Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 2. marta sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šī nedēļa ir bijusi samērā spraiga. Šo trešdien Latvijas Pirmās partijas frakcija tikās ar premjeru Aigaru Kalvīti, lai pārrunātu jautājumus par turpmāko valdības darbu un mēģinātu stiprināt saikni starp valdību un Saeimas frakcijām. Nepieciešams, lai valdība būtu rīcībspējīga līdz gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, jo citas iespējas šobrīd nav. Ja šajā brīdī būtu vēlme nomainīt valdības sastāvu, tas uz vairākiem mēnešiem apturētu ļoti daudzas lietas mūsu valstī.

Latvijas Pirmā partija ir gatava konsekventi strādāt un censties, lai pēc iespējas izpildītu tos solījumus, kas doti mūsu programmā, un arī tos solījumus, kas solīti valdības deklarācijā.

Tāpēc mēs nemēģināsim izvirzīt dažādus populistiskus un neizpildāmus priekšlikumus. A.Kalvīša kungam tika uzdoti vairāki jautājumi par sociālajām lietām, un mēs atbildes saņēmām. Mūs īpaši neapmierināja jautājums par pensiju sistēmas tālāku uzlabošanu, jo ir doma to atstāt uz 2007.gada 1.janvāri. Mēs uzskatām, ka var būt vairākas normas, kuras var uzlabot jau šajā pusgadā.

Latvijas Pirmā partija ir gandarīta par to, ka premjers pauda atbalstu Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodošanai Latvijas evaņģēliski luteriskās draudzes īpašumā, kā tas savulaik vēsturiski ir bijis, un pievienojās mūsu partijas iniciatīvai pieņemt lēmumu par baznīcas atdošanu draudzei. Mēs ar draudzes vadību esam runājuši, un draudze apsolīja, ka iedzīvotājiem šī baznīca būs brīvi pieejama– izstādēm un dažādiem koncertiem, kā arī tornis tūristiem.

Šodien Saeimā steidzamības kārtā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kas nosaka, ka nodarbinātā persona, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam, varēs saņemt pusi no pabalsta. Līdz šim tās māmiņas, kuras izvēlējās strādāšanu, šo bērna kopšanas pabalstu nesaņēma.

Tā kā Latvijas Pirmās partijas viena no programmas pamatnostādnēm ir dažādi atbalsti bērniem un ģimenēm, tad mēs, protams, šodien šo variantu atbalstījām, jo šobrīd tām māmiņām, kuras ies darbā un saņems 90 latu, pabalsts būs 56 lati, tātad tas nozīmē, ka viņas kopā saņems jau 145 latus. Bet nedaudz sliktākā situācijā būs tās māmiņas, kurām ir ļoti lielas algas, jo viņas no aprēķinātā pabalsta arī saņems tikai pusi, bet ne mazāk kā 56 latus.

Izskanēja ļoti daudz dažādu demagoģisku debašu par šo jautājumu, bet uzskatu, ka šī norma un šis jautājums ir atrisināts visnormālākajā veidā, lai nezaudētu pabalsta jēgu. Pabalsts ir domāts bērna kopšanai. Bērna piedzimšanas pabalsti ar šā gada 1.janvāri ir krietni palielināti. Par pirmo, otro un trešo bērnu ir citādi, bet šis ir bērna kopšanas pabalsts.

Vēl kā pozitīvu notikumu vēlos atzīmēt, ka Saeima šodien atbalstīja Latvijas Pirmās partijas priekšlikumu Augstskolu likumā, kas nosaka, ka augstskolas plānojumam ir jānodrošina studiju programmas īstenošanā vienlaikus notiekošo mācību procesa laikā telpas platību 7 kvadrātmetri uz vienu studējošo. Tas dos iespēju, ka arī Lutera akadēmijai nebūs šķēršļu akreditēt savu iestādi.

Latvijas Pirmā partija vēlas konstruktīvi strādāt, lai pēc iespējas uzlabotu valsts ekonomisko situāciju un līdz ar to arī iedzīvotāju labklājību.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Mūsu frakcija šodien piedāvāja nelielu grozījumu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Kā zināms, Saeima ar likumu ir noteikusi ierobežotus līdzekļus, ko partijas tērē reklāmai, tātad vēlētāju prātu un jūtu ietekmēšanai. Šī augšējā robeža ir apmēram 280000 latu. Bet rodas jautājums, kas notiek, ja šo robežu pārkāpj?

Nelieliem pārkāpējiem 5000 latu sods ir pietiekami nopietns brīdinājums, bet tiem, kas gatavojas pārkāpt vai kam gadās pārkāpt par 100 tūkstošiem vai 200 tūkstošiem, šis sods, protams, nekāds nopietns šķērslis nav.

Līdzīgi kā dzērājus vai braucējus pie stūres bez tiesībām pašlaik ir izdevies nedaudz ierobežot ar bargākiem sodiem, arī mēs piedāvājam stingrāku sodu. Būtībā tas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja gatavots priekšlikums - bez soda atskaitīt valsts budžetā šo pārsniegto summu. Tātad, ja pārsniegs par 50 tūkstošiem, 50 tūkstoši jāatskaita valsts budžetā. Ja pārsniegs par 100 tūkstošiem, jāatskaita 100 tūkstoši.

KNAB nav savas likumdošanas iniciatīvas tiesības un jāsaka, ka tikai valdība un Saeima var palīdzēt. Bet nu valdība jau vairāk nekā divus mēnešus šo projektu nevirza. Varbūt gaida vēlēšanas.

Uzskatījām, ka priekšlikums ir pietiekami labs, jo riskants tas varētu būt tikai tiem, kas gatavojas šos tēriņus nopietni pārkāpt.

Šonedēļ mūsu frakcija tikās ar Drošības policijas vadītāju, lai pārrunātu jautājumu, kā risinās kriminālprocess pret A.Giļmanu. Mēs uzmanīgi sekosim līdzi, lai tie cilvēki, kuri apkauno Latvijas valsti un grauj tās identitāti un drošību, saņemtu pelnītu sodu.

Kaut arī prokuratūra diemžēl ir noraidījusi kriminālprocesa uzsākšanu pret filmas “Baltijas nacisms” demonstrētājiem, tomēr Drošības policijai ir pienākums sekot līdzi šīm lietām, jo uzskatām, kā liecina visas pazīmes, filma atkal tiks demonstrēta kaut kur, lai melīgā veidā atspoguļotu Latvijas vēsturi.

Visbeidzot mēs tikāmies arī ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju A.Harbaceviču, jo sarunas starp pedagogiem un valdību parāda to, ka šobrīd pretimnākšana pedagogu algu sakarā ir ļoti neskaidra. Pedagogi pat plāno brīdinājuma streikus. Mēs uzskatām, ka būtu atbalstāms arodbiedrības piedāvātais priekšlikums– pakāpeniski piesaistīt pedagogu algu nevis minimālajai algai, ko valdība un Saeima var patvaļīgi mainīt, bet daudz objektīvākam rādītājam– vidējai algai valstī sabiedriskajā sektorā. Mēs uzskatām, ka šis priekšlikums ir labs, un plānojam startēt tuvākajā laikā ar šādu ideju.

A.Tolmačovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima pieņēma daudzus svarīgus likumus, bet diemžēl gandrīz bez debatēm tika pieņemts likums, kas regulē visus iepirkumus gan pašvaldībās, gan valstī,– Publisko iepirkumu likums.

Šis likums pieņemts tādā redakcijā, kas paver milzīgu iespēju korupcijai, jo pieņemot mēs atstājam bez kāda regulējuma visus iepirkumus līdz 10 000 latiem. Tas nozīmē aptuveni 90% no visiem iepirkumiem, kas naudas izteiksmē šogad varētu sastādīt apmēram 100 miljonu latu. Tātad ar 100 miljoniem latu mūsu Latvijas ierēdņi var brīvi rīkoties un pieņemt jebkuru lēmumu par labu ikvienam bez jebkādiem kritērijiem. Likumā nav nekādu noteiktu kritēriju iepirkuma novērtējumam, ja summa ir no 1000 līdz 10 000 latu. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem nebūs skaidrs, kā tiks vērtēti viņu priekšlikumi un kas var būt par pamatu pārsūdzēšanai.

Vēl viens būtisks trūkums šajā likumā ir tas, ka likumprojektā nav noteikts termiņš, kurā var iesniegt pieteikumu tiesā par iepirkuma komisijas lēmuma atcelšanu un kura laikā pasūtītājam nebūtu tiesības slēgt līgumu. Tādā veidā izpildvaras darbības netiek pakļautas objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei un liedz iespēju uzņēmējiem aizstāvēt sevi, tajā skaitā arī no korumpētu ierēdņu patvaļības.

Mūsu frakcijas uzskata, absolūti populistisks ir Ministru prezidenta priekšlikums par to, lai, novērtējot piedāvājumus, ieviestu papildu kritērijus. Šis kritērijs nosaka vidējo sociālo iemaksu apmēru uz vienu nodarbināto. Taču šim kritērijam nav nekāda sakara ar saimniecisko izdevīgumu, par kuru ir runāts likuma 47.pantā. Taču šis kritērijs rada daudzas nopietnas problēmas, jo jebkurā konkursā, kur piedalās Latvijas uzņēmēji, var piedalīties, protams, arī Eiropas Savienības uzņēmēji. Un viņi vinnēs vienkārši tādēļ, ka Eiropas Savienībā vidējie sociālie iemaksu apmēri uz vienu nodarbināto, protams, ir lielāki. Diemžēl mūsu Saeima lobē lielo firmu un Eiropas Savienības firmu intereses, un vietējie uzņēmēji, īpaši mazie un sīkie uzņēmēji, paliks bez valsts un pašvaldības pasūtījumiem.

A.Ziedone–Kantāne
(frakcija “Jaunais laiks”):

Es gribētu pakavēties pie likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā”, kas, es domāju, radikāli palīdzēs mūsu augstākajām mācību iestādēm.

Un, pirmkārt, es gribētu pakavēties pie valsts dibinātās augstskolas, izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Šobrīd būs atvasinātas publiskas personas ar visām no tā izrietošajām sekām.

Otrkārt, ir izveidota augstākās izglītības un zinātnes administrācija, kas īsteno politiku augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomā.

Treškārt, es gribētu uzsvērt, ka valsts dibinātajās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā.

Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās, un var īstenot studiju programmās, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā.

Ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

Un pēdējais. Ļoti būtiski, ka arī studiju programmas, kuras īstenošanai svešvaloda ir nepieciešama, būs tikai studiju programmas mērķu sasniegšanai.

No jauna tika izveidota Latvijas Koledžu asociācija, kur būs akadēmiskā personāla reģistrs un diplomu reģistrs. Tātad Latvijas Koledžu asociācija apvieno koledžas, kas īsteno licencētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.

Te es gribētu uzteikt mūsu studentu apvienības pārstāvi, kas bija ļoti dāsns ar saviem priekšlikumiem. Studējošo pārstāvībai un viedokļu paušanai augstskolu studējošo pašpārvaldes veido Latvijas studentu apvienību. Te viņiem paveras ļoti liels darba lauks, viņi izvirza gan studējošo pārstāvjus Augstākās izglītības padomē, gan Latvijas studentu apvienībai ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldības institūcijām, gan arī aizstāvēt savas intereses, savas tiesības.

Un var būt, ka viens no būtiskākajiem ir mūsu ministres, izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes, likums. Mēs zinām, ka universitātēs bija 50%, bet šodien augstskolās vismaz 20% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir jābūt doktora zinātniskajam grādam.

Akadēmijās vismaz 30% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir jābūt doktora zinātniskajam grādam. Es gribu tomēr minēt, ka Ministru kabinets nosaka citu kārtību akadēmiskā personāla kvalifikācijai, ja to prasa augstskolas, kuru specifiskās darbības jomas ir māksla, arhitektūra, teoloģija, valsts drošība un valsts aizsardzības iestādes.

Šo likumu mēs gribējām pieņemt, lai tas stājas spēkā no 2007.gada 1.janvāra, mūsu atbildīgā komisija bija atbalstījusi no 2008.gada, bet Saeima nobalsoja par 2010.gadu, kad tas arī stāsies spēkā.

Es novēlu visai mūsu topošajai un esošajai inteliģencei, lai viņiem veicas šā likumprojekta īstenošanā!

Un vēl es gribētu pieminēt, kas arī ir ļoti būtiski, ka šodien Saeima pieņēma trešajā un galīgajā lasījumā grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas bija ļoti ilgi gaidīti.

J.Strazdiņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Man ir patiess prieks, ka mēs šodien pieņēmām grozījumus Augstskolu likumā, kas sakārto mūsu augstāko izglītību, kā arī veicinās izglītības attīstību reģionos un noņems to spriedzi, kas varbūt bija pārāk radikālu prasību dēļ izvirzīta no Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Tas veicinās reģionālajās augstskolās zinātņu doktoru veidošanu, lai to skaits strauji pieaugtu. Jo pašreiz zinātnei un augstākajai izglītībai ievērojami pieaugs finansējums, pieaugs algas profesoriem, kā arī viņu asistentiem, kas ievērojami uzlabos izglītības kvalitāti. Tas tiešām ir liels solis uz priekšu pēc Zinātniskās darbības likuma pieņemšanas, un tas daudz sakārtos arī kolēģu darbā, kā arī studentu pašpārvaldes jautājumos un Augstākās izglītības padomes darbības efektivitātes palielināšanā.

Man tāpat kā maniem kolēģiem ir liels prieks, jo es vadīju Ētikas kodeksa sagatavošanas komisiju, jo beidzot izdarīti grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas nosaka kārtību, kādā veidā tiks izskatīti ētikas pārkāpumi un kādas sekas iestāsies deputātiem, ja būs pārkāpumi. Tiek izmainīts Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas nosaukums. No katra politiskā spēka šajā komisijā tiks deleģēts viens deputāts, un tas būs koleģiāls veidojums, kas objektīvi izvērtēs katra deputāta rīcību. Ētikas kodekss tiks veidots virs likumiem, lai tas nedublētu likumus, jo mums visi likumi ir jāievēro. Ētikas kodekss novērsīs tādus uzvedības pārkāpumus, kas traucē deputātu politiskajā darbībā– lai politiskā darbība noritētu daudz labāk, lai deputāti iegūtu augstāku autoritāti un lai nenotiktu tīša izrādīšanās, kaut kādu nepieļaujamu vārdu pielietošana vai arī kaut kādas, varētu teikt, politiskas darbības, kas pārkāpj demokrātijas normas. Mēs uzskatām, ka Ētikas kodekss ievērojami uzlabos Saeimas un arī katra deputāta darbu. Ir patīkami, ka iepriekšējā Saeimā šādu kodeksu nebija spējuši pieņemt, bet mūsu Saeima to ir pieņēmusi, un tas palīdzēs arī nākamajām Saeimām. Es domāju, ka mēs esam izdarījuši labu darbu.

Tad vēl īsi gribu pakavēties pie vakardienas tikšanās ar mūsu premjerministru A.Kalvīša kungu, ar kuru mēs apspriedām skolotāju un zinātnes finansējuma jautājumus, drošības jautājumus saistībā ar 16.martu un mūsu tālāko reģionālās reformas brīvprātīgu attīstību, kā arī koalīcijas vienotību. Mūs ļoti uztrauc situācija, ja kāds no politiskajiem spēkiem pēkšņi gribētu pamest koalīciju, kas ievērojami apgrūtinātu mūsu pēdējo darba gadu un nenāktu par labu arī likumdošanai un mūsu ekonomiskajai attīstībai. Tā ka mēs ceram, ka A.Kalvīša kungs tiešām nostiprinās koalīciju un mums izdosies veiksmīgi beigt savu kalpošanu Saeimā.

O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā es gribu pievērst jūsu uzmanību pieņemtajam lēmumam “Par Baltkrievijā īstenoto varas struktūru represiju pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem nosodījumu”.

Lēmums vērsts uz to, lai nosodītu Baltkrievijas varas struktūru represijas pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un viņu līderiem, kuru darbs ir saistīts ar demokrātisko procesu sekmēšanu Baltkrievijā.

Atbalstīt demokrātisku un brīvu Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu procesa norisi, kur katram kandidātam tiek garantētas vienlīdzīgas iespējas kandidēt un tikt ievēlētam.

Ar šā lēmuma pieņemšanu valdošā koalīcija iejaucas citas valsts iekšējās lietās, kā arī pati cērt zaru, uz kura sēž. Mūsu frakcijas deputāti vairākkārt ir mēģinājuši vērst valdošās koalīcijas uzmanību uz to, ka Baltkrievijas iekšējā politika nav mūsu valsts kompetence. Mums jārisina savas problēmas un jāpievērš uzmanība tam, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni.

Šajā sakarā mums vajag uzlabot attiecības ar Baltkrieviju, nevis pasliktināt tās. Par kādu demokrātiju citā valstī mēs varam runāt, ja savējā neesam spējīgi to ievērot. Demokrātija ir tautas vara, bet mums jau sen visu norāda Eiropa, cik mums tai jāmaksā, cik cukura var atrasties valstī, kādus pārtikas produktus lietot, kādus likumus pieņemt un tā tālāk.

Mūsu tauta atrodas uz nabadzības robežas, jo cenas pieaug, bet ienākumi nepalielinās. Ņemot vērā mūsu iedzīvotāju dzīves līmeni un valsts iekšējo un ārējo politiku, rodas jautājums, kam ir izdevīgi sarīdīt kaimiņvalstis, īpaši ņemot vērā to, ka mums ir ekonomiski izdevīgi sadarboties ar Baltkrieviju, tieši mums, nevis baltkrieviem.

Kam ir izdevīgi, lai mūsu valsts paliek par ubagu valsti, turpina pakļauties kādam no malas un darboties vienas grupas, bet ne savas tautas interesēs.

Tieši otrādi, Baltkrievijā nevienam nav atļauts iejaukties valsts iekšējā ekonomikā, kas darbojas tautas labā.

Valdošie ļoti labi zina, kāds ir dzīves līmenis Baltkrievijā. Piemēram, vidējais pensijas apmērs sastāda 230 dolāru mēnesī. Un jāņem vērā, ka Baltkrievijā ir bezmaksas medicīniskie pakalpojumi un izglītība, īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem ir atbilstoši tautas ienākumiem, kā arī pārtikas produktu cenas.

Pajautājiet parastajai baltkrievu tautai, kurš prezidents tai vajadzīgs. Tie atsevišķie elementi, kuri izplata dažādas nejēdzīgas runas par to, ka Baltkrievijā nav demokrātijas, vēlas panākt tādu situāciju, kāda tagad ir Latvijā. Kāda mums var būt demokrātija, ja Saeimā valdošā koalīcija neatbalsta kreiso partiju priekšlikumus iedzīvotāju labā tikai tāpēc, ka tos ir iesniegusi kreisā opozīcija.

Konkrēti piemēri. Mēs šodien izskatījām arī mūsu frakcijas iesniegtos likumprojektus par iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokli. Mēs neesam pārliecināti, vai tie vispār tika izlasīti. Mēs piedāvājām pievērst uzmanību progresīvā nodokļa likmei atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma, kā arī neaplikt ar nodokli pensijas.

Diemžēl mūsu priekšlikumi, un tā jau ir tradīcija, netika pieņemti, neskatoties uz to, ka tie ir Latvijas iedzīvotāju labā. Pat neskatoties uz to, ka valdošās koalīcijas partijas plāno savos priekšlikumos programmu nodokļu likmes samazināšanai. Bet kad viņi to realizēs, neviens neteica. Un kad ir saņemts konkrēts piedāvājums par nodokļu samazināšanu? Viņi izliekas, ka tāda nav.

Par kādu demokrātiju mēs tagad varam runāt Latvijā un iejaukties Baltkrievijas lietās? Mēs redzam gruzi kaimiņu acī, bet neredzam savā baļķi.

Dz.Ābiķis
(Tautas partijas frakcija):

Saeimā iesniegtie likumprojekti nepārprotami liecina par vēlēšanu tuvošanos. Arī šodienas sēdē bijām spiesti noraidīt veselu kaudzi projektu, kas paredzēja ievērojami samazināt nodokļus, palielināt algas, ieviest jaunus svētkus un tamlīdzīgi.

Vienīgais, ko iesniedzēji nespēja paskaidrot, kur valsts ņems naudu visu šo pasākumu īstenošanai? Nu, protams, opozīcijai par to ne silts, ne auksts. Vienīgais slikti, ja populistisku apsvērumu dēļ tā rīkoties sāk arī partijas, kuras veido valdību un kurām būtu jāizjūt atbildība par stabilitāti, tajā skaitā finansiālu.

Piemēram, atsevišķi “Jaunā laika” balsojumi, kuru pamatā ir vienīgi vēlme izdabāt vēlētājiem, izskatīties jaukiem un labiem, tanī pašā laikā ignorējot valsts finansiālās iespējas, protams, ne pie kā laba novest nevar.

Tomēr nav jau tā, ka viss rādās tikai nepievilcīgā gaismā. Piemēram, februāra beigās viesojos Tērvetes sociālajā centrā, kur bija noorganizētas nelielas, bet ļoti sirsnīgas svinības par godu jaunu, automātiski veramu ārdurvju ierīkošanai.

Varētu jau likties, nu kas gan tur sevišķs. Kaut kādas ārdurvis! Bet tiem vecajiem, slimajiem cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos, tas bija ļoti, ļoti vajadzīgs. Tas viņiem bija ļoti liels notikums. Un man bija patiess gandarījums, ka tieši Tautas partijas deputāti bija pielikuši savu roku, lai šis pansionāts šo naudiņu dabūtu un tās durvis varētu ierīkot.

Ausma Ziedone-Kantāne tikko ļoti skaisti runāja par Augstskolu likumu. Strādājot pie šā likuma, tieši mums, Tautas partijas deputātiem, izdevās novērst izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes priekšlikumu, kuru pieņemot augstskolas varētu ignorēt skolas centralizētos beigšanas eksāmenus, bet liktu skolēniem vēlreiz kārtot tos pašus eksāmenus, pakļaujot jaunos cilvēkus nevajadzīgam stresam.

Skaidrs, ka izvirzot šīs jaunās prasības, un augstskolas to noteikti darītu, tām būtu iespēja nopelnīt, jo skolēni būtu spiesti apmeklēt maksas sagatavošanas kursus. Bet vai tad tas mums ir svarīgāk? Vai tad svarīgāk ir augstskolu peļņa, vai svarīgākas ir jauniešu intereses? Protams, ka jauniešu interesēm ir jābūt pirmajā vietā.

Paldies Dievam, izdevās aizstāvēt arī reģionālo augstskolu intereses un vajadzības, jo mums taču ir jārūpējas par to, lai labi dzīvotu ne tikai lielākās Rīgas augstskolas, bet arī lai visi mūsu reģioni attīstītos vienmērīgi.

Skaidrs, ka, tuvojoties vēlēšanām, darbs kļūs nervozāks, bet tanī pašā laikā ir mierīgi un pārdomāti jāstrādā, lai pieņemtu likumus, kuri tiešām nesīs labumu cilvēkiem.

Saeimas preses dienests