Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 1. martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.2006., Nr. 40 (3408) https://vestnesis.lv/ta/id/129908

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

09.03.2006., Nr. 40 (3408)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 1. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Labdien, godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Pirmais mūsu šīsdienas darba kārtībā ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par ienākumiem no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm 2005.gadā”.

Ir saņemta ministra rakstveida atbilde, kas jautājuma uzdevējus nav apmierinājusi. Līdz ar to ministrs ir lūgts sniegt mutvārdu atbildi.

Lūdzu, ministra kungs! Jūsu runas laiks– 2 minūtes. Lūdzu!

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Labdien, Golubova kungs! Tātad varu paskaidrot, ka Latvijas valsts vērtspapīri– parādzīmes vai obligācijas –, kuru emitents ir tieši finanšu ministrs, pamatā tiek izmantoti valsts budžeta fiskālā deficīta finansēšanai. Faktiski līdz ar to mēs šos saņemtos līdzekļus no vērtspapīru pārdošanas nevaram uzskatīt un arī neuzskatām par budžeta ieņēmumiem, bet novirzām tos budžeta deficīta segšanai, kā arī izmantojam tajās reizēs, kad ir nepieciešama valsts parāda pārfinansēšana tajā brīdī, kad ir pienācis termiņš, un virzām tālāk šo te... vārdu sakot, tie ir zināmi resursi, lai mēs varētu samazināt valsts ārējo parādu.

Atbildot uz jūsu jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, varu sacīt, ka mēs darbojamies atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantam, kurā ir teikts, ka līdzekļi, kas iegūti no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm, netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tātad šie ieņēmumi netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Nu tāda īsumā varētu būt šī atbilde.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Vai jautājuma uzdevēji vēlas uzdot papildjautājumus? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātais Spurdziņa kungs! Mēs uzdevām šo jautājumu sakarā ar to, ka mēs zinām reālo situāciju Latvijā, to nabadzību, kāda ir Latvijā. Un vai tiešām jūs neredzat, ka pašreizējā situācijā, kas, mūsu skatījumā, ir krīzes situācija un kad Latvija ir nabadzīgākā no Eiropas Savienības valstīm, valsts budžetam vajag piesaistīt kaut kādus papildu ienākumus, lai mazinātu to spriedzi, kura pašreiz ir Latvijā?

O.Spurdziņš.

Jā, galvenais spriedzes mazināšanas instruments valstī– tas ir budžets. Budžets, kā jūs zināt, ir ar zināmu deficīta līmeni šinī brīdī... Principā tas ir pietiekami liels priekš tāda mūsu izaugsmes tempa. Un faktiski ekspertu uzskats ir tāds, ka būtu nepieciešams bezdeficīta budžets, jo tam ir zināms iespaids arī uz inflāciju. Tajā pašā laikā valdība uzskata, ka šāgada budžets ir sabalansēts starp šīm sociālajām programmām un attīstību, un līdz ar to valdība pieļāva un Saeima akceptēja 1,5% lielu budžeta deficītu...

Kur mēs redzam papildu ienākumus? Mēs tos redzam saistībā ar ikgadējo deklarēšanos, kur tiks uzrādīti fizisko personu papildu ienākumi un notiks mantiskā stāvokļa analīze. Līdz ar to mēs paredzam, ka šajā situācijā pēc šīs sistēmas datu apstrādes un izanalizēšanas, kā arī VID attiecīgajām darbībām, mēs varētu panākt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielāku pieaugumu, kas varētu tikt novirzīts attiecīgi arī citām, to skaitā jūsu pieminētajām, sociālajām programmām.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Golubova kungs, vai jūs vēlaties uzdot vēl vienu jautājumu? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs.

Vai šos ienākumus no parādzīmēm un ķīlu zīmēm jūs kādreiz vispār neuzskatījāt par vajadzīgu aplikt tieši ar šo nodokli? Varbūt jums kādreiz ministrijā bija kaut kādi skaitļi, varbūt jūs saskaitījāt, cik tas varētu papildus dot naudas valsts budžetā? Vai tagad krīzes situācijā nebūtu vērts šo nodokli ieviest?

O.Spurdziņš.

Mēs neesam veikuši šādu vispārīgu analīzi tā iemesla pēc, ka valdībām nav bijusi tāda politika, nav bijis tāds uzstādījums Finanšu ministrijai no valdību puses to izanalizēt, jo nekad jau arī deklarācijās nav bijis minēts, ka šāda veida darbības būtu jāapliek ar ienākuma nodokli. Līdz ar to mēs neesam veikuši šādu analīzi.

Es pieļauju, ka pašreiz šie ienākumi nevarētu būt lieli. Ar katru gadu šie ienākumi varētu palielināties, bet tie nebūtu izšķiroši, runājot par budžeta ieņēmumiem.

Tajā pašā laikā, pilnas ikgadējās deklarēšanas procesā, konstatējot šo mantisko stāvokli un personu ienākumus, mēs varētu izdarīt arī galīgos secinājumus par to, vai politiski šo likuma pantu vajadzētu vai nevajadzētu mainīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies par atbildēm, ministra kungs!

Izskatīsim nākamo jautājumu. Tas ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par nodibinājuma “Sorosa fonds– Latvija” projektu ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzībām, kuras izmaksātas 2005.gadā ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju– sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds– Latvija””.

Ir saņemta finanšu ministra rakstiska atbilde, kas jautājuma iesniedzējus neapmierina.

Līdz ar to lūdzam ministram sniegt mutvārdu atbildi.

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Jā, pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas nodibinājums “Sorosa fonds– Latvija” 171 personai ir izmaksājis stipendijas un atlīdzības, kuru kopējā summa ir bijusi 190967 lati un 94 santīmi. Mēs arī informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta attiecīgajiem noteikumiem, ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumiem jebkura bezpeļņas organizācija, kāda ir arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds– Latvija”, šādu informāciju par taksācijas gadu sniedz regulāri katru gadu. Un arī februārī tika iesniegta attiecīgi šāda pēctaksācijas atskaite, kuru VID pašreiz izvērtē.

Līdz 15.aprīlim mēs sagatavosim valdībai šo pārskatu par visām sabiedriskajām organizācijām un līdz ar to varēsim sniegt informāciju konkrēti arī par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds– Latvija”. Par iepriekšējiem taksācijas periodiem faktiski tās nodokļi ir apmaksāti, un nekādu iebilžu pret šo sabiedrisko organizāciju no Valsts ieņēmumu dienesta puses nav.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Vēlas.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Paldies par jūsu mutisko atbildi, bet tajā pašā laikā mēs atcerēsimies jūsu solījumu, ka tad, kad jums būs jauna informācija, mēs pirmie to saņemsim.

Paldies jums!

O.Spurdziņš.

Jā, kad būs pilna informācija. Nav nekādu noslēpumu.

Sēdes vadītāja.

Ja nav citu papildjautājumu, šis jautājums ir izskatīts. Paldies.

Nākamais jautājums ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par nodokļu likumdošanas iespējamo dažu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu”.

Finanšu ministra sniegtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina.

Līdz ar to lūdzam mutvārdu atbildi.

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Jā, es tad arī pa šiem punktiem runāšu, kā deputāti ir iesnieguši.

Tātad, pirmām kārtām atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas visus pensionārus.

Mēs esam veikuši analīzi un secinājuši, ka tad valsts un pašvaldību ieņēmumi samazinātos apmēram par 7,1 miljonu latu. Katrā ziņā uz valsts budžetu tas varbūt arī neatstātu tik lielu iespaidu, kāds tas būtu uz pašvaldību budžetiem. Līdz ar to būtu jārod iespēja, kā kompensēt šo starpību pašvaldību budžetiem, un, mūsuprāt, šajā brīdī jautājumu par pensionāru atbrīvošanu no ienākuma nodokļa maksāšanas nevar skatīt. Mēs valdībā skatām jautājumu par neapliekamā minimuma palielināšanu. Mums ir attiecīgs plāns, kā mēs to darām no gada gadā, bet tādu vispārēju principu, ka varētu atbrīvot visus pensionārus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas, mēs piemērot nevaram, jo, kā mēs labi zinām, arī pensiju apjomi ir ļoti dažādi– sākot ar minimālām pensijām un beidzot ar pietiekami iespaidīgām pensijām.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus?

O.Spurdziņš.

Tas nav viss. Tā ir atbilde tikai uz pirmo daļu.

Sēdes vadītāja.

Ā, tas ir tikai par pirmo. Labi. Lūdzu, turpiniet!

O.Spurdziņš.

Golubova kungs varbūt grib par šo kaut ko pajautāt? Es varbūt visiem jautājumiem iziešu cauri un tad...

Jā, jautājuma otrā daļa attiecas uz nodomu palielināt neapliekamo minimumu līdz iztikas minimuma līmenim, un tas, kā mēs zinām, ir 105 lati. Nu principā šobrīd šis iztikas minums jau ir mainīts, un tagad tas ir jau 110 latu. Šobrīd tas viss no valsts budžeta prasītu apmēram 190 miljonus latu gadā.

Mans, finanšu ministra, uzskats ir tāds, ka būtu vēlams tuvoties šim neapliekamajam minimumam. Politiski tāds mērķis ir izvirzīts arī valdībai– gadu no gada uz to tiekties, bet atrast uzreiz tādu finansējumu– 190 miljonus latu gadā, no kuriem faktiski saskaņā ar esošo likumdošanu 75% tiek pārskaitīti pašvaldību budžetos, nozīmē to, ka, skatoties tīri matemātiski, apmēram 142,5 miljoni būtu jākompensē pašvaldībām. Es šobrīd neredzu tādus resursus. To mēs varētu izdarīt vairāku gadu garumā, pakāpeniski tuvinot. Turklāt mēs redzam, ka ienākumu neapliekamais minimums nepieaug tik strauji kā mūsu vēlme tam tuvināties. Līdz ar to kādā brīdī pēc dažiem gadiem, ātrāk vai vēlāk, mēs varētu sasniegt to, bet, nerodot kompensēšanas iespējas pašvaldībām, mēs nevarētu attiecīgi realizēt tās citas sociālās programmas, kuras pašvaldības dara.

Līdz ar to es uzskatu, ka tāds straujš lēciens, kāds tiek piedāvāts un ko deputāti ir uzdevuši mums izanalizēt, manuprāt, šobrīd finanšu resursu trūkuma dēļ nav iespējams.

Sēdes vadītāja.

Atvainojiet, ministra kungs! Atbildes sniegšanai paredzētais laiks ir beidzies. Pienācis laiks papildjautājumiem. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Mēs saņēmām jūsu rakstisko atbildi, tagad saņēmām arī mutisko atbildi, bet tajā pašā laikā, kā drusciņ paskaitīja mūsu speciālisti, progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana kā iedzīvotājiem, tā arī uzņēmumiem nedos nekādu budžeta samazinājumu.

Kā mums sacīja Staķes kundze vienā no savām atbildēm, ar nodokļu politiku mums nodarbojas Finanšu ministrija, tāpēc gribu jautāt, vai jūsu vadītajā ministrijā kādreiz tika apspriests jautājums par to, ir vērts vai nav vērts ieviest tādā vai citādā veidā progresīvos nodokļus un kā tas varētu atspoguļoties tieši mūsu budžeta ieņēmumos?

O.Spurdziņš.

Jā, atbildu. Līdz šim Finanšu ministrija, vismaz manā laikā, nav izskatījusi šādu jautājumu, jo valdība, kurā esmu finanšu ministrs, nav devusi Finanšu ministrijai šādu uzdevumu– aplūkot iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli, teiksim, bāzes izmaiņas atbilstoši šim plakanajam nodoklim, kas pašreiz ir spēkā. Tāds uzdevums nav bijis izvirzīts šajās valdībās vai uz priekšu... Tas, es domāju, ir tīri politisks jautājums šobrīd. Koalīcijas partijas, kas veido valdību, nav devušas Finanšu ministrijai tādu uzdevumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Vai vēlaties uzdot vēl vienu papildjautājumu? Paldies. Iesniedzēji papildjautājumus vairs neuzdos. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Solovjova un Fjodorova jautājums finanšu ministram Spurdziņam “Par Valsts kases iespējām apkalpot pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju kontus”.

Ir saņemta finanšu ministra rakstveida atbilde, kas neapmierina jautājuma iesniedzējus.

Lūdzu, ministra kungs!

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Stājoties spēkā Komerclikumam, tika paredzēts, ka pēc konkrētu uzņēmumu, to skaitā arī bezpeļņas organizāciju, funkciju izvērtēšanas tie būtu pārveidojami par kapitālsabiedrībām, un tad uz tām faktiski būtu attiecināmas arī Komerclikuma vispārējās normas. Savukārt kapitālsabiedrības ir privāttiesību subjekti, un uz tām ir jāattiecina privāto tiesību vispārējie principi. Ar to es gribēju teikt, ka līdz šim neviens no šiem uzņēmumiem, kuriem tas varbūt būtu bijis iespējams, praktiski nav izmantojis šo iespēju, izņemot tos gadījumus, kad uzņēmumam konti bija obligāti jāatver, lai saņemtu Valsts budžeta likumā noteikto finansējumu, kā tas ir, piemēram, pašvaldību uzņēmumu gadījumos.

Kas attiecas uz valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību apkalpošanu, būtu jāievēro likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktā kārtība. Kā jau minēts, pašvaldību uzņēmumiem ir dotas tiesības izvēlēties vienu vai otru konta apkalpotāju. Šobrīd tās Valsts kasi nav izvēlējušās. Ir, kā jau es teicu, konkrēti konti, ko pašvaldības, ņemot aizņēmumu tieši no Valsts kases, kur tas ir kā uzdevums, šos kontus Valsts kasē ir atvērušas.

Finanšu ministrijas funkcijās neietilpst pašvaldību uzņēmēju kontu apkalpošanas informācijas apkopošana, tāpēc mēs nevaram pateikt, cik un kādus kontus faktiski pašvaldības izmanto... kā tie tiek apkalpoti. Mums ir informācija tikai par to, ka Valsts kasē tas nav.

Attiecīgi, raugoties no praktiskā viedokļa, mēs uzskatām, ka iedzīvotāju apkalpošana caur Valsts kasi ir nereāla, jo tas prasītu papildu līdzekļus no valsts budžeta, un diez vai šie pakalpojumi sanāktu lētāki, nekā tas ir šobrīd, izmantojot banku vai citu kredītiestāžu pakalpojumus.

Mūsuprāt, ļoti veiksmīgs šobrīd ir akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” pakalpojumu klāsts, kas ir lētāks nekā komerciestādēs; kaut vai konkrēti samaksas rēķini par šiem komunālajiem pakalpojumiem, par ko bankas ņem 40 santīmus, turpretī “Latvijas pasts”– tikai 15 santīmus. Pie tam “Latvijas Pasts” ir pieejams– ļoti daudzos pagastos tam ir sīkas filiāles, kur to visu ir iespējams izdarīt. Tātad, ja ar to nodarbotos Valsts kase, vajadzētu izveidot jaunas telpas, radīt jaunus tīklus, un tas būtu ļoti dārgi un, manuprāt, neefektīvi.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Vai vēlaties uzdot papildjautājumu? Papildjautājumus iesniedzēji nevēlas uzdot.

Nākamo izskatīsim deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par neatliekamiem pasākumiem inflācijas apturēšanai”.

Ministru prezidents ir pilnvarojis finanšu ministru sniegt atbildi. Finanšu ministra sniegtā atbilde neapmierina iesniedzējus.

Lūdzu, ministra kungs!

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Manuprāt, atbilde ir diezgan izsmeļoša, bet es varbūt atļaušos pakavēties pie dažām lietām, kas ir noteikušas šo inflācijas pieaugumu. Un tādi ir vairāki faktori.

Tātad tās ir inflācijas gaidas, ko ietekmēja divu iepriekšējo gadu augstā inflācija, augstie hipotekārās kreditēšanas apjomi, administratīvi regulējamo cenu palielinājums, strādājošo algu palielinājums privātajā sektorā un faktiski arī sabiedriskajā sektorā. Un tātad mēs redzam, ka inflācija veidojas no visiem šiem te komponentiem.

Par to, ko dara valdība. Valdība vairākās sēdēs ir skatījusi šos jautājumus un ir secinājusi, ka nav kādas vienas efektīvas sviras, ko varbūt izmantojot... realizējot kaut kādu drastisku pasākumu, mēs varētu apkarot šo tā saucamo inflāciju. Tas ir vesels pasākumu plāns, kas sastāv no vairāk nekā 30 punktiem. Un viens no tiem ir maksimāls taupības režīms sabiedriskajā sektorā, ko nosaka budžeta deficīta samazināšana no 1,68% pagājušajā gadā uz 1,5%– šogad. Pie tam arī budžeta samazinājuma īpatsvars nav tieši proporcionāls, bet tie ir aptuveni 0,3–0,4 procentpunkti pret vienu budžeta deficīta samazinājuma procentu, kā tas ir redzams Latvijas Valsts bankas aprēķinos.

Otrs. Ir lietas, ko Latvijas valdība nevar ietekmēt, piemēram, degvielas tirgus cenu kāpumu pasaulē vai arī valūtu kursa svārstības pasaulē. Tātad mūsu galvenais instruments ir šā budžeta deficīta samazināšana, ko mēs šogad esam arī veikuši.

Mēs esam saņēmuši ļoti daudzus pārmetumus no starptautiskajiem ekspertiem, to skaitā arī no Starptautiskā valūtas fonda, par neadekvāto algu pieaugumu skolotājiem, ārstiem un citiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, ko mēs esam atvēlējuši no šāgada budžeta. Valdība to ir apstrīdējusi, pasakot, ka budžeta deficīta lielums, kas ir 1,5 procenti, ir samērojams un atbilst Māstrihtas kritērijiem, bet arī es kā finanšu ministrs uzskatu, ka, būdams lielāks, tas jau veicinātu daudz straujāku inflācijas kāpumu.

Arī Latvijas Valsts banka ir veikusi savus monetāros pasākumus, lai varētu ietekmēt šo inflācijas paaugstināšanos. Tā pagājušajā gadā divkārši ir paaugstinājusi obligāto rezervju prasības komercbankām, kas arī ir devis savu rezultātu. Tomēr sakarā ar straujo tautsaimniecības attīstību šajos pēdējos gados Latvijā šī 6– 7 procentus lielā inflācija, ko mēs esam pieredzējuši, ir izskaidrojama un atbilstoši šiem manis nosauktajiem faktoriem arī izvērtējama.

Mēs paredzam, ka šis inflācijas kāpums nenotiks strauji. Tendence, kas saskatāma, salīdzinot atbilstošos iepriekšējā gada mēnešus un šā gada sākumu, rāda, ka inflācija nepalielināsies. Eksperti uzskata, un arī valdība savā konverģences programmā ir paredzējusi, ka notiks inflācijas pazeminājums. Ir skaidrs, ka tik strauji, lai mēs izpildītu pēc iespējas ātrāk šo vidējo Māstrihtas kritēriju un sasniegtu Eiropas Savienības valstu inflācijas līmeni, tas nenotiks.

Mūs arī bieži mēdz salīdzināt ar kaimiņiem– ar Igauniju un ar Lietuvu. Mēs redzam, ka pēdējos desmit gados, (kā to apliecina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopā ar valdību veiktais pētījums) mēs nebūt neizceļamies, un mums nav pati augstākā inflācija. Pēdējos gados mums tā vienīgi ir straujāk kāpusi, bet, ja mēs paskatāmies tos iepriekšējos gadus– 2000., 2001. un 2002.gadu –, tad redzam, ka Lietuvā un Igaunijā bija daudz lielāka inflācija nekā Latvijā. Mums pat bija daži mēneši, kad bija deflācija. Tā ka faktiski vidējais inflācijas līmenis mums nav augstāks.

Šobrīd ir jautājums, ko valdība risina kopīgi ar Latvijas centrālo banku jeb Latvijas Banku,– par to, vai Latvijas Bankai būtu nepieciešams vēl paaugstināt obligāto rezervju prasības komercbankām. Tas ir viens no monetārajiem instrumentiem, ko banka var izmantot. Tas, ko savukārt valdība var darīt, attiecas uz budžeta deficīta konverģenci. Uz nākamo gadu vajadzētu būt vēl samazinātam budžeta deficīta līmenim.

Nākamais. Tas, ko dara Ekonomikas ministrija, ir saistīts ar programmām...

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs.

O.Spurdziņš.

... konkurences palielināšanai... Un tiek veikti arī visi tie pārējie pasākumi, kas vēstulē ir aprakstīti.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai iesniedzējiem ir papildu jautājumi? Ir. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Viens no mūsu jautājumiem tieši Kalvīša kungam bija jautājums par to, vai Kalvīša kungs redz kaut kādu vajadzību pieņemt kaut kādus likumprojektus vai likumdošanas aktus, lai vieglāk būtu apkarot inflāciju un nabadzību.

O.Spurdziņš.

Valdības tā saucamajā slepenajā plānā (tā to ir žurnālisti pasludinājuši, bet tur nav nekā slepena), kas sastāv no vairāk nekā 30 punktiem, ko mēs jau faktiski esam iedarbinājuši, netiek prasītas īpašas izmaiņas šobrīd likumdošanā. Ja Latvijā būtu straujāks inflācijas kāpums, būtu nepieciešams veikt izmaiņas likumdošanā. Šobrīd valdība neuzskata, ka tas būtu jādara.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai ir vēl citi papildjautājumi? Citu papildjautājumu nav. Jautājums izskatīts.

Paldies finanšu ministram. Visi ministram uzdotie jautājumi ir atbildēti.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtībā ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums labklājības ministrei Dagnijai Staķei “Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām personām– tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”.

Ir saņemta rakstiska atbilde, taču tā neapmierina jautājuma iesniedzējus.

Ministres kundzei vārds mutvārdu atbildei. Lūdzu!

D.Staķe (labklājības ministre).

Valsts palīdzība šīm personām tiek realizēta ar Eiropas Komisijas programmu pārtikas iegādei. Un tas ir no intervences krājumiem Kopienas trūcīgākajām personām.

Tas nozīmē labdarības organizāciju rīcībā esošo pārtikas krājumu bezmaksas papildināšanu, lai šīs organizācijas varētu sniegt plašāku un efektīvāku atbalstu iedzīvotājiem.

Programma Eiropas Savienībā tiek realizēta kopš 1987.gada, un tās darbību ir reglamentējušas četras Eiropas Komisijas regulas. Latvija programmai pievienojās 2005.gadā. Tātad 2006.gadā šī programma Latvijā tiek realizēta pirmo gadu.

Lai nodrošinātu vienādas iespējas programmas ietvaros saņemt pārtiku pie dažādām iedzīvotāju grupām piederošām personām ar zemiem ienākumiem, ne tikai tām, kas jau līdz šim saņēma labdarības organizāciju atbalstu, Labklājības ministrija ieteic kritērijus balstīt uz ienākumu līmeņa novērtējumu.

Tie ir jau deputātu vēstules ievaddaļā minētie.

Pārstrādājamie pārtikas produkti tika izvēlēti, balstoties uz informāciju par dalībvalstu pārtikas intervences noliktavās esošajiem produktiem. Savukārt pārtikas norma, veidojot pieprasījumu, tika izvēlēta, balstoties uz Latvijas pārtikas centra veiktajiem aprēķiniem.

Ministra kabineta noteikumu “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām” 15.punktā ir noteikts intervences produkta veids un produkts, kādā tas pārstrādājams izdalei. Tie ir kviešu graudi, kurus pārstrādā baltmaizē. Vienai personai paredzēti 0,4 kg baltmaizes vienā izdales reizē– baltmaizes, ko paredzēts saražot saskaņā ar 2006.gada programmu. Kvalitātes kritēriji noteikti minēto noteikumu pielikumā.

Es vēl gribu piebilst, ka arī pašvaldības realizē programmas trūcīgajiem iedzīvotājiem un ka tās tiek realizētas ar pašvaldību pabalsta “Garantētais minimālais ienākums” palīdzību.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministres kundze!

Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Vēlas. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Kad mēs uzdevām savu jautājumu, saņēmām jūsu rakstisko atbildi. Taču pēc būtības mēs tā arī nesaņēmām atbildi– vai jūsu vadītā ministrija tiešām zina, kur atrodas tie nabadzīgākie un vistrūcīgākie cilvēki, kāda ir viņu izplatība pa Latviju. Jūs aizsūtījāt mūs uz Statistikas pārvaldi: tur mēs varam saņemt to atbildi. Vai tiešām jūsu ministrija nezina, kur tie cilvēki atrodas?

D.Staķe.

Kā jau norādījām, šobrīd tas patiešām ir Statistikas pārvaldes redzējumā. Protams, šobrīd apkopojot arī saistībā ar pašvaldību garantēto minimālo ienākumu izmaksātos pabalstus, šie dati ir pieejami. Tas jau ir meklējams pašvaldību budžetos.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai vēlaties uzdot vēl vienu papildjautājumu? Jā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs.

Godātā ministres kundze! Vienā no televīzijas raidījumiem “100.pants” jūs pateicāt, ka tas izdzīvošanas minimums, kurš tajā momentā bija 105 lati, esot ļoti augsts un ka jūs uzskatāt, ka tam jābūt gandrīz uz pusi mazākam.

Vai jūs, ministre, tiešām negribētu atteikties no mašīnas, savas algas un kādus trīs mēnešus pēc kārtas padzīvot ar izdzīvošanas minimumu, kurš pašreiz ir 111,5 lati?

Sēdes vadītāja.

Jūsu jautājums nav uzskatāms par saistītu ar uzdoto jautājumu.

Paldies, Golubova kungs! Paldies, ministres kundze! Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums arī ir uzdots ministres kundzei. Izskatām jautājumu, ko iesnieguši deputāti Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Fjodorovs un Solovjovs,– “Par pensionāru atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas”. Ir saņemta ministres rakstiska atbilde. Vai tā apmierina jautājuma iesniedzējus? Atbilde neapmierina.

Ministres kundzei ir iespēja sniegt mutvārdu atbildi. Lūdzu!

D.Staķe (labklājības ministre).

Kā zināms, vispārējais princips, uz kura pamata notiek pensiju aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir tas, ka pensija tiek izmaksāta no ienākuma, kas iepriekš nav bijis aplikts ar ienākuma nodokli. Fizisko personu veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek aprēķinātas no fiziskās personas ienākuma pirms tā aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādējādi tā ienākuma daļa, kura ir novirzīta sociālās apdrošināšanas budžetā, nav bijusi iepriekš aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas nozīmē, ka pensiju izmaksai nepieciešamais pensiju kapitāls ir veidojies no tādiem ienākumiem, par kuriem iepriekš iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav bijis jāmaksā.

Šāda sistēma nodrošina to, ka laikā, kad tiek uzkrāts pensiju kapitāls, personai, kuras ienākuma daļa tiek iemaksāta valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, ir jāmaksā mazāks ienākuma nodoklis, jo minētās ienākuma daļas aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek uz laiku atlikta, līdz ienākums pensijas veidā tiek izmaksāts.

Jāatzīmē, ka Latvijā pastāvošā sistēma atbilst vispārpieņemtajiem principiem attiecībā uz tāda ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas, novirzot to pensiju uzkrāšanai, nav bijis aplikts ar ienākuma nodokli.

Šinī gadījumā vienkārši ir bijusi atlikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksa. Nodoklis ir jāmaksā tad, kad ienākums tiek saņemts. Un, kā jau minēts iepriekš, piemēro neapliekamo minimumu, kas ir daudz lielāks nekā parasti.

Es gribu atgādināt, ka neapliekamais minimums ir no 1.janvāra paaugstināts no 100 latiem uz 110 latiem katrai pensijai.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Vēlas.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs.

Savā atbildē jūs nosaucāt dažas valstis, kurās ir tieši tāda sistēma, kāda pašreiz eksistē pie mums, Latvijā. Taču, mēs zinām, ir arī valstis, kurās pensijas neapliek ar ienākuma nodokli.

Vai jums ir kaut kādas vīzijas par to, kur labāk dzīvo cilvēki,– tajās valstīs, kur apliek pensionārus ar nodokļiem, vai tajās, kurās viņus neapliek ar nodokļiem?

D.Staķe.

Es domāju, ka tas ir skaidrs un saprotams. Protams, mums ir jāņem vērā tas, ka šobrīd šāda sistēma Latvijas Republikā pastāv, un galvenais ir principā paaugstināt to summu, no kuras netiek atvilkts ienākuma nodoklis.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai vēlaties uzdot vēl kādu papildjautājumu? Jā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs.

Godātā ministres kundze! Es paņēmu Labklājības ministrijas budžetu, iepazinos ar to ļoti labi un redzu, kādi šeit ir cipari. Jums ir ļoti daudz visādu ierēdņu. Man liekas, ka tad, ja jūs samazināsiet savas ministrijas ierēdņu skaitu, teiksim, par 10 procentiem, pietiks naudas, lai nodrošinātu pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kāda jums ir tagad vīzija?

D.Staķe.

Nu, tas, protams, ir jūsu uzskats. Es uzskatu, ka mūsu ministrijā ierēdņu skaits nebūt nav liels. Tie ir 156 cilvēki, un tas skaits ir šāds, ņemot vērā arī visas tās saistības, ko mums uzliek Eiropas Savienība. Tā ka es domāju, ka ierēdņu skaits nebūt neatrisinās šo problēmu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Labklājības ministrei uzdotie jautājumi ir izskatīti.

Nākamais ir deputātu Sokolovska, Buzajeva, Tolmačova, Aleksejeva, Kabanova un Plinera jautājums ekonomikas ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par jumtu konstrukciju drošību”.

Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, taču ekonomikas ministrs šobrīd atrodas komandējumā un nevar sniegt mutvārdu atbildi, tāpēc šis jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums veselības ministram Gundaram Bērziņam “Par iespējām samazināt cenu zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem”.

Ir saņemta ministra rakstveida atbilde. Vai tā apmierina iesniedzējus? Atbilde iesniedzējus neapmierina, tie vēlas saņemt mutvārdu atbildi. Taču ir saņemta informācija no Veselības ministrijas par to, ka ministrs šobrīd nevar sniegt mutvārdu atbildi, jo atrodas prombūtnē. Līdz ar to šis jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram “Par VAS “Latvijas Pasts” tarifiem”.

Ir saņemta rakstveida atbilde. Vai tā apmierina jautājuma iesniedzējus? Atbilde iesniedzējus apmierina. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Kabanova, Plinera, Aleksejeva, Sokolovska un Buzajeva jautājums vides ministram Raimondam Vējonim “Par radioaktīvo atkritumu glabātavas celtniecību”.

Ir saņemta ministra rakstveida atbilde. Vai tā apmierina jautājuma iesniedzējus? Jautājuma iesniedzēju nav. Tātad varam pieņemt, ka atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par skolotāju neaplikšanu ar ienākumu nodokli”.

Rakstveida atbilde nav saņemta. Ministre ir vēlējusies atbildēt mutvārdos, bet diemžēl ir attaisnotā prombūtnē. Jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums īpašu uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās Jānim Reiram “Par Nacionālās programmas “Informātika” attīstību un tās sociālās daļas realizāciju”.

Ir saņemta ministra rakstveida atbilde. Vai tā apmierina jautājuma iesniedzējus? Jautājuma iesniedzēji vēlas saņemt arī mutvārdu atbildi.

Lūdzu, ministra kungs!

J.Reirs (īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamais deputāta kungs! Nacionālā programma “Informātika” tika izstrādāta laika periodā no 1999.gada līdz 2005.gadam. Lai nodrošinātu programmas noteikto uzdevumu īstenošanu pēc 2005.gada, sekretariāts ir izstrādājis un Ministru kabinets ir apstiprinājis programmas “e-Latvija” attīstības pamatnostādnes– programmu 2005.–2009.gadam. Šī programma paredz pasākumus, lai veidotu pieejamāku, lētāku un demokrātiskāku valsts pārvaldi, uzlabotu pašvaldību un valsts institūciju informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, infrastruktūru, attīstītu un integrētu informācijas sistēmas, attīstītu elektroniskos pakalpojumus.

Saskaņā ar e-pārvaldes programmas mērķiem ir izstrādāta nacionālā programma e-pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstībai un pilnveidošanai, un tā tiek īstenota par ERAB fonda līdzekļiem.

Šīs nacionālās programmas ietvaros plānots līdz 2006.gada beigām izveidot un uzlabot 11 valsts informācijas sistēmas, attīstīt 56 publiskās pārvaldes e-pakalpojumus, ar piekļuvi internetam simtprocentīgi nodrošināt vispārizglītojošās skolas un par 80 procentiem– pašvaldību institūcijas, izveidot 1000 interneta pieslēgumu– publiskos interneta pieslēguma punktus– un apmācīt apmēram 2,5 tūkstošus publisko institūciju darbinieku informācijas komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmēs, kā arī īstenot citas aktivitātes e-pārvaldes attīstībai.

Nacionālās programmas ietvaros vairāki projekti tiek īstenoti pašvaldībās. Un jāatzīmē, ka pašvaldības ir aktīvākas šīs programmas īstenotājas nekā centrālās institūcijas.

Daugavpilī tiek īstenots IKT sistēmas tīkla pilotprojekts. Jēkabpilī tiek attīstīti elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Preiļu novadā un rajonā tiek pilnveidota informācijas tehnoloģija, infrastruktūra un cilvēku datorprasmes.

Vidzemes attīstības aģentūra īsteno projektu “e-Vidzeme”, kurā ir paredzēti publiskie interneta pieslēguma punkti Vidzemes skolās, pašvaldībās un bibliotēkās.

Ogres rajonā tiek veidots informācijas sistēmu tīkls un tiek informatizētas skolas.

Ventspilī tiek attīstīti elektroniskie pakalpojumi un informācijas sistēmas.

Lai efektīvāk varētu arī turpmāk veikt e-pārvaldes uzlabošanu, sekretariāts domā par to, kā nākotnē piesaistīt Eiropas Savienības struktūru līdzekļus, un ir izstrādājis programmu– IKT infrastruktūras un pakalpojumu projektu, kurš paredz aktivitātes, kas veicamas laika posmā no 2007.gada līdz 2013.gadam. Aktivitātes ir minētas rakstiskajā atbildē.

Gribu piebilst, ka minētās aktivitātes ir plānotas, lai sekmētu pieejamību pakalpojumiem un informatizāciju...

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs!

J.Reirs.

... un veiktu citus uzlabojumus.

Sēdes vadītāja.

Atbildes laiks ir izsmelts. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs.

Es gribu pateikties Reira kungam par to atbildi, kuru viņš iesniedza mums rakstiski. Atbilde ir ļoti laba. Taču mēs gribam zināt, vai tuvākajā laikā ir vajadzīgas kaut kādas likumu izmaiņas vai kaut kādu likumdošanas aktu izmaiņas, lai paātrinātu to programmu ieviešanu.

J.Reirs.

Lielas izmaiņas praktiski nav nepieciešamas. Varbūt nākotnē būs nepieciešamas izmaiņas Elektronisko dokumentu likumā. Elektronisko dokumentu likums tika veidots, vēl nezinot, kas ir elektroniskais paraksts, un bija tīri teorētisks. Tagad elektroniskā paraksta ieviešanas gaitā ir konstatētas dažas nepilnības un neatbilstības Latvijas apstākļiem, un sekretariāts jau gatavo un taisās iesniegt attiecīgus likuma grozījumus.

Sēdes vadītāja.

Vai vēlaties uzdot arī otru papildjautājumu? Paldies. Jautājums ir izskatīts.

J.Reirs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Līdz ar to visi jautājumi ir izskatīti.

Paldies par darbu!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!