršana šodien būtu bezatbildība. (No zāles dep. J.Dobelis: “Baidies, baidies!”)

“Jaunais laiks” ir atradis citu veidu, kā risināt šo sodu jautājumu. Raugoties no juridiskās tehnikas viedokļa, tas varbūt nav pats labākais risinājums, taču risks ir daudz mazāks. “Jaunā laika” frakcija ir iesniegusi Saeimā un jau labu laiku ir atvērti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie gan diemžēl guļ Juridiskās komisijas vadītāja galda atvilktnē (No zāles: “Žēl gan!”), tāpēc laipni lūdzam Segliņa kungu sameklēt šo likumprojektu un tuvākajā laikā virzīt skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par– 30, pret– 17, atturas– 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Par Eiropas nolīgumu par galvenajām starptautiskajām dzelzceļa līnijām (AGC)”. Saeimas Prezidijs ierosina minēto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot Ārlietu komisiju par atbildīgo komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu attiecīgajām komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts “Grozījums Būvniecības likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina minēto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Paulim Kļaviņam šā gada 2.martā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par atvaļinājuma piešķiršanu. Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– nav, atturas– 1. Atvaļinājums deputātam Kļaviņam ir piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Maldas Helēnas Gavariņas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Maldas Helēnas Gavariņas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt Maldas Helēnas Gavariņas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 1, atturas– 2. Malda Helēna Gavariņa par tiesnesi ir iecelta.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Ineses Kazjonovas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ineses Kazjonovas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt Ineses Kazjonovas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– 1, neatturas neviens. Inese Kazjonova par tiesnesi ir iecelta.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Unas Melamedas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Unas Melamedas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt Unas Melamedas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– nav, atturas– 1. Una Melameda par tiesnesi ir iecelta.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Ingunas Preisas iecelšanu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Ingunas Preisas iecelšanu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju”.

Lūdzu atbalstīt Ingunas Preisas iecelšanu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 1, atturas– 3. Inguna Preisa ir iecelta par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Indras Kreicbergas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Indras Kreicbergas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt Indras Kreicbergas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– 1, atturas– 2. Indra Kreicberga par tiesnesi iecelta.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Sandras Zeires iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Sandras Zeires iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt Sandras Zeires iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– nav, atturas– 3. Sandra Zeire par tiesnesi ir iecelta.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jevgenijas Stalidzānes, Oskara Kastēna, Intas Feldmanes, Ineses Šleseres un Pētera Simsona iesniegumu, kurā deputāti lūdz izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu uz 30 minūtēm pirms likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputātu priekšlikumu? Iebildumu nav. Tiek izsludināts pārtraukums. Un, tā kā ir paredzēts arī kārtējais pārtraukums Saeimas sēdē, tad darbu atsākam pulksten 11.00.

Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vēl daži paziņojumi. Lūdzu uzmanību! Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Tūlīt.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus pulcēties uz sēdi tūlīt– pulksten 10.00.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātei Elitai Šņepstei.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas un Taivānas sadarbības grupas sanāksme notiks Dzeltenajā zālē. Tūlīt.

Sēdes vadītāja.

Kolēģi, lūdzu uzmanību! Pirms aiziešanas pārtraukumā ir nepieciešams reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Tātad nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Ingrīda Circene, Indulis Emsis, Valērijs Karpuškins, Paulis Kļaviņš, Leopolds Ozoliņš, Aigars Pētersons, Vaira Paegle un Ingrīda Ūdre.

Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim darbu.

Pirms turpinām izskatīt šīsdienas darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu, kurā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības 19.punkta– likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā”– iekļaut likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tādā gadījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā un nolēma šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Komisija arī lūdz Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu un pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāts Klementjevs vēlas runāt par steidzamību? Deputāts Klementjevs runās “pret” steidzamību. Lūdzu!

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labdien! Mēs jau runājām par to, ka spriedums bija zināms jau novembrī, un pa šo laiku ministrija mierīgi varēja nodot parlamentam likumprojektu un bez steigas to izskatīt.

Ja likumprojektā bija ierakstīts, ka likums stājas spēkā 1.martā, vai viņi neskatījās kalendārā? Šodien ir 2.marts, bet likumprojektā vēl ir ļoti daudzas tādas lietas, kur viss līdz galam mums vēl nav skaidrs, tāpēc es uzskatu, ka ministrija komandē parlamentu, iesniedzot tam likumprojektu, kurš reāli jau ir novecojis. Ministrijai vajag pilnīgi uzņemties atbildību par to, ka tā tagad iesniedz likumprojektu, kuru vajadzēja izskatīt jau gada sākumā, nevis šodien pieņemt lēmumu, ka mēs to izskatīsim divos lasījumos.

Šis likumprojekts ir ļoti būtisks. Ļoti daudzas māmiņas gaida šo likumu. Bija pieļauta rupja kļūda no parlamenta un no ministrijas puses, kad tika ietverti ierobežojumi, tāpēc Satversmes tiesa mums atgrieza atpakaļ šo likumprojektu ar norādījumu, ka mēs nezinām Satversmi. Sakarā ar to es lūdzu noņemt likumprojektam šo statusu un izskatīt to trijos lasījumos, izrunājot šo likumprojektu ne tikai ministrijas kabinetos, bet arī te– parlamentā. Otro reizi mums būs kauns, ja šo likumu skatīs Satversmes tiesa. Parlamentam būs kauns, ja Satversmes tiesa atkal pieņems lēmumu, ka likumdevēji nezina Satversmi, un es vēl līdz šim nesaprotu, kas ministrijā nesīs atbildību par to, ka šis likumprojekts parādījies tik vēlu uz mūsu galda.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāte Stalidzāne vēlas runāt? Nē! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par– 40, pret– 15, atturas– 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Pirms balsojam par pirmo lasījumu, atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mūsu darba kārtības 20.jautājums– tas ir Deputāta ētikas kodekss pēdējā, trešajā, lasījumā. Šajā kodeksā ir ietverts deputāta pienākums pildīt likumus, un pašam būt likumsakarīgam. Arī mēs visi no šīs tribīnes devām zvērestu pildīt likumu, cienīt Satversmi, bet ko mēs izdarījām šodien? Ir saņemts viennozīmīgs Satversmes tiesas spriedums, ka visām māmiņām ir nepieciešams saņemt pabalstu pilnā apmērā– neatkarīgi no tā, vai viņas strādā vai kopj savu bērnu mājās.

Šodien Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē mēs kopā ar Cileviča kungu ierosinājām noraidīt apspriežamo likumprojektu un komisijas vārdā iesniegt Saeimā likumprojektu, kas pilnīgi atbilstu Satversmes tiesas spriedumam. Cienījamās dāmas un godātie kungi, tā taču ir cilvēka tiesību aizsardzības komisija! Komisija, noraidīdama šo mūsu priekšlikumu, praktiski pauda necieņu pret Satversmes tiesu. Es negribētu, lai Saeima atbalstītu šo necieņu.

Un, cienījamās dāmas un godātie kungi, mazliet par lietas būtību. Protams, mēs esam gatavi iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, lai novērstu likuma pretrunas ar Satversmes tiesas spriedumu. Šis likums par pabalstiem ir ļoti svarīgs. Un PCTVL ir daudz citu priekšlikumu. PCTVL jaunajā programmā mēs ierosinām piesaistīt visu šo pabalstu apmēru, it īpaši ģimenes valsts pabalsta lielumu un māmiņu pabalsta lielumu, iztikas minimumam, kurš katru gadu tiek pārrēķināts ar īpašu likumu. Mēs gribējām, lai Latvijas sievietei būtu izdevīgāk dzemdēt un kopt savu bērnu nevis tālajā Īrijā, bet tomēr šeit, savā dzimtenē, mūsu Latvijā, jo tas ir vienīgais ceļš, lai apturētu masveida emigrāciju.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Ģimenes valsts pabalsts sešu latu apmērā– tas ir smieklīgi! Mēs uzstājam uz to, lai šā pabalsta apmērs būtu pietiekams, lai segtu kaut visus tos izdevumus, kas saistīti ar bērna apģērba vai mācību līdzekļu pirkšanu.

Sakarā ar visu to, ko es šeit izklāstīju, mēs neesam gatavi atbalstīt pretrunīgo un Satversmes tiesas spriedumam neatbilstošo likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi paredz, ka varēs saņemt 50 procentus no piešķirtā pabalsta apmēra un arī strādāt... Būtībā valstij nebūtu jāiejaucas ģimenes lietās un ģimenes izvēlē attiecībā uz darba slodzi. Un tāpēc es uzskatu, ka bērna kopējam būtu jābūt tiesīgam pašam izvēlēties sev piemērotu darba slodzi un ka šo izvēli un vispār bērna kopšanu nekādā ziņā nedrīkst ietekmēt valsts. Bērna kopšanu nosaka pati ģimene. Šis pabalsts nav domāts kā “māmiņu alga” vai “tēvu alga”, bet gan paredzēts bērna kopšanai. Un vecāki var izvēlēties, vai bērnu kops vecāki vai arī auklīte vai vecmāmiņa. Vecāki iet strādāt tik daudz, cik ir nepieciešams ģimenes izdzīvošanai. Tā kā Latvija ir viena no pašām nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, strādāšana vajadzīga tādēļ, lai varētu izdzīvot un varētu saglabāt savu kvalifikāciju un darba iespējas.

Es gribu atgādināt, ka darba slodze ir dažāda. Skolotāji saglabā savu darba slodzi– 21 stundu nedēļā; tiem cilvēkiem, kas mācās doktorantūrā, ir jāsaglabā sava slodze, lai viņi varētu pabeigt studijas, un tā tālāk. Šī izvēle, kas izdarīta attiecībā uz ģimeni, nekādā ziņā nebūtu jākoriģē valstij. Man liekas, ka mūsu valsts ļoti daudz jaucas cilvēka personiskajās lietās. Drīz mums ir gaidāms vēl viens no tādiem kontroles mehānismiem: gandrīz visiem būs jāiesniedz ienākumu deklarācijas. Un tā tālāk.

Latvijā ir ļoti zema dzimstība, un tāpēc tām māmiņām, kurām būtu šī iespēja strādāt noteiktu darba laiku (viņu nebūtu nemaz tik daudz), mēs varētu dot iespēju strādāt.

Es gribu teikt, ka tādu māmiņu, kuras strādās un saņems pašu lielāko pabalstu, tomēr nav daudz. Pabalstu, kura lielums ir no 56 līdz 112 latiem, saņem tikai 13 procenti vecāku. Bērna kopšanas pabalsts ir tas, kas veicina dzimstību, tiešām veicina bērnu skaita pieaugumu valstī. Regulējot šādā veidā, mēs varam liegt nākotnē vecākiem izšķirties par otro, trešo vai ceturto bērniņu. Valsts ir pasludinājusi (un daudzi politiskie spēki ir pasludinājuši), ka dzimstības paaugstināšana ir prioritārs mērķis. Taču šajā likumā paredzētais ir ļoti pretēji vērsts. Būtībā valsts iejaucas ģimenes personīgajā lietā, nosakot– strādāt vai nestrādāt. Tā ir būtībā negodīga attieksme pret ģimeni.

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka likumprojekta autori ir nepietiekami uzmanīgi iepazinušies ar Satversmes tiesas lēmuma motivāciju. Galvenais ir novērst diskrimināciju un nepieļaut nepamatoti atšķirīgu attieksmi. Mēs zinām, ka to no mums prasa gan Latvijas Republikas likumdošana, gan Eiropas Savienības tiesības.

Šajā gadījumā tā atšķirīgā attieksme joprojām saglabājas. Likumprojekta anotācijā es neatradu nekādu pamatojumu, kāpēc ir tik atšķirīga attieksme pret strādājošām māmiņām un nestrādājošām māmiņām.

Protams, formāli šī norma ir citāda nekā tā, ko Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu. Tomēr man joprojām nav skaidrs no juridiskā viedokļa, no cilvēktiesību viedokļa: ja mātes atrod iespēju strādāt, ja ir nepieciešamība strādāt, lai saglabātu savu profesionālo kvalifikāciju, vai arī citu apsvērumu dēļ, kāpēc mēs diskriminējam šādas sievietes?

Mēs zinām, ka ir milzīgas problēmas ar darbaspēku. Mēs ļoti labi saprotam, ka mūsu uzņēmēji pirmām kārtām jānodrošina ar kvalificētu darbaspēku. Un skaidrs, ka pensionāri te var palīdzēt ļoti maz.

Tie cilvēki, kas ir reproduktīvajā vecumā, var dot daudz lielāku ieguldījumu. Es domāju, ka mums šī lieta ir jāveicina. Protams, mēs nevaram, no malas skatoties, spriest, vai no tā, ka māmiņa strādā, cieš bērni vai ne. Es domāju, ka tomēr jāpaļaujas uz to, ka katra ģimene to redz daudz labāk.

Pats galvenais: es domāju, mums ļoti rūpīgi jāskatās uz visiem iespējamiem diskriminācijas gadījumiem. Manā skatījumā, ir nepamatota tā atšķirīgā attieksme. Tātad– diskriminācijas gadījums.

Tāpēc mēs esam patiešām grūtā situācijā. Mēs nevaram noraidīt šo likumprojektu, jo problēma ir jārisina steidzīgi. Acīmredzot vislabākais lēmums patiešām būtu izstrādāt alternatīvu likumprojektu, jo, ja atliktu uz otro lasījumu iespējamos grozījumus, tas jau būtu diezgan riskanti.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Godātie deputāti! Pirms turpinām debates, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Agešina, Orlova, Klementjeva, Vidavska, Bartaševiča, Kabanova un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu atkārtot balsojumu, ar kuru likumprojekts tika atzīts par steidzamu, sakarā ar to, ka balsojuši deputāti, kas neatradās zālē.

Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Ir. Tā kā ir iebildumi pret šo priekšlikumu, mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par deputātu priekšlikumu atkārtot balsojumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 56, atturas– 5. Priekšlikums noraidīts. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Turpinām debates.

Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Viss, protams, ir pareizi– no tā viedokļa, ka šie grozījumi ir tikuši iesniegti Saeimā mazliet par vēlu. Taču jāņem vērā arī tas, ka Satversmes tiesas noteiktajā termiņā bija jāizstrādā šie grozījumi, bija tie jāsaskaņo ar attiecīgajām organizācijām, arī ar sabiedriskajām organizācijām, un bija jādabū arī sabiedrības viedoklis– jāuzzina, kāds ir sabiedrības vairākuma viedoklis, kā šo normu labot. Tātad šī norma ir labota, arī saskaņojot ar sabiedrības viedokli.

Ja mēs sakām, ka mēs ar šo pabalstu gribam uzlabot tikai ģimenes materiālo stāvokli, tas ir pilnīgi nepareizi, jo šis pabalsts jau būtībā saucas “bērna kopšanas pabalsts” un to piešķir personai, kura kopj bērnu. Un, lai kā mēs gribētu, diemžēl tajā laikā, kad esam darbā, mēs bērnu kopt nevaram.

Ģimenes materiālo pabalstu var uzlabot, palielinot minimālo algu, palielinot neapliekamo minimumu par bērna kopšanu, palielinot ģimenes pabalstus, bet šis pabalsts ir bērna kopšanas pabalsts personai, kura kopj bērnu.

Un, ja mēs skatāmies no valsts viedokļa, tad jāteic, ka tiešām valsts ir ļoti ieinteresēta, lai demogrāfiskā situācija valstī uzlabotos. Un arī šobrīd piedāvātais variants tiešām vērsts uz to, lai atbalstītu tos vecākus, kas paši kopj bērnus, un lai dotu iespēju šiem bērniem mierīgā, jaukā ģimenes atmosfērā attīstīties vismaz pirmo dzīves gadu. Ja mēs labi redzam, kāda situācija ir skolās– pirmajā, otrajā un trešajā klasē –, cik mums ir nervozu, slimīgu bērnu, tad ir jautājums, vai šeit tomēr nav vainojams pa daļai arī tas apstāklis, ka pirmajā dzīves gadā bērns tiek mētāts pie vienas vecmāmiņas, pie otras vecmāmiņas, tad ir viena auklīte, otra, trešā, piektā... Vai tas tiešām nāk bērnam par labu? Un tāpēc valsts ir nākusi pretī un maksās šo pabalstu.

Tāpēc es ļoti lūdzu Saeimu tiešām atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un, tā kā mēs to esam atzinuši par steidzamu, izskatīt šodien arī otrajā lasījumā pēc izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Jā, bija jauki to dzirdēt... Bet vai jauku ģimenes situāciju var izveidot par 50 latiem mēnesī? Stalidzānes kundze, vai jūs lasījāt dokumentu, kuru mums šodien iesniedza Labklājības ministrija? Pie mums 42% vecāku saņem 50 latus lielu pabalstu, un jūs gribat pusi vēl nogriezt? Un 56 latus lielu pabalstu saņem 13%. Līdz 150 latiem saņem 80%. Par ko mēs runājam? Ja sieviete strādā pie kases lielveikalā “T– Market” vai kādā citā supermārketā, viņa to algu saņem un var sevi uzturēt. Kad viņai piedzimst bērns, viņa nevar iet strādāt uz pusslodzi tāpēc, ka viņai vajag barot bērnu ar krūti. Taču jūs momentā atņemat viņai pusi. Atņemat pusi! Un kas galarezultātā iznāk? Par pusslodzi, strādājot pie kases, viņa saņem 75 latus, un pēc tam jūs no valsts iedodat vēl 56 latus. Galarezultātā viņa saņem– ko? Neko! Mazāk, nekā viņa varēja saņemt pirms tam.

Kāpēc melot cilvēkiem? Jūs atņemat cilvēkam pusi no tā, ko viņš pats nopelna! Iedodiet viņam normālu pabalstu vai normālu algu, un tad būs normāli! Ja jūs runājat par to 1% cilvēku, kuri saņem 350 latus,– okei, lai iet tā lieta! Bet nevar cilvēkam šodien atņemt to, ko viņš pats... pieņēma lēmumu ģimenē.

Kāda Sociālo un darba lietu komisija! Tā ir tautas iznīcinātāju komisija! Vajag domāt par to, kā labāk bērnam un mātei. Jūs dzīvojat citā pasaulē. Es saprotu, ka jums vajag dot diplomātiem izdienas pensijas, kad tie sasniedz 50 gadu vecumu, un jums vajag pabalstu atņemt cilvēkiem. Astoņdesmit procenti cilvēku dzīvo no 150 latiem, taču jūs sakāt (jūsu citāts): “jauka ģimenes situācija”. Nu, kāda jauka?! Pampers maksā 20 santīmus– viens pampers! Cik pamperu viņi var nopirkt?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Pilnīgi atbalstu jūsu teikto un saprotu to, ka situācija ģimenēm ir tiešām bēdīga, ir par maz naudas. To neapšauba, es domāju, neviens Sociālo un darba lietu komisijā. Tomēr es gribu runāt par to, ka šā likuma mērķis tiešām bija atbalstīt mātes iespēju būt mājās ar bērnu– neskatoties uz kaut kādiem, teiksim, citiem apstākļiem. Bērnam pirmais dzīves gads ir ārkārtīgi svarīgs, un mātes klātbūtni, Cileviča kungs, nevar atvietot nekāda cita aprūpe. Tikai māte pati var izdarīt to, kas ir darāms tajā pirmajā gadā un faktiski vēl ilgāk. Ja mums būtu iespējas, mums vajadzētu atbalstīt šīs ģimenes tā, ka māte var palikt mājās vismaz trīs gadus. Un, ja mums būtu iespējas, mums vajadzētu ieviest tādu sistēmu, ka katrs gads, ko mamma ir palikusi mājās, viņai dotu priekšrocības iegūt darbavietu pēc tam un dotu viņai punktus pensijai. Lūk, tas mums būtu jādara, lai tiešām atbalstītu ģimenes pamatfunkcijas, jo ģimene ir sabiedrības pamatvienība jeb pamatelements.

Lai Satversmes tiesas spriedumu izskaidrotu, es gribu jums nolasīt, ko Satversmes tiesa ir rakstījusi.

Satversmes tiesa raksta tā: “Apstrīdētajai normai (aizliegumam strādāt) ir leģitīms mērķis– bērna tiesību aizsardzība, nodrošinot bērnam līdz viena gada vecumam pilnvērtīgu aprūpi, kuru sniedz vecāki.” Tieši tā stāv rakstīts spriedumā. Tad tiesa mazliet atkāpjas no šīs prasības– par tik, cik dzīve tiešām ir mazliet nežēlīga,– un tālāk raksta tā: “Tomēr atsevišķos gadījumos pabalsta saņēmējiem strādāšana nepilnu darba laiku var būt nozīmīga kā iespēja nezaudēt savu profesionālo kvalifikāciju un izvairīties no problēmām darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām.”

Tātad tiesa absolūti neapšauba šā likuma mērķi un nozīmību– ka mammai vajadzētu palikt mājās to vienu gadu. Taču tiesa saprot arī situāciju darba tirgū un sakarā ar to mazliet atkāpjas no šīs normas.

Tāpēc es tomēr ļoti aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, lai mēs varam iet uz priekšu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi, es gribētu teikt Klementjeva kungam tādu kā atbildes runu.

Atcerēsimies, cik ilgi mēs diskutējām par šo tēmu, kad mums bija saruna par to, kādā veidā to darīt un vai mums vajadzētu, teiksim, kādas naudas summas iedalīt– mazākas vai lielākas! Nu, es neteikšu, ka sevišķi aktīva līdzdalība šinī jautājumā bija no Klementjeva kunga puses. Visu cieņu pret opozīciju!... Zinu, teiksim, ar Andreju kopā darbojoties... Es domāju, ka tas ir saprotams tagad, kad līdz vēlēšanām laika ir palicis diezgan maz... Šī emocionālā runa ir, teiksim, tāda aizstāvības runa, tas ir skaisti, labi. Tikai jāņem vērā tas, ka ir jāsper šis viens solis– pirmais solis, ļoti liels, spēcīgs solis–, lai mēs varētu šo jautājumu risināt.

Otrs moments. Atcerieties,– saruna bija par “šķērēm”, un mēs tiešām diskutējām, kā būtu labāk– mazāk vai vairāk... Tika pieņemts maksimālais... Es neredzēju, ka būtu, teiksim, kaut kādas lielas diskusijas šinī jautājumā.

Trešais moments. Tiešām nekādi negribat, Klementjeva kungs, jūs saprast to. Mēs jau vairākkārt esam sacījuši, ka tas ir pabalsts, lai vecāki, it īpaši māte, būtu kopā ar savu bērnu. Pretējā gadījumā ierosināsim citu likumprojektu, tādu, kurš būs orientēts nevis uz to, lai māte paliktu mājās kopā ar bērnu, bet gan uz to, ka būs otrs pabalsts– pabalsts vienkārši par to, ka šis bērns ir dzemdēts, laists šajā pasaulē! Tad tā arī nosauksim to likumprojektu un uztaisīsim vēl vienu pabalstu, un tad diskutēsim un varbūt mēs visi tiešām būsim par to un par to nobalsosim! Bet varbūt jau sākotnēji vajadzēja jums, Klementjeva kungs, teikt: “Nē, mēs esam pret to, lai māte paliktu mājās ar bērnu! Mēs esam par to, lai mātes strādā un saņem!”

Uztaisīsim otru pabalstu! Tādi likumprojekti ir... Mums ir palikuši septiņi mēneši, lai mēs to varētu izdarīt. Uztaisīsim otru pabalstu, ja patiešām valsts budžetā būs iekšā šāda nauda!

Tā ka, neapšaubāmi, visu cieņu pret šo diskusiju, bet es uzskatu, ka likums ir jāpieņem– un steidzīgi jāpieņem! Jā! Bija Satversmes tiesas spriedums. Tas ir normāli, ka demokrātiskā valstī ir Satversmes tiesa, kas izskata, teiksim, likumprojektu un, ja tajā ir kļūda, tad uz to norāda mums šeit, Saeimā. Un tad šo kļūdu mēs labojam. Neviens jau nenoliedz to, nesaka, ka tā nav kļūda. Mēs labojam šo kļūdu.

Pie tam tagad, kamēr tas likums stāsies spēkā, būs pat, teiksim, tā, ka būs dažas dienas tas, ko jūs sakāt,– ka varēs varbūt pāris dienas saņemt arī simtprocentīgi šo pabalstu. Un, lūdzu, ierosiniet... es būšu ar mieru un parakstīšu, teiksim, arī tādu ierosinājumu, ja tāds būs,– ierosinājumu, ka jāpiešķir vēl viens pabalsts mātei– pabalsts vienkārši par to, ka viņa ir dzemdējusi šo bērnu, laidusi viņu pasaulē. Brīnišķīgi! Tas būs jauns solis uz priekšu. Es domāju, ka Labklājības ministrija un Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un frakcijas atbalstīs to.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ināra Ostrovska– otro reizi.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr negribētu jums piekrist, tāpēc ka, ja māmiņa vai tētis strādā, šādā gadījumā viņiem ir izvēle. Bet, ja nosaka, ka vecāki var strādāt tikai pusi no savas darba slodzes, tas ir savā ziņā diskriminējoši.

Šodien minimālā alga Latvijā ir 90 lati. Ja māmiņa saņem 50 latu pabalstu un minimālās algas pusi, tad faktiski tie ir tie paši 90 lati. Tā ir ārkārtīgi maza alga, lai mēs vēl te kaut ko spriestu un aizliegtu vecākiem darboties. Satversmes tiesas piedāvātais ierosinājums bija: ne mazāk kā to, ko mēs šodien piedāvājam, ne mazāk kā pusslodzi. Mēs esam cilvēki, kuri lemj par savu jauno paaudzi, un mums bija citas iespējas izvēlēties, kā mums šo lietu risināt. Tas, ka jūs sakāt, ka nevar strādāt, ir pilnīgs absurds. Un tā nauda nav domāta māmiņu pabalstam, tā ir domāta bērna kopšanai, tur ir skaidri latviešu valodā tas rakstīts.

Jūs ļoti labi zināt, ka daudzas māmiņas, kuras aizbrauc uz Īriju, var vērsties šajā valstī pēc palīdzības un saņemt pabalstu. Tik tiešām– tas ir tas pabalsts, par kuru var sēdēt mājās un audzināt bērniņu. Taču es nerunāju par visiem tiem vecākiem... Tā ir viena neliela daļa vecāku, kuriem ir vienkārši tāda vajadzība, viņi ir spiesti strādāt, tāpēc ka viņu iztikas līdzekļu līmenis ir ārkārtīgi zems, ļoti zems. Un es gribu teikt, ka nevalstiskās organizācijas, ko jūs te pieminējāt... Pie manis ir šis dokuments no nevalstiskajām organizācijām, kuras, tieši otrādi, ir teikušas, ka tā ir diskriminējoša norma attiecībā pret ģimenēm, jo izvēle ir jāizdara tieši ģimenei, nevis valstij.

Ar šādu likumu mēs nekādā ziņā neveicināsim dzimstību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Andrejs Klementjevs, otro reizi.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Ļoti labi, ka Zaļo un zemnieku savienības frakcija atgādināja visiem, ka tā ir bijusi kļūda. Ļoti labi, ka viens pārstāvis, kurš arī ir pārstāvēts Labklājības ministrijā, atzina, ka tā ir kļūda, bet, ja cilvēks ir kļūdījies, tad viņu vajag sodīt. Es neredzu te Dagniju Staķi, kura stāv tribīnē un stāsta mums, ka viņa ir kļūdījusies un ka viņa atkāpjas no amata sakarā ar to, ka viņa ir pieļāvusi tādu kļūdu. Es novembrī– jau novembrī! –, izlasot Satversmi, pateicu, ka tā ir kļūda, ka nedrīkst ierobežot mātes, bet viņa atnāca un pateica: “Nē!” Viņa gaidīja, kamēr mammas aizies uz tiesu un pierādīs, ka šis likums ir pretrunā ar Satversmi. Nākamreiz nevis mammas tur ies, bet aiziesim mēs. Divdesmit deputāti no mūsu frakcijas parakstīs šo dokumentu un to apstrīdēs. Un tad pēc kādiem trim mēnešiem te stāvēs ZZS pārstāvis un stāstīs: “Ā, nu atkal ir kļūda! Ai, ai, ai!”

Nu ko? Tad nobalsosim šodien, un mums viss būs kārtībā. Nebūs nekādas kļūdas. Netērēsim pusstundu, lai ieskaidrotu jums, ka māte nevar izdzīvot ar 150 latiem, ja viņa saņem maksimālo pabalstu– 80 procentus no algas. Kamdēļ jums atkal vajag iet šo riņķi caur Satversmes tiesu? Kādēļ jūs neticat Satversmei, Satversmes tiesai un citiem deputātiem? Kāpēc vajag izdomāt jaunu pabalstu, ja šis pabalsts jau ir? To vajag tikai godīgi maksāt cilvēkiem, kuri maksājuši nodokļus un kuriem valsts ir devusi iespēju saņemt šo pabalstu un strādāt. Nu kāpēc mēs atkal ierobežojam cilvēkus?

Mēs te visu laiku runājam par cilvēktiesībām. Cilvēkam ir tiesības pašam izvēlēties, vai viņš sēdēs ar bērniem un saņems šo mazo pabalstu vai strādās. Neviena māte nedarīs sliktu savam bērnam! Neviena! Un viņa iet strādāt nevis tāpēc, ka negrib ar bērnu sēdēt, viņu audzināt un radīt viņam labu vidi, bet gan tāpēc, ka viņa nevar izdzīvot. Nevar izdzīvot! Jūs jau saprotat, kāds ir algu līmenis šodien! Kāpēc jūs domājat, ka viņa iet darbā tāpēc, ka viņai nav ko darīt, ka viņa negrib...? Viņa grib audzināt bērnu līdz pieciem gadiem.

Jūs arī nezināt to, kas būs ar šo māti tad, kad bērnam būs viens gads! Neviens bērnudārzs viņu nepieņems, tāpēc ka Rīgas Dome šodien nodarbojas ar kaut kādu haļļu būvniecību, nevis nodarbojas ar bērnudārzu būvniecību.

Es brīnos, ka jūs to nesaprotat. Aizejiet pie cilvēkiem! Pareizi! Vajag, lai visi deputāti 90 dienas pirms vēlēšanām nevis organizē reklāmu, bet iet pie cilvēkiem! Lai viņi parāda, kā var izdzīvot ar 150 latiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu jums parādīt vienu diagrammu. Parādiet, lūdzu, visiem! Tā rāda, kāds ir jauno cilvēku īpatsvars. Redziet, kāda ir tendence! Tas nav mans izgudrojums, tas ir Stratēģiskās analīzes komisijas secinājums. Un es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šim kritumam prognoze jau ir zināma. Tas ir fakts. Šie bērni jau ir piedzimuši. Tie ir 18, 19, 20, 21, 22, 23, 24 un 25 gadus veci cilvēki, un tik daudz jauno cilvēku mums būs 2020.gadā. Jūs redzat, kāda ir tendence! Un šis likums ir ļoti svarīgs moments, lai šo situāciju tuvākajā laikā uzlabotu. Ja mēs to neizdarīsim, tad priekš kam vajadzīga visa šī mūsu pļāpāšana par to, ka mēs izmirstam, ka mums ir problēmas, ja mūsu vairs nebūs. (No zāles: “Piesaistīsim ķīniešus!”) Šeit būs imigranti. Jā, mēs būsim spiesti aicināt imigrantus, ja paši negribam atbalstīt savas ģimenes, ja mēs negribam atbalstīt ģimenes, kuras grib, lai viņām būtu bērns un lai viņām būtu normāls nodrošinājums.

Redziet, kāda ir tendence, ja mēs neuzlabosim situāciju, redziet, kas būs!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie koalīcijas partiju deputāti! Man liekas, ka jūs kļūdāties konceptuāli un esat sajaukuši arī mērķi. Un mērķis nav, Liepiņas kundze, lai jaunā māmiņa vienu gadu pavadītu kopā ar bērniņu. Tā ir kļūda! Konceptuāli tā ir kļūda. Mūsu mērķis ir krietni lielāks– lai pie mums dzimtu bērniņi pēc iespējas vairāk un lai jaunās ģimenes spētu šos bērniņus uzturēt ne tikai vienu gadu vien, bet lai tās būtu pārtikušākas un gribētu, lai ģimenēs dzimst bērni.

Vai jūs domājat, ka šie cilvēki, ja viņiem būs iespēja saņemt pabalstu un strādāt, bērniņu atstās novārtā? Muļķības! Šis bērniņš tiks apkopts! Nu nav svarīgi, kas palīdzēs,– vecmāmiņa, vectētiņš vai vēl kāds cits, kuriem arī palīdzība ir vajadzīga, jo arī viņiem savs lats nebūs par skādi, ja šī ģimene varēs viņiem to atvēlēt. Nebūs par skādi!

Un nejauciet vēl vienu lietu! Tās nav nelabvēlīgās ģimenes. Nelabvēlīgās ģimenes, kurās dzimst bērni, nestrādā. Tās nestrādā un nemaz nemēģinās izmantot šo iespēju. Bet šobrīd izskatās tā, ka jūs ar vienu roku dodat, bet ar otru ņemat nost. Tur jau ir tā bēda!

Tāpat kā citiem. Arī pensionāriem jūs, teiksim, pagājušajā gadā iedevāt 7 latus un lielāties, ka jūs esat bijuši šausmīgi labvēlīgi pret pensionāriem, bet tajā pašā laikā jūs 11 latus esat atņēmuši, jo inflācija ir tik drausmīga, ka apēd gan šos 7 latus, gan vēl 7 klāt. Tāpēc domājiet drusciņ plašāk, konceptuālāk par šīm lietām, kā patiešām atbalstīt šīs jaunās ģimenes, jo šī jaunā ģimene ar bērniņu dzīvos ne tikai šo vienu gadu, bet viņiem ir jādomā arī tālāk. Un kas tur slikts, ja viņiem iekrāsies viens lieks simtnieks arī nākamajam gadam, kad jūs vairs nedosiet viņiem šo pabalstu? Vai slikti būs? Nē! Tieši otrādi, labi!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Andris Bērziņš. Otro reizi.

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Jā, nu visiem jau, kas runā, ir taisnība. Tikai tad man gribas atkal vēsturē ieskatīties.

Atcerēsimies, teiksim, 90.gadus un laiku līdz 2000.gadam. Kad šī Saeima sāka darboties, kāds toreiz bija bērnu pabalsts? Tas bija 3 lati un 62 santīmi. Šis pabalsts eksistēja vairāk nekā 10 gadus, un vairāk nekāda cita pabalsta nebija. Nebija vienkārši nekāda cita pabalsta! Diskutēja toreiz vēl arī iepriekšējā Saeimā, kad, teiksim, mēs, opozīcija, iestājāmies par to, lai paceltu šo pabalstu, lai kaut vai nedaudz pieliktu klāt... Tad teica: “Nē, tas nav iespējams!”, neskatoties uz to, lai arī kādas sarunas būtu. Es negribu izmantot tādu instrumentu– tas nebūtu solīdi– un no šīs tribīnes teikt, kurš un kad ir bijis, teiksim, un strādājis ministrijā un kuri ir bijuši ministri, kad bija iespējas, jo viņi bija pozīcijā... Ja tas tā būtu bijis, ja šie dokumenti būtu pieņemti 90.gados, ja būtu kaut vai šis pirmais solis izdarīts, sākot ar 90.gadu, tad šodien mēs runātu nevis par šo pirmo soli, bet mēs šodien runātu jau par desmito soli, tad šīs summas būtu daudz, daudz lielākas.

Man ļoti negribas izmantot, teiksim, šo tribīni tikai tāpēc, ka tas ir populistiski. Šodien, piemēram, bērna piedzimšanas pabalsts ir 296 lati. Maz? Jā, bet tas ir 296 lati. Par pirmo bērnu– 100 lati klāt, par otro– 200 lati klāt, par trešo bērnu– 300 lati. Tas viss ir pieņemts tagad. Iepriekš nebija šādas, teiksim, summas. Kad šis likums tika pieņemts, 42% vecāku, bērnam piedzimstot, nesaņēma nevienu santīmu. Nevienu santīmu! Tie ir studenti, teiksim, un tie ir jauni cilvēki, kuriem algas nebija... Turpretī šodien viņi saņem šo minimālo daļu, kas ir iespējams.

Kāpēc mēs gribam populistiski šodien kaut ko darīt un sagraut to, kas ir ielikts, teiksim, iekšā. Jā, panāca 50 procentus! Jūs sakāt, Klementjeva kungs, ka ir kļūda vai ka nav kļūdas... Ja jūs prasāt man, tad es uzskatu tā: jā, tā bija kļūda– 50 procentus vajadzēja dot. Cik reižu jūs gribat to dzirdēt? Es jums rakstiski to uzrakstīšu personīgi no sevis. Jūs tas apmierinās? Apmierinās? Nu tad paldies!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis lēmums ir pozitīvs, šis lēmums nāks par labu jaunajām māmiņām. Es aicinu balsot “par” un pārtraukt šīs debates. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Paldies!” Dep. K.Strēlis: “Kur tu biji agrāk?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– nav, atturas– 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku.

J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir šodien, pulksten 12.00, bet izskatīšana– šodien pirms lēmuma par Baltkrieviju pieņemšanas.

Sēdes vadītāja.

Tātad viens priekšlikums šāds: priekšlikumu iesniegšanas laiks– šodien līdz pulksten 12.00, bet izskatīšana šīsdienas sēdē kā pēdējais punkts sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”.

Vai ir kādi citi priekšlikumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Klementjevam!

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Sakarā ar to, ka likumprojektā ir šie datumi, kurus mēs nevaram tehniski ievērot, piemēram, 1.marts, es piedāvāju priekšlikumus iesniegt vismaz nedēļu un izskatīt pēc nedēļas– 10.martā. 8.marts– priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 8.marts, bet izskatīšana?

J.Stalidzāne.

9.martā.

Sēdes vadītāja.

Tā kā ir saņemti vairāki ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku, mums ir jābalso. Balsosim par tālāko priekšlikumu, tas ir: priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 8.marts, izskatīšana– 9.marta sēdē. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par– 24, pret– 55, atturas– nav. Priekšlikums noraidīts. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas laiks ir šodien līdz pulksten 12 un izskatīšana– šīsdienas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs strādāt ar dokumentu Nr.5472 un arī ar dokumentu Nr.5472-a, kur ir ietverti atsevišķi nelieli labojumi saistībā ar šo pamatdokumentu.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā ir arī deputāta Rasnača priekšlikums, kā arī daļēji ir atbalstīts deputāta Dz.Ābiķa priekšlikums, kas arī ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.8. Tātad tas ir 3. un 4.priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Dz.Ābiķis.

5.– deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 5.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 61, atturas– 2. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

6.– deputāta Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Un arī 7.– deputāta Ābiķa priekšlikums– ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Ābiķis.

8.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

9.– atbildīgās komisijas priekšlikums– ir redzams šajā izdalītajā papilddokumentā. Tur ir nelieli labojumi, un priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

10.– deputātu Estas, Zommeres un Porieša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija)

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka zālē nav neviena kolēģa, kas nenovērtētu izglītības satura milzīgo nozīmi jebkurā izglītības pakāpē, un par to liecina arī statistikas aptaujas sabiedrībā, kurās mēs lasām, ka 93% sabiedrības jūtas kompetenti izglītības jautājumos. Tātad mēs redzam, ka sabiedrība kopumā ir ļoti ieinteresēta procesos, kas notiek izglītībā.

Aicinu jūs atbalstīt šo 10.priekšlikumu, tāpēc ka arī izglītības un zinātnes ministres Druvietes kundzes priekšlikums, kas savukārt ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā, bremzē un kavē pārējo augstskolu attīstību, konkrēti– reģionālo augstskolu attīstību. Es negribu nekādā ziņā teikt, ka šī augstā latiņa, šis piedāvātais doktoru skaits nav vajadzīgs. Noteikti ir vajadzīgs! Un es domāju, ka neviens arī no jums to nenoliegs, bet tomēr, cienījamie kolēģi, es uzskatu, ka šādas izglītības satura paaugstināšanai būtiskas lietas ir jāplāno mērķtiecīgi. Tās nevar risināt ugunsdzēšanas režīmā.

Man ir jautājums: kāpēc 2002. gadā, kad “Jaunais laiks” sāka vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, netika radīts rīcības plāns? Tagad ļoti modē ir runāt par rīcības plāniem un prasīt to katru dienu no visiem. Kur tad bija šis rīcības plāns? (No zāles: “Likvidēja!”) Kāpēc tad netika plānots, lūk, šis doktora kvalitātes paaugstinājums? Kāpēc tagad, īsi pirms vēlēšanām, tas pēkšņi notiek tādā tempā?

Cienījamie kolēģi! Mēs zinām, ka kvantitāte ne vienmēr ir līdzvērtīga kvalitātei. Un kāpēc termiņš ir tik ļoti īss? Par to mēs, protams, runāsim vēl citā priekšlikumā, bet būtība jau ir tāda, ka mēs nevaram nolikt kvantitāti un kvalitāti blakus. Mums būtu par kvalitāti jārunā patiešām ārkārtīgi būtiski, nevis tikai (kā tas ir populistiski un populāri) “sacept”, “uzcept” un pēc tam strēbt šo karsti savārīto putru.

Manuprāt, jebkuras augstskolas un arī universitātes darbības galvenais rādītājs, kolēģi, ir kvalitāte piedāvātajās studiju programmās un zinātniskajā darbībā, studiju un zinātniskās darbības publicitātē un atpazīstamībā valstī un arī ārzemēs. Es domāju, ka mums būtu kompleksi jāraugās uz visiem šiem faktoriem.

Runāsim atklāti, kolēģi! Ja mēs atbalstīsim šo it kā augsto un vajadzīgo latiņu un rīkosimies tik ātrā tempā, tad kas notiks ar reģionālajām augstskolām? Vai te, kolēģi, mēs neredzam šo slēpto motivāciju– atbalstīt Latvijas valstī universitātes, bet liegt iespēju citām, arī augstskolām, iegūt universitātes statusu? Kāpēc mēs sākam šķirot: Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, vēl arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte? Kāpēc mēs nerunājam par tādām slēptām lietām, ka līdz ar to budžeta līdzekļi tiek novirzīti tieši šīm augstskolām, liedzot šīs iespējas pārējām, atstājot pārējām augstskolām pēc pārpalikuma principa?

Kolēģi, nerunāsim šauri, paskatīsimies plašāk! Jo es vēlreiz saku: kvantitāte– tā vienlaikus nav arī kvalitāte. Tāpēc lūdzu jūs ļoti atbildīgi izvērtēt šo 10.priekšlikumu un to atbalstīt, jo mēs neviens, kā es jau teicu, neesam pret šo normu– palielināt doktoru skaitu un līdz ar to celt izglītības satura kvalitāti. Bet tas nav vienīgais kritērijs, un tāpēc šim procesam, kā es jau teicu, bija jāgatavojas ļoti savlaicīgi. To varēja sākt jau 2002.gadā un paredzēt visa veida resursus– finanšu, cilvēku, materiālos. Un paskaitīsim tīri matemātiski! 2002.gads... Ja mēs zinām, ka pilna laika studijās doktorus...

Sēdes vadītāja.

Deputātes kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!

Ē.Zommere.

Es atvainojos! Tūlīt beigšu, pateikšu tikai pēdējo teikumu.

Ja mēs zinām, ka pilna laika studijās trīs gados sagatavo doktorus, tad, kolēģi mīļie, tagad jau būtu pirmā porcija gatava.

Lūdzu atbalstīt 10.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

I.Druviete (izglītības un zinātnes ministre).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu šo priekšlikumu skatīt kopā arī ar nākamajiem diviem, jo sarunas priekšmets būs plašāks nekā 10.priekšlikums.

Mēs runājam par augstākās izglītības kvalitāti: par satura kvalitāti, nevis par saturu. Tas nav viens un tas pats, jo mācību programmas visās attīstītu valstu universitātēs ir apmēram līdzīgas, bet atšķirīga ir to pasniegšanas kvalitāte. Un mācībspēka kvalifikāciju nosaka doktora grāds.

Rietumvalstīs vispār nesaprastu, par ko mēs diskutējam. Universitātēs norma ir gandrīz simts procentu doktoru, augstskolās– apmēram 80 procentu. Vācijas augstskolās vidēji ir 93 procenti doktoru. Mūsu sarunas priekšmets būtībā ir smieklīgs– prasīt, lai augstskolā, tātad augstākās izglītības mācību iestādē, vienai piektajai daļai no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām būtu doktora zinātniskais grāds. Šāda prasība tiek uzskatīta par pārspīlētu un būtu atliekama vēl uz pieciem sešiem gadiem. Šajā sakarā lūdzu pievērst uzmanību arī 118., 119. un 120.priekšlikumam.

Mūsu augstākajai izglītībai un zinātnei jābūt konkurētspējīgai, un tikai tādā gadījumā konkurētspējīga būs arī Latvijas valsts. Šeit nepiesauksim Lisabonas stratēģiju, Nacionālās attīstības plānu, nedz arī Nacionālajā stratēģiskajā ietvardokumentā paustās nostādnes! Un nav taisnība, ka mēs esam atmodušies tikai tagad. Mums ir augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnes, kurās ir paredzēts šis virziens uz doktorantūras stiprināšanu.

Pašreiz, kā zināms, mūsu valsts budžetā ir gandrīz dubultojies zinātnei un doktorantūrai atvēlēto līdzekļu daudzums. Šī vēl pirms dažiem gadiem par utopisku uzskatītā norma– 300 doktoru gadā– tiks sasniegta jau nākamgad. Jā, jau pagājušajā gadā mums bija apmēram 150 doktoru, šogad to skaits jau varētu pārsniegt divus simtus. Ņemot vērā to, cik intensīvi pašlaik attīstās doktorantūra, mēs sasniegsim arī šādu skaitli.

Un šeit nevajag jaukt kvantitāti ar kvalitāti, tās nostatot vienu otrai pretim! Doktora grāda ieguves kritēriji ir ļoti augsti. Tos mēs paši esam noteikuši Zinātniskās darbības likumā un attiecīgajos noteikumos. Nejauši garāmgājēji Latvijā doktora grādu iegūt nevar. Mums ir kvalitātes garantijas sistēma: cilvēks, kurš ir ieguvis doktora grādu, būs ne tikai šā grāda īpašnieks, bet arī zinātnieks.

Un tāpēc uzskatu, ka komisijas priekšlikums ir optimāls. Tajā mēs norādām arī uz nozarēm, kurās varētu būt pieļaujama atkāpe no šīs normas. Es uzskatu, ka vispār nevaram apšaubīt to, ka pašlaik mēs jau esam spējīgi izpildīt šo minimālo prasību– vienu piektdaļu doktoru no akadēmiskajos amatos esošo personu skaita augstskolās –, kas ir pilnīgi normāla, un tās izpilde nebūtu atliekama līdz 2010.gadam.

Un absolūti nevar piekrist tam, kas tika teikts par reģionālajām augstskolām. Es nezinu, kas jums ir sniedzis šādu informāciju, bet nojaušu. Informācijai: Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā jau tagad ir 36% doktoru, nevis 20%. Tātad norma ir pārsniegta gandrīz divkārt. Reģionālajām augstskolām ir īpaša atbalsta programma. Un neaizmirsīsim, ka Daugavpils Universitātē ir vairāk nekā 100 doktoru! Tātad universitātes kritērijus arī tā būtu izturējusi. Man ir ļoti žēl, ka tomēr tiek, tā teikt, noņemta šī kvantitatīvā norma attiecībā uz doktoriem. Tā ka neuztraucieties, viss ir kārtībā.

Mūsu augstskolas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ir konkurētspējīgas, un Saeimai nevajadzētu mākslīgi pazemināt šos kritērijus un līdz ar to– arī motivāciju mūsu jaunajiem doktorantiem. Nevajadzētu ievietot Latviju vienā rindā ar atpalikušajām valstīm, kas savās augstskolās nenodrošina pietiekamu skaitu doktoru, bet ļauj studentus mācīt maģistriem vai pat bakalauriem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Man ir jautājums 10.priekšlikuma iesniedzējiem: ko viņi īsti ir vēlējušies teikt ar savu priekšlikumu? Jo 10., 11. un 12.priekšlikums ir jāskata kontekstā.

11.priekšlikums pilnībā ietver 10.priekšlikumu, tieši tāpat kā 12.priekšlikums. Ja mēs atbalstām deputātu Estas, Zommeres un Porieša iesniegto 10.priekšlikumu, tad ir jautājums: ko mēs darīsim ar 12.– atbildīgās komisijas priekšlikumu? Ja mēs atbalstīsim 12.– atbildīgās komisijas priekšlikumu –, tad, piedodiet par tādu vienkāršu runu, ir pilnīgi vienalga, ko mēs darām ar 10.priekšlikumu, jo 10.priekšlikums ir jau ietverts tajā. Bet, mīļie draugi, ja doma ir atbalstīt 10.priekšlikumu un pēc tam nobalsot pret 12.priekšlikumu, tad tas jau ir diezgan skarbi. Tad šeit par kvalitāti, mīļie draugi, vairs nerunāsim! Jo tas nozīmē 20% doktoru visās augstskolās, ieskaitot akadēmijas. Un ir viena problēma. Ja netiks atbalstīts 12.priekšlikums– komisijas priekšlikums –, tad, es domāju, būs zināmas problēmas Mākslas akadēmijai, Mūzikas akadēmijai, būs zināmas problēmas teoloģijas nozarei un būs zināmas problēmas arhitektūras nozarei, jo tādā gadījumā tie izņēmumi– jo 12.priekšlikumā ir runāts par izņēmumiem– vairs nebūs spēkā. Līdz ar to, mīļie draugi, šeit var būt zināmas problēmas. Diemžēl mums ir tendence rakstīt likumus vienai konkrētai augstskolai. Ministres kundze jau sacīja, ka Liepāja krietni pārsniedz šo “slieksni”.

Diskusiju gaitā bija runa gan par arhitektūru– ka tur nav pietiekami daudz zinātņu doktoru –, gan par teoloģiju, jo tur padomju okupācijas laikā bija pārtraukts normālais zinātnes ritējums. Šiem izņēmumiem mēs varam piekrist, un tos visus atbildīgā komisija ir iestrādājusi.

Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu... nu, faktiski man ir vienalga, kā jūs balsosiet par 10.priekšlikumu, jo tam, kā balsosiet, nav nozīmes... Taču es aicinu atbalstīt 12.priekšlikumu, kurā ir ietverta visu šo priekšlikumu jēga!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Esta. (No zāles: “Lielais Jānis sienu pļāva!”)

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šadurska kungs jautāja: kur radies šāds priekšlikums? Man ir pretjautājums: kur radies ļoti cienījamajai izglītības un zinātnes ministrei šis piedāvājums, ka šī norma jāievieš 2007.gadā? Mūsu priekšlikums radies konsultācijās ar reģionālajām augstskolām. Es nezinu, kur radies jūsu priekšlikums.

Šobrīd komisija ir izlēmusi par šīs normas– par akadēmiskā personāla vidū esošo doktora zinātnisko grādu ieguvušo personu skaitu augstskolās– ieviešanu 2008.gadā. Tas ir tāds mazs kompromiss, solis mazlietiņ kompromisa virzienā, kaut gan arī tas nav iespējams, arī tas nav realizējams.

Tā ka es jums vienkārši atbildu uz jūsu jautājumu. Kur radies jūsu priekšlikums? Mūsu priekšlikums ir skaidrs, mēs atbalstām reģionālās augstskolas.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? (No zāles: “Balsot!”) Nevēlaties? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 36, pret– 26, atturas– 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

11.– izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā –12.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

14.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāts Viesturs Šiliņš vēlas runāt? Atklājam debates. Deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es tomēr teiktu, ka kvantitātei un kvalitātei ir zināma saistība. Ja mēs pieņemam šādu priekšlikumu, tādu, kāds tas šeit ir ierakstīts, tad tā mēs varam līdz minimumam samazināt akadēmiskā personāla– personāla, kas ir ar grādiem,– skaitu augstskolās. Es gribētu uzsvērt to, ka augstskola ir ne tikai izglītības iestāde, bet vienlaikus arī vadoša valsts struktūra, kas palīdz tās attīstībai.

Un vienlaikus es gribētu uzsvērt arī to, ka mums katram interesē zināt un saprast, kādā augstskolā mācās mūsu bērni. Augstskola tātad izpilda šo mūsu sabiedrības lūgumu– kvalitatīvi apmācīt mūsu bērnus. Ja to docētāju skaits, kuri ir bez grādiem, ir ļoti liels, izglītības kvalitāte mazinās.

Es pieņemu, ka maz doktoru var būt atsevišķās zinātniskās laboratorijās, bet ne augstskolā kopumā. Un tāpēc es aicinu tomēr šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Es atvainojos, vēlas runāt vēl arī deputāts Kārlis Šadurskis. Aicinu deputātus ļoti savlaicīgi pieteikties debatēs, savu izvēli par runu izdarīt ātrāk.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, es pieņemu aizrādījumu. Diemžēl pēdējā brīdī pieņēmu lēmumu runāt.

Godātie kolēģi! Tas, ko teica Šiliņa kungs, ir pilnīgi pareizi. Es negribu teikt, ka atbildīgās komisijas kopējais viedoklis šā likuma sakarā ir tas labākais. Taču šī ir tā kompromisa lieta... Es, pilnībā piekrizdams Šiliņa kungam, saprotu to, ka universitātē ir jābūt pietiekami lielam akadēmiskajam kolektīvam, lai akadēmiskā vide veidotos. Lai veidotos akadēmiskā vide, ir jābūt arī kvantitātei, ne tikai šiem 50% doktoru, jo citādi var būt tā, ka vienā jomā ir vispār tikai viens speciālists, un tad nav zinātniskā kolektīva. Tā ka tā ir pilnīga taisnība. Bet, no otras puses, godātie kolēģi, slikts kompromiss kādreiz ir labāks nekā stāvoklis, kad nav nekāda likuma. Un ja izdarām pielaides attiecībā uz dažām ļoti mazām universitātēm... nu, tā nebūs laikam liela traģēdija mūsu augstākās izglītības sistēmā, ja mēs pieļausim šo dažu ļoti mazo universitāšu eksistenci. Sliktāk būs tad, ja mums nebūs likuma kopumā.

Tāpēc, pēc idejas atbalstot Šiliņa kunga ierosinājumu, es tomēr aicinu zāli balsot tā, kā ir nolēmusi atbildīgā komisija. Jo, ja mēs sāksim šeit atkāpties no šā komisijas viedokļa, mēs varam kopumā iegūt pretrunīgu likumu, un tas mums nevienam nav vajadzīgs.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Lieta ir ļoti nopietna. Es teikšu skaidri un gaiši, ka šī griba forsēt attiecīgo doktoru procentuālo daudzumu ir nepieņemama, vienkārši nepieņemama! Esošajām universitātēm, protams, nav nekādu problēmu izpildīt šo normu, kura paredz šo procentuālo barjeru, un tās to izpilda jau šodien. Taču runa jau ir par citām augstskolām, kuras grib kļūt par universitātēm. Un kāpēc lai tās nekļūtu par universitātēm? Šeit ir saruna par to, ko Zommeres kundze jau pieminēja,– par reģionālajām augstskolām.

Kāpēc gan reģionālās augstskolas– vienalga, vai tā būtu Vidzemes augstskola vai Rēzeknes augstskola,– nevarētu iegūt universitātes statusu? Pietiek Rīgā veidot “ūdensgalvu” vēl lielāku, nekā tā ir! Jādomā par šīm augstskolām, lai tās varētu attīstīties un varētu pretendēt uz universitātes statusu! Bet, ja jūs uzstādāt šādu latiņu, tad to nu gan šīs augstskolas nepārvarēs pat vēl divdesmit, trīsdesmit gados. Tā rīkoties nedrīkst! Es nolasīšu, ko raksta Liepājas Pedagoģijas akadēmija šajā sakarībā: “Uzskatām, ka vairākas normas minētajos likumos (un runa šobrīd ir tieši par šo priekšlikumu) un noteikumos ir iestrādātas, lai lobētu universitātes un bremzētu sabalansētu augstākās izglītības attīstību Rīgā un valsts reģionos.”

Lūk, ko raksta reģionālā augstskola! Un tālāk citāts: “Nav pieņemama attiecīgajā punktā ietvertā kvalitātes prasība– universitātēs ne mazāk kā simt akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt ar doktora zinātnisko grādu. Pašlaik un tuvākajā laikā šādu rādītāju varēs izpildīt tikai dažas Latvijas lielākās augstskolas– Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Dažām no augstskolām formālo simts doktoru kritēriju uzturēt būs ļoti problemātiski. Pārējās Latvijas augstskolas šādam doktoru skaitam var pietuvoties pēc 10–15 gadiem, ja pieaugs studentu skaits, tam atbilstošais akadēmiskais personāls un viņu zinātniskā kvalifikācija. Šādā situācijā tiek bremzētas augstskolu iespējas izmantot valsts budžeta finansiālos resursus, kas prioritāri paredzēti, pirmkārt, universitāšu attīstībai. Pārējām augstskolām finansējums no valsts budžeta tiek iedalīts pēc pārpalikuma principa.” Lūk!

Un pēc lielām cīņām komisijā, draugi mīļie (tā te tikāt jau uzrunāti), mēs panācām, ka šo simts doktoru barjeru noņem. Ka noņem šo barjeru, jo tā ir pārāk liela un nepieņemama.

Šī dzīšanās pēc kvantitātes principā ir nepieņemama. Pašlaik jau izskatās tā kā padomju laikos. Toreiz, es atceros, bija tāda apavu fabrika “Pirmais Maijs”, viņi ražoja pārprodukciju, cilvēkiem nācās iet sestdienās un svētdienās uz darbu. Bet naktīs šī fabrika (un es par to kādreiz runāju Latvijas radio ēterā) dedzināja šos apavus. Vienkārši dedzināja, jo nebija vajadzīga šāda produkcija nevienam!

Saprotiet, jādomā par kvalitāti! (No zāles dep. V.Šiliņš: “Pareizi!”) Un, ja tagad ministrija saka...

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

P.Tabūns.

Viens teikums.

Ja ministrija saka, ka gadā var “saražot” (es šo vārdu lieku pēdiņās) 300 vai 400 doktorus, tad tas ir “blefs”. Tā nevar notikt! Tā būs ražošana ražošanas dēļ, bet nebūs kvalitātes...

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

P.Tabūns.

...un nemēģiniet man to iestāstīt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Es nebiju domājis nākt šeit uzstāties, jo mēs visu šo laiku ļoti nopietni strādājam. Mūsu komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, bija viss mūsu augstskolu zieds– Rektoru padome, Augstākās izglītības padome, reģionu pārstāvji. Mēs ļoti daudz konsultējāmies, bija ļoti nopietnas diskusijas. Katrs no šiem punktiem, ko mēs esam pieņēmuši, atbalstījuši, radies nopietnu diskusiju ceļā. Neizrausim pašreiz kaut kādus atsevišķus punktus no konteksta, neievērodami situāciju Latvijā!

Es uzskatu: ņemot vērā, ka tagad zinātnei un augstskolām tiks atvēlēti ļoti lieli līdzekļi (lai Dievs dod viņām tos apgūt!), beidzot jaunie studenti sapratīs, ko nozīmē iegūt maģistra grādu, doktora grādu, ko nozīmē studijas, ko nozīmē inženierzinātnes, ko nozīmē arī tehnoloģiju attīstība, pētījumi. Mums ir jādomā par reģionu attīstību. Nevarēs visu turēt Rīgā. Būs vajadzīgas atsevišķas nozares Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un citās mūsu lielajās pilsētās (es ticu, ka varbūt arī Valmierā). Attīstīsies pie mums rūpniecība, būs vajadzīgi speciālisti. Un mēs varam padomāt pārejas noteikumos varbūt par termiņiem, bet negremdēsim to, kas ir apspriests komisijā.

Es ļoti, ļoti lūdzu jūs atbalstīt komisijas viedokli! Un tad mēs pieņemsim normālu likumu, kurā vienmēr vēl varēs kaut ko pielabot. Bet tad vismaz būs likums, kas veicinās Latvijas attīstību.

Sēdes vadītāja.

Kārlis Šadurskis, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Man ir drusku skumji, kad Tabūna kungs runā par doktoru “ražošanu”. Es ieteiktu jums, Tabūna kungs, noskaidrot, cik cilvēku Latvijā sekmīgi pabeidz doktorantūru– tātad ar izstrādātu disertāciju– un cik niecīgs procents no šiem cilvēkiem aizstāv to. Un ir jautājums: kāpēc viņi to neaizstāv? Droši vien tāpēc, ka pietrūkst kaut kādu– gan morālu, gan
materiālu– stimulu.

Šodien Saeima mēģina atņemt vēl vienu materiālu stimulu, nosakot ļoti niecīgu doktoru īpatsvaru augstskolā, jo iepriekš, lai varētu strādāt akadēmisko darbu, vismaz doktora grāds bija nepieciešams. Paldies Dievam, ka vismaz to, es ceru, mēs saglabāsim, bet, ja mēs tādā veidā turpināsim, atņemot vispār jebkādas prasības pēc doktora grāda, nu tad jau, mīļie draugi, mums nebūs pat to simts doktoru, kas ir tagad. Viņi vienkārši neaizstāvēs disertācijas, jo šim grādam nebūs nekādas nozīmes.

Tāpēc, Tabūna kungs, es jums ļoti iesaku paskatīties statistiku un tikai tad runāt, nevis bārstīt kaut kādus tukšus vārdus par doktoru “saražošanu”.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Šadurska kungs! Jūs neesat ieklausījies tajā, ko es teicu un par ko saistībā ar iepriekšējo priekšlikumu, par kuru tika balsots, Zommeres kundze, Estas kungs un pārējie runāja. Mēs vienlīdz atbalstām reģionālās augstskolas un Rīgas augstskolas, universitātes. Lūk! Un tur jau ir tā galvenā problēma, jo jūs gribat atbalstīt savu dzimto Rīgas Tehnisko universitāti, bet ministre– savu dzimto Latvijas Universitāti. Tā ir arī mana universitāte, bet es domāju par visu izglītības sistēmu, par visu augstākās izglītības sistēmu visā valstī.

Un nevajag tā! Nevajag tā darīt! Tas nav solīdi! Ir jādomā par visu– par visām augstskolām. Es vēlreiz atkārtoju: lai Vidzemes augstskola nekļūtu par universitāti, jūs darāt visu, lai tā nebūtu universitāte, bet es darīšu visu, lai tā un arī citas reģionālās augstskolas būtu universitātes, lai tās būtu augstā līmenī, lai tur būtu doktori un lai doktori saņemtu pienācīgu atalgojumu un tā tālāk, un tā joprojām.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Mēs šeit novērojām: rīvējas “Jaunais laiks” ar Tautas partiju, tikai nezinu– kāpēc. Laikam reti, bet es šoreiz simtprocentīgi piekrītu Strazdiņa kungam, jo patiešām bija ilgas un diktas diskusijas. Patiešām tika uzklausīti un piedalījās augstskolu rektori, Latvijas Augstskolu asociācijas priekšsēdētāja Rivžas kundze, Baumaņa kungs– Latvijas Privātskolu asociācijas priekšsēdētājs. Starp citu, vismaz reizes divas es redzēju arī Liepājas augstskolas rektoru Oskaru Zīdu. Un principā pēc ilgām un diktām diskusijām mēs parasti, neatkarīgi no partijas piederības, ieklausījāmies augstskolu meistaru vārdos, profesoru vārdos un domās un tā tālāk, un patiešām mēs tagad velkam, nevajadzīgi velkam laiku.

Es arī aicinu, lai mēs pamatā atbalstītu komisijas viedokli, komisijas priekšlikumus. Viss tas patiešām tika izdiskutēts un pieņemts komisijā ar balsu vairākumu, tāpēc mēs varētu virzīties uz priekšu un veltīgi netērēt laiku un naudu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi paskaidrošu, kāpēc komisija tomēr izvēlējās neatbalstīt ministrijas sākotnēji iesniegto skaitli “100” un arī šodien neatbalsta šeit debatēs izskanējušo Šiliņa kunga viedokli.

Tanī redakcijā, kas paliks spēkā, spēkā paliks arī norma, ka vismaz pusei no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir jābūt doktora zinātniskajam grādam. Šī galvenā prasība, ka tādam ir jābūt vismaz pusei, paliks spēkā, tāpēc, manuprāt, nosaukt voluntāru skaitli 100, 99 vai 105 nebūtu īsti loģiski, jo šobrīd Daugavpils Universitātē ir 106 zinātņu doktori, ja nemaldos. Un, ja šobrīd kāda iemesla pēc tur būtu tikai 99, vai tiešām tāpēc mēs slēgtu Daugavpils Universitāti? Ne jau viss, kas ir mazs, ir slikts.

Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un pieņemt tās priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

15.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

16.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

17.– deputāta Ābiķa un 18.– Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīti un iekļauti atbildīgās komisijas 19.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Ābiķis.

20.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

21.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 22.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Izglītības un zinātnes ministre debatēs par 22.priekšlikumu.

I.Druviete (izglītības un zinātnes ministre).

Es vēlējos informēt par 22.priekšlikuma būtību. Šai jaunveidojamajai augstākās izglītības un zinātnes administrācijai mēs esam iecerējuši nodot tās funkcijas, kas nav raksturīgas ministrijai kā augstākajai iestādei, jo arī saskaņā ar Aigara Kalvīša valdības deklarāciju ministrijām ir jāatbrīvojas no neraksturīgajām funkcijām, tās nododot padotības iestādēm. Ministrija veidos politikas dokumentus, likumus un normatīvos aktus, savukārt politikas īstenošanu veiks šī administrācija.

Mēs uzskatām, ka šis komisijas priekšlikums pilnībā atbilst premjera dotajam uzdevumam– nošķirt politikas veidošanu no tās īstenošanas. Mēs lūdzam to atbalstīt, lai neizjauktu Izglītības un zinātnes ministrijas administratīvo nostiprināšanu un reformu, kas ļautu mums samazināt ministrijas ierēdņu skaitu un nodrošinātu ministrijas pamatuzdevumu izpildi.

Atgādināšu, ko tad īsti šī administrācija darīs: tā licencēs augstākās izglītības programmas, reģistrēs augstskolas un zinātniskos institūtus, apkopos studiju un pētniecības institūciju statistiku un veiks tās analīzi, administrēs augstākās izglītības un zinātnes projektus un programmas.

Ir arī jāuzsver, ka šo iestādi mēs varam veidot uz jau esošās aģentūras bāzes, tāpēc birokrātija tiks samazināta, bet šīs iestādes funkcijas gan ir jānosaka šajā likumā, lai mums būtu iespēja šādu administrāciju veidot.

Paldies. Lūdzu atbalstīt šādas administrācijas veidošanu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Kā jums ir zināms, es atkal, kaut reti, atbalstu Druvietes kundzes domas. Šoreiz es tām pilnīgi piekrītu. Es uzskatu, ka tas samazinās ierēdņu skaitu, vismaz to nepalielinās. Otrām kārtām tas samazinās arī korupcijas iespējas, tāpēc es domāju, ka mums ir jāatbalsta šis atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

Dz.Ābiķis.

Jā, cienījamie kolēģi, arī es aicinu balsot “par”, tikai gribu atgādināt, ka 17. un 18.lappusē papildus izdalītajā dokumentā ir precizētas redakcijas.

Sēdes vadītāja.

Deputāti nav prasījuši balsojumu. Vai to prasa atbildīgā komisija? Visi deputāti atbalsta 22.priekšlikumu, kā arī 21., kas tajā ir iekļauts. Turpināsim, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

23.– izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Atbalstīts un izteikts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā 24.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

25.– Latvijas Pirmās partijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 26.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

27.– Latvijas Pirmās partijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot! Atbalstīt!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 27.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– nav, atturas– 4. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

28.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 29.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par priekšlikumiem.

Dz.Ābiķis.

30.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

31.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

32.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

33.– deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 33.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 51, atturas– 13. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

34.priekšlikumu mēs jau atbalstījām.

35.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

36.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

37.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

38.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

39.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

40.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

41.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

42.– izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 45.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

43.– deputāta Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 45.priekšlikumā. Arī 44.– Juridiskā biroja priekšlikums– ir atbalstīts daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas 45.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Ābiķis.

46.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 47.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

48.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

49.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts precizētā komisijas redakcijā un iekļauts 50.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis.

51.– deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

52.– deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas 54.priekšlikumā tāpat kā 53.– Juridiskā biroja priekšlikums. Tie abi ir iekļauti atbildīgās komisijas 54.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Ābiķis.

55. un 56.– deputāta Solovjova priekšlikumi. Nav atbalstīti. (Starpsauciens: “Balsot”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu.

Dz.Ābiķis.

Tad balsosim par 55.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 55.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 45, atturas– 17. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

Arī 56. nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 56.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 47, atturas– 14. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

57.– izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 60.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

58.– izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

59.– deputātu Estas, Zommeres un Porieša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 60.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

61.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

62.– deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 63.– atbildīgās komisijas priekšlikuma redakcijā, kas ir atbalstīta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Dz.Ābiķis.

64.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

65.– deputāta Ābiķa priekšlikums un 66.– Juridiskā biroja priekšlikums. Abi ir atbalstīti un iekļauti 67.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Dz.Ābiķis.

68.– Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lūkas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 69.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

70. un 71.– izglītības un zinātnes ministres priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

72.– deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 73.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

74.– deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

75. un 76.– izglītības un zinātnes ministres priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

77., 78. un 79.– deputāta Ābiķa priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

80.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

Līdzīgi arī 81.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

82.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

83.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

84.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

86.– izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Atbalstīts precizētā komisijas redakcijā 87.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāts Esta vēlas debatēt par 87.priekšlikumu? Deputāta kungs, diemžēl nokavēts.

Turpināsim, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

88.– deputāta Ābiķa priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 89.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

90. un 91.– atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

92.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

93.– deputāta Ābiķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 94.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

95.– deputāta Ābiķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Ābiķis.

96.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Ābiķis.

97.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 99.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

98.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

99.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

100.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

101. un 102.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

103.– deputāta Ābiķa priekšlikums. Un 104.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Ābiķis.

105. un 106.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

107.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

108.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

109.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

110.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

111.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis.

112.priekšlikums savukārt ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

113.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 114.– atbildīgā komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

115.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

116.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 117.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

118.– ministres Druvietes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

119.– deputātu Estas, Zommeres un Porieša priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 119.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 51, pret– 24, atturas– 15. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

120.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

Es atvainojos! 120.– atbildīgās komisijas priekšlikums– vairs nav balsojams, jo ir nobalsots par 119.priekšlikumu, kas ir citādāks.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Tātad 119.priekšlikums– atbalstīts un 120.– nav balsojams.

Dz.Ābiķis.

121.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas iesniegtajā priekšlikumā Nr.122, kurš ir atbalstīts.

Es redzu, ka deputātiem nav iebildumu pret 121. un 122.priekšlikumu.

Un 123.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Aicinu par likumprojektu balsot galīgajā, trešajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret– nav neviena, neatturas neviens. (Aplausi.) Likums “Grozījumi Augstskolu likumā” pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!

Pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par diplomātu drošību musulmaņu pasaules valstīs”. Jautājums tiek nodots ārlietu ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par nacionālās hokeja izlases komandas rezerves sagatavošanu”. Jautājums tiek nodots ministrei.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam “Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām ģimenēm”. Jautājums tiek nodots ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai “Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu, pirms termiņa aiziet pensijā”. Jautājums tiek nodots tieslietu ministrei.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Agešina, Orlova un Ribakova jautājumu labklājības ministrei Dagnijai Staķei “Par Labklājības ministrijas sociālo politiku”. Jautājums tiek nodots labklājības ministrei.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ostrovskas, Gulbja, Ribakova, Tabūna un Vidavska jautājumu tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai “Par Latgales reģiona administratīvo tiesu”. Jautājums tiek nodots ministrei.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aleksandra Kiršteina iesniegumu, kurā deputāts informē, ka, balsojot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, viņš ir kļūdījies un vēlējies balsot “pret”. (Zālē izsaucieni.)

Kolēģi! Mēs esam šodien daudz strādājuši, bet šodien ir arī svētki vienai no mūsu kolēģēm. Sveicam apaļā jubilejā Silvu Bendrāti! (Aplausi.)

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Ingrīda Circene, Indulis Emsis, Valērijs Karpuškins, Paulis Kļaviņš, Leopolds Ozoliņš, Aigars Pētersons, Vaira Paegle un Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Viens paziņojums. Lūdzu uzmanību! Deputāte Stalidzāne vēlas ko ziņot.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.45 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Darbu turpinām pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

1.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! ...Nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Lūdzu visus ievietot savas reģistrācijas kartes un piedalīties balsojumā! Atkārtojam balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Diemžēl nav kvoruma... Tiek izsludināts pārtraukums uz 10 minūtēm.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Turpinām darbu. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 36, atturas– 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

3.priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 2, pret– 14, atturas– 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

4.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu.

Pirms balsojuma atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī norma, ko deputāts Urbanovičs ierosina izslēgt, ir faktiski anahronisms. Tā tika iekļauta Saeimas kārtības rullī tajā laikā, kad Saeimas vēlēšanu likums paredzēja zināmas prasības attiecībā uz valsts valodas zināšanu. Šobrīd ir runa par apjomu, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Taču mēs labi zinām, ka nav nekādu normatīvo aktu, kas noteiktu šo nepieciešamo apjomu. Vēl vairāk. Pēc vairākām lietām, ko Latvija zaudēja gan ANO Cilvēktiesību komitejā, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, šī prasība attiecībā uz valsts valodas prasmi tika vispār izslēgta no Saeimas vēlēšanu likuma. Taču Saeimas kārtības rullī mēs paredzam iespēju atņemt jau ievēlētam deputātam mandātu, ja kāds uzskata (nav absolūti skaidrs– pēc kādiem kritērijiem), ka šim deputātam valsts valodas zināšanas ir nepietiekamas.

Nav brīnums, ka šī norma nekad netika piemērota praksē pat tad, kad 6.Saeimā patiešām bija viens deputāts, kas latviski nemaz nerunāja. Šī norma pat tad netika piemērota! Un arī turpmāk netiks piemērota, jo tas ir absolūti... tas nav iespējams. Jebkurš mēģinājums to piemērot praksē izraisīs jaunas starptautiskās tiesas. Es ļoti labi saprotu, ka šai normai ir tāda zināma simboliska nozīme... ka, nobalsojot par šīs normas izslēgšanu, deputāti it kā parāda zināmu necieņu pret valsts valodu. Bet tā tas nemaz nav!

Es domāju, ka par likumdošanu valodas jomā bija ļoti daudz strīdu. Un pats galvenais: lai šī likumdošana būtu konkrēta, nevis simboliska! Tā ir vajadzīga ne jau tāpēc, lai demonstrētu savu patriotismu, bet lai nodrošinātu valsts valodas attīstību. Šī norma šo mērķi absolūti nesasniedz.

Tāpēc es jūs aicinu neparādīt savu patriotismu tādā veidā. Ar šīs normas izslēgšanu mēs panāksim, ka Saeimas kārtības rullis būs sakārtots, tajā nebūs normu, kuras nav iespējams piemērot praksē. Tas ir pilnīgi loģiski un likumsakarīgi. Es aicinu jūs atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu un nepiekrītu deputātam Cilevičam. Tai normai nav tikai simboliska nozīme. Katrs no jums ir devis šeit svinīgo solījumu vai zvērestu– cienīt valsts valodu, likumus. Un, ja jūs to uzskatāt tikai par simbolisku lietu, tad man ir ļoti žēl. Šai normai ir gan disciplinējoša nozīme, gan arī– attiecībā uz dažu labu– audzinoša nozīme. Tā ka šai normai vajadzēs būt vēl ilgi, un šīs normas rezultāts ir tāds, ka jūs arvien labāk un labāk mākat runāt latviski.

Es ļoti ceru, ka visi to iemācīsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī norma un citas līdzīgas normas citos likumos patiešām ir tīri simboliskas, un nevis mums, krievu valodā runājošajai opozīcijai, bet tieši valdošajai koalīcijai.

Es par to varēju pārliecināties pēdējo reizi savas Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē, jo mēs katru reizi skatām rezultātus pilsonības piešķiršanā Rēzeknē, kur cilvēkiem ir problēmas tiešām ar valodu– viņiem ir daudz gramatisku kļūdu gan mutvārdos, gan rakstveida eksāmenu daļā, tāpēc man bija piedāvājums tomēr piešķirt valsts valodas apguves programmai pieaugušajiem piemērotus līdzekļus. Ar katru gadu šī programma samazinās, un tad, ja jūs gribat aizstāvēt valsts valodu– latviešu valodu, it īpaši Latgalē, tad dodiet tai naudu, jo šī valoda tomēr ir valsts valoda. Un sakarā ar to, lai apgūtu šo valodu, ir nepieciešami nepiespiedu līdzekļi. Nevis naudas sodi, bet tomēr konkrēts valsts atbalsts, un pirmām kārtām ar finansējumu, taču cilvēki, kuri valda mūsu Saeimā un valdībā, to nedara.

Un es citēšu vienu radikāli: “Mēs negribam, lai jūs zināt latviešu valodu. Mēs gribam, lai jūs zināt savu vietu!” Un šis balsojums par deputāta Urbanoviča priekšlikumu būs brīnišķīgs pierādījums šīm tēzēm.

Aicinu atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Jāteic tā: tā tik vēl trūka, lai latviešu valodu neprotoši deputāti šeit sēdētu un neko nesaprastu, kas te vispār notiek. (No zāles dep. J.Pliners: “Vai Zīgerists nesēdēja?”) Galu galā tā ir ļoti principiāla lieta, tā ir pamatnostāja. Ja reiz pilsoni var ievēlēt par Saeimas deputātu, tad pilsonim ir jāprot valsts valoda. (No zāles dep. J.Pliners: “Vai Zīgerists zināja latviešu valodu?”) Lūk! Jo citādi iznāk absurds. Un mēs to jau piedzīvojam pašlaik; teiksim, mums te jau ir arī tādi, kuri knapi, knapi kaut ko runā, kurus ir ļoti grūti saprast un izlobīt kaut ko no tā, ko viņi saka. Un es nezinu, kā tur atšifrētāji, kas pēc tam atšifrē šīs runas... kā viņi spēj vispār uzrakstīt to, ko atsevišķi deputāti šeit, Saeimā, saka.

Absurds jau ir šādi Saeimas deputāti, bet it īpaši pašvaldību deputāti.

Es nupat biju Rēzeknē pirms pāris dienām, un tur jūs jau zināt, kādas lietas notiek. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Labāk nevajag!”) Pašlaik no amata tiks mests nost domes vadītājs, no “sarkanajiem”, protams, jo tur notiek trakas lietas. Par to es nestāstīšu, jo tur ir vienkārši haoss. Un nemaz neprot strādāt un negrib strādāt. Bet tur ir tādi cilvēki savēlēti, kuri neprot pat labrīt pateikt saviem kolēģiem. Piemēram, domes priekšsēdētāja vietnieks ir tāds, uzvārdā Pušņakovs. Neprot latviski nevienu vārdu! Tad nu, es atvainojos, kā tur latviešu tantiņa vai onkulis, aizgājis uz pašvaldību, varēs sarunāties ar šādu deputātu? Tas pats, protams, vēl vairāk attiecas uz Saeimas deputātiem. Tā ka šī vēlme ir absurda! Un es, protams, nebrīnos par šo cilvēku desmitiem un simtiem dažādu priekšlikumu... Tie, protams, ir nepieņemami– tas ir skaidrs, bet tie ir arī Saeimas deputātu apkaunojoši. Apkaunojoši! (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Kauns!”) Šāds priekšlikums ir apkaunojošs! Tieši tā! Lai Saeimas deputāts izvirzītu šādu pamatnostāju– par to vienkārši šādam deputātam vajadzētu kaunēties. (No zāles: “Bet Urbanovičs ir latvietis!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Es domāju, ka vajadzētu tomēr atstāt šo normu kā zināmu dopingu vai kā normu ar stimulējošu nozīmi. Te tika pieminēts kāds vāciski runājošs deputāts, un es gribētu atgādināt, ka viņš tiešām bija ļoti liels cietējs valodas nezināšanas dēļ, ko kolēģi nezin kāpēc ir aizmirsuši, tāpēc es atgādināšu. Pirmām kārtām šis deputāts netika uzņemts frakcijā, kas tajā reizē nebija vis frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, bet bija LNNK un Zaļo partijas frakcija. Viņu neuzņēma frakcijā ar nosacījumu, kamēr šis deputāts nebūs iemācījies latviešu valodu. Tā kā viņš šo valodu nebija spējīgs iemācīties, viņš nevarēja izteikties debatēs, bet, tā kā viņš nevarēja izteikties debatēs, viņš sāka kavēt Saeimas sēdes, un rezultātā Saeima nobalsoja par viņa atskaitīšanu no Saeimas deputātiem. Vai jūs to gribat atkārtot?

Tā ka nav taisnība... Šeit bija runa par vāciski runājošu deputātu. Nezin kāpēc mūsu kolēģi te atkal sāk pieminēt krieviski runājošos. Mums pēdējā laikā ir ļoti populāri, it sevišķi tad, ja ir kāds Maskavas televīzijas pārstāvis, runāt par to, ka likumi tiekot rakstīti, lai apspiestu krievvalodīgos, ka Latvijā esot nevis latviešu tauta un 90 etniskās grupas jeb kopienas, bet esot divas mistiskas kopienas– viena runājot krieviski, bet otra esot latviešu kopiena. Es nemaz nezināju, ka mēs esam kopiena, nevis pamattauta.

Taču šis piemērs, kāpēc es te gribēju arī jums to atgādināt, rāda to, ka nav runa par vienu konkrētu valodu. Tas attiecas uz visiem tiem, kuri neprot latviešu valodu un runā vāciski vai runā tikai angliski, vai runā ķīniski. Piemērs ir ļoti labs un pamācošs.

Tā ka es aicinu atstāt šeit šo priekšlikumu un neizbalsot to ārā, lai vairs neatkārtotos tas bēdīgais piemērs, kādu mēs jau vienreiz esam pieredzējuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Esta. (No zāles dep. V.Orlovs: “Jāni, sadod viņiem!”)

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums jau nav nejaušs. Redziet, tā lieta ir ļoti vienkārša. Tas liecina tikai par to, ka mums ir pietiekami daudz pilsoņu, kuri var tikt ievēlēti Saeimā, bet kuri neprot šo valsts valodu.

Un jāsaka ir skaidri un gaiši: ja naturalizācijas process turpināsies šādi, tad tādu pilsoņu būs arvien vairāk. Tā ka šis priekšlikums ir iesniegts īstajā laikā un īstajā vietā. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Kauns!”)

Tikai, protams, tas nekādā ziņā nav atbalstāms. Un es pat teiktu, ka prasība zināt valsts valodu attiecīgajā līmenī acīmredzot būs jāieliek jeb jāiebalso arī kādos citos likumos... un pat daudzos likumos. Tieši otrādi!

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs. Otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Boris!”)

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī diskusija parāda to, ko es diemžēl jau sen paredzēju un brīdināju, ka ir tāda simboliska demonstrācija– savas nacionālās stājas demonstrācija, bet tā parāda arī absolūtu izpratnes trūkumu par to, kāpēc tie Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, kam valsts valoda nav dzimtā valoda, to mācās. Nu tās ir muļķības, piedodiet, ka šai normai ir kaut kāds tur audzinošs raksturs vai kaut kas tamlīdzīgs. Nu nevajadzētu minēt to, ko jūs nesapratāt!

Protams, deputātam patiešām būtu ļoti grūti strādāt Saeimā bez valsts valodas zināšanām, bet mums ir vairāki kolēģi, kas patiešām nesaprot, kas te notiek, un ne jau valodas nezināšanas dēļ. Daži no tiem, kuri šeit tikko uzstājās, to ļoti skaidri nodemonstrēja.

Tabūna kungs te runāja par Rēzekni un dezinformēja cilvēkus, jo tur apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK patiešām nodemonstrēja tādu ļoti internacionālu pieeju: tā vienojās ar PCTVL un kopīgiem spēkiem latviešu un krievu nacionālisti grib nomainīt Rēzeknes mēru, kas nekādā gadījumā nav “sarkans”. Un es jau saprotu, ka Tabūna kungam sakarā ar viņa pagātni viss varbūt rēgojas sarkanā krāsā. Taču uz pašreizējo Rēzeknes mēru tas nekādā ziņā nav attiecināms.

Protams, vārdos ir ļoti viegli demonstrēt, teiksim, savu patriotismu. Man ir ļoti vienkāršs priekšlikums kolēģiem: ja jūs uzskatāt, ka šī norma ir vajadzīga Kārtības rullī, un ja jūs uzskatāt, ka šī norma ir piemērojama praksē, tad ierosiniet to piemērot. Jūs esat ļoti drosmīgi vārdos, bet pamēģiniet... Jūs ļoti labi zināt, ka tas galu galā beigsies ar Latvijas kārtējo zaudējumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un tas nav patriotisms.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis. (No zāles dep. V.Orlovs: “Dzintar, sadod!”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu pārtraukt debates šajā jautājumā, jo man vienkārši ir kauns, ka Latvijas Saeimā piecpadsmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas var parādīties tādi priekšlikumi, ka Latvijas Saeimā deputāts varētu neprast latviešu valodu, un ka par to šeit vēl ilgi un dikti tiek diskutēts. Man ir neērti! Beigsim šīs diskusijas un, protams, balsosim “pret”!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Ļoti īsi. Es Cileviča teikto nekomentēšu, bet to, ko teica Estas kungs, pateikšu gan. Ir taisnība, Estas kungs, ka mēs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, visu laiku darām un prasām, lai Aldermani no Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces amata padzītu. Vienkārši padzītu! Un tas ir jūsu spēkos, tāpēc, lūdzu, kopīgi to izdarīsim! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tikai viena piezīme. Ābiķa kungam bija kauns, un man ir kauns, ka Latvijā, konkrēti Rīgā, no 150 pirmsskolas iestādēm latviešu valodā strādā tikai 71 iestāde. (No zāles: “Tautas partija vainīga!”) Es nezinu, kāpēc Ābiķa kungam un Tautas partijai par to nav kauns.

Paldies. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs, otro reizi.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Arī tikai viena piezīme, Cileviča kungs! Atmiņa dažiem cilvēkiem ir īsa, dažiem– garāka. Salīdziniet, cik Augstākajā padomē jūsu spārna deputātu zināja latviešu valodu! Cik jūsu spārna deputātu zināja latviešu valodu pietiekamā līmenī 5.Saeimā? Cik jūsu spārna deputātu zināja latviešu valodu 6.Saeimā? Šai normai ir bijusi ļoti laba audzinoša nozīme. Paskatieties uz sevi šodien spogulī! Lielākā daļa no jums jau ļoti labi runā latviski. Dažiem vēl ir problēmas, bet es domāju, tās problēmas viņi spēs pārvarēt. Tā ka šī norma noteikti ir jāsaglabā, un jūs kļūsiet par teicamiem deputātiem. Tikai to orientāciju vajadzētu nedaudz mainīt. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Rasnača kungs! Ņemot vērā to, ka reglaments neļauj Cilevičam atbildēt jums, es tomēr gribētu atgādināt jums cienījamā Borisa Cileviča biogrāfiju. Viņš nebija nedz Augstākajā padomē, nedz 5.Saeimā. Šajā laikā viņš bija Latvijas Tautas frontes lielais funkcionārs un Latvijas pirmā neatkarīgā premjera Ivara Godmaņa tuvākais padomnieks.

Paldies par uzmanību!

Runāja ar viņu latviski vai krieviski– es to nezinu...

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit ir piedāvāts svītrot tikai vienu normu, kas šeit pat nav vajadzīga, jo jebkura partija, kura virza savus kandidātus uz vēlēšanām, zina, ka šiem cilvēkiem vajadzēs strādāt. Sakarā ar to, ka Saeimas vēlēšanu likumā nav tādas normas, kas pieprasa kaut kādas atskaites par zināšanām, diemžēl arī šeit šāda norma nav vajadzīga. Un arī Tabūna kunga atsauce uz pašvaldību deputātiem nav korekta, jo tas likums, kuru mēs tagad izskatām, ir Saeimas kārtības rullis, un tam nav nekāda sakara ar pašvaldībām. (No zāles dep. P.Tabūns: “Dzīvē ir sakars!”) Jums, Tabūna kungs, sakarā ar to, ka jūs jau esat padzīvojis, vajadzētu to saprast. Jūs taču esat latvietis, jums vajadzētu saprast latviešu valodu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 62, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

5.– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 5.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 62, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

6.– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 6.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 64, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

7.– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 7.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 61, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

8.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš.

9.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

10.– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 10.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 45, atturas– 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

11.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

12.– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 12.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 62, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– 6, atturas– 13. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Esam sagatavojuši trešajam lasījumam likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”. Kopumā mums ir saņemti 89 priekšlikumi.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

2.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Zaķis.

3.– deputāta Radzeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

4.– deputāta Radzeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

8.– Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Zerņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

9.– Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

10.– Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Zaķis.

11.– Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

12.– Aizsardzības ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

13.– deputāta Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

14.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

15.– Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

16.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

17.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

18.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

19.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts.(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 19.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 41, pret– 36, atturas– 5. Balsis sadalījušās līdzvērtīgi. Ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 19.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 45, pret– 34, atturas– 6. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Zaķis.

20.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

21.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

22.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

23.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

24.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

25.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 25.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 30, pret– 42, atturas– 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

26.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

27.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 27.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 28, pret– 43, atturas– 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

28.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

29.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsot? Lūdzu! Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 29.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 29, pret– 40, atturas– 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

30.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

31.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

32.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

33.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

34.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

35.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

36.– Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Zerņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

37.– deputāta Radzeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

38.– deputāta Radzeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

39.– deputāta Radzeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

40.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

41.– Ministru prezidenta Kalvīša kunga priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 42.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Par 41. vai par 42.priekšlikumu, Tolmačova kungs? Atklājam debates par 42.priekšlikumu.

Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Publisko iepirkumu likums apraksta iepirkuma procedūru. Tā mērķis ir panākt iepirkuma procedūras atklātumu un nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi. Savukārt godātais Ministru prezidents grib atrisināt ar šā likuma palīdzību pavisam citu problēmu, proti, aplokšņu algu problēmu.

No pirmā acu uzmetiena tas šķiet ļoti labs priekšlikums, jo paredz ieviest papildu kritēriju, novērtējot piedāvājumu,– vidējo sociālo iemaksu apmēru uz vienu nodarbināto. Tomēr, godātie kolēģi, man nav skaidrs, kādā veidā šis kritērijs var liecināt par saimniecisko izdevīgumu un kāds tam vispār ir sakars ar saimniecisko izdevīgumu, par kuru tiek runāts 47.pantā. Taču bez tā pastāv arī citas, daudz nopietnākas problēmas. Mēs labi zinām, cik ļoti atšķiras ienākumu līmenis un tātad arī sociālo iemaksu apmērs dažādos Latvijas reģionos; zinām, protams, arī to, ka ir atšķirība starp Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ieviešot šādu kritēriju, mēs panāksim tikai negodīgu konkurenci gan starp dažādu Latvijas reģionu uzņēmumiem, gan starp Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Nevienam nav noslēpums, ka celtnieks Latgalē saņem stipri mazāk par tādu pašu celtnieku Rīgā. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs savukārt vidējo sociālo iemaksu apmērs ir lielāks nekā Latvijā. Un lielāks tas ir nevis tāpēc, ka tur nemaksā aploksnēs algu, bet gan tāpēc, ka tur dzīves līmenis ir augstāks.

Pēc tam, kad spēkā stāsies šis grozījums, konkursos priekšrocības būs ārvalstu uzņēmumiem, savukārt Latvijas reģionos tās būs Rīgas uzņēmumiem.

Šis papildu kritērijs neatrisinās aplokšņu algu problēmu, taču radīs daudz nopietnākas problēmas konkurences jomā. Cīnīties pret aplokšņu algām var ar citiem paņēmieniem. Piemēram, šā paša Publisko iepirkumu likumprojekta 39.pantā “Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi” jau ir paredzēts aizliegt uz trim gadiem piedalīties konkursos, ja ir noticis darba tiesību būtisks pārkāpums. Šāds būtisks pārkāpums ir arī aplokšņu algas.

Aicinu neatbalstīt 42.priekšlikumu un 41.priekšlikumu, kas ir no Ministru prezidenta.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Par šiem abiem priekšlikumiem, no kuriem vienu ir sagatavojusi komisija un otru ir iesniedzis Ministru prezidents Kalvīša kungs, komisijā bija ilgas un smagas debates. Galvenais jautājums ir tas, vai vidējās sociālās iemaksas, kādas ir noteiktas par vienu nodarbināto personu, būtu ņemamas vērā, izvērtējot un izraugoties pašu izdevīgāko piedāvājumu.

Protams, sociālo iemaksu veikšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, bet– vai tas ir šā likuma jautājums? Tā ir viena lieta.

Ja šāda norma tiktu ieviesta likumā, tad, manuprāt, tiktu zināmā mērā diskriminēti mazie un vidējie uzņēmēji, kuri var piedalīties kā pretendenti šajās izsolēs dažādās pašvaldībās. Šeit jau ir runa ne tikai par izsolēm valsts vajadzībām, bet arī pašvaldību vajadzībām. Un, ja uzņēmējam ir pavisam nedaudz darbinieku ar salīdzinoši zemākām algām, nekā tās ir kādam ārvalstnieku uzņēmumam vai varbūt arī lielam monopoluzņēmumam, tad zināmā mērā tiek ieviests papildu kritērijs, kurš darbojas par sliktu šiem mazajiem uzņēmējiem. Tāpēc es ļoti lūdzu rūpīgi apdomāt šo priekšlikumu. Komisijā balsis dalījās gandrīz puse uz pusi un tikai ar ļoti nelielu balsu pārsvaru tika sagatavots komisijas priekšlikums, kurš nedaudz rediģēja Ministru prezidenta priekšlikumu.

Manuprāt, šis ir lieks kritērijs. Sociālās iemaksas un to veikšana ir jākontrolē ar pavisam citiem paņēmieniem. Tas ir jādara ar citu valsts institūciju palīdzību.

Esmu izšķīrusies par to, ka šie priekšlikumi nav atbalstāmi– ne 41., ne 42.priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Visās mūsu Saeimas partiju programmās ir punkts, ka mēs atbalstām vidējo un mazo uzņēmēju. Un nu ir šis Ministru prezidenta priekšlikums, kas rāda tiešām mūsu attieksmi... viņa attieksmi pret šiem uzņēmējiem. Un diemžēl šis brīnums, kas parādījās tikai tagad, kad likumprojekts tika gatavots trešajam lasījumam, nav vienīgais, jo viss šis likums ir korupcijas pilns. Mēs četrus gadus pēc kārtas cīnāmies pret korupciju un šā ceļa galā izveidojam lielisku un brīnišķīgu korupcijas pieminekli. Ja mēs pieņemsim Publisko iepirkumu likumu tādā redakcijā, tas nozīmēs tikai vienu– ka korupcija ir uzvarējusi, pilnīgi uzvarējusi 8.Saeimu.

Sakarā ar to es lūdzu noraidīt gan apspriežamo priekšlikumu, gan likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu!

Dz.Zaķis.

Godājamie kolēģi! Tik tiešām šāda situācija pirmo reizi veidojas iepirkumu praksē. Tātad situācijās, kad tiek meklēts saimnieciski visizdevīgākais priekšlikums, turpmāk kā vienu no kritērijiem pretendentam var, ja to tā vēlas pasūtītājs, izvirzīt vidējo sociālo nodokli. (Tas nebūt nenozīmē to, ka šis būs dominējošais kritērijs, bet viens no kritērijiem.) Tātad tajos gadījumos, kad pašvaldības iestāde vai pašvaldība, vai kāda valsts iestāde, valstiski domājot, izlems par to, ka ir nepieciešams šādu kritēriju izvirzīt, viņa to drīkstēs turpmāk darīt. Iepriekš tas nebija atļauts.

Tāpēc aicinu atbalstīt 42.– atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 42. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 45, pret– 12, atturas– 15. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Zaķis.

43.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 43.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– 8, atturas– 8. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Zaķis.

44.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 44.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 7, atturas– 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Zaķis.

45.– deputāta Radzeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

46.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

47.– deputāta Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 48.– atbildīgās komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Par kuru priekšlikumu, lūdzu? Par 48.priekšlikumu. Deputāti lūdz balsojumu par 48.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 48.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– 9, atturas– 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Zaķis.

49.– Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Zerņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

50.– deputāta Radzeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

51.– deputāta Radzeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

52.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

53.– deputāta Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 54.– atbildīgās komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 54.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 54.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 11, atturas– 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Zaķis.

55.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt... Atvainojiet! Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es nepiekrītu. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Tas bija viss?”)

Godājamie deputāti! Ārkārtīgi interesants priekšlikums: nepublicēt paziņojumu, ja ir neparedzami ārkārtas apstākļi, kuru rezultātā “objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru”. Un šeit Finanšu ministrija aicina iekļaut arī vārdus “cenu aptauja”. Kāpēc? Tikai tāpēc, lai varētu kārtīgi taisīt “rebes”.

Pagājušajā gadā Brīvības piemineklim vajadzēja 8000 latu, lai novāktu sūnas. Valdībai šī nauda neatradās, bija ārkārtīgi saspringta finansiālā situācija, inflācija pieauga. Bet pēkšņi pēc Ministru prezidenta Kalvīša “ģeniālās nakts”, kurā viņš ilgi pārdomāja šo jautājumu, viņš nāk klajā ar priekšlikumu piešķirt gandrīz 100000 latu Brīvības pieminekļa remontam. Taču, tā kā pašreizējā likumdošana paredz rīkot konkursu– atklātu vai slēgtu– pasūtījumam virs 50000 latu, tad, protams, šo konkursu neviens netaisās rīkot un tad ir jāizsludina neparedzami ārkārtas apstākļi, steidzamības dēļ objektīvi radusies situācija.

Un tad ir nākamais jautājums. PSKP laikos bija četri objektīvie apstākļi, kas nekad neļāva novākt ražu. Komunistiem tie bija četri gadalaiki. Tagad, izrādās, Kalvītim un Pabrikam 16.marts ir galvenais objektīvais apstāklis, jo, kā jūs saprotat (es esmu gatavs derēt!), nekāds konkurss– ne atklāts, ne slēgts– par Brīvības pieminekļa remontu netiks rīkots tieši šo apstākļu dēļ.

Tātad vajadzētu noskaidrot, kas tad ir šie apstākļi. Kāpēc datums, kas simbolizē cīņu pret boļševikiem, lai viņi otrreiz neokupētu Latviju un nevarētu ieņemt Kurzemi, kas savukārt ļāva vairāk nekā 100000 cilvēku emigrēt uz Rietumiem, izglābt savu dzīvību un nenokļūt Sibīrijā... kāpēc šis datums pēkšņi ir kļuvis par neparedzamu apstākli? Kāpēc ārlietu ministrs Pabriks pēkšņi šajā datumā paziņo, ka viņš nosoda totalitāro režīmu noziegumus un holokaustu, saistot brīvības cīnītājus vai cilvēkus, kuri aizgāja jauni...

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, lūdzu neattālināties no komentāra par priekšlikumu!

A.Kiršteins.

Kāpēc tas ir ārkārtas apstāklis šinī gadījumā? Es domāju, ka šeit ir pavisam cita lieta.

Es aicinu noraidīt. Un es arī pateikšu, kāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Ja pagājušajā gadā valdībai nebija 8000 latu, lai novāktu sūnas no Brīvības pieminekļa, tad, nerīkojot cenu aptauju, tā firma, kuru atbalstīs vai nu Ministru prezidents, vai kultūras ministre, varēs pateikt: “Ziniet, mēs sūnas šogad par 98 tūkstošiem latu novāksim,” jo konkursa jau nav. Kurš tad zinās, ko var izdarīt par šo summu? Ko var izdarīt par 98 tūkstošiem, ja nav pat bijušas cenu aptaujas. Kāpēc būtu jāpapildina šī muļķība? Mums taču nav precīzi formulēts, kas tad ir šie neparedzamie ārkārtas apstākļi?

Vai NATO sammits, par kuru zināja sen jau? Hokeja čempionāts? Piedodiet, par ko tad pirms diviem gadiem bija diskusijas? Vai tas ir ārkārtas apstāklis, Zaķa kungs? Ko? Kas ir ārkārtas apstākļi?

Tā ka, es domāju, vajadzētu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Neviens cilvēks, arī valsts nav pasargāta no neparedzētiem gadījumiem. Var būt avārijas, kas saistītas gan ar kuģiem, teiksim, gan ar ēkām. Un šādos gadījumos, es domāju, ir jāparedz situācijas, kad mēs varam darboties, nerīkojot konkursus.

Kas attiecas uz cenu aptauju, tad cenu aptaujas līmenis ir 50000, Kiršteina kungs!

Godātie kolēģi! Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tikai viena piezīme. Jā, es piekrītu! Brīvības piemineklis taisās iegāzties, tāpēc nekādas cenu aptaujas nerīkosim. Bet man ir tikai pēdējais priekšlikums: par ārkārtas apstākli vajadzētu uzskatīt arī Saules kaujas gadadienu, jo tā ir vēl bīstamāka par 16.martu– tā bija pretrunā ar mūsu valsts integrācijas politiku. Okupantiem vienkārši zemgaļi un žemaiši ar ozolkoka vālēm ielauza galvaskausus, tāpēc kaunēsimies arī no šā datuma!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

Dz.Zaķis.

Tātad, godājamie kolēģi, visam tam populismam, kas te ir izskanējis, es gribētu izdarīt īsu rezumē.

Tipiskākais gadījums, kad šāda situācija bija izveidojusies un kad tas praksē tika īstenots, kā jūs labi atceraties, bija Siguldā, kad tur sāka nogrūt kalns pie Turaidas pils. Ja nebūtu bijusi iespēja tajā brīdī nekavējoties rīkoties un ja būtu jāorganizē cenu aptauju, tad, izejot pilnu šajā likumā noteikto procedūras gaitu, visticamāk, Turaidas pils šobrīd atrastos uz Siguldas šosejas vai kur vēl zemāk.

Tanī brīdī bija iespēja atrast risinājumu, kā saglābt situāciju, un viss notika ātri un nekavējoties.

Bet kas ir pats būtiskākais? Tas, ka viss notika Iepirkumu uzraudzības biroja kontrolē. Tātad nav vis tā, ka tas nozīmē, ka katrs var darīt jebko un jebkā. Tas nozīmē tikai to, ka procedūra saglabājas, bet tas notiek Iepirkumu uzraudzības biroja kontrolē.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas 55.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 55.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret– nav, atturas– 11. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Zaķis.

56.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

57.– Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra N.Zerņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

58.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

59.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

60.– deputāta A.Radzeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

61.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

62.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

63.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 63.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– 9, atturas– 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Zaķis.

64.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

65.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

66.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

67.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

68.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 69.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

70.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 70.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 33, pret– 33, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

71.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

72. un 73.priekšlikums ir daļēji atbalstīti un iekļauti 74.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Zaķis.

75.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

77.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

78.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

79.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

80.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

81.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

82.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

83.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

84., 85. un 86.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 87. un 88.– Juridiskā biroja priekšlikumi– ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Un visbeidzot 89.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Par kuru jautājumu, lūdzu, Tolmačova kungs... Par 87.? Par 89. Atklājam debates.

Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu, jo, pieņemot to, mēs atstāsim bez jebkāda regulējuma visus iepirkumus līdz 10 000 latu– tas nozīmē aptuveni 90% no visiem iepirkumiem, kas naudas izteiksmē šogad varētu sastādīt ap 100 miljoniem latu.

Likums pašreizējā redakcijā nevar tikt pieņemts, jo pastāv būtiska pretruna starp likuma 8.panta otro daļu, kurā noteikts, ka šis likums tiek attiecināts uz iepirkuma procedūrām, ja iepirkuma procedūra ir 10 000 latu vai lielāka, un šā paša panta devīto daļu, kur tiek regulēti iepirkumi virs 1000 latiem. Tad kādai galu galā ir jābūt līgumcenai, lai likums sāktu darboties,– virs 1000 latiem vai virs 10 000 latu?

Es saprotu, ka šī pretruna radās tāpēc, ka sabiedrības spiediena rezultātā deputāti gribēja izvairīties no iepriekš minētās situācijas, kad lielākā daļa iepirkumu palika ārpus kontroles. Taču šis pussolis neko neatrisina, tikai padara situāciju vēl sarežģītāku.

Deputāti parūpējās par to, ka par iepirkumu, kura summa ir no 1000 līdz 10000 latu, ir jāievieto informācija vietējā laikrakstā vai mājas internetlapā, taču aizmirsa parūpēties par sankciju tajā gadījumā, ja šī informācija ievietota netiek. Kāda tam visam ir nozīme?

Pat tad, ja informācija tomēr tiks publicēta, tas būs tikai pussolis, jo likumā nav noteikti nekādi kritēriji iepirkuma novērtējumam, ja šī summa ir no 1000 līdz 10 000 latu. Tas nozīmē, ka uzņēmējam nebūs skaidrs, kā var tikt vērtēti viņa priekšlikumi un kas var būt par pamatu lēmuma pārsūdzēšanai.

Un visbeidzot. Likumprojektā nav noteikts termiņš, kurā var iesniegt pieteikumu tiesā par komisijas lēmuma atcelšanu un kura laikā pasūtītājam nebūtu tiesības slēgt līgumu. Tādā veidā izpildvaras darbības netiek pakļautas objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei un liedz uzņēmējam iespēju aizstāvēt sevi arī pret korumpēto ierēdņu patvaļu.

Godātie kolēģi! Visiem ir skaidrs, ka likumprojekts ir nopietni jāuzlabo un tajā jānovērš esošās pretrunas, tāpēc es aicinu jūs kopīgi pielikt pūles, lai savestu to kārtībā.

Varbūt kāds te atnāks un pateiks, ka mēs nevaram vairs vilcināties, jo mēs jau tāpat mēnesi esam nokavējuši šā likuma pieņemšanu, un, ja mēs tagad šo likumu nepieņemsim, tad Eiropas Savienība varēs piemērot mums kaut kādas sankcijas. Godātie kolēģi! Es tomēr šaubos, vai visas Eiropas Savienības dalībvalstis savā likumdošanā laikus ir pārņēmušas šo direktīvu, taču mums par mēnesi ilgu kavēšanu nekas nedraud. Vēl jo vairāk tāpēc, ka likums atrodas Saeimā pēdējā saskaņošanas stadijā.

Tāpēc es piedāvāju nesteigties un vēlreiz izskatīt likuma strīdīgos jautājumus, un novērst iespējamos korupcijas riskus, uz kuriem norādīja arī KNAB.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā, lūdzu, vēlaties ko piebilst?

Dz.Zaķis.

Godājamie kolēģi! Pavisam īsi komisijas vārdā. Šis likums ir tapis lielā darbā un strīdos. Šo likumu mums ir paģērējusi pieņemt Eiropa ar savām direktīvām, kuras ir izdotas jaunas. Likums tiešām paredz daudzas labas lietas. Ar to mēs vairāk uzticamies gan mūsu pašvaldību, gan valsts iestāžu vadītājiem. Ar šo likumu mēs, starp citu, atveram jaunu iespēju, kas ir elektroniskais iepirkums, kurš Latvijā pagaidām kā pirmajā no valstīm tiek ieviests praksē jau šobrīd. Arī sociālā nodokļa kā viena no kritērijiem ieviešana šķiet laba prakse valstiski domājošiem cilvēkiem. Arī to nākotnē varēs ekspluatēt.

Šo likumu gaida daudzas pašvaldības un iestādes. Es aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Vispirms, lūdzu, balsosim par 89.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– nav, atturas– 1. Visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 6, atturas– 6. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija likumprojektu pirmajā lasījumā ir atbalstījusi. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– nav, atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

9.marts.

Sēdes vadītāja.

9.marts. Citu priekšlikumu nav, priekšlikumu iesniegšanas laiks– 9.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu un pirmajā lasījumā atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

9.marts.

Sēdes vadītāja.

9.marts. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5440.

1.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

2.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

3.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

4.– ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

5.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

6.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

7.– zemkopības ministra Rozes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

8.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

9.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis.

10.– zemkopības ministra Rozes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis.

11.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

12.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

13.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis.

14. un 15.– veselības ministra Bērziņa priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta ministra priekšlikumus.

V.Ģīlis.

16. un 17.– veselības ministra Bērziņa priekšlikumi. Atbalstīti.

(Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, turpiniet ziņot!

V.Ģīlis.

18.– zemkopības ministra Rozes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis.

19.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

20.– zemkopības ministra Rozes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

21.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.Ģīlis.

17.marts.

Sēdes vadītāja.

17.marts. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un ierosina to atzīt par steidzamu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par– 57, pret un atturas– nav. Steidzamība ir noteikta.

I.Solovjovs.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

Godātie kolēģi, ja jums nekas nav pret to, tad varētu izskatīt uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju padomes lēmumu par Eiropas Aizsardzības aģentūras un tās personāla privilēģijām un imunitātēm”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Būtība ir pašā nosaukumā.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un pirmajā lasījumā atbalstīja to. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

8. marts.

Sēdes vadītāja.

8.marts. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par 1992.gada Starptautiskās konvencijas par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai 2003.gada protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā un atbalstīja.

Lūdzu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, neatturas neviens. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

8.marts.

Sēdes vadītāja.

8.marts. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Lūdzu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– 1, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

8.marts.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

8.marts. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” otrajā lasījumā. Nav saņemts neviens priekšlikums.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Šņepste.

7.marts.

Sēdes vadītāja.

7.marts?

E.Šņepste.

Jā, 7.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 7.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par likuma “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz otro lasījumu ir izskatījusi likumprojektu “Par likuma “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, neatturas neviens. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Lasmanis.

Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.marts.

Sēdes vadītāja.

10.marts. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””, nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un to virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Ontužāns.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 31.marts.

Sēdes vadītāja.

31.marts. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1482.

Nelielas izmaiņas šajā likumā nepieciešamas sakarā ar Administratīvā procesa likuma stāšanos spēkā. Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu un aicina Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Ģīlis.

10.marts.

Sēdes vadītāja.

10.marts. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts. Paldies.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Stalidzānes, Brigmaņa, Šadurska, Lagzdiņa un Simsona iesniegumu, kurā deputāti lūdz saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 41.pantu turpināt sēdi līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir! Ir! Nav!”)

Deputāts Buzajevs vēlas runāt “pret” priekšlikumu. Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mums nebūtu iebildumu pret Saeimas sēdes laika pagarināšanu gadījumā, ja mēs gribētu pabeigt jautājumu par bērnu pabalstiem, bet jūs gribat izskatīt, protams, jautājumu par Baltkrieviju. Tāpēc es aicinu neatbalstīt priekšlikumu, kas paredz pagarināt Saeimas sēdes laiku, jo lietderīgāk būtu izskatīt šo jautājumu nevis pirms Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, bet gan pēc vēlēšanām tieši tāpēc, lai saņemtu nopietnu informāciju, vai mēs esam tikai pret Lukašenko vai mēs esam, kā esmu pārliecināts, pret visu Baltkrievijas tautu.

Aicinu priekšlikumu neatbalstīt un beigt sēdi tūlīt.

Sēdes vadītāja.

“Par” neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– 20, neviens neatturas. Sēde tiek turpināta.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5446-c. Tātad komisija ir izskatījusi likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Stalidzāne.

2.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Klementjevs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Jau piekto reizi varbūt pamodināšu vienam otram sirdsapziņu, un viņš atbalstīs manu priekšlikumu par to, ka šodien vajag dot tiesības pašai ģimenei izlemt, vai viņa var atļauties sēdēt mājās ar bērnu vai māmiņai ir jāiet strādāt. Saprotiet, ka mamma vai tētis iet darbā un nesēž ar bērnu ne jau tāpēc, ka viņam negribas sēdēt mājās vai ka viņš nemīl bērnu, bet tikai tāpēc, ka viņam nav naudas, lai bērnu uzturētu līmenī, kādu viņam vajag. Sakarā ar to mēs piedāvājam saglabāt simtprocentīgu pabalstu un saglabāt arī algu māmiņai vai tētim, kurš aizgājis strādāt.

Mēs uzskatām, ka priekšlikums, kuru iesniedza Labklājības ministrija, ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu. Mēs uzskatām, ka Satversmes tiesas spriedums nav izpildīts līdz galam. Sakarā ar to mēs pēc šā likuma izsludināšanas savāksim parakstus un vēl reizi to izskatīsim Satversmes tiesā. Un cilvēki, kuriem nav vienalga, kā dzīvo ģimenes ar maziem bērniem, es domāju, atbalstīs manu priekšlikumu, neskatoties uz to, ka komisija to ir noraidījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Jā, lūdzu!

J.Stalidzāne.

Cienījamie kolēģi! Satversmes tiesas lēmums ir izpildīts, jo Satversmes tiesas lēmuma rezumējošajā daļā ir ierakstīts noteikums, ka pirmais, kas ir jāsaglabā, ir tas, lai šis patiešām būtu bērna kopšanas pabalsts, bet tās normas, kuras tika iepriekš noteiktas, ir nedaudz par bargu, jo neļauj cilvēkam izvēlēties, vai vispār strādāt vai nestrādāt.

Un tur tieši arī bija uzsvērts, ka ir iespējami citi varianti. Bija arī viens tāds priekšlikums, ka vismaz minimālais pabalsts būtu jāmaksā arī tām mātēm, kuras strādā. Šobrīd šis variants netika izmantots, bet tika izmantota puse no piešķirtā pabalsta, kas lielai daļai mammu ir daudz lielāks par minimālo pabalstu.

Tā ka es lūdzu atbalstīt komisiju, bet neatbalstīt un noraidīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 2.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 24, pret– 50, atturas– 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne.

3.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Priekšlikums ir tāds: pieņemsim, ka māte strādā mājās. Viņa strādā pie datora un īsā laikā, kamēr bērns guļ, var uzrakstīt rakstu, var uzrakstīt lielu koncepciju vai uzgleznot gleznu un par to saņemt gan pilnu algu, gan pabalstu. Nav nekas slikts, ka māte pieņem lēmumu vienlaikus strādāt un kopt bērnu, bet darīt to mājās. Kāpēc mēs arī viņai “nogriezām” pusi pabalsta? Kāpēc mēs nevaram ieviest tādu kārtību, ka tad, ja viņa strādā arī uz pusslodzi, viņai ir tiesības saņemt simtprocentīgu pabalstu. Labi! Ja jūs negribat atbalstīt pilnu darbadienu, vai tad uz pusslodzi viņa var strādāt?

Reāli iznāk tā, ka visas māmiņas, ja viņas iet darbā, tik un tā strādā uz pusslodzi, tāpēc, ka viņām vajag kopt bērnu un barot viņu ar krūti. Iznāk tā, ka mēs sodīsim viņas par to. Viņas nevar strādāt pusslodzi, tāpēc ka vajag barot bērnu, un viņas saņems 50% no algas, un arī valsts viņas ierobežos un maksās tikai 50% no pabalsta. Un rezultātā viņas nesaņems neko.

Es nezinu, vai tās ir rūpes par bērnu vai tā ir tikai naudas taupīšana, bet domāju, ka uz bērniem taupīt nedrīkst, tāpēc piedāvāju atbalstīt šo priekšlikumu un skatīties drusciņ plašāk. Šodien mūsdienīgās tehnoloģijas ir tādas, ka mātes var strādāt arī mājās.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag, tikko taču jau muldēja!”)

J.Stalidzāne.

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nevienam nekas nav atņemts, jo iepriekš māmiņām, kuras strādāja, vispār neko nemaksāja. Tagad mātei ir tiesības izvēlēties, un viņa saņems pusi no tā pabalsta, ko viņa varētu saņemt, pilnīgi nestrādājot.

Tā ka lūdzu neatbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 3.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– 51, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne.

4.– deputātu Sokolovska, Tolmačova, Kabanova, Aleksejeva, Plinera un Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu arī Saeimu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Jums, Saeimai, ir vēl viena juridiska iespēja “saglābt seju” un tomēr izpildīt Satversmes tiesas spriedumu pilnā apjomā, neatņemot pusi pabalsta tām mātēm, kuras nevar naudas trūkuma dēļ kopt bērnu mājās.

Lūdzu izdarīt pareizo izvēli un būt likumsakarīgiem!

Lūdzu atbalstīt šo PCTVL priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

J.Stalidzāne.

Lūdzu Saeimu izdarīt izvēli un neatbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 4.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 22, pret– 49, atturas– 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne.

5.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Klementjeva kungs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Andrejs Klementjevs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Atkal tu līdīsi muldēt!”)

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

(No zāles dep. J.Dobelis: “Tu nedrīksti runāt ar zāli!”)

Ar zāli es nerunāju... Labi!

Par priekšlikumu. Sakarā ar to, ka Labklājības ministrija “nogulējusi” termiņu, mātes, kuras strādā, šodien saņem simtprocentīgu pabalstu, jo likums tiks izsludināts tikai nākamnedēļ. Tāpēc es gribu aicināt visas māmiņas, kuras šodien saņem bērna kopšanas pabalstu un strādā, uzrakstīt aģentūrai iesniegumu, lai saņemtu gan pilnu, simtprocentīgu algu, gan pabalstu par visu šo nedēļu. Vajag izmantot ierēdņu kļūdas un parlamenta Satversmes nezināšanu savā labā. Par šīm septiņām dienām var saņemt šo pabalstu simtprocentīgā apmērā, un es domāju, ka tie, kuri klausās, saprot, par ko es runāju. Visi uz aģentūru! Rakstiet iesniegumus un saņemiet simtprocentīgu šo bērna kopšanas pabalstu, ja jūs strādājat, par visu šo nedēļu!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas. Komisijas vārdā, lūdzu!

J.Stalidzāne.

Komisija ir lēmusi šo priekšlikumu neatbalstīt. Aicinu arī Saeimu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 5.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 25, pret– 50, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne.

6.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nu, redzi, Klementjev!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst. Lūdzu turpināt.

J.Stalidzāne.

7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu to atbalstīt.

Komisija ir lēmusi atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 18, atturas– 3. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Baltkrievijā īstenoto varas struktūru represiju pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem nosodījumu”.

Iesniedzēju vārdā runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Visas valdošās koalīcijas frakcijas ir vienojušās kopīgi iesniegt šo Saeimas lēmuma projektu (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevar būt!”), jo iesniedzējus satrauc situācija Baltkrievijā; proti, varas struktūru represijas pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Ir ļoti nopietnas bažas, ka, Baltkrievijā, tai ieejot prezidenta vēlēšanu sagatavošanas posmā, Baltkrievijas opozīcijas pārstāvjiem nav cerību uz godīgām, atklātām un taisnīgām vēlēšanām. Un šodien mūsu pienākums ir atbalstīt demokrātisku un brīvu Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu procesa norisi, cik vien tas ir iespējams.

Godātie kolēģi! No savas puses es gribu piebilst, ka atcerēsimies to laiku, kad padomju okupācijas apstākļos mēs ar cerībām tvērām katru iedvesmojošu vārdu no Rietumu demokrātisko valstu gan valdību, gan nevalstisko organizāciju puses.

Tāpēc, godātie kolēģi, šodien ir mūsu svēts pienākums šo goda parādu atdot tām valstīm, kuras šobrīd cīnās par savu demokrātiju.

Paldies. Aicinu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Baltkrievijas ārlietu ministra vietnieks, apmeklējot Latviju februāra sākumā, pauda apmierinātību par ekonomiskās sadarbības attīstību starp mūsu valstīm. Viņš atzīmēja, ka preču apgrozījuma pieaugumu veicina tas fakts, ka Latvija, kaut arī tā neiestājas pret Eiropas Savienības iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās, taču arī pati neizrāda nekādas īpašas iniciatīvas šajā virzienā.

Acīmredzot valdošo partiju parlamentārieši ir rūpīgi izpētījuši šo interviju un apzinājušies nepadarīto. Rezultātā ir radies šodien apspriežamais dokuments, kas nodara tiešu kaitējumu Latvijas ekonomikai un katra Latvijas vēlētāja interesēm.

Jūs varat man iebilst, ka cilvēktiesības ir prioritāte, kas stāv pāri merkantilām interesēm, ka mums ir jāupurē desmitiem nosalušu Latvijas iedzīvotāju intereses, desmitiem tūkstošu badojošos intereses, no dzīvokļiem izliekamo simts tūkstošu iedzīvotāju intereses, darbu zaudējušo cilvēku intereses tikai tāpēc, lai glābtu dažus baltkrievu cilvēktiesību aizstāvjus.

Jau pēc tam, kad apspriežamais lēmuma projekts bija iesniegts Saeimā, mēs uzzinājām, kāpēc tika arestēti daži no viņiem. Baltkrievijas VDK ierosināja krimināllietu pret četriem organizācijas “Partnerība” vadītājiem. Aresta laikā tika izņemti falsificēti aptauju protokoli, kuros tika aptaujāti prezidenta vēlēšanās it kā balsojušie iedzīvotāji, izejot no vēlēšanu iecirkņiem divas nedēļas pirms vēlēšanām.

Saskaņā ar protokolos esošajiem tā saucamajiem datiem opozīcijas vienotais kandidāts Aleksandrs Milinkevičs ir ieguvis 53,7% vēlētāju atbalstu. Savukārt esošais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko– tikai 41,3% balsu. Lūdzu jūs, cienījamie kolēģi, to saprast!

Saskaņā ar reālo aptauju datiem Lukašenko atbalstītāju skaits tiek vērtēts apmēram 60-76% apjomā. Savukārt viņa konkurenti saņem tikai dažu vēlētāju procentu atbalstu.

Lūk, tā! Tipisks Ukrainas “oranžās” revolūcijas scenārijs un par to pašu amerikāņu naudu!

Iespējams, ka arī labākais Latvijas Republikas draugs Boriss Abramovičs Berezovskis ir devis savu artavu.

Es ceru, ka vēlēšanu falsifikācija kaimiņvalstī netiek finansēta no Latvijas budžeta un ka mēs aprobežosimies tikai ar tās lietas morālo atbalstu.

Dāmas un kungi! Es neizslēdzu, ka vienlaikus ar blēžiem Baltkrievijas specdienesti ir aizturējuši arī dažus godīgus patriotus, kuri no visas sirds aizstāv cilvēktiesības Baltkrievijā, taču vai Latvijas Saeimas atbalsts viņiem nāks par labu? Vai tad pie mums jau ir atjaunotas politiskās tiesības pusei nelatviešu, kuras bezkaunīgi tika atņemtas pirms 15 gadiem? Vai tad ar 10 gadu nokavēšanos Saeima neratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību ar atrunām, kas pilnībā nonivelēja tās būtību? Vai tad mūsu cietumā nesēž vienīgais nēģeris Latvijā, kas nodarbojas ar politiku? Un par ko viņš sēž? Par aicinājumu jūs gāzt, kungi! Par šā aicinājuma izplatīšanu ar skrejlapu, kuras tirāža bija 1 eksemplārs, Beness Aijo atrodas cietuma slimnīcā, un viņam ir dzīvības un veselības draudi. Un kāpēc Saeima neatbalsta šo Latvijas disidentu?

Ļoti interesanti ir klausīties rasistus, kuri runā par demokrātiju! Tas viss ir situācijā, kad mums cietumos sēž 70% nelatviešu, neskatoties uz to, ka valstī viņu skaits sastāda tikai 40%, ka bezdarbnieku starp nelatviešiem ir par 30% vairāk nekā starp latviešiem, ka starp valsts ierēdņiem ir tikai daži nelatvieši, ka izmiršanas tempi starp nelatviešiem ir divas reizes lielāki nekā pamatnācijai. Vai tādas cilvēktiesības jūs gribat eksportēt uz Baltkrieviju?

Taču tas vēl nav viss! Jūs zināt, ka Otrā pasaules kara laikā Baltkrievijā tika iznīcināts katrs ceturtais iedzīvotājs. Neviena valsts necieta vairāk.

Jūs zināt, ka šajā genocīdā piedalījās arī latviešu soda bataljoni zem Vācijas karogiem... Pēc tam šie mierīgo iedzīvotāju slepkavas iestājās Waffen SS leģionā, kuru 16.martā daudzi no jums Rīgas centrā vai Lestenes kapos taisās godināt.

Dāmas un kungi! Jebkura jūsu, baltkrievu cilvēktiesību aizstāvja, atbalsts var uz visiem laikiem sakompromitēt jebkuru sevi cienošu Baltkrievijas Republikas pilsoni.

Tāpēc es balsošu “pret” izskatāmo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas biedre! Godājamie deputāti! Man patīk šis Saeimas lēmuma projekts. Es aicinu to atbalstīt, jo tas liek domāt arī par tām problēmām, kas ir Latvijā.

Un es ceru, ka, atbalstot demokrātiju šodien Baltkrievijā, rītdien mums baltkrievi palīdzēs atbalstīt demokrātiju šeit. Šeit ir precīzi rakstīts: “Ņemot vērā, ka Baltkrievijā, pārkāpjot vārda brīvības principu, tiek liegta neatkarīgu plašas saziņas līdzekļu darbība...” Un man uzreiz ienāca prātā– paga, paga, vai tas bija Baltkrievijas parlaments vai Saeimas Prezidijs, kas liedza akreditāciju sev netīkamu izdevumu žurnālistiem šeit, Saeimā? Es kaut kā neatceros, varbūt jūs palīdzēsiet man atgādināt. Kā tad īsti mums Latvijā ir ar to preses brīvību?

Vakar interneta portālā “Apollo” lasīju interesantu liberāla Latvijas žurnālista (tiesa gan, ar Amerikas pilsoņa pasi kabatā) rakstu par to, ka Latvijā ir jāveicina iecietība, būs gavēnis, tuvojas Lieldienas... liberālisms... un ka viņš izsaka gandarījumu, ka Latvijas pasts neizplata viņam netīkamus izdevumus. Redziet, kā vajag pamācīties par divkāršo morāli! Tā ka es domāju, ka, atbalstot šo demokrātiju Baltkrievijā, domāsim, kas tad ir Latvijā.

Nākamā rindkopa: “Citādi domājošie tiek pakļauti pieaugošām represijām.” Es nezinu, kā Baltkrievijā ir ar vārda “okupants” lietošanu, bet man liekas, ka prokurore Garanča nestrādā Minskas prokuratūrā, bet strādā Latvijā, jo viņa ierosina lietu par šādu teikumu: “Okupantu aizbraukšana palīdzētu risināt sociālos jautājumus.” Un otrs teikums, par ko tiek ierosināta krimināllieta: “Mīlu krievus, bet nemīlu okupantus.” (No zāles dep. J.Dobelis: “Dzirdēji, Golubov!”) Saprotiet, tas notiek Latvijā! Drošības policija nevis Minskā, bet Latvijā ierosina kriminālprocesu par vārda “okupants” lietošanu “Dāvidšovā” un sauc televīzijas pārraides dalībniekus uz vairākkārtējām pratināšanām un prasa: “Kāda okupantam ir tautība?” Un, kad policijai skaidro, ka okupantam nav tautības un ka tas nav krievs, kā te daži gribētu būt, ne arī vācietis, viņam nav tautības kā tādas, tad policija to nesaprot.

Vai tas bija Baltkrievijas parlaments vai Latvijas Saeima, kas liedza Taivānas misijas vadītājam caurlaidi, lai viņš nevarētu apmeklēt 18.novembra pasākumus Latvijas Saeimā, jo Taivānas misijas vadītājs neesot tik pietiekami komunistisks kā ķīnieši (komunistu Ķīnu es domāju)? (No zāles: “Fašizm zdes ņe proidjot!”)

Un kā tad ar citiem režīmiem? Te ir rakstīts, ka, protams, slikti ir traucēt vēlēšanas, vēl sliktāk ir apšaut ar ložmetējiem opozicionārus, kā to izdarīja Uzbekijas prezidents Karimovs. Simtiem, varbūt pat vairāki tūkstoši tur tika apšauti.

Un es skatījos televīzijā... es nezinu, varbūt jūs palīdzēsiet un atgādināsiet, kas tur kā briedis sēdēja pirmajā rindā Kazahijas prezidenta inaugurācijā blakus citiem diktatoriem? (Tur bija gan Lukašenko, gan Karimovs, gan Nazarbajevs, kuram nesen, kā jūs zināt, nošāva bijušo opozicionāru– Almaatas mēru; pirms dažiem mēnešiem Kazahijā tika nošauts vēl cits ministrs opozicionārs.) Tas tak mūsu Ministru prezidents Kalvītis! Ko ta’ jūs, “Jaunais laiks”, ātrāk neiedevāt Kalvīša kungam palasīt šo rezolūciju, ka nav labi brāļoties ar totalitāriem režīmiem? Viņš taču to nezina. Nu jūs taču esat koalīcijā, Šadurska kungs, nu palīdziet Ministru prezidentam!

Un Ķīna, kā man patīk komunistiskā Ķīna! Pagājušajā gadā nošāvuši tikai mazāk par 4000 cilvēkiem... un vēl publiski stadionos... Un turp taču veselām strīpām brauc Latvijas delegācijas brāļoties, gan Ministru prezidenti, gan Valsts prezidente, gan ministri! Bet, protams, “batjka” Lukašenko ir briesmīgs, viņš traucē vēlēšanas. Pārmācīsim viņu! Pieņemsim asu un dusmīgu rezolūciju, lai vilks ir paēdis un kaza– dzīva!

Tad, kad mēs Ārlietu komisijā pieņēmām līdzīgu rezolūciju, mēs izteicām aicinājumus Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, un es ierosināju izteikt arī aicinājumu Krievijai, jo 99 procentus procesu Baltkrievijā nosaka Krievija, piegādājot lētos energoresursus. Un tad mūsu varonīgie koalīcijas pārstāvji teica: “Nē, nē, nē, tikai Krieviju tur neierakstīsim, viņa piegādā energoresursus, nedrīkst viņu pieminēt! Saprotiet, tā būs provokācija!” Un tāpēc es saku: lai dzīvo rezolūcija! Pēc principa– vilks paēdis, kaza dzīva. Kā to varētu iztulkot? Es domāju, tā: Krievija ir apmierināta, un tēvocis Sems– paēdis. Kāda drosmīga ir mazā un principiālā Latvija, cik varonīgu rezolūciju viņa ir pieņēmusi!

Es aicinu atbalstīt. Es domāju, ka šī rezolūcija liks mums pārdomāt un šādas pašas rezolūcijas pieņemt arī par komunistisko Ķīnu, par Uzbekiju, par Kazahiju un ka mēs te beidzot pārtrauksim brāļoties un padomāsim, vai olimpiskās spēles var rīkot valstī, kur nav daudzpartiju sistēmas, kur nav absolūti nekādas reliģijas brīvības, kur pilni cietumi ir ar reliģiskiem darbiniekiem. Bet tas, protams, netraucē pagaidām, kā es jau teicu, mūsu pārstāvjiem turp braukt, spiest roku un sadzert tubrālības.

Kas tad ir tas spēks, kas dzen mūs brāļoties ar šiem bīstamajiem režīmiem? Tā ir bezprincipialitāte. Un tagad man ir pēdējais jautājums godājamiem deputātiem, aicinot atbalstīt šo rezolūciju: ar ko Ministru prezidents Kalvītis atšķiras no Rīgas kādreizējā mēra Rubika? Ne ar ko! Rubika kungs rīkoja apkārt Brīvības piemineklim sētu no riteņbraucējiem, Kalvīša kungs taisās no dēļiem šo sētu būvēt.

Tāpēc šodien atbalstīsim baltkrievus! Varbūt rītdien viņi palīdzēs atbalstīt demokrātiju Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Šodien ir Aleksandra diena!”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu īpaši ilgi, bet paskatīšos uz šo lēmuma projektu, kuru šodien jūs piedāvājat un aicināt pieņemt, un lasīšu: “Pēdējo triju dienu laikā Baltkrievijā notikuši aktīvi pilsoniskās sabiedrības pārstāvju aresti.” Tie ir meli! Es papētīju visu atļauto informāciju un redzu– pēdējo triju dienu laikā Baltkrievijā nebija arestēts neviens. Šodien, pēc tam, kad sociāldemokrātiskās partijas “Gramada” pārstāvis Kazuļins izraisīja kautiņu, viņš tika nogādāts Oktobra rajona milicijas nodaļā, kur tika sastādīts protokols. Un tas ir tiešām šodien. Bet pēdējo triju dienu laikā arestu nebija. Tas, par ko jūs runājat šeit, notika pirms 23.datuma, kad bija aizturētas trīs personas (nevis arestētas, bet aizturētas trīs personas) par to, ka izplatīja apkaunojošus melus par prezidentu (aizturēšana notika saskaņā ar Baltkrievijas Republikas Kriminālkodeksu), un par to, ka viņi darbojās nelegālās, nelikumīgās, nereģistrētās organizācijās. Tāds bija oficiālais formulējums, un to nenoliedza arī tās ziņas, kuras izplatīja opozīcijas plašsaziņas līdzekļi. Diemžēl tā tas ir. Un pēc tam, kad viņi bija aizturēti, parādījās ziņas, ka viņiem jau bija sagatavoti materiāli, kuri datēti ar 19.martu, šā gada 19.martu,– ka viņi pēc gandrīz trim nedēļām notiekošās vēlēšanas jau aizvadījuši, ka viņi jau zina tos rezultātus, kuri būs pēc trim nedēļām. Un tie rezultāti bija uz papīra, to jūs visi vakar varējāt redzēt televīzijā, tie, kuri gribēja to redzēt. To rādīja televīzijā. Jūs negribat ticēt, bet jūs gribat veicināt demokrātiju Baltkrievijā. Vai mēs šeit tiešām dzīvojam demokrātiskā valstī? Vai tā tiešām ir demokrātija, kad gandrīz trešā daļa no mūsu, Latvijas, iedzīvotājiem nevar piedalīties vēlēšanās? Viņi ir mūsu, Latvijas Republikas, subjekti, un viņus aizsargā mūsu, Latvijas, Satversme. Tie cilvēki ir mūsu cilvēki, viņiem ir Latvijas pase. Vai tā ir demokrātija, kad vienas partijas var darboties, bet citas– nevar, kaut gan kaut kur aiz Latvijas teritorijas līdzīgas partijas darbojas?

Vai tā ir demokrātija, ka mums Latvijā bija pirmais (atkārtoju: pirmais!) politiskais ieslodzītais (No zāles: “Rubiks!”), kurš sēdēja cietumā? (No zāles dep. J.Dobelis: “Bet ne pēdējais!”) Vai tā ir demokrātija? Tā nav demokrātija.

Un vēl. Ja tiks pieņemts šis lēmums, ko jūs gribat ar to sasniegt? Demokrātiju? Kādā veidā? Kas ar mums runās tālāk Baltkrievijā? (No zāles: “Golubovs un Lukašenko!”) Neviens! Mēs pazaudēsim tirdzniecības attiecības un visas citas ar Baltkrieviju.

Jā, jūs gribat to sasniegt, Šadurska kungs! Gribat? Jūs to sasniegsiet.

Pēdējā gadā mūsu, Latvijas, biznesmeņu investīcijas Baltkrievijā palielinājās gandrīz piecas reizes tikai pa gadu. Pa gadu! Tātad ir izdevīgi mūsu biznesmeņiem strādāt Baltkrievijā. Tur ir droši strādāt, jo, ja nebūtu droši strādāt, viņi turp nebrauktu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu teici, ka runāsi īsi! Kāpēc tik gari?”)

Un vēl vienu reizi jautāju: ko jūs gribat sasniegt ar šā lēmuma pieņemšanu? Jo šajā pirmdienā Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja (un piedalījās tajā sēdē arī mūsu Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Paegles kundze un tur prezentēja to mūsu rezolūciju, kuru pieņēma Ārlietu komisija) pieņēma lēmumu neturpināt Baltkrievijas izolāciju, uzsākt sarunas un kā pirmo soli atvērt savu pārstāvniecību Minskā.

Es gribu piedāvāt jums citu risinājumu: šodien nepieņemt šo lēmumu un pieņemt citu lēmumu– aicināt Saeimas Prezidiju aizsūtīt uz Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām plašu pārstāvju loku, mūsu politisko spēku pārstāvjus, lai novērotu, kā notiek tā balsošana, kā notiek tās vēlēšanas.

Aizbraucis tur, uz tām vēlēšanām, jebkurš varēs ne tikai redzēt, kā tās notiek, bet arī, izejot no iecirkņa, parunāt ar cilvēkiem, ar Baltkrievijas cilvēkiem, uzzināt viņu domas. Un varbūt pēc tam jums nevajadzēs pieņemt nekādas tādas rezolūcijas.

Sēdes vadītāja.

Godātais Golubova kungs! Es aicinu tomēr, pirms jūs izsakāt pretenzijas attiecībā uz Saeimas dokumenta saturu, paskatīties, kurā dienā tas ir sastādīts, un, pirms apšaubāt demokrātijas procesus valstī un arī parlamentā, ņemt vērā, ka, ievērojot tieši jūsu iebildumus, kreisās opozīcijas iebildumus, šis dokuments netika izskatīts nedēļu iepriekš.

Turpinām debates. Deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Ziniet, es klausījos Golubova kungu un priecājos par to, cik labi notiek šobrīd biznesa kontakti starp Latviju un Baltkrieviju. Taču es vēl nesen ieskatījos internetā un tur izlasīju, ka pazīstamais žurnāls “Forbes” Baltkrieviju ir investīciju ziņā ierindojis starp tādām valstīm kā Haiti, Ekvatoriālā Gvineja un tā tālāk.

Un nav noslēpums, ka, piemēram, šobrīd Latvijas vēstniecība cīnās pret Baltkrievijas varas iestādēm par Latvijas biznesmeņiem atņemtām automašīnām. Tas notiek uz robežas sistemātiski! Konfiscētās preces pēc tam nokļūst valsts veikalos. Man atklāti jāteic, ka tā nav normāla Eiropas valsts, kurā pastāv tāda prakse.

Un par šiem arestiem. Jūs teicāt, ka tādi nav notikuši. Nu nav gluži tā! Golubova kungs, nu paskatieties, lūdzu,– jums varbūt ir labi sakari tur, Minskā,– nu paskatieties Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas statistiku, to, cik “Zubr” aktīvistu jauniešu ir arestēts, cik Milinkeviča propagandas materiālu lapiņu ir arestēts priekšvēlēšanu štābos! Un tā informācija, protams, nokļūst ārpus Baltkrievijas. Un Baltkrievija ir Eiropas valsts, tāpēc tai tiek izvirzītas augstākas prasības nekā, piemēram, Uzbekistānai, kura atrodas Vidusāzijā un kura arī izceļas ar pilnīgu demokrātijas trūkumu.

Arī Baltkrievija kādreiz bija Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, taču tad, kad tur sākās režīma sistēmas pastiprināšanās, “skrūvju piegriešana”, Baltkrievija dabūja atvadīties no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas. Nav noslēpums, ka arī tur savulaik tika sagatavoti divi smagi ziņojumi par Baltkrieviju: viens bija par pazudušajiem cilvēkiem (tur tika pierādīta Lukašenko elites saistība ar pavēlēm, kas tika dotas, lai tiktu “novākti” nevēlami žurnālisti), un otrs bija par preses brīvību. Šajos Baltkrievijas sakarā pieņemtajos Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas ziņojumos tieši tā arī ir teikts: mazināt kontaktus ar oficiālo Minsku, paplašināt kontaktus ar nevalstiskajām organizācijām, ar pilsonisko sabiedrību, ar studentiem un tā tālāk.

Tā ka es domāju, ka šobrīd šis paziņojums ir tieši vietā un tieši laikā.

Es domāju, ka šeit būtu vērts pieminēt arī kaut vai tādu faktu, ka Baltkrievijā notiek ne tikai politiskas vajāšanas, bet arī reliģiskas. Piemēram, Minskā tiek slēgtas luterāņu baznīcas. Es domāju, ka arī par to vajadzētu Saeimai uzzināt plašāk. Teiksim, par to, ka luterāņu baznīca tāpēc, ka tā nav turienes oficiālā baznīca– pareizticīgā –, tiek skolas grāmatās pieskaitīta pie sektām, tiek pieskaitīta kopā ar kaut kādiem krišnaītiem! Arī tas nav normāls fakts.

Kamēr Baltkrievijā nebūs kaut cik normālāka situācija, mums, es domāju, nāksies ik pa laikam šo situāciju atgādināt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Jūs, neapšaubāmi, atceraties to gadījumu: Francijas prezidents Žaks Širaks teica, ka Latvijai labāk būtu paklusēt. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “A ko tad tu runā?”)

Man liekas, ka šī ir tieši tā reize, kad mums labāk būtu paklusēt. Mums pašiem līdz īstai demokrātijai ir ļoti tālu. Par to jums veselu lekciju nolasīja deputāts Vladimirs Buzajevs, diemžēl jūs nedzirdējāt vai negribējāt dzirdēt, bet nu tā jau ir jūsu problēma. Jums lieliski ir zināms, ka valstī vairāk par 400000 līdzcilvēku ir nepilsoņi, kuriem ir atņemtas visas politiskās tiesības: viņiem nav tiesību vēlēt, viņiem nav tiesību tikt ievēlētiem. Runa ir par cilvēkiem, kuri gadu desmitiem dzīvo jums blakus,– par jūsu līdzcilvēkiem. Vai mēs varam runāt par īstu demokrātiju, ja jūsu kolēģus opozīcijas deputātus... šīs Saeimas laikā ne mazāk kā septiņas reizes mūs tiesāja administratīvā tiesa, un jūs labprāt par to balsojāt, ar savu balsojumu atdevāt mūs tiesāšanai. Paldies Dievam, tiesa tomēr gandrīz visos gadījumos mūs attaisnoja.

Tas ir pirmais arguments, kāpēc mums nevajadzētu uzstāties ar tādu paziņojumu, pieņemt tādu paziņojumu.

Nākamais. Es domāju– jūs lieliski saprotat, ka mēs dzīvojam blakus Baltkrievijai, ka Baltkrievija ir mūsu kaimiņvalsts. Starp citu, tur cilvēki, arī deputāti un arī vadība, ir diezgan draudzīgi noskaņoti pret Latviju. Mums patiešām ir daudz ekonomisko sakaru– Latvijai, Latvijas tautai izdevīgu ekonomisko sakaru –, bet nu mēs gribam tos pasliktināt– tā, kā mēs to jau izdarījām ar Krieviju. Es domāju, ka man nevajag jums lasīt otru lekciju par to, ko mēs zaudējām, neparakstot robežlīgumu ar Krieviju. Mēs zaudējām neattīrītās naftas tranzītu, zaudējām faktiski gāzes tranzītu, un es varētu vēl ilgi, ilgi tā turpināt... Zaudējām daudzus miljonus latu, un no tiem būtu nodokļi, un no tiem būtu pensijas, un no tiem būtu bērnu pabalsti, un varbūt tad nevajadzētu apcirpt par 50% līdzekļus tām māmiņām, kuras sāk strādāt. Un tā tālāk, un tā joprojām...

Es uzskatu, ka tur nebija mūsu deputātu komisija un ka mēs tikai kaut ko kaut kur lasījām, un kaut ko kaut kur dzirdējām... Es domāju, ka tāds paziņojums ir pirmām kārtām neizdevīgs pašai Latvijai. Es uzskatu, ka jūs kārtējo reizi nedomājat par savu tautu.

Un tāpēc es ieteiktu nepieņemt sagatavoto paziņojumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Šis apspriežamais lēmuma projekts– Baltkrievijas valdības nosodījums– ir tik “caurspīdīgs” Rietumu pasūtījums, ka kļūst kauns par it kā neatkarīgas valsts deputātiem, kuri balsos par tādu liberālas demagoģijas paraugu.

Es zinu, ka daudzi, kas nobalsos par šo lēmuma projektu, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības frakcija, slepenībā apbrīno Aleksandru Lukašenko, tāpēc ka viņš ir viens no tiem nedaudzajiem 21.gadsimta Eiropas līderiem, kura vārdu atcerēsies vismaz līdz šā gadsimta beigām.

Lieta tā, ka tieši Baltkrievija salauza amerikāņu dominēšanas mašinēriju Austrumeiropā. Ļoti simboliski ir tas, ka tieši tā tauta, kuras teritorijā 1991.gadā notika pati lielākā ģeopolitiskā katastrofa jaunākajā vēsturē, Belovežas sazvērestība, atrada sevī spēku gāzt liberālisma jūgu. Desmit Lukašenko varas gadi pierādīja, ka patriotiska, sociāli orientēta valsts, kas balstās uz strādnieku masām, ir spējīga noturēties pat masīva ASV spiediena apstākļos.

Šo desmit gadu laikā Baltkrievija atjaunoja un pavairoja savu ekonomisko labklājību. Tā ir vienīgā no bijušajām PSRS republikām, kurā ražošana ir pārsniegusi 1990.gada pirmskrīzes līmeni. Tā ir valsts, kurā notiek tiešām masveida valstiska, nevis spekulatīva tirgus sacensība. Notiek celtniecība. Minskā uz ielām nav ubagu, ar kuriem savukārt var palepoties
Rīga– nākamā NATO sammita galvaspilsēta.

Protams, arī Baltkrievijā eksistē nesaskaņas starp varu un opozīciju, taču tādas problēmas ir jebkurā valstī.

Ja jau Latvijas Saeima kritizē Lukašenko par to, ka viņš pirms prezidenta vēlēšanām apspiež opozīciju, tad rodas jautājums: kāpēc Latvijā bija tikai viens Valsts prezidenta kandidāts– Vaira Vīķe-Freiberga? Kāpēc Latvijā prezidents netika vēlēts visas tautas vēlēšanās? Kāpēc vienai piektajai daļai iedzīvotāju ir liegtas politiskās tiesības, neskatoties uz to, ka viņi maksā nodokļus?

Drīz būs 16.marts. Un viens Saeimas deputāts jau apgalvoja: “Kameras jau ir gatavas.” Kādas kameras? Tas ir tikai aisberga augšgals.

Tiem, kas kritizē Lukašenko par preses brīvības pārkāpšanu, es varu atgādināt kratīšanu un datoru konfiskāciju krievvalodīgajai avīzei “Vesti segodņa” un 13000 latu soda naudu laikrakstam “Čas”, kurš uzdrošinājās kritizēt pazīstamo nacionālistu Kiršteinu. Var atcerēties arī neseno skandālu ap Latvijas televīzijas ziņu dienestu un uzbrukumu Pirmajam Baltijas kanālam.

Jūs sakāt, ka Baltkrievijā arestē opozicionārus. Kāpēc tad Saeima nepieņēma rezolūciju pret krimināllietu pret Aleksandru Giļmanu vai pret Benesa Aijo arestu? Viņi taču nevienu nepiekāva kā Baltkrievijas opozicionāri, kas katrā izdevīgā gadījumā iesaistīsies kautiņā ar OMON. Viņu publikācijas nav tik agresīvas kā aicinājums “Nogalini prezidentu!”, par kuru tika notiesāts dažs labs tik ļoti mīlētais baltkrievu opozīcijas pārstāvis.

Lai ko arī runātu par Lukašenko, viņš dod iespēju saviem opozicionāriem brīvi pamest savu valsti un atgriezties savā valstī. Rīgā jau sen “ganās” dažādu Rietumu finansētu privāto fondu “piebarotie” baltkrievu demokrāti. Acīmredzot viņi nebaidās, ka viņus kā Aleksandru Kazakovu iekļaus melnajā sarakstā vai ka viņiem atņems pilsonību kā Jurijam Petropavlovskim, vai ka pie viņiem pēkšņi krēslā atradīs dinamītu kā Vladimiram Lindermanam.

Kolēģi deputāti! No visa iepriekš minētā var izdarīt divus secinājumus: vai nu Aleksandra Lukašenko politika neatšķiras no demokrātisko Eiropas Savienības valstu un NATO valsts– Latvijas– normām, vai arī mūsu valstī ir diktatūra, un tad mums steidzami ir jāizstājas no iepriekš minētajām organizācijām.

Jebkurā gadījumā Latvijai nav nekādu morālu tiesību norādīt Baltkrievijai, kā tai dzīvot, ja mums pašiem vēl nav nekādas labākas kārtības mūsu mājās. (Aplausi.) (No zāles: “Nost ar diktatūru!”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret– 11, atturas– 8. Lēmums pieņemts. (No zāles: “Varat to iebāzt sev kaut kur!”)

Līdz ar to šīsdienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu kolēģus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, atgādinu kolēģiem, ka šodien notiek Latvijas un Baltkrievijas parlamentu sadarbības grupas sēde– tūdaļ pēc šīs sēdes. Lūdzu visus grupas dalībniekus piedalīties.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Indulis Emsis, Pēteris Kalniņš... manuprāt, ir klāt, Valērijs Karpuškins, Paulis Kļaviņš, Sarmīte Ķikuste, Leopolds Ozoliņš, Aigars Pētersons, Vaira Paegle un Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Sēde ir slēgta.