Lai Eiropa un pasaule iepazīst saimniecisko Latviju

Vakar tika atvērta grāmata "Latvija, XXI gadsimtā ieejot. Ekonomika. Integrācija. Finanses"

Vakar, 22. novembrī, Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā notika atvēršanas svētki grāmatai, kas šādu godu izpelnījās jau otro reizi. Grāmata, kuras latviskās versijas nosaukums ir "Latvija uz XXI gadsimta sliekšņa", pirmoreiz tika atvērta 1999. gadā. Angļu valodā izdotās grāmatas nosaukums — "Latvija, XXI gadsimtā ieejot" — liecina par aktīvu iekļaušanos, kustību un attīstību jaunajā gadu simtenī.

LU mācību prorektors, viens no grāmatas autoriem un pasākuma vadītājs, Juris Krūmiņš atzina, ka grāmatas atvēršanas svētku norises vietai ir simboliska nozīme, jo gandrīz visi autori, izņemot Džordžtaunas universitātes profesoru Juri Vīksniņu, ir Latvijas Universitātes absolventi. Grāmata ir septiņu autoru kopdarbs; kopš 1998. gada savu profesionālo varēšanu, enerģiju un brīvo laiku šim darbam ziedojuši Inna Šteinbuka, Roberts Zīle, Remigijs Počs, Juris Krūmiņš, Helmūts Ancāns, Uldis Cērps un Juris Vīksniņš.

Autoru kolektīvu sveica un klātesošos uzrunāja Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aija Poča, paužot gandarījumu par to, ka beidzot līdz lasītājiem ir nonācis tāds izdevums, kurā akadēmiķi un praktiķi ir apkopojuši ekonomikas nozarē paveikto, izanalizējuši valsts ekonomiskās attīstības dinamiku no Latvijas neatkarības atgūšanas brīža līdz šodienai, kā arī ieskicējuši turpmāko virzību. A. Poča uzsvēra šīs grāmatas nozīmi, kas jo gadus, jo pieaugs. Pēc gadiem pētījums ļaus salīdzināt pagājušajā desmitgadē paveikto ar nozares tālāko attīstību.

Galvenā redaktore profesore Inna Šteinbuka aicināja, lasot grāmatu, atcerēties trīs atslēgvārdus: nepārtrauktība, konsekvence un uzticība. Pirmais vārds raksturo darba gaitu, veidojot grāmatu latviešu valodā un nemitīgi papildinot to līdz brīdim, kamēr tā tika izdota angliski. Otrais vārds izsaka plašā un daudzveidīgā autoru kolektīva vienoto pieeju, analizējot ekonomiskās attīstības dažādus virzienus: tautsaimniecību kopumā, nodokļu politiku, monetāro politiku un pārmaiņas banku sektorā, finansu sektora reformas, dzīves līmeni un tautas attīstību. Trešais vārds atspoguļo autoru emocionālo piesaisti darbam, kas ildzis gandrīz trīs gadus.

Viens no grāmatas autoriem profesors Remigijs Počs ieskicēja satura līniju atšķirības latviešu un angļu izdevumos. Pirmā versija tapa laikā, kad Latviju vēl nebija spēcīgi ietekmējusi Krievijas ekonomiskā krīze, kas radīja bezdarba pieaugumu un iekšzemes kopprodukta kritumu. Jaunajā versijā ir sniegts šo pārmaiņu vērtējums. Bez tam ir veikta analīze par tām tendencēm, kas Latvijas ekonomikā vērojamas integrācijas un finansu aspektā, kā arī iezīmēta ekonomiskā dimensija Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību un raksturota ārvalstu sniegtā finansiālā palīdzība mūsu valstij. Nozīmīga ir nodaļa "Latvijas attīstības scenārijs: nākotnes meti".

Grāmatas autors Uldis Cērps atzinīgi vērtē to, ka nozares speciālisti ir atraduši laiku, lai paškritiski un vērtējoši paraudzītos uz sevi no malas. Viņš apliecināja, ka grāmatas valodas izvēle nav nejauša: angļu valodā izdotais darbs ļaus Eiropai un pasaulei plaši iepazīt mūsu valsti. U. Cērps pievienojās LU rektora Ivara Lāča teiktajam, ka ekonomikas nozarē ir jāsagatavo daudz vairāk doktorantu nekā līdz šim, un pauda cerību, ka, spītējot zinātnes trūcīgajam finansējumam, to izdosies veik

Starptautiskā biznesa un muitas institūta direktors Regimijs Počs, Latvijas Universitātes prorektors Juris Krūmiņš, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aija Poča; Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Ginters Veiss
Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka, Jūris Krūmiņš, Rīgas Fondu biržas prezidents Uldis Cērps; Aija Poča
Ekologs Pēteris Cimdiņš, tautsaimnieks Uldis Osis	LZA viceprezidenti Juris Ekmanis, Tālis Millers, ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš (aizmugurē)

Grāmata izdota ar Eiropas Komisijas (EK) finansiālu atbalstu. Gan autori, gan izdevēji vairākkārt pateicās EK delegācijas Latvijā vadītājam Ginteram Veisam par šīs grāmatas esamību. G. Veiss atzina, ka šis ir īpašs gadījums, jo līdz šim EK delegācija Latvijā ir atbalstījusi no angļu valodas tulkoto grāmtu izdošanu latviski, tādējādi ļaujot latviešiem iepazīties ar Eiropas Savienībā būtiskiem jautājumiem. Šoreiz izdota grāmata par Latviju angļu valodā. Tas ir ļoti nozīmīgs solis Latvijas tēla veidošanā Eiropā, kas palīdzēs stiprināt valsts pozīcijas, integrējoties Eiropas Savienībā.

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle grāmatas ievadā raksta:

"20.gadsimta pēdējā desmitgade bija nozīmīga, ne tikai no politiskā un vēsturiskā aspekta raugoties.

Tā ir mainījusi arī mūsu ikdienas dzīvi, par ko katrs var pārliecināties, uzdodot sev jautājumu: "Vai joprojām attieksmi pret darbu varam vērtēt pēc teiciena — valsts izliekas, ka maksā man par darbu, es izliekos, ka strādāju?", kas bija tik pazīstams pirms desmit gadiem. Cik daudzi tolaik saprata, kas ir dividendes un akcijas? Lasot šo grāmatu, jāuzdod sev šie un citi jautājumi, lai izprastu pašreizējo situāciju un salīdzinātu to ar laiku pirms pāris gadu desmitiem.

Grāmatai ir vismaz divi raksturlielumi — kvalitāte un kvantitāte, tajā ir atskats uz ekonomikas attīstības rādītājiem, ieskats ekonomikas norisēs un ietekmējošo apstākļu raksturojums. Autoru mērķis bija analizēt šodienu no makroekonomikas viedokļa, lai palīdzētu lasītājiem izprast gan politiskos notikumus 90. gados, gan nākotnes modeli, ko šobrīd veido Latvijas politiķi.

Nav nekādu šaubu, ka pasaules ekonomiskās sistēmas izmaiņas turpinās ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību. Tomēr, izvērtējot pēdējo gadu pieredzi, Latvija ir lielisks piemērs, kā turēties pretī spēcīgai ārējai ietekmei un triecieniem.

Grāmatas autori veido Latvijas attīstības scenāriju, balstoties uz pieņēmumu, ka ārējie un iekšējie ekonomiku ietekmējošie apstākļi būs nemainīgi un stabili. Protams, realitāte ir sarežģītāka, un varētu izrādīties, ka nepiepildās visi paredzējumi un vīzijas. Bez tam arī politiķiem ir savs vārds valsts attīstības virziena noteikšanā, un viņu pieņemto lēmumu īstenošanas gaitas dēļ nav iespējams precīzi paredzēt Latvijas nākotni."

R. Zīle izsaka cerību, ka grāmatā aprakstītā pieredze, kļūdas, problēmas un panākumi ieinteresēs lasītājus un raisīs viņos pārdomas.

Marika Līdaka, Kristīne Valdniece, "LV" nozaru redaktores,

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"